9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Juristu biedrība - piekrīt Saeimas viedoklim, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 92. pantam. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot realizēt taisnīguma principu, lai tā puse, kuras labā taisīts spriedums, neciestu finansiālus zaudējumus, kas radušies, izmantojot advokāta sniegto palīdzību. Likumdevējs, CPL 44. pantā paredzot tiesības atgūt izdevumus par advokāta palīdzību, esot noteicis, ka civilprocesā atlīdzināmi ir tikai izdevumi par kvalitatīvu juridisko palīdzību, nevis par jebkādu palīdzību. No šā regulējuma varot izsecināt likumdevēja vēlmi civilprocesā nošķirt pārstāvības un juridiskās palīdzības sniegšanas funkcijas, kā arī nodomu tikai advokātiem piešķirt ekskluzīvas tiesības sniegt juridisko palīdzību. Izskatāmajā lietā esot svarīgi ņemt vērā, ka konstitucionālo sūdzību iesniegusi juridiskā persona. Attiecinot apstrīdēto normu uz plašāku juridiskās palīdzības sniedzēju loku, varētu veidoties situācija, kad izdevumu atlīdzinātājam nākas segt arī tādas izmaksas, kas juridiskajai personai radušās uz citu saistību, piemēram, darba līguma vai sabiedrības statūtu, pamata un kas tai rastos neatkarīgi no tā, vai šī juridiskā persona ir vai nav iesaistīta tiesvedībā. Tā kā apstrīdētajai normai esot jāaizsargā arī juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzinātāja intereses, šo normu nedrīkstot attiecināt uz plašāku personu loku, citādi izdevumu atlīdzinātāja interešu aizskāruma risks būtu pārāk augsts. Konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzējai bijušas pietiekamas iespējas saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību, arī nevēršoties pēc papildu palīdzības pie pieteikumā norādītās personas.