27. Article

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ 1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas viena otrai sniegt palīdzību nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā tādā apmērā, kādā šī summa ir galīgi noteikta saskaņā ar palīdzību pieprasošās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem. 2. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šī otrā valsts iekasē šos nodokļus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas piemērojami šīs otrās valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu tās nodokļi. 3. Jebkurai Līgumslēdzējas Valsts prasībai sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā ir jāpievieno dokuments, kas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem apstiprina, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi. 4. Ja Līgumslēdzējas Valsts nodokļu prasības apjoms nav noteikts galīgi, tādēļ ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai citādi, šī valsts, nolūkā saglabāt tās ieņēmumus, var pieprasīt otrai Līgumslēdzējai Valstij veikt tās labā tādus pagaidu pasākumus šo līdzekļu saglabāšanai, kādi ir piemērojami saskaņā ar šīs otras valsts normatīvajiem aktiem. Ja otra valsts piekrīt izpildīt šādu prasību, tā minētos pagaidu pasākumus veic tā, it kā nodokļu parāds pirmajai minētajai valstij būtu parāds šai otrai valstij. 5. Prasību saskaņā ar šī panta iepriekšējām daļām Līgumslēdzēja Valsts iesniedz tikai tad, ja šajā valstī nav pieejams pietiekams nodokļu nemaksātāja īpašums, lai atgūtu nenomaksāto nodokļa summu. 6. Līgumslēdzēja Valsts, kurā saskaņā ar šī panta noteikumiem tiek iekasēts nodoklis, izmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summu, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta 7.daļas b) punktā minētā ārkārtas izdevumu summa. 7. Ja vien Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiek saprasts, ka: a) Līgumslēdzējas Valsts palīdzības sniegšanas laikā radušos kārtējos izdevumus sedz šī valsts; b) Līgumslēdzējas Valsts palīdzības sniegšanas laikā radušos ārkārtas izdevumus sedz otra valsts un tie ir jāmaksā neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts otras valsts labā. Tiklīdz Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tā dara to zināmu otrai Līgumslēdzējai Valstij un norāda šo izdevumu iespējamo apjomu. 8. Šajā pantā termins "nodokļi" nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas 26.panta 1.daļa, un ietver jebkādus ar tiem saistītus procentus un soda naudas. 9. Nekādā gadījumā šī panta noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu: a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei; b) veikt pasākumus, kuri būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public); c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav izmantojusi visus saprātīgos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas ir pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi; d) sniegt palīdzību gadījumos, kad šīs valsts administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko gūst otra Līgumslēdzēja Valsts.