2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Igors Jegorovs (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. 2.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma ierobežojot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā pirmstiesas stadijā, kad tiek izlemts jautājums par apcietinājuma piemērošanu. Proti, apstrīdētajā normā esot paredzēts, ka personai, kurai procesa virzītājs ierosina piemērot apcietinājumu, ir tiesības iepazīties ar izmeklēšanas tiesnesim adresētu procesa virzītāja ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu. Taču ne šī norma, ne citas KPL normas neparedzot attiecīgajai personai iespēju iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem procesa virzītājs pamatojis savu ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, personas iespēja iepazīties ar procesa virzītāja ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu nenodrošinot to, ka pirmstiesas kriminālprocesā tiek īstenotas personas tiesības uz aizstāvību. Ierosinājums, kurā ne vienmēr tiekot atspoguļoti visi lietā būtiskie apstākļi, esot vienīgi procesa virzītāja interpretācija par konkrētā kriminālprocesa materiāliem. Personai esot liegta iespēja pilnvērtīgi paust savu viedokli par drošības līdzekļa pamatotību un efektīvi apstrīdēt procesa virzītāja norādīto motivāciju. Tādējādi netiekot ievērots pušu līdztiesības princips un sacīkstes princips un līdz ar to tiekot pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu. Apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nesamērīgi ierobežojot tiesības uz taisnīgu tiesu personai, par kuras apcietināšanu tiek lemts. Pieteikuma iesniedzējs pieļauj, ka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību aizsardzība, jo kriminālprocesa materiāli varot norādīt uz konkrētiem pierādījumiem, tostarp personu liecībām, un tādējādi persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, atrazdamās brīvībā, varot traucēt izmeklēšanu, citastarp ietekmējot minētās personas. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu neatsverot arī izmeklēšanas tiesneša institūts kriminālprocesā. Praksē izmeklēšanas tiesneši vispār atsakoties iepazīstināt personas ar jebkādiem kriminālprocesa materiāliem. Līdz ar to izmeklēšanas tiesnesis neesot uzskatāms par "objektīvu un neatkarīgu" tiesu. Pieteikuma iesniedzējs pauž viedokli, ka apstrīdētā norma pieļauj informācijas slēpšanu kriminālprocesā. Taču personai, par kuras apcietināšanu tiek lemts, vajagot būt nodrošinātai iespējai iepazīties ar pierādījumiem, kas, pēc procesa virzītāja ieskata, pamato ierosinājumu tai piemērot apcietinājumu. Uz minēto norādot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) prakse lietās par apcietinājuma piemērošanu. 2.2. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pēc būtības piekrīt tai kriminālprocesuālo tiesību normu interpretācijai, kas ietverta Saeimas iesniegtajos dokumentos. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka praksē procesa virzītāji KPL 12. pantā noteiktos pienākumus interpretējot tik šauri, cik vien tas iespējams. Tādēļ to situāciju, ka KPL neparedzot personai, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, kas, pēc procesa virzītāja ieskata, pamato nepieciešamību piemērot apcietinājumu, neesot iespējams atrisināt ne tiesību normu interpretācijas ceļā, nedz arī ar lēmumu par tiesvedības izbeigšanu Satversmes tiesas lietā.