50. Article — No

dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā." 39. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Pārejas noteikumi 1. Grozījumi likuma 6.panta otrajā daļā par īrnieka pienākumu atbrīvot dzīvojamo telpu, līguma termiņam izbeidzoties, neattiecas uz tiem īres līgumiem, kuri noslēgti laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim. Līdz 2001.gada 31.decembrim noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu atjaunošanas jautājumi regulējami pēc tiem noteikumiem, kādi bija spēkā tad, kad tika noslēgts attiecīgais līgums. 2. Ja pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, attiecīgās pašvaldības dome (padome) nedrīkst noteikt augstāku īres maksu par likuma 11.panta trešajā daļā noteikto mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēru. 3. Ja valstij vai valsts uzņēmējsabiedrībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, tās valdītājs nedrīkst noteikt augstāku īres maksu par likuma 11.panta trešajā daļā noteikto mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēru. 4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka: 1) 2002. gadā - par 0,24 latiem; 2) 2003. gadā - par 0,36 latiem; 3) 2004. gadā - par 0,48 latiem. 5. Ja īrnieks, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošu dzīvokli lietojis līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam (viņa mantiniekam), un mājas īpašnieks laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim ir noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir pienākums maksāt īres līgumā noteikto īres maksu. Ja šajā līgumā noteiktā īres maksa ir zemāka par šo pārejas noteikumu 4.punktā noteikto īres maksu, izīrētājs laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim var noteikt īres maksu līdz līmenim, kāds paredzēts šo pārejas noteikumu 4.punktā. 6. Ja dzīvoklis atrodas dzīvojamā mājā, kas privatizēta likumos (izņemot likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju") noteiktajā kārtībā, un to lieto īrnieks, kurš dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdzis laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka, ievērojot šo pārejas noteikumu 4. vai 5.punkta noteikumus. 7. Paaugstinot dzīvojamās telpas īres maksu šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajos gadījumos, izīrētāja pienākums ir vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu. 8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, tajā noteiktā īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus. 9. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim izdod noteikumus, kas: 1) nosaka metodiku, pēc kādas aprēķināmi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi (11.panta trešā daļa); 2) reglamentē kārtību, kādā notiek likuma 11.2 pantā minētās atklātās izsoles, paredzot: a) kārtību, kādā nosakāma izsoles sākumcena, b) izsoles organizētāju, c) izsoles dalībnieku reģistrāciju, d) izsoles noteikumos ietveramos nosacījumus (kārtību, kādā solītājs iepazīstināms ar dzīvojamās telpas īres līguma projekta nosacījumiem, dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas termiņu pēc izsoles u.c.), e) citus ar izsoles norisi un organizāciju saistītus noteikumus. 10. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.decembrim izdod noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem (likuma 11.3 panta trešās daļas 1.punkts). 11. No 2002.gada 1.janvāra valsts un pašvaldību institūcijas vairs nenosaka dzīvojamām telpām dienesta dzīvokļa statusu. Dzīvojamām telpām, kurām līdz 2001.gada 31.decembrim ir noteikts dienesta dzīvokļa statuss, tas saglabājas, ja vien attiecīgā institūcija šo statusu neatceļ. 12. Likuma 28.5 panta noteikumi piemērojami gadījumos, kad dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai, ja viņš: 1) ir iesniedzis pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā līdz 2001.gada 31.decembrim; 2) iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.aprīlim; 3) iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai triju mēnešu laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumā, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2001.gada 31.decembra. 13. Pašvaldību domes (padomes) līdz 2001.gada 1.oktobrim: 1) nosaka to ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot attiecīgā persona atzīstama par maznodrošinātu un saņem šajā likumā noteikto palīdzību; 2) ņemot vērā likuma 36.1 panta trešās daļas noteikumus, izskata jautājumu par nepieciešamību sniegt palīdzību arī citām iedzīvotāju kategorijām." Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 5.jūlijā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2001.gada 20.jūlijā