3. Article

Efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība. Tā kā deinstitucionalizācija ir viens no pamatnostādņu svarīgākajiem rīcības virzieniem, tās īstenošanai plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Deinstitucionalizācijas ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, valsts sociālās aprūpes centru filiāļu slēgšana un speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanai, kā arī pasākumi, lai pārtrauktu jaunu klientu ievietošanu institūcijās, primāri nodrošinot ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē bērniem vecumā no dzimšanas līdz trim gadiem, kā arī ierobežojot tādu pilngadīgu personu ievietošanu aprūpes institūcijās, kurām ir indikācijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, ja ir iespējas saņemt institūcijām alternatīvus pakalpojumus. Plānots, ka klientu vietu skaits valsts finansētajās sociālās aprūpes institūcijās tiks samazināts par 1000 vietām un uz dzīvi sabiedrībā no minētajām institūcijām dosies 700 klientu. Pakalpojumi sociālās aprūpes institūcijās jaunajiem klientiem tiks piedāvāti tikai galējas nepieciešamības gadījumā klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Deinstitucionalizācijas īstenošana ir cieši saistīta ar otro pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu (sabiedrībā balstītie pakalpojumi). Plānojot šādu pakalpojumu (piemēram, aprūpe mājās, dienas centri, atbalsta personāls) pieejamību, tiks ņemtas vērā dažādu klientu grupu – personu ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu, senioru, personu ar fiziska rakstura traucējumiem, krīzes situācijā esošu personu un citu – vajadzības, stiprinot sadarbību ar veselības aprūpes sistēmu. Tā kā līdz šim sociālo pakalpojumu tirgus Latvijā ir bijis vāji attīstīts, tad, īstenojot pamatnostādnēs noteikto trešo rīcības virzienu (efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība), plānots ieviest principu "nauda seko klientam" (naudas summa, kura valsts sociālās aprūpes centra klientam no valsts budžeta sekos līdzi uz pašvaldību), tādējādi motivējot gan pašvaldības, gan komersantus un nevalstiskās organizācijas piedāvāt klientiem nepieciešamos pakalpojumus. Plānots uzsākt individuālā budžeta shēmu ieviešanu klientu grupām, kuras dzīvo pašvaldībās, – ģimenēm, kurās ir bērni vai pilngadīgas personas ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka personas "virtuālajā kontā" būs paredzēts finansējums no valsts un pašvaldības budžeta, kurš izlietojams minēto personu atbalstam un pakalpojumu iegādei. Tiek plānots pārskatīt atbildības un finansējuma sadalījumu starp nozarēm, kā arī valsti un pašvaldībām, veidojot uz pakalpojumu attīstību vērstu finansēšanas modeli. Pakalpojumu organizācijas principos īpaša uzmanība tiks pievērsta multidisciplināro pakalpojumu attīstībai, tajā skaitā veidojot pakalpojumus paliatīvās aprūpes klientiem, tādu personu rehabilitācijai, kurām ir atkarības problēmas, garīgās veselības aprūpes ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, sabiedrībā balstīto rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai, kā arī starpsektoru sadarbībai veselības veicināšanas un profilakses jomās. Papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots Papildus nepieciešamā finansējuma apjoms un paredzētie finansēšanas avoti ir indikatīvi. Plānots, ka kopumā, lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto mērķi, laikposmā no 2014.gada līdz 2020.gadam papildus būs nepieciešams 93 619 891 lats jeb 132 868 027 euro (no tiem valsts budžets – 34 412 962 lati (48965234 euro), valsts budžeta līdzfinansējums fondu apguvei – 7 035 513 latu (10 010 633 euro), pašvaldību budžets – 975 480 latu (1 387 983 euro), pašvaldību budžeta līdzfinansējums fondu apguvei – 1 696 654 lati (2 414 121 euro), Eiropas Sociālā fonda finansējums – 21 558 507 lati (30 674 992 euro), Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 27 923 775 lati (39 731 953 euro), ārvalstu finanšu instrumentu finansējums – 17 000 latu (24 188 euro). Lai pabeigtu uzsāktos pasākumus sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, 2021.gadā papildus nepieciešami vēl 2 217 920 latu (3 155 816 euro). Sabiedrības pārstāvju iesaistīšana pamatnostādņu projekta izstrādē Pamatnostādņu izstrādei Labklājības ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti valsts institūciju (Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas), nevalstiskā sektora (invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", biedrības "Latvijas Samariešu apvienība", Latvijas Pensionāru federācijas, Latvijas senioru alianses, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Zelda"", Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento", biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības, biedrības "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija"), kā arī pašvaldību sociālo dienestu (Cēsu novads, Siguldas novads, Tukuma novads), Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Darba grupas sanāksmēs piedalījās arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra, Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvji. Darba grupa vienojās, ka pamatnostādņu mērķim jābūt šādam: veidot efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu sistēmu ar sabiedrībā balstītiem, iekļaujošiem pakalpojumiem atbilstoši iedzīvotāju individuālajām vajadzībām. Darba grupa atzīst, ka šobrīd sociālo pakalpojumu jomā ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai sasniegtu minēto mērķi un īstenotu nepieciešamos pasākumus. Pamatnostādņu projektā ir iestrādāti 2012.gada 30.maijā organizētās sociālo pakalpojumu sniedzēju, sociālo dienestu un nevalstisko organizāciju pārstāvju fokusgrupas diskusiju secinājumi. Tāpat tika organizēta sabiedriskā apspriešana, kuras laikā saņemti seši priekšlikumi, no kuriem viens attiecas uz pensiju aprēķināšanas metodiku (pamatnostādnes neskar pensiju aprēķināšanas jautājumus), četri – uz asistenta pakalpojumiem (ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam jautājums) un viens – uz valsts finansējuma piešķiršanu pašvaldību sociālas aprūpes centriem (bija iekļauts arī Latvijas Pašvaldību savienības atzinumā). Pamatnostādņu īstenošana un novērtēšanas kārtība Labklājības ministrija ir atbildīgā institūcija par pamatnostādņu īstenošanu, koordināciju un kontroli. Pamatnostādņu īstenošanu uzrauga Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un Sociālo pakalpojumu attīstības padomi, kuras sastāvu apstiprina labklājības ministrs. Lai izvērtētu pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu, Labklājības ministrijai līdz 2017.gada 1.jūlijam jāsagatavo pamatnostādņu vidusposma novērtējums un līdz 2021.gada 1.septembrim – pamatnostādņu gala novērtējums. Labklājības ministre Ilze Viņķele