11. Article

Darba līgumi 1. Ja vien Dalībvalstis nevienojas citādi, Dalībvalsts nevar lūgt piešķirt imunitāti no otras Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta izskatīt strīdus, kas izriet no darba līguma, ko slēgusi attiecīgā Dalībvalsts un privātpersona par izpildītu vai izpildāmu darbu, kas pilnībā vai daļēji tiek izpildīts otras Dalībvalsts teritorijā. 2. Šī panta 1. daļa neattiecas uz gadījumiem, kad: a) darbinieks ir ticis nodarbināts noteiktu valdības funkciju veikšanai; b) darbinieks ir: (i) diplomātiskais aģents saskaņā ar 1961. gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām; (ii) konsulāra amatpersona saskaņā ar 1963. gada Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām; (iii) diplomāts pastāvīgā pārstāvniecībā pie starptautiskas organizācijas vai īpašā pārstāvniecībā / misijā, vai pārstāv valsti starptautiskā konferencē; vai (iv) jebkura cita persona, kas bauda diplomātisko imunitāti; c) tiesas process attiecas uz privātpersonas pieņemšanu darbā, atjaunošanu vai darba tiesisko attiecību statusa maiņu; d) process attiecas uz privātpersonas atlaišanu, līguma termiņa pārskatīšanu un ja šāds process saskaņā ar Dalībvalsts, valdības vadītāja vai ārlietu ministra viedokli skar Dalībvalsts drošības intereses; (e) darbinieks tiesas procesa laikā ir Dalībvalsts, ar kuru slēgts darba līgums, pilsonis, ciktāl viņš pastāvīgi neuzturas tiesas valstī; (f) darba devēja Dalībvalsts un darbinieks jau iepriekš ir rakstveidā vienojušies citādāk, ņemot vērā jebkurus sabiedriskās politikas apsvērumus, kuri paredz tiesas valstij ekskluzīvu jurisdikciju attiecībā uz prasības priekšmetu tiesas procesā.