4. Article

1. Valsts robeža sauszemes posmos, kā arī vietās, kur tā šķērso robežūdeņus, iet pa taisnu līniju no vienas robežzīmes līdz nākamai. 2. Uz robežūdeņiem valsts robeža iet pa taisnu, lauztu vai līku līniju no vienas robežzīmes līdz nākamajai vai no viena demarkācijas punkta līdz nākamajam pa robežūdeņu vidu (pa galvenās gultnes vidu). 3. Ja valsts robeža iet pa robežūdeņu vidu, netiek ņemti vērā līči, kas atrodas tajos, par robežūdeņu vidu tādos gadījumos uzskata izlīdzinātu līniju, kura ir vienādi attālināta no abu krastu izlīdzinātām līnijām. Vietās, kur nevar precīzi noteikt krastu līnijas, par robežūdeņu vidu uzskata ūdens virsmas vidu pie vidēja ūdens līmeņa. 4. Valsts robežas, kur tā iet pa robežūdeņiem, atrašanās nemainās, mainoties robežūdeņu krastu konfigurācijai vai ūdens līmenim, kā arī robežūdeņu ūdensteces gultnei novirzoties uz vienu vai otru pusi. 5. Robežūdeņos esošās salas teritoriāli pieder vienas vai otras Puses valstij atkarībā no salu atrašanās attiecībā pret valsts robežu un tiek numurētas attiecībā uz katru ūdens objektu atsevišķi. 6. Vietās, kur valsts robeža pāriet no sauszemes posma uz robežūdeņiem vai no viena ūdens objekta uz citu, tās virziens mainās demarkācijas punktā. 7. Uz tiltiem un citām būvēm, kas šķērso robežūdeņus, valsts robežu nosaka pa šo būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi neatkarīgi no tā, kā valsts robeža atrodas uz robežūdeņiem.