11. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis. Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai nodrošinātu citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Protests esot tāds procesuālais līdzeklis, kas izņēmuma gadījumos ļauj līdzsvarot tiesiskās noteiktības principu ar taisnīguma principu, paredzot iespēju pārskatīt galīgu spriedumu, kas nav taisnīgs, jo ir pieņemts, būtiski pārkāpjot tiesību normas. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts - taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements. Protests ir civilprocesa institūts, kura mērķis ir likumā noteiktajos gadījumos panākt lietas jaunu izskatīšanu, lai novērstu būtiskus tiesību normu piemērošanas pārkāpumus, kas noveduši pie citāda lietas rezultāta, proti, pie sprieduma, kas nav taisnīgs (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 15.2. punktu). Tāpēc protesta institūts civilprocesā ir ieviests, lai novērstu būtiskās tiesu pieļautās kļūdas un nodrošinātu taisnīgumu. Arī ECT savos spriedumos ir norādījusi, ka atsevišķos gadījumos nepieciešama spēkā esošu spriedumu pārskatīšana. Atkāpšanās no res judicata principa ir pieļaujama vienīgi tiesas kļūdu labošanai, ja attiecīgajā lietā ir šāda nepieciešamība, kas pamatota ar pārliecinošiem un būtiskiem apstākļiem (sk. ECT 2003. gada 24.jūlija sprieduma lietā "Ryabykh v. Russia", iesniegums Nr. 52854/99, 52. paragrāfu). Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis - taisnīguma nodrošināšana un citu personu tiesību aizsardzība.