14. Article

Būtiski ir noskaidrot, ciktāl sniedzas CVK kompetence izvērtēt vēlētāju iesniegtos likumprojektus pēc satura. Satversmes tiesa secinājusi, ka tautai ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, jābūt valsts varas avotam. Tautas suverenitāte Latvijā tiek īstenota arī ar tādiem tiešās demokrātijas elementiem kā tautas nobalsošana vai vēlētāju likumdošanas iniciatīva (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 11. punktu). 14.1. Pieteikuma iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka CVK locekļi parasti ir pēc paritātes principa politisko partiju izvirzītas personas. Tāpēc, piešķirot CVK kompetenci saturiski vērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu, Saeima varot netieši ietekmēt šīs iniciatīvas tālāko virzību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 9. un 18. lpp.). Pēc Satversmes tiesas ieskata, ir svarīgi ņemt vērā to, ka saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 1. pantu CVK tiek izveidota pēc katrām Saeimas vēlēšanām. CVK sastāvs atspoguļo to politisko partiju spektru, kuru biedrus balsstiesīgo pilsoņu vairākums ir vēlējies redzēt kā savus priekšstāvjus. Turklāt CVK savā darbībā jāievēro Satversme un citi normatīvie tiesību akti. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka vēlētāju iesniegtie likumprojekti konkrētajā brīdī var neatbilst Saeimā pārstāvēto politisko partiju programmām vai politiskajām prioritātēm. Tādējādi vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir viens no mehānismiem, kas aizsargā viņu intereses un tiesības, kā arī ļauj suverēnās varas nesējai - tautai - izteikt savu viedokli par konkrēta likuma pieņemšanas nepieciešamību. Satversmes sapulces deputāts Rainis norādījis: "Referendums nozīmē, ka tauta nevien savos priekšstāvjos, kurus viņa ir sūtījusi vēlēšanās, bet arī tieši var izteikt savas domas. Šī domu izteikšana ir arī civilizētā, pilsoniskā valstī diezgan aprobežota, bet ne tik tālu, ka tautas griba vairs neizteiktos." Savukārt deputāts Kārlis Dzelzītis izteicis viedokli, ka "tautas iniciatīva un referendums ir tiešām uzskatāmi kā visai derīgi papildinājumi pie parlamentārās sistēmas [..] pieņemot tautas iniciatīvu, ir dota iespēja zināmam vēlētāju skaitam griezties ar priekšlikumu izdot tādu vai citādu likumu, kas nāk uz balsošanu" (Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas 5. sēdes 1921. gada 28. septembra stenogramma un 19. sēdes 1921. gada 8. novembra stenogramma). Tādējādi vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību tauta - suverēns - var darboties kā likumdevējs. 14.2. No Lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 izriet, ka Saeimai nedrīkstētu tikt iesniegts tāds vēlētāju izstrādāts likumprojekts, kas acīmredzami neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Savukārt to, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām, izlemj pati tauta, paužot savu viedokli tautas nobalsošanā (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 22. punktu). Izskatāmajā lietā pieaicinātās personas kopumā piekritušas, ka CVK ir tiesības saturiski izvērtēt vēlētāju iesniegtus likumprojektus, ņemot vērā Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 norādītās vadlīnijas. Tomēr kā kritērijs tam, kādā apjomā CVK būtu jāvērtē vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstība Satversmei pēc satura, vairākos viedokļos minēta iespējamās neatbilstības "acīmredzamība". Piemēram, Tiesībsargs norādījis, ka nav pieļaujama tāda likumprojekta tālāka virzība, kurš acīmredzami ir pretrunā ar Satversmi. Savukārt I. Nikuļceva izteikusi viedokli, ka CVK kā valsts institūcijai nav piešķirama pārlieku plaša rīcības brīvība (sk. lietas materiālu 1. sēj. 194. lpp. un 2. sēj. 7. lpp.). 14.3. Satversmes tiesa secina, ka juridiskais izvērtējums tam, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē, ir nošķirams no likumprojekta lietderības un pieņemamības jeb politiskā izvērtējuma, ko var veikt vienīgi likumdevējs - Saeima vai tauta. Ņemot vērā CVK veidošanas mērķi un kompetenci, tai jāveic vienīgi likumprojekta juridiskā izvērtēšana. Turklāt CVK var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja tas acīmredzami saturiski neatbilst Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 Satversmes tiesas norādītajām vadlīnijām. Arī tiesību zinātnē norādīts, ka no Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka CVK būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga brīvība" (sk.: Dišlers K. Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928. gada oktobris, Nr. 5, 135.-136. sleja). Tomēr ticis atzīts arī tas, ka jautājumos, kas nav izlemjami likumdošanas ceļā, vēlētāju likumdošanas iniciatīva nav īstenojama (sk.: Dišlers K. Vēl viens ierosinājums, pie tam nekonstitucionāls. Tautas Tiesības, 1927. gada 15. jūnijs, Nr. 11/12, 331. lpp.). Tādējādi CVK ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts likumprojekts, lai varētu sākties parakstu vākšanas procedūra, izņemot gadījumus, kad likumprojekts acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura. Savukārt vēlētāji savu vērtējumu par likumprojektu var izteikt parakstu vākšanas procesā, bet pēc tam - tautas nobalsošanā. Pretēja Satversmei, kā arī demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām būtu tāda Tautas nobalsošanas likuma 23. panta piektās daļas 2. punkta interpretācija, kas ļautu CVK nesamērīgi ierobežot vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības. Šāda interpretācija padarītu vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības neefektīvas un būtu pretrunā ne tikai ar varas dalīšanas principu, bet arī ar tautas suverenitātes principu. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka Saeima, nosakot CVK kompetenci, savas rīcības brīvības robežas ir ievērojusi. Līdz ar to Tautas nobalsošanas likuma 23. panta piektās daļas 2. punkts atbilst Satversmes 1. pantam.