17. Article — ), gan saskaņā ar MK noteikumus Nr.419 ES un KF

vadībā iesaistītās atbildīgās un sadarbības iestādes, kas no 2012.gada sākuma veic iepirkuma procedūru pirmspārbaudes. Sākot ar 2013.gada 1.septembri spēkā stāsies MK 2013.gada 4.jūnija noteikumi Nr.299 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem"; ievērojot šo noteikumu regulējumu, piemēram, tiks uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēma, lai nodrošinātu šo noteikumu ietvaros veikto iepirkumu paziņojumu un citu iepirkuma dokumentu publicēšanu, kā rezultātā visiem tirgus dalībniekiem būs vienlīdz pieejamas iepirkumu tehniskās specifikācijas. Kā arī minētie noteikumi regulēs privāto komersantu, kā arī biedrību un nodibinājumu veiktos iepirkumus, ko finansē vai līdzfinansē Eiropas Savienība, kā arī valsts un pašvaldības. Šie noteikumi nosaka elastīgu iepirkumu veikšanas kārtību, kas veidota pēc līdzības ar privātajā sektorā izmantoto un ir balstīta uz sarunām starp finansējuma saņēmēju un iespējamajiem piegādātājiem. Jaunā iepirkumu veikšanas kārtība būtiski samazina administratīvo slogu, kā arī kļūdu iespējas, vienlaikus nodrošinot iepirkumu ekonomisko efektivitāti, kā arī pietiekamu atklātību un konkurenci piegādātāju starpā. b) Mehānismi, kuri nodrošina pārredzamas līgumu piešķiršanas procedūras Izpildīts Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/ users/registerAdmin) Lai nodrošinātu iepirkumu paziņojumu publicēšanu IUB mājaslapā un elektronisku nosūtīšanu publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī, ievērojot direktīvas 2004/18/EK, 2004/17/EK un 2009/81/EK prasības, 2009. gadā ir izveidota un tiek uzturēta Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/users/registerAdmin) c) Mehānismi fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam Izpildīts MK 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 419 "Kārtība, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu" pieejami http://www.likumi.lv/ doc.php?id=159648 Izpildot MK noteikumos Nr 419 uzdoto funkciju - ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu uzraudzība pirmspārbaužu veikšanā, IUB ir izstrādājis un regulāri aktualizē metodiku ES fondu atbildīgajām un sadarbības iestādēm ES fondu pirmspārbaužu veikšanā, reizi ceturksnī organizē sanāksmi ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā, vienotos par kopīgu pieeju konstatēto problēmu risināšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu veikšanas metodiku; pārliecinās, ka pirmspārbaužu veikšanas metodika tiek atbilstoši pielietota praksē, veicot pārbaudes par ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu veiktajām iepirkumu pirmspārbaudēm. 2010. gada nogalē IUB noslēdza vienošanos par ES fondu projekta "Tehniskā palīdzība Iepirkumu uzraudzības birojam Eiropas Savienības fondu administrēšanā un uzraudzībā" īstenošanu. Vienošanās par projekta otro kārtu noslēgta 2011.gada nogalē. Ņemot vērā projekta ietvaros piešķirto finansējumu, biroja kapacitāte ES fondu projektu iepirkumu pirmspārbaužu veikšanai palielināta par 8 štata vietām, kā rezultātā divkāršojās veikto pirmspārbaužu skaits. IUB, īstenojot tā funkcijas metodoloģiskā atbalsta sniegšanas jomā, nodrošina pasūtītāju, tai skaitā ES fondu finansējuma saņēmēju, kā arī iestāžu, kuru uzdevumos ietilpst ES fondu projektu iepirkumu pārbaudes, izglītošanu publisko iepirkumu jomā, tādējādi veicinot gan kļūdu samazināšanos iepirkumos, gan vienotu izpratni iepirkumu pārbaudēs. d) Mehānismi, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot ES noteikumus publiskā iepirkuma jomā. Izpildīts Ar MK lēmumu (MK 2011. gada 8. novembra protokols Nr. 66, 28. paragrāfs) IUB 2012. - 2014. gadā katru gadu piešķirti 50 000 latu kapacitātes palielināšanai sūdzību izskatīšanā un tiesvedības dokumentācijas sagatavošanā. Direktīvā 2007/66/EK paredzētos pasākumus nodrošina IUB Juridiskais departaments (14 štata vietas). 5. Vispārīgais Pastāv mehānismi efektīvai Valsts atbalsta jomas ES tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz VSS fondiem. Izpildīts a) Mehānismi ES noteikumu efektīvai piemērošanai valsts atbalsta jomā; Izpildīts • Komercdarbības kontroles atbalsta likums (turpmāk - KAKL; pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=69673) • Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka MK(pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=87480) • MK 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" (pieejams: http://www.likumi.lv/ doc.php?id=170779) • MK 2007. gada 6. februāra noteikumi Nr. 100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" (pieejams: http://www.likumi.lv/ doc.php?id=152856) Valsts atbalsta jomā ir izstrādāta virkne normatīvo aktu, kas veido juridisko ietvaru valsts atbalsta kontrolei Latvijā, kurš tiek pastāvīgi aktualizēts pēc nepieciešamības, lai atspoguļotu izmaiņas valsts atbalsta jomā, kas tiek veiktas ES līmenī un lai pilnveidotu komercdarbības atbalsta kontroles sistēmu Latvijā. Aktuālākā informācija pieejama: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ komercdarbibas_ atbalsta_ kontrole/normativie_akti/ Saskaņā ar pastāvošo sistēmu visas plānotās atbalsta programmas un individuālie atbalsta projekti, kā arī plānotie grozījumi esošajās valsts atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos tiek saskaņoti ar FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu (turpmāk - KAKD), kas ir nacionālā kontroles institūcija komercdarbības atbalsta kontroles jomā, KAKD attiecīgi veicot sākotnējo izvērtēšanu, kā arī nodrošinot procesuālo normu (Regulas (EK) Nr. 659/1999) ievērošanu. Vadošā iestāde konsultējas ar KAKD par valsts atbalsta jautājumiem, tai skaitā, jau atbalsta pasākumu izstrādes posmā, kā arī tai ir pienākums saņemt KAKD atzinumu par visiem plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem. KAKD funkcionāli ir pakļauts tam pašam valsts sekretāra vietniekam, kurš pilda vadošās iestādes vadītāja pienākumus. Visas valsts atbalsta programmas neatkarīgi no tā, vai programma ir paziņojama EK, vai īstenota saskaņā ar Regulu Nr. 800/2008, tiek izvērtētas nacionālajā valsts atbalsta kontroles institūcijā, nodrošinot, ka katra atbalsta programma ietver visus nosacījumus atbilstoši tam ES valsts atbalsta regulējumam, saskaņā ar kādu programma tiek īstenota. Tai skaitā, tiek ietverta prasība, ka atbalstu nav pieļaujams piešķirt, pirms nav pārbaudīts, ka uzņēmums nav saņēmis nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu ar kopējo tirgu (t.i. uz projekta iesniedzēju neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums), tādējādi ievērojot Deggendorf principu. Tāpat tiek nodrošināts, ka katra atbalsta programma ietver nosacījumus atbalsta kumulācijai ar citu atbalsta programmu un atbalsta projektu veidā, paredzot, ka, vai nu kumulācija ir aizliegta, vai arī pastāv mehānisms/nosacījumi kā tiks nodrošināts maksimālās valsts atbalsta intensitātes ievērošana gadījumā, ja atbalstu ir atļauts kumulēt ar citām valsts atbalsta programmām/projektiem. Atbalsta programmās, kurās ir pieļaujama atbalsta kumulācija, atbalsta piešķīrējiestāde pieprasa un atbalsta pretendents iesniedz informāciju par iepriekš saņemto atbalstu citu atbalsta projektu/programmu ietvaros attiecībā uz tām pašām pieļaujamām izmaksām, t.sk.de minimis atbalstu. Projektu pēcuzraudzība tiek nodrošināta saskaņā ar fondu vadības un kontroles ieviešanas sistēmu. Lai nodrošinātu de minimis atbalsta nosacījumu ievērošanu, Latvijā tiek izmantotas uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu (atbilstoši MK 2008. gada 5. februāra noteikumiem Nr.58). Atbalsta programmās valsts atbalsta kontroles nosacījumi ir jāievēro neatkarīgi no valsts atbalsta instrumenta un neatkarīgi no tā, cik atšķirīgos līmeņos ir iesaistīti atbalsta sniedzēji. Saskaņā ar KAKL noteikto, ar EK pieņemtu lēmumu atbalsta sniedzējam ir pienākums nodrošināt tāda atbalsta atmaksu un atbalsta saņēmējam - atmaksāt tādu atbalstu, kas komercsabiedrībai piešķirts, neievērojot Padomes regulas Nr. 659/1999 2. un 3.pantu vai neievērojot nosacījumus par atbalsta iepriekšēju paziņošanu vai kopsavilkuma informācijas nosūtīšanu EK. Atbalsta sniedzējs nelikumīgu atbalstu atgūst, ņemot vērā Padomes regulas Nr. 659/1999 15.pantā noteikto noilgumu EK tiesībām prasīt nelikumīga atbalsta atgūšanu. Pēc tam, kad saņemts EK lēmums par nelikumīga atbalsta atgūšanu, atbalsta sniedzējs veic EK lēmumā noteiktās darbības atbalsta apmēra noteikšanai, ievērojot EK lēmuma, Padomes regulas Nr. 659/1999 14.panta 2.punkta un Komisijas 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Komisijas līguma 93. (tagad - Līguma par Eiropas Savienības darbību 103.) panta piemērošanai (turpmāk- Komisijas regula Nr. 794/2004) 11.panta nosacījumus. Atbalsta sniedzējs lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu pieņem un šādu atbalstu atgūst Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja atbalsts saņemts saskaņā ar civiltiesisku līgumu, atbalsta saņēmējs nepieņem lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu, bet nelikumīgi saņemto atbalstu atgūst un citus saistītos strīdus risina Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Norādām, ka aktuālākā informācija par saistošo nacionālo normatīvo aktu bāzi, kā arī ES regulējumu komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tai skaitā atsauces uz direktīvām, regulām, vadlīnijām, pamatdokumentiem, vēstulēm dalībvalstīm un EK lēmumiem par dalībvalstu atbalsta projektiem/ programmām ir pieejama FM mājas lapā: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ komercdarbibas_atbalsta_kontrole/. Šī informācija tiek atjaunota pēc nepieciešamības reizi ceturksnī. Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 659/1999 21. pantu, Latvija iesniedz EK gada pārskatus par visām pastāvoša atbalsta shēmām, kā arī individuālajiem atbalsta pasākumiem. Kritērija izpildi lauksaimniecības, zivsaimniecības mežsaimniecības valsts atbalsta jomā pamato Lauksaimniecības un lauku attīstības likums un MK 06.02.2007. noteikumi Nr.100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības". b) Mehānismi fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam Izpildīts Lai nodrošinātu, ka atbalsta sniedzējinstitūcijas ievieš valsts atbalsta pasākumus atbilstoši esošajam ES regulējumam valsts atbalsta jomā, ir veiktas atbalsta sniedzējinstitūciju apmācības par specifiskiem valsts atbalsta jautājumiem. Tāpat KAKD regulāri seko līdzi izmaiņām valsts atbalsta regulējumā, Eiropas Kopienas lēmumu un Eiropas tiesu praksē un attiecīgi informē iesaistītās institūcijas - nozaru ministrijas, Finanšu ministrijas struktūrvienības un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (informācija tiek sniegta elektroniski, rakstot oficiālas vēstules un sniedzot aktuālāko informāciju arī FM mājas lapā). Saistībā ar EK īstenoto modernizācijas procesu valsts atbalsta kontroles jomā, tiek plānoti arī informatīvie pasākumi visām iesaistītajām nozaru ministrijām un atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai paaugstinātu to zināšanu līmeni par aktualitātēm un jaunajiem piemērošanas nosacījumiem valsts atbalsta kontroles jomā. Tā piemēram, šā gada 11.oktobrī tika organizēts informatīvs seminārs par EK pieņemtajām Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014-2020 un ar to saistītajiem jautājumiem. • Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Tajā tiks iekļauta informācija par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla (visās iesaistītajās institūcijās) apmācībām valsts atbalsta jautājumos, paredzot apmācībām ESI fondu TP līdzekļus. c) Mehānismi, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot ES tiesību aktus valsts atbalsta jomā. Izpildīts Valsts atbalsta kontroles normu ievērošanu Latvijā uzrauga KAKD, kas ne tikai veic programmu sākotnējo izvērtēšanu, bet sniedz arī metodoloģisko atbalstu atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai nodrošinātu, ka visi atbalsta pasākumi tiek ieviesti atbilstoši valsts atbalsta regulējumam. Uz šā gada novembri KAKD ir 8 štata vietas. KAKD darbinieki pastāvīgi, atbilstoši iespējām, piedalās apmācību semināros, tai skaitā, ko organizē Lexxion, ERA u.c. KAKD darbinieki nepieciešamības gadījumā konsultējas ar EK pārstāvjiem, kā arī KAKD darbinieki veic apmācības atbalsta sniedzējinstitūcijām. Turpmāko gadu laikā ir plānots turpināt stiprināt KAKD administratīvo kapacitāti. 6. Vispārīgais Pastāv mehānismi efektīvai ES vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko ietekmes uz vides novērtējumu. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte Izpildīts a) Mehānismi IVN un SVN direktīvu efektīvai piemērošanai; Izpildīts Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=51522) MK 26.03.2011. noteikumi Nr.200 "Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=227696) MK 25.01.2011.noteikumi Nr.83 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225598) MK 23.03.2004. noteikumi Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=86512) MK 17.02.2004. noteikumi Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=84653) Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir izveidota sistēma ietekmes uz vidi novērtējumam un ietekmes uz vidi stratēģiskajam novērtējumam, nodrošinot sabiedrības iesaistīšanu ietekmes uz vidi novērtējumos b) Mehānismi IVN un SVN direktīvu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam Izpildīts c) Mehānismi administratīvās spējas nodrošināšanai. Izpildīts 7. Pastāv statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Pastāv rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai pārraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un lai veiktu ietekmes novērtējumu. Vispārīgais nosacījums Izpildīts1 a) Pastāv mehānismi datu vākšanai un apkopošanai, kurā iekļauti šādi elementi: i) Avotu un mehānismu apzināšana, lai nodrošinātu statistisko validāciju; Izpildīts FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā par atbildīgo rezultāta un iznākuma rādītāja vērību ziņošanu noteikta atbildīgā iestāde, kura rādītāju izvirzījusi. Rādītāju izvirzīšanai ir noteiktas obligātas prasības, tai skaitā norādīt informācijas ieguves avotu/ veidu, kā pamatā ir metodoloģiski pamatota pieeja aprēķiniem un definīcijām. Programmas specifisko rādītāju gadījumā vadošā iestāde pārbauda, vai rādītājs atbilst izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem. Informācija par rādītāju definīcijām, vērtību aprēķinu un apkopošanas metodiku ir iekļauta rādītāju pasēs, kuras tiks pievienotas DP kā darba dokumenti, kā arī rādītāju pases tiks uzkrātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā. ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēma nodrošinās rādītāju nosaukumu, definīciju, mērvienību, to sākotnējo un mērķa vērtību uzkrāšanu, rādītāju sasniegto tekošo un vēsturisko vērtību uzkrāšanu, kā arī informāciju par to vērtību apkopošanas biežumu. ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmai uz datu pārnesei uz Komisijas SFC2014 sistēmu netiks nodrošināta automātiski. Lai nodrošinātu ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā uzkrāto datu aizsardzību, tiks iestrādātas attiecīgas prasības informācijas sistēmas iepirkuma tehniskajā specifikācijā. ELFLA Vadošā iestāde izstrādā rādītājus specifisko mērķu un pasākumu līmenī, kuru atbilstību izvērtē ex-ante novērtētāji. a) ii) Mehānismi attiecībā uz publicēšanu un pieejamību sabiedrībai Izpildīts Rādītāju vērtības tiek ziņotas ikgadējo ziņojumu ietvaros, tie tiek publicēti mājaslapās www.esfondi.lv un www.zm.gov.lv. b) Efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp: i) Rezultātu rādītāju atlase; Izpildīts KP fondu gadījumā, rādītāju izvēli plānots pamatot darbības programmas prioritāro virzienu un specifisko mērķu aprakstos. Rādītāju definīcijas tiks iekļautas rādītāju pasēs, kuras kā darba dokumenti tiks pievienoti DP, kā arī tiks saglabātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu rādītāju pamatotību, atlasi un to atbilstību DP izvirzītajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, VI aktīvi ir sniegusi viedokli AI rādītāju izvirzīšanā, atlasē un precizēšanā, kā arī sagatavojusi rādītāju vadlīnijas. Rādītāji un to definīcijas, statistiskā ticamība ir izvērtēta arī Ex-ante izvērtējuma ietvaros. ELFLA gadījumā rādītāju atlase tiks nodrošināta programmu sagatavošanas gaitā un sadarbībā ar Ex-ante novērtētājiem. b) ii) Izvirzīti mērķi attiecībā uz šiem rādītājiem; Izpildīts ERAF, KF un ESF rādītāju vadlīnijās izklāstīti galvenie principi, kuri ņemami vērā veidojot izpildes ietvaru. Rādītāju pasēs, kuras kā darba dokumenti tiks pievienoti DP, kā arī tiks saglabātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā, ir noteiktas mērķa vērtības visiem KF un ERAF rezultātu rādītājiem, bet ESF gadījumā ne visiem rezultāta rādītājiem ir jānosaka mērķi. . Rādītāju pasēs sniegtā informācija, tai skaitā rādītāju un to vērtību robustums un statistiskā ticamība, tiek izvērtēta b) iii) Katram rādītājam ievēroti šādi priekšnosacījumi: robustums un statistiskā validācija, normatīvās interpretācijas skaidrība, spēja reaģēt uz politiku, datu savlaicīga savākšana. Izpildīts ERAF, KF un ESF rādītāju izveidei ir izstrādātas vadlīnijas, kurās iekļauti EK izvirzītie kvalitātes kritēriji rezultāta rādītājiem. Atbilstoši vadlīnijām ES fondu atbildīgās iestādes izstrādā rādītājus specifiskā mērķa līmenī, kuru atbilstību izvērtē vadošā iestāde. Rādītāju atbilstību paredzēts izvērtēt arī ex-ante izvērtējuma ietvaros. ELFLA vadošā iestāde izstrādā rādītājus specifisko mērķu un pasākumu līmenī, kuru atbilstību izvērtē ex-ante novērtētāji. b) iv) Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma. Izpildīts FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā noteikts, ka KP fondu efektivitātes izvērtēšanas pamatā tiks izmantoti projektu dati no VIS sistēmas, kur tiks dokumentēts gan fiziskais, gan finanšu progress. Šajā sistēmā tiks uzkrāti arī ietekmes izvērtējumiem izmantojamie dati (no projektu pieteikumiem). Ietekmes izvērtēšanai dati tiks iegūti arī no citiem avotiem un valsts reģistriem, lai nodrošināto to statistisko ticamību. Nepieciešamības gadījumā dati tiks iegūti veicot aptaujas, iekļaujot galvenos izlases parametrus un tādējādi nodrošinot datu reprezentativitāti. ELFLA ir izveidota vienota datorizēta sistēma efektīvai rādītāju uzkrāšanai, kas ir elastīga un nodrošina visu nepieciešamo datu iegūšanu, kurus noteikusi ELFLA Vadošā iestāde un izvērtējuši Ex-ante novērtētāji (t.sk. noteiktās mērķa vērtības un to atbilstību kvalitātes kritērijiem, datu pieejamību). Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds 1. Akvakultūra: Ir izstrādāts valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru, kas minēts Regulas par kopējo zivsaimniecī-bas politiku (turpmāk - Regula par KZP) 43.pantā Izpildīts a) Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru ir nosūtīts Komisijai ne vēlāk kā darbības programmas nosūtīšanas dienā Izpildīts Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru "Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam" apstiprināts Ministru kabinetā 10.12.2013. b) Rīcības programmā ir ietverta informācija par papildinātību ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu par akvakultūru. Izpildīts Informācija ir ietverta Rīcības programmas projektā 2. Administratīvās spējas: Ir pierādītas administratīvās spējas ievērot Regulas par KZP 37.panta prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem. Izpildīts a) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai un jāakceptē Komisijai; Izpildīts Latvian National Fisheries Data Collection Program for 2011-2013 (approved by EC on 09.03.2011) http://www.bior.gov.lv/lv/left-menu/ zivju- resursu-izpete/datu-vaksanas-programma Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināti ES tiesību akti, kas nosaka šādu programmu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā. b) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai un jāakceptē Komisijai Izpildīts Datu vākšanas gada darba plāns 2013.gadam Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināti ES tiesību akti, kas nosaka šādu datu vākšanas gada darba plānu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā. 3. Kopējās Zivsaimniecības politikas īstenošana: ir pierādītas administratīvās spējas īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas par KZP 46.pantā un precizēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (turpmāk - Kontroles regula). Daļēji izpildīts a) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot 2014. - 2020.gada valsts mēroga kontroles programmu, kas minēta 19.panta l) punktā; Neizpildīts Zivsaimniecības kontroles programma 2014.-2020.gadam Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināta Zivsaimenicības kontroles programma 2014.-2020.gadam Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā (līdz 2013.gada 31.decembrim). b) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot daudzgadu plāniem piemērojamu valsts mēroga kontroles rīcības programmu (Kontroles regulas