5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tiesībsargs norāda, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un var tikt ierobežotas, tomēr valstij, nosakot ierobežojumus, vajagot ievērot, ka tos var noteikt tikai leģitīma mērķa sasniegšanas labad un tiem jābūt samērīgiem un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā. Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums, kas paredz iespēju pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumus, esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - citu personu tiesību aizsardzība. Pēc Tiesībsarga ieskata, CPL 60. nodaļas regulējums samērīgi līdzsvaro divus Satversmes 92. panta elementus - procesuālo tiesību vienlīdzību un tiesas pieejamību, jo iespēja virzīt lietu atkārtotai izskatīšanai līdzsvarojot pušu tiesības īstenot sacīkstes principu un pārsūdzēt netaisnīgu tiesas nolēmumu. Likumā esot precīzi noteikts protesta iesniegšanas pamats un termiņš - 10 gadi kopš nolēmuma spēkā stāšanās -, kas ierobežojot personu iespējas celt iebildumus un lūgt nolēmuma atcelšanu. Savukārt iespēju virzīt uz Augstāko tiesu neefektīvas un nelietderīgas sūdzības par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu ierobežojot sākotnējā sūdzības izvērtēšana Ģenerālprokuratūrā. Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Pieteikuma iesniedzēju atsaukšanās uz ECT nolēmumiem, kuros norādīts uz uzraudzības tiesvedības nepieļaujamību, nav pamatota. ECT secinājumi attiecīgajās lietās bijuši atkarīgi no katras lietas specifiskajiem faktiskajiem apstākļiem. Secinājumu daļa