26. Article — Tādējādi Padomes ieskatā ir nepieciešams novērst

leģitīmā mērķa aizskārumu, ko rada programmas "Rossija RTR" retranslācija, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Bez tam, ņemot vērā televīzijas ievērojamo lomu informācijas sniegšanā iedzīvotājiem (sk. šā lēmuma 15.1. punktu), Padome uzskata, ka nepastāv citi tiesiski mehānismi, kā ierobežot programmas "Rossija RTR" radīto aizskārumu, kā vien EPLL 19. panta piektās daļas 1. punktā paredzētās Padomes tiesības ierobežot programmas retranslāciju. [16.5] EPLL 19. panta piektās daļas 1. punkts nenoteic laika periodu, uz kādu būtu ierobežojama programmas retranslācija. Šajā gadījumā Padome uzskata par nepieciešamu ņemt vērā kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi līdzīgā situācijā. Viļņas apgabala administratīvās tiesas 2014. gada 21. marta spriedumā lietā Nr. I-7268-484/2014 tiesa sankcionēja retranslācijas tiesību ierobežošanu programmai "NTV Mir Lithuania" uz 3 mēnešiem par nacionālā likuma pārkāpumiem saistībā ar tīši publiski izplatītu nepatiesu informāciju saistībā ar 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā, kas musina uz naidu, noniecina Lietuvas valstiskumu, tās atjaunošanu un attīstību. Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka Lietuvas radio un televīzijas komisija 2014. gada 2. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. KS-59, ar kuru nolēma lūgt tiesu ierobežot programmas "RTR Planeta" retranslāciju uz 3 mēnešiem. Lietuvas radio un televīzijas komisijas 2014. gada 2. aprīļa lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka programmas "RTR Planeta" 2014. gada 2. marta raidījumā "Vesti nedeli" ietverta neobjektīva un tendencioza informācija, kas attaisno vardarbību pret iedzīvotājiem, militāru iejaukšanos suverēnā valstī un tās daļu aneksiju, un tādējādi aicina uz militārām darbībām un kurina naidu starp krieviem un ukraiņiem (sk. http://www.bns.lv/topic/1106/news/47208594/?keyword =rtr&id=352106). Lai arī šāds lēmums atbilstoši Lietuvas nacionālajiem normatīvajiem aktiem vēl jāsankcionē Viļņas apgabala administratīvajai tiesai, tomēr tas īpaši ņemams vērā, jo programmu "RTR Planeta" Lietuvā un "Rossija RTR" Latvijā saturs ir viens un tas pats. Padome, ņemot vērā kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi identiskā situācijā attiecībā uz programmu "RTR Planeta" un līdzīgā situācijā attiecībā uz programmu "NTV Mir Lithuania", uzskata, samērīgs laika periods, uz kādu būtu ierobežojuma programmas "Rossija RTR" retranslācija, ir 3 mēneši. Šāds laiks dod iespēju gan programmas "Rossija RTR" izplatītājam, gan tās retranslētājiem Latvijas teritorijā apsvērt un atrast atbilstošu risinājumu, lai pēc programmas "Rossija RTR" retranslācijas iespējamas atsākšanas netiktu atkārtoti pārkāpti likumdevēja EPLL noteiktie aizliegumi saistībā ar retranslēto programmu saturu. [16.6] Padome izdara apsvērumus saistībā ar iespēju piemērot retranslācijas ierobežojumu tikai attiecībā uz programmā "Rossija RTR" ietvertajiem ziņu un citiem raidījumiem, kas tieši un būtiski pārkāpj EPLL 26. panta 3. un 4. punktu. Apsverot šādu iespēju, Padome ņem vērā, ka ziņu un citi raidījumi programmā "Rossija RTR" tiek pārraidīti dažādos laikos (sk. šā lēmuma 6. punktu), kas šādas informācijas kontroli programmas "Rossija RTR" retranslētājiem padarītu praktiski neiespējamu. Padome ņem vērā arī LIKTA un LEKA izteiktos viedokļus, kuros norādīts, ka šādu risinājumu praktiski nav iespējams realizēt (sk. šā lēmuma 9.2. punktu). Ievērojot minēto, Padome atzīst, ka retranslācijas ierobežojums piemērojams visai programmai "Rossija RTR". [17] Padome uzskata, ka šāda lēmuma pieņemšana ir atbilstoša un samērīga, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus. [17.1] Tiesisko seku samērība (saprātīgums) jāapsver vienmēr, proti, katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana, un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā pozitivizētais samērīguma princips, kas paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar indivīdam noteiktajiem ierobežojumiem, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. [17.2] Konkrētajā gadījumā ir skaidrs sabiedrības iegūstamais labums, proti, nebūt pakļautai propagandas informācijai, kas vienpusēji un neobjektīvi atspoguļo Krievijas Federācijas militāru intervenci Ukrainas teritorijā ietilpstošajā Krimas pussalā un kas tādējādi aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu un naida kurināšanu etniskās vai valstspiederības dēļ. Līdz ar to ir noskaidrojams, kāds ir iespējamais kaitējums un zaudējumi, kas ar administratīvo aktu tiks nodarīti programmas "Rossija RTR" izplatītājam un tiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kas šo programmu retranslē Latvijas teritorijā. [17.3] Attiecībā uz tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu programmas "Rossija RTR" izplatītājam, secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personas tiesību aizskārums, jo sabiedrības interesēs ir tās pasargāšana no neobjektīviem un tendencioziem ziņu un citiem raidījumiem, kuru saturs aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu un naida kurināšanu etniskās vai valstspiederības dēļ. Vienlaikus šajā gadījumā programmas "Rossija RTR" izplatītāja tiesības uz vārda brīvību nav īpaši aizsargājamas. Satversmes tiesa 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 31. punktā ir atzinusi, ka preses pienākums ir sniegt tikai patiesu informāciju un vārda brīvība šajā aspektā ietver arī pienākumus un atbildību. Šādu secinājumu attiecībā uz žurnālistiem vairākkārt izdarījusi arī ECT, norādot, ka ECTK 10. pants tos aizsargā tikai tādā gadījumā, ja "tie darbojas godprātīgi, sniedz precīzu un pārbaudītu informāciju, ievērojot žurnālista ētiku" (sk. Human Rights. The 1998 Act and the European Convention. London, Sweet & Maxwell, 2000, p.300, sk. arī Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Bladet Tromsø and Stensaas v. Norway, para.65, 1996.gada 27.marta spriedumu lietā Goodwin v. United Kingdom, para.39 un 1999.gada 21.janvāra spriedumu lietā Fressoz and Roire v. France, para.54). Uz šādu pieeju norādījis arī likumdevējs EPLL 24.panta ceturtajā daļā, kurā noteikts: "Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru." Tātad pienākums atspoguļot faktus un notikumus objektīvi ietver arī pienākumu atspoguļojot viedokļus, ievērot viedokļu daudzveidību, nepārraidīt vienpusīgu un neobjektīvu informāciju, kas būtībā ir propaganda. Līdz ar to, tā kā konkrētajā gadījumā programmas "Rossija RTR" saturā ietilpstošajos ziņu un citos raidījumos ietverto informāciju Padome ir atzinusi par tādu, kas nav objektīva un patiesa, kā arī nodara būtisku kaitējumu sabiedrībai, tad programmas "Rossija RTR" satura izplatītāju vārda brīvība konkrētajā gadījumā nepelna īpašu aizsardzību, un sabiedrības ieguvums no šāda lēmuma pieņemšanas ir vērtējams kā ievērojami lielāks. [17.4] Tāpat Padome izvērtē arī iespējamos zaudējumus, kas ar retranslācijas aizliegumu varētu rasties elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas retranslē programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā. ECT ir atzinusi, ka plurālisms un demokrātija balstās uz kompromisu, kas prasa dažādas piekāpšanās no indivīdu puses, kuriem reizēm ir jābūt gataviem ierobežot dažas no savām brīvībām, lai nodrošinātu lielāku valsts stabilitāti kopumā (ECT spriedums lietā Refah Partisi and Others v. Turkey [GC], Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98, 99. punkts). Tādējādi jautājums, kas tiek izvirzīts, ir par kompromisa panākšanu starp prasībām aizstāvēt demokrātisku sabiedrību, no vienas puses, un prasībām aizstāvēt cilvēktiesības, no otras puses. Ikreiz, kad valsts vēlas balstīties uz "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" principu, lai pamatotu iejaukšanos indivīda tiesībās, tai ir rūpīgi jāizvērtē apsveramā pasākuma mērogs un sekas, lai nodrošinātu iepriekšminētā līdzsvara panākšanu (ECT 2006. gada 16. marta sprieduma lietā Ždanoka v Latvia [GC] 100. punkts). Padome saskata pamatu pieņēmumam, ka zaudējumi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē programmu "Rossija RTR", kas var rasties saistībā ar lēmumā noteikto aizliegumu retranslēt programmu "Rossija RTR" uz noteiktu laiku, nebūs īpaši ievērojami. Arī LEKA un LIKTA pārstāvji Padomes sēdē nenorādīja, ka šāds lēmums personām, kas retranslē programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā, varētu radīt būtiskus zaudējumus (sk. šā lēmuma 9.1. punktu). Tāpat Padome ņēma vērā, ka šāds retranslācijas tiesību ierobežojums attiecas uz jebkuru personu, kas retranslē programmu "Rossija RTR" EPLL 1. panta 28. punkta izpratnē. Līdz ar to šāds ierobežojums neradīs nevienlīdzību starp šīm personām. Ievērojot minēto, Padome secina, ka sabiedrības ieguvums būs lielāks, nekā aizliegums komersantiem uz noteiktu laiku retranslēt programmu "Rossija RTR", kuras ziņu un citu raidījumu saturs rada būtisku kaitējumu sabiedrībai. Šāds tiesību ierobežojums ir attaisnojams ar sabiedrības tiesībām uz drošību un lielāku valsts stabilitāti kopumā. [18] Ievērojot iepriekš minēto, Padome uzskata, ka saskaņā ar EPLL 19. panta piektās daļas 1. punktu ir pamats pieņemt lēmumu par aizliegumu retranslēt programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā 3 mēnešus no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. [19] Šis lēmums atbilstoši APL 1. panta 3. punktam ir vispārīgais administratīvais akts, jo tas attiecas uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Proti, šis administratīvais akts attiecas uz jebkuru personu (elektroniskās plašsaziņas līdzekli), kas Latvijas teritorijā veic programmas "Rossija RTR" retranslāciju EPLL 1. panta 28. punkta izpratnē. Šis lēmums kā vispārīgais administratīvais akts paziņojams publiski oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" atbilstoši Paziņošanas likuma 11. panta otrajai daļai. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 11. panta piekto daļu un APL 70. panta pirmo daļu, šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". [20] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nebija nepieciešams uzklausīt ikvienas personas, kuru lēmums varētu skart, viedokli. Tā kā konkrētajā gadījumā administratīvajā aktā noteiktais ierobežojums tiek vērsts pret jebkuru personu, kas retranslē programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā, lai pasargātu būtiskas sabiedrības intereses, tad potenciālo adresātu uzklausīšana ir faktiski neiespējama to ievērojamā skaita dēļ. Tomēr Padome sēdē uzklausīja LEKA un LIKTA viedokļus, kā arī aicināja LTA piedalīties Padomes sēdē un izteikt savu viedokli. Minētās asociācijas pārstāv lielāko daļu to elektroniskos plašsaziņas līdzekļu, kuru tiesības ierobežo šis lēmums. Bez tam Padome šajā lēmumā ir veikusi administratīvā akta potenciālo adresātu argumentu izvērtējumu un pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personu, kas Latvijas teritorijā retranslē programmu "Rossija RTR", tiesības, kā arī programmas "Rossija RTR" izplatītāja tiesības, un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, katras personas, kuru šis lēmums varētu skart, viedokļa uzklausīšana šajā gadījumā nebūtu adekvāta. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta piektās daļas 1. punktu un pārējām tiesību normām, kas norādītas šajā lēmumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolemj Aizliegt retranslēt programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā trīs mēnešus no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs A.Dimants