3. Article

Ņemot vērā minēto, secināms, ka lēmums par atbrīvošanu no amata kā pārvaldes lēmums nav tiesisks un ir izvērtējamas tā atcelšanas iespējas: 3.1. KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa nosaka, ka Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi. 3.2. Satversmes tiesa 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2005-24-01 ir konstatējusi, ka: 1) biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņemamajam amatam noteiktajiem ierobežojumiem. 2) atbilstoši KNAB likuma 2.panta pirmajai daļai birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas (pielīdzināmas) valsts dienestam. 3.3. KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba biroja darbiniekus. 3.4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2010.gada 12.maija lēmumā lietā Nr.A42678408 ir secināts, ka prasījums par biroja rīkojuma atcelšanu, kas attiecas uz biroja darbinieku, proti, personu, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem nodibinātas darba tiesiskās attiecības, nav pakļauts administratīvajai tiesai. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013.gada 21.marta lēmumā lietā Nr.A420330512 (SKA-424/2013) ir secinājis, ka lēmumi par biroja darbinieku atbrīvošanu no darba ir pieņemti privāto tiesību sfērā un to tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. Līdz ar to saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var celt vispārējās jurisdikcijas tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam lēmumā par atbrīvošanu no amata ir norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā. 3.5. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā teikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to prettiesiska lēmuma atcelšana ir attaisnojama no labas pārvaldības principa viedokļa. 3.6. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts pārvaldes principus piemēro: 1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus; 2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu rīcības tiesiskumu un lietderību; 3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes amatpersonu darba kvalitāti. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad šā likuma 10.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā. Ņemot vērā minēto, lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu. 3.7. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums" nosaka, ka birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Līdz ar to lēmumu par atbrīvošanu no amata ir iespējams atcelt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu.