11. Article

Tiesas sēdē pieaicinātās personas - Latvijas Tiesnešu biedrības - pārstāve Latvijas Tiesnešu biedrības valdes locekle Dzintra Balta uzsvēra, ka tiesas procesā tiesai nebūtu jāvērtē juridiskās palīdzības kvalitāte, jo tas neesot tiesas spriešanas jautājums. Personai, kura vēlas pretendēt uz izdevumu atlīdzību, esot tiesības pašai izvēlēties, pie kāda juridiskās palīdzības sniedzēja vērsties - pie tā, ar kura palīdzību saistītos izdevumus atlīdzina, vai pie tā, ar kura palīdzību saistītos izdevumus neatlīdzina. Pārstāvībai un juridiskajai palīdzībai esot atšķirīgi mērķi. Juridiskā palīdzība atspoguļojot valsts mērķi garantēt kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu. Tādējādi juridiskās palīdzības sniedzējs esot persona, kas sniedz kvalificētu juridisko palīdzību. Savukārt pārstāvis parasti esot tas, kas aizvieto personu, turklāt nevis vienmēr, bet tikai tad, kad pati persona nevēlas, nespēj vai nedrīkst sevi pārstāvēt. Papildus Saeimas norādītajam apstrīdētās normas leģitīmajam mērķim par tādu esot uzskatāma arī pienācīga tiesas darbība. Gan sabiedrības, gan katra indivīda interesēs esot tas, lai taisnīga tiesa tiek realizēta ar profesionālu un kvalitatīvu juridisko palīdzību. Pašlaik nevarot uzskatīt, ka puse, kurai palīdzību sniedz advokāts, un puse, kurai palīdzību sniedz kāda cita persona, atrodas salīdzināmos apstākļos, jo tikai attiecībā uz advokātiem esot izveidots mehānisms, kas ļauj prezumēt to sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti. Savukārt uzvarēta lieta ne vienmēr esot sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes rādītājs. Attiecībā uz iespējamo Satversmes 92. panta pārkāpumu Dz. Balta norādīja, ka civilprocess ir publiska tiesība. Savukārt zaudējumu atlīdzība esot privāttiesisks jautājums. Vēršanās tiesā pati par sevi nevarot radīt personai tiesību aizskārumu, jo katrai personai, ja tā nāk uz tiesu, esot tiesības uz taisnīgu tiesu - pat tad, ja šī persona attiecīgo lietu tiesā zaudē.