16. Article

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās normas, piešķirot prokuroriem tiesības vērsties ar protestu Augstākajā tiesā, ierobežojot pušu procesuālās tiesības uz līdztiesību un vienlīdzību. Prokurori pēc būtības kļūstot par viena lietas dalībnieka interešu aizstāvi. Turklāt prokuroru rīcībai, proti, protesta iesniegšanai, esot atvēlēts garāks procesuālais termiņš - 10 gadi - nekā Civilprocesa likumā paredzētie apelācijas un kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņi. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka protesta iesniegšana nav pielīdzināma tiesībām vērsties tiesā, turklāt to arī nevar uzskatīt par pārsūdzību. Tāpēc protesta iesniegšana nav saistāma ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām vērsties tiesā vai pārsūdzēt tās nolēmumus. Tātad tikai tad, ja pēc protesta iesniegšanas ir ierosināta kasācijas tiesvedība, lietas dalībniekiem rodas procesuālās tiesības (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 15. punktu). Tādējādi nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju viedoklis, ka apstrīdētās normas ierobežo pušu līdztiesības un vienlīdzības principu ievērošanu viņu procesuālo tiesību īstenošanā.
asdeadlinejoint-stock
Par Civilprocesa likuma 483. un 484.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam, 16. Article · AI Martins