28. Article

Visbeidzot jānoskaidro, vai labums, ko no apstrīdētajā regulējumā paredzētās atšķirīgās attieksmes gūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka sabiedrības gūtais labums nav lielāks par tās tiesību un interešu aizskārumu, jo kvalificētu juridisko palīdzību pusei civilprocesā spējot nodrošināt ne tikai advokāti. Tā kā pašlaik normatīvajos aktos neesot aizliegts ar juridiskās palīdzības sniegšanu civilprocesā nodarboties arī citām personām, sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā paredzētās atšķirīgās attieksmes esot apšaubāms (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 19. novembra sēdes stenogrammu, lietas materiālu 2. sēj. 142. lpp.). Tomēr izvērtējamā situācijā sabiedrības gūtais labums izpaužas kā iepriekš norādīto leģitīmo mērķu iespējami pilnīgāka sasniegšana, proti, tādas juridiskās palīdzības sistēmas izveidošana, kas nodrošina prezumējami kvalificētu, uzticamu un pieejamu juridisko palīdzību ikvienai personai, kurai tā nepieciešama, un tādējādi aizsargā gan personu tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī citas pamattiesības. Kvalificētas juridiskās palīdzības izmantošana maksimāli sekmē tiesas procesa ekonomiju un veicina taisnīgāka rezultāta sasniegšanu. Turklāt personas, kurām par sliktu lieta izšķirta, tiek pasargātas no pienākuma segt nepamatotus vai nesamērīgus izdevumus. Šādā veidā tiek sekmēta tiesas procesa raitāka norise un stiprināta tiesu varas loma sabiedrībā, vienlaikus nodrošinot demokrātiskas valsts iekārtas netraucētu funkcionēšanu. Savukārt, izvērtējot personai radītās nelabvēlīgās sekas, ir svarīgi ņemt vērā to, ka persona var izvēlēties: vai nu saņemt juridisko palīdzību no advokāta un līdz ar to gadījumā, ja lieta tiek izšķirta tai par labu, saņemt attiecīgo izdevumu atlīdzinājumu no otras puses, vai arī saņemt juridisko palīdzību no personas, kura nav advokāts CPL izpratnē, un tādējādi atteikties no iespējas saņemt šo izdevumu atlīdzinājumu. Ja persona izšķiras par otro variantu, tas citastarp nozīmē arī to, ka iespēja atgūt izdevumus par juridisko palīdzību tai nav izšķirošais faktors un svarīgāki ir citi faktori, piemēram, uzticēšanās konkrētajam juridiskās palīdzības sniedzējam. Arī Pieteikuma iesniedzējas pārstāve tiesas sēdē atzina, ka sarunās ar viņas klientiem jautājums par juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzību "bieži vien vispār pat netiek uzdots vai arī tas ir sekundārs" (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 19. novembra sēdes stenogrammu, lietas materiālu 2. sēj. 141. lpp.). Jāņem vērā arī tas, ka advokātam ir saistošas ne vien normatīvo aktu prasības, bet arī ētikas normas, kas ietver advokāta pienākumu sniegt klientam objektīvu informāciju par izredzēm gūt panākumus lietā, it īpaši izredzēm kasācijas sūdzības iesniegšanas gadījumā. Turklāt no advokāta būtu pilnīgi pamatoti sagaidīt to, ka viņš pārzina judikatūru un līdz ar to nemaldinās klientu, piemēram, iesniedzot tādu kasācijas sūdzību, kurai nav izredžu tikt pieņemtai. Savukārt no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ir pamatoti sagaidīt tāda mehānisma nodrošināšanu, ar kuru advokātu kvalifikācija tiek pastāvīgi celta un uzturēta nemainīgi augstā līmenī. Visbeidzot jāņem vērā arī tas, ka apstrīdētais regulējums neliedz pašai personai tiesā sevi pārstāvēt un paust juridisko argumentāciju vai arī saņemt juridisko palīdzību no konkrētas tai uzticamas personas, kura nav advokāts CPL izpratnē. Tiesības uz tiesas pieejamību nekādā gadījumā nenozīmē to, ka personai būtu jānodrošina sev nepieciešamā juridiskā palīdzība tieši ar viena konkrēta advokāta vai citas konkrētas personas starpniecību. Tiesas pieejamība būtībā tiek nodrošināta, ja personai ir pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju no advokātu vidus un ja valsts ir izveidojusi tādu regulējumu, kas gadījumā, kad lieta izšķirta personai par labu, paredz ar šo palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu saprātīgā apmērā. Tādējādi sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu. Līdz ar to atšķirīgā attieksme, kas noteikta ar apstrīdēto regulējumu, atbilst samērīguma principam. Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis savas rīcības brīvības robežas un apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris