7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Kristīne Strada‑Rozenberga - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. K. Strada-Rozenberga norāda, ka apstrīdētā norma aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības iepazīties ar konkrētiem procesuālajiem dokumentiem, ar kuriem pamatota drošības līdzekļa izvēle, esot aizstājusi ar procesa virzītāja pienākumu izsniegt ierosinājuma par apcietinājuma piemērošanu kopiju. Tāpēc, lai nodrošinātu personai, kurai piemēro apcietinājumu, tiesības uz aizstāvību, tai būtu izsniedzams tāds drošības līdzekļa piemērošanas ierosinājums, kurā maksimāli detalizēti norādīti procesuālie dokumenti un tajos iekļautās ziņas, ar ko šis ierosinājums ir pamatots. Taču apstrīdētās normas piemērošanas praksē esot bijušas būtiskas nepilnības tieši attiecībā uz ierosinājumā iekļauto pamatojumu. Turklāt šādos gadījumos personām neesot bijusi nodrošināta pieeja tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatota apcietinājuma piemērošana tām. Šāda pieeja neatbilstot arī ECT praksei. Apcietinājuma piemērošanas procesam esot jānodrošina sacīkstes princips [pušu līdzvērtīgu iespēju princips] starp procesa virzītāju un aizstāvību. Šis princips esot pārkāpts, ja aizstāvībai liegta pieeja tiem izmeklēšanas dokumentiem, kas satur ziņas, uz kuru pamata tiek lemts par apcietinājuma piemērošanu vai pagarināšanu. Pietiekami precīzas un pilnīgas informācijas par piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatojumu trūkums esot vērtējams kā efektīvas aizstāvības šķērslis. Tāpēc, lai nodrošinātu personai reālas iespējas atspēkot argumentus par apcietinājuma nepieciešamību, tai vajagot būt informētai par tiem faktiem, uz kuru pamata izdarīts secinājums par piespiedu līdzekļa piemērošanas pamata esamību. KPL 2013. gada 23. maija grozījumi varot veicināt personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesību aizsardzību pirmstiesas kriminālprocesā un uzlabot situāciju attiecībā uz apstrīdētās normas jaunās redakcijas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tomēr apstrīdētās normas jaunajā redakcijā ietvertie vārdi "ierosinājuma kopiju, kurā norādīts konkrētā drošības līdzekļa izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem", kā arī KPL 60.2 panta trešās daļas 1. punktā ietvertā atruna "ciktāl šāda piekļuve neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu" tiesību piemērošanas praksē nenodrošināšot atbilstību Konvencijas un Satversmes prasībām. Turklāt KPL regulējumā vispār neesot ietvertas nekādas prasības attiecībā uz tiesas kontroles nepieciešamību gadījumos, kad personai pirmstiesas kriminālprocesā tiek ierobežotas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Proti, personai neesot tiesību šādu lēmumu apstrīdēt vai pārsūdzēt. Vērtējot apstrīdētās normas jauno redakciju, K. Strada-Rozenberga pauž viedokli, ka Direktīva 2012/13/ES Latvijas normatīvajos aktos ir ieviesta nepilnīgi un neatbilstoši tās prasībām.