4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tieslietu ministrija norāda, ka protesta iesniegšana nav pielīdzināma Satversmē garantētajām tiesībām vērsties tiesā, turklāt to nevarot uzskatīt arī par pārsūdzību. Tāpēc protesta iesniegšana neesot saistāma ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām vērsties tiesā vai pārsūdzēt tiesas nolēmumus. Protesta iesniegšana esot tāda procesuālās darbības forma, kas atšķiras no parastās tiesvedības kārtības un uzskatāma par izņēmuma gadījumu, kad res judicata princips var tikt pārskatīts noteiktu apsvērumu dēļ. Protesta leģitīmais mērķis esot efektīvāk īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu, nodrošināt procesuālo un materiālo normu piemērošanas pareizību. Tāpēc protesta iesniegšana neesot saistīta ar pušu procesuālajām tiesībām. Šādas tiesības personai rodoties tikai kasācijas tiesvedības ierosināšanas brīdī. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot samērīgs. Protesta izmantošana izņēmuma gadījumā, kad konstatējami būtiski tiesību normu pārkāpumi, esot attaisnojama, un tā izslēgšana no CPL aizskartu vairāku personu tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā. Citi, alternatīvi līdzekļi nespējot nodrošināt leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā kvalitātē. Konkrētie Pieteikuma iesniedzēju piedāvātie līdzekļi neaizsargājot to personu intereses, kuras nav bijušas lietas dalībnieki. Līdz ar to protests esot vienīgais aizsardzības mehānisms, kas paredzēts personām, kuru tiesības aizskartas ar tiesas nolēmumu, bet kurām nav bijušas iespējas īstenot tiesības uz savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzību tiesā.