5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tiesībsargs norāda: lai persona varētu īstenot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 5. panta otrajā daļā paredzētās tiesības, esot svarīgi personai nodrošināt tiesības iepazīties ar faktiem un apstākļiem, kas ir par pamatu tās tiesību un brīvību ierobežojumam. Procesuālās līdztiesības princips esot būtisks tiesību uz taisnīgu tiesu elements. Atbilstoši šim principam procesa dalībnieku tiesībām esot jābūt taisnīgi līdzsvarotām, proti, katram vajagot būt nodrošinātai iespējai izmantot procesuālos līdzekļus un nevienu procesa dalībnieku nedrīkstot nostādīt nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem. No minētā principa izrietot valsts pienākums izveidot tādu lietu izskatīšanas procesuālo regulējumu, kas efektīvi nodrošinātu tā ievērošanu. Apstrīdētā norma ierobežojot personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un tās aizstāvim tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, kas ir par pamatu apcietinājuma piemērošanai. Minētais ierobežojums izrietot no KPL 375. panta, kas aizsargājot izmeklēšanas noslēpumu un praksē pēc būtības nozīmējot tiesības iepazīties tikai ar apstrīdētajā normā minēto ierosinājumu, nevis pašiem kriminālprocesa materiāliem, no kuriem izriet nepieciešamība piemērot drošības līdzekli. Ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - citu konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu (piemēram, cietušo vai liecinieku) interešu aizsardzība un netraucētas kriminālprocesa gaitas nodrošināšana. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka kriminālprocesa materiālos ietvertā informācija netiek izpausta personai, kura varētu ietekmēt cietušos vai lieciniekus. Tāpēc personai un tās aizstāvim esot pieejama vienīgi tā informācija, kuru procesa virzītājs uzskatījis par nepieciešamu ietvert apstrīdētajā normā paredzētajā ierosinājumā. Līdz ar to varot rasties tāda situācija, ka persona un tās aizstāvis tiek maldināti par ziņu patieso apjomu. Tāpat apstrīdētā norma varot kļūt par kriminālprocesa materiālu vienpusīgas interpretācijas cēloni. Apstrīdētā norma neparedzot katra gadījuma individuālu izvērtēšanu, kas būtu uzskatāma par saudzējošāku leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli. Tiesībsargs papildus norāda, ka KPL 2013. gada 23. maija grozījumi varētu novērst apstrīdētās normas nepilnības, ja tiktu piemēroti atbilstoši to mērķim un jēgai, katrā konkrētā gadījumā veicot atbilstošu individuālu izvērtējumu.