15. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka no apstrīdētās normas kopsakarā ar KPL 375. un 396. pantu izriet, ka nedz pašai personai, kurai drošības līdzeklis tiek piemērots, nedz arī tās aizstāvim nav skaidri noteiktu procesuālu tiesību iepazīties ar krimināllietas materiāliem (materiālu oriģināliem, nevis informāciju par tiem vai to pārstāstu), kas pamato šāda drošības līdzekļa piemērošanu. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ikviens procesa virzītāja norādītais pamatojums, arī drošības līdzekļa izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem, esot tikai procesa virzītāja sniegta lietas materiālu interpretācija, kas tos var atspoguļot vienpusīgi un selektīvi. Savukārt Saeima un citas izskatāmajā lietā iesaistītās personas, tostarp Ģenerālprokuratūra un izmeklēšanas tiesneši, norāda, ka apstrīdētā norma neliedz personai vai tās aizstāvim iespēju atbilstoši KPL 375. panta pirmajai daļai iepazīties ar informāciju, uz kuras pamata procesa virzītājs ierosinājis piemērot personai apcietinājumu. Gan Pieteikuma iesniedzēja gadījumā, gan arī citos gadījumos, par kuriem informāciju sniedzis Pieteikuma iesniedzēja aizstāvis, personai vai tās aizstāvim bijusi liegta iespēja pēc to pieprasījuma iepazīties ar lietas materiāliem (sk. lietas materiālu 128. lpp.). Pieteikuma iesniedzēja aizstāvis ar lūgumu ļaut iepazīties ar lietas materiāliem vērsies gan pie procesa virzītāja, gan pie izmeklēšanas tiesneša. Attiecīgajos dokumentos citastarp esot bijušas ietvertas atsauces uz Konvenciju un ECT praksi. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas protokolā norādīts, ka "tiesa nolemj advokāta lūgumu par iepazīšanos ar kriminālprocesa materiāliem noraidīt, jo jautājumu par iepazīstināšanu ar kriminālprocesa materiāliem izlemj procesa virzītājs" (sk. lietas materiālu 168. lpp.). Lēmumā par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu tiesa norādījusi "[..] no krimināllietas materiāliem redzams, ka Igors Jegorovs iepazīstināts ar aizturēšanas protokolu, lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto, un viņam izsniegts ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu, kurā procesa virzītājs ir atspoguļojis savus argumentus. Savukārt, ievērojot krimināllietas efektīvas izmeklēšanas nepieciešamību, daļa no izmeklēšanas gaitā savāktās informācijas ir konfidenciāla un netiek izpausta, lai tādējādi netiktu traucēta izmeklēšana un pierādījumu iegūšanas process" (sk. lietas materiālu 165. lpp.). Arī procesa virzītāja, izvērtējusi minēto lūgumu un "kriminālprocesa materiālus, kuri nevar tikt detalizēti uzskaitīti", pamatojoties uz KPL 375. un 396. pantu, norādījusi, ka "pieteikums dotajā brīdī nav izpildāms", un to noraidījusi. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra noraidījusi Pieteikuma iesniedzēja sūdzību par minēto lēmumu, norādot, ka procesa virzītāja pamatoti atsaukusies uz KPL 375. un 396. pantu. Pēc prokurora ieskata, Pieteikuma iesniedzējam "nav nepieciešams papildus iepazīties ar krimināllietas materiāliem, lai saprastu, uz kāda pamata tika pieņemts lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu" (sk. lietas materiālu 189. lpp.). Līdz ar to pamattiesību ierobežojums Pieteikuma iesniedzējam radies nevis apstrīdētās normas dēļ, bet gan procesa virzītāja rīcības rezultātā. Savukārt tiesa nav pārbaudījusi šāda ierobežojuma samērīgumu (tiesiskumu). Turklāt ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem pamatots nevis ar apstrīdēto normu, bet gan ar KPL 375. un 396. pantu. Tādējādi apstrīdētā norma neierobežo Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības.