2. Article

Pieteikuma iesniedzēji - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "VK Estate", Dzintars Abuls un Velta Lazda - lūdz Satversmes tiesu atzīt CPL 483. un 484. pantu (turpmāk - apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo aizskar Pieteikuma iesniedzēju tiesības paļauties uz to, ka netiks pārskatīti jautājumi, kas jau ir izvērtēti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (res judicata), kā arī netiks kavēta šā nolēmuma izpilde. Turklāt protesta iesniedzējam esot ļoti plašas tiesības spēkā esošo nolēmumu pārskatīšanā. Tādējādi netiekot nodrošināta procesuālo tiesību vienlīdzība un Pieteikuma iesniedzēji tiekot nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Līdz ar to esot pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, jo apstrīdētās normas Civilprocesa likumā saglabājušās no iepriekšējās tiesību sistēmas un to mērķis bijis nodrošināt sociālistiskās likumības principu. Šobrīd šāds civilprocesa institūts vairs neesot nepieciešams. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma mērķis teorētiski varētu būt nevis visas sabiedrības interešu aizsardzība, bet gan atsevišķu personu (civillietas dalībnieku) aizsardzība, nodrošinot tām tiesības uz taisnīgu spriedumu. Šādu leģitīmo mērķi varot panākt ar saudzējošākiem līdzekļiem, turklāt neiesaistot civilprocesā valsts amatpersonas, kas nav lietas dalībnieki, piemēram, paredzot iespēju pirmās instances tiesas nolēmumus pārsūdzēt apelācijas vai kasācijas instances tiesā vai lietas izskatīt no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Atsaucoties uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) spriedumiem, Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu neesot savietojamas ar tiesisko sistēmu, kurā spēkā stājušies tiesas nolēmumi tiek pārskatīti, pamatojoties uz kādas valsts amatpersonas pieteikumu vai protestu. ECT vairākkārt esot atzinusi, ka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu ir pārkāptas gadījumos, kad spēkā stājies tiesas nolēmums tika atcelts un pārskatīts uz ģenerālprokurora pieteikuma (protesta) pamata, un norādījusi, ka tādos gadījumos tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu kļūst iluzoras. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs, jo sabiedrība kopumā negūstot nekādu labumu no tā, ka tiek ierobežotas Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu.