3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Saeima atzīst, ka tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā atbilstoši tiesiskās noteiktības principam ietilpst arī res judicata princips. Tas paredzot, ka spēkā stājies un saistošs tiesas nolēmums ir galīgs, proti, nebūtu pieļaujama šādu nolēmumu pārskatīšana nolūkā panākt jaunu lietas izskatīšanu. Taču tiesības uz taisnīgu tiesu neesot absolūtas un esot pieļaujams arī šo tiesību ierobežojums. Arī ECT esot secinājusi, ka atsevišķos gadījumos atkāpes no res judicata principa ir pieļaujamas. Saeima pauž viedokli, ka apstrīdētās normas pieņemtas pienācīgā kārtībā un lietā nav strīda arī par to, ka apstrīdēto normu pieņemšanā būtu pieļauti kādi procedūras pārkāpumi. Tādējādi pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai nodrošinātu citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Apstrīdētajās normās paredzētās atsevišķu prokuratūras amatpersonu tiesības iesniegt protestu esot tas procesuālais līdzeklis, kas noteiktos gadījumos ļaujot līdzsvarot tiesību stabilitātes principu un taisnīguma principu. Pēc Saeimas ieskata, tiesības iesniegt protestu ir piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī ECT esot atzinusi tiesu varas amatpersonu protestus par leģitīmiem, ja vien izspriestā lieta netiek pārspriesta vairākkārt. Esot pieļaujama tikai vienreizēja atkārtota lietas izskatīšana pēc kādas puses lūguma augstākajā tiesu instancē, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem un iekļaujoties precīzi noteiktā un skaidrā termiņā. Saeima vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētās normas paredz skaidru un precīzu procedūru, kas atbilst ECT izvirzītajiem kritērijiem.