15. Article

Izvērtējot prasības attiecībā uz vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanu, jānoskaidro, vai šajā procesā tiek nodrošinātas likumprojekta iniciatoru likumiskās intereses un vai šis process ir tiesisks. Satversmes tiesa Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 secināja: nav pamatots pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka nepastāv vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanā iesaistīto valsts institūciju pieņemto lēmumu tiesiskuma izvērtēšanas mehānisms. Lēmumā norādīts, ka attiecībā uz CVK pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 13. pantā ir noteikts, ka arī CVK lēmumi, kuru pārsūdzēšanas kārtība attiecīgajā likumā nav noteikta, ir pārsūdzami tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt ar 2012. gada 8. novembra grozījumiem Tautas nobalsošanas likumā ietverts 23.1 pants, kurš paredz, ka CVK lēmumu atteikt likumprojekta reģistrāciju iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Senātā (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 20. punktu). Tādējādi tika secināts, ka tiesiskuma izvērtēšanas mehānismam ir jābūt un tas arī pastāv. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Senāts, izvērtējot pārsūdzēto CVK lēmumu atteikt vēlētāju iesniegta likumprojekta reģistrāciju, nav tiesīgs izvērtēt šā likumprojekta saturu. Tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšana esot ekskluzīva Satversmes tiesas kompetence. Turklāt Senātam esot jāvērtē ne tikai CVK lēmumu pieņemšanas procesa tiesiskums, bet arī tajos ietvertie argumenti pēc būtības (sk. lietas materiālu 1. sēj. 10. lpp.). 15.1. Saeimai ir tiesības nodot administratīvās tiesas kompetencē arī tādu lietu izskatīšanu, kuru raksturs nav šauri administratīvi tiesisks. Turklāt no likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 13. panta izriet, ka CVK ir institūcija, kurai APL normas un principi ir saistoši. Var piekrist Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētās normas neparedz tādu regulējumu, kādu iepriekš Tautas nobalsošanas likums nebūtu paredzējis (sk. lietas materiālu 1. sēj. 38. lpp.). Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 tika secināts, ka pat pirms 2012. gada 8. novembra grozījumu spēkā stāšanās CVK bija pienākums izvērtēt to, vai vēlētāju iesniegtie likumprojekti ir pilnībā izstrādāti pēc satura, savukārt CVK lēmums bija pārsūdzams administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ietverot Tautas nobalsošanas likumā 23.1 pantu, tika precizēta kārtība, kādā pārsūdzams CVK lēmums atteikt vēlētāju iesniegta likumprojekta reģistrāciju. Proti, šī kompetence tika nodota Senātam, kas lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lai procesu padarītu efektīvāku un ātrāku, ir saīsināts CVK lēmuma izskatīšanas procesuālais termiņš un noteikts, ka Senāta lēmums nav pārsūdzams. Arī starpkaru periodā CVK lēmumu tiesiskumu pārbaudīja Senāts. Apspriežot likumprojektu, ar kuru bija paredzēts Tautas nobalsošanas likumu papildināt ar 23.1 pantu, tika izskatīta arī iespēja nodot Administratīvās apgabaltiesas kompetencē tādu CVK lēmumu pārbaudi, ar kuriem atteikta vēlētāju iesniegtu likumprojektu reģistrācija. Augstākās tiesas senatore Dr. iur. Jautrīte Briede Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdē norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās, kura līmeņa tiesai šo kompetenci nodot, un "protams, Senāts to var darīt, tāpat kā attiecībā uz vēlēšanām". Tāpat viņa norādīja, ka attaisnojami būtu administratīvās tiesas pārbaudei nodot tikai tos CVK lēmumus, ar kuriem atteikta likumprojektu reģistrācija, jo šie lēmumi galīgi izbeidz vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas procesu un "administratīvajā procesā ir svarīgi pārbaudīt to, kas pieliek [kādam procesam] punktu". Savukārt, diskutējot par pierādīšanas pienākumu, J. Briede izteica viedokli, ka Senātam šādā gadījumā citastarp būtu jāvērtē vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei un tas vairāk būtu interpretācijas jautājums, tāpēc īsti par pierādījumiem šajā procesā nevarot runāt (sk. lietas materiāliem pievienoto Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdes audioierakstu). 15.2. Ikvienam tiesību piemērotājam Satversme ir jāpiemēro tieši un nepastarpināti. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tieši vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pienākums ir pārbaudīt, kā tiesību piemērotājs atklājis tiesību aktos lietota augstas juridiskās abstrakcijas pakāpes jēdziena saturu un vai šāds tiesību normas piemērošanas rezultāts ir saderīgs ar tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 18.2. punktu). Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdē norādīja, ka ar Tautas nobalsošanas likuma 23.1 pantu Senāta rīcībā netiek nodoti jauni instrumenti, jo Senāts jau piemēro Satversmē nostiprinātos vispārējos tiesību principus (sk. lietas materiāliem pievienoto Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdes audioierakstu). 15.3. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence atzīt tiesību normas par neatbilstošām augstāka juridiskā spēka tiesību normām un spēkā neesošām. Tomēr tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām izvērtē ne tikai Satversmes tiesa. Arī administratīvajai tiesai katras lietas ietvaros ir jāpārliecinās par piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tikai tad, ja piemērojamā tiesību norma, pēc tiesas ieskata, atbilst Satversmei, tiesa to var piemērot. Proti, APL 104. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvā tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Saskaņā ar šā panta otro daļu tiesa, ja tā uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai, tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Turklāt APL 104. panta trešā daļa nosaka: ja par neatbilstošu likumam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam atzīts zemāka juridiskā spēka normatīvais akts, tad tiesai jāpiemēro šis likums vai vispārējais tiesību princips. Par to, ka administratīvā tiesa vismaz netieši vērtē tiesību normu konstitucionalitāti, liecina arī pieteikums, pēc kura tika ierosināta izskatāmā lieta. Tādējādi tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšana ietilpst arī administratīvo tiesu kompetencē. Ar apstrīdēto normu - Tautas nobalsošanas likuma 23.1 panta pirmo daļu - Senātam un administratīvajai tiesai nav noteikta jauna, iepriekš likumā neparedzēta kompetence. 15.4. Tautas nobalsošanas likuma 23.1 panta otrajā daļā noteikts, ka Senāts lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Savukārt saskaņā ar APL 105. panta pirmo daļu pirmās instances tiesa lietu izskata pēc būtības. Tādējādi nedz apstrīdētās normas, nedz arī kāda cita norma neparedz Senāta kompetences ierobežošanu tikai ar CVK lēmuma pieņemšanas procesa izvērtēšanu. Ņemot vērā šajā spriedumā secināto, Senātam būtu jānoskaidro tas, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts patiešām un acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura, kā to atzinusi CVK, un vai CVK lēmumā likumprojekta neatbilstība attiecīgajai prasībai ir juridiski argumentēta. Tādējādi Senātam ir jāizvērtē, vai CVK konkrētajā gadījumā, pieņemot lēmumu atteikt vēlētāju iesniegta likumprojekta reģistrāciju, nav pārkāpusi savas kompetences robežas. Arī J. Briede Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdē norādīja: tā kā CVK, iespējams, nav politiski pilnīgi neitrāla, ir tikai saprātīgi, ka tās lēmumus pārbauda tiesa, kas visus jautājumus izskata maksimāli politiski neitrāli (sk. lietas materiāliem pievienoto Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdes audioierakstu). Satversmes tiesa secina, ka tiesas kontrole var nodrošināt to, lai CVK lēmumi būtu pamatoti un tiktu pieņemti likuma ietvaros. Turklāt jāņem vērā, ka Senātam ir jāizvērtē nevis spēkā esošas tiesību normas, bet gan tas, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura. Kā jau tika secināts šā sprieduma 14.3. punktā, CVK ir jāreģistrē visi vēlētāju iesniegtie likumprojekti, izņemot tos, kuri acīmredzami nav pilnībā izstrādāti pēc satura. Tādējādi Saeima nav pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas, paredzot Senāta kompetenci izskatīt sūdzības par CVK lēmumiem atteikt vēlētāju iesniegta likumprojekta reģistrāciju. Līdz ar to Tautas nobalsošanas likuma 23.1 panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta piektās daļas 2. punktu un 23.1 panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris