3. Article

Pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. Rīgas brīvostas pārvalde (iesniedzējs Administratīvā procesa likuma 25. panta izpratnē) ir norādījusi, ka tā ir īstenojusi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteikto procedūru un tās ietvaros ir veiktas šādas darbības: 3.1.1. 2008. gada 30. maijā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu Nr. 252 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu" uzsākts pieejas kanāla rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma process; 3.1.2. 2009. gada 27. februārī laikrakstā "5 minūtes" (latviešu un krievu valodā) un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēti paziņojumi par sākotnējās sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu. 2009. gada 26. martā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēts paziņojums par sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi 2009. gada 3. aprīlī. No 2009. gada 27. februāra līdz 18. martam Rīgas brīvostas pārvaldes, Lielrīgas vides pārvaldes un Vides pārraudzības valsts biroja ēkās kā publiski pieejamās vietās, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldes interneta vietnē ievietots Rīgas brīvostas pārvaldes sagatavotais pieteikums par pieejas kanāla rekonstrukciju un Vides valsts pārraudzības biroja lēmums par ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu; 3.1.3. 2010. gada 16. augustā publiskots projekta "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" ietekmes uz vidi darba ziņojums un tā kopsavilkums. 2011. gada 17. augustā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un 19. augustā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" (ar precizējumu 2010. gada 20. augustā) publicēti paziņojumi par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. 2010. gada 30. augustā sarīkota minētā darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme, tās dalībniekus informējot par rekonstrukcijas projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma izstrādi; 3.1.4. 2010. gada 20. decembrī projekta "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums (turpmāk - noslēguma ziņojums) iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā. No 2010. gada 27. decembra līdz 2011. gada 17. janvārim notika noslēguma ziņojuma sabiedriskā apspriešana. 2011. gada 22. martā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegts Rīgas brīvostas pārvaldes pārskats par sabiedrības un institūciju komentāriem un priekšlikumi precizējumiem noslēguma ziņojumā; 3.2. 2011. gada 21. aprīlī izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 5 "Par pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu" (turpmāk - atzinums Nr. 5). Tajā minēti nosacījumi, kas jāievēro, īstenojot pieejas kanāla rekonstrukciju; 3.3. 2011. gada 29. aprīlī pieņemts Rīgas brīvostas valdes lēmums Nr. 41 (prot. Nr. 6 13.4. p.) "Par Rīgas brīvostas pārvaldes paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas - akceptēšanu". 2011. gada 30. maijā Administratīvajā rajona tiesā iesniegts biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikums par Rīgas brīvostas valdes 2011. gada 29. aprīļa lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu; 3.4. 2011. gada 5. jūlijā pieņemts Rīgas domes lēmums Nr. 3387 (prot. Nr. 61 35. §) "Par Rīgas brīvostas pārvaldes paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas - akceptēšanu". 2011. gada 22. augustā Administratīvajā rajona tiesā iesniegts biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikums par minētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu; 3.5. ar 2012. gada 4. jūlija spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420581811 Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt pilnībā biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011. gada 29. aprīļa lēmuma Nr. 41 (prot. Nr. 6 13.4. p.) un Rīgas domes 2011. gada 5. jūlija lēmuma Nr. 3387 (prot. Nr. 61 35. §) atcelšanu un nolēma apmierināt Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu par abu minēto lēmumu darbības atjaunošanu. 2012. gada 12. oktobrī Administratīvā apgabaltiesa, izskatot biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012. gada 4. jūlija spriedumu daļā, kas attiecas uz pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, atcēla Administratīvās rajona tiesas 2012. gada 4. jūlija spriedumu, kas attiecas uz pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un noraidīja Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011. gada 29. aprīļa lēmuma Nr. 41 (prot. Nr.6 13.4. p.) un Rīgas domes 2011. gada 5. jūlija lēmuma Nr. 3387 (prot. Nr. 61 35. §) darbības atjaunošanu. Administratīvā apgabaltiesa norādīja, ka par pieejas kanāla rekonstrukcijas akceptēšanu bija jālemj Ministru kabinetam,1 jo rekonstrukcija plānota vismaz Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos un, iespējams, arī teritoriālajā jūrā, līdz ar to saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta piekto daļu minētās darbības ir saskaņojamas ar Ministru kabinetu;2 3.6. pieejas kanāla rekonstrukcija veicinās Rīgas ostas attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu un Eiropas transporta tīklu attīstību: 3.6.1. Rīgas brīvosta ir nozīmīgs posms reģionālajā un globālajā transporta ķēdē. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (līdz 2030. gadam) 302. punktā Latvijas ostām ir noteikts uzdevums piesaistīt jaunas kravu plūsmas, bet attiecībā uz Rīgas ostu ir noteikts, ka jāveic jaunas investīcijas tās attīstībā, jāuzlabo pievedceļi, jāpalielina pārkraušanas jaudas.3 Latvijas ostu attīstības programmas 2008.-2013. gadam mērķis ir "panākt augsti attīstītu, starptautiskajiem standartiem atbilstošu Latvijas ostu izveidi, kuras spētu iekļauties vienotajos transkontinentālajos multimodālajos transporta koridoros".4 Programmā iekļautajā lielo Latvijas ostu (Rīga, Ventspils, Liepāja) stipro un vājo pušu, kā arī iespēju un draudu analīzē par vājo pusi uzskatīts nepietiekams ūdens dziļums ostā (izņemot Ventspils ostu), savukārt par iespējamiem draudiem tas, ka, neveicot ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, ir iespējama ievērojama kuģošanas drošības līmeņa pasliktināšanās - netiks nodrošināta kuģošanas drošība un kuģu ceļa dziļums, kā rezultātā kravu apgrozījums var samazināties, kas būs saistīts ar ostas ierobežotajām jaudām.5 Viens no programmā minētajiem Rīgas ostas darbības virzieniem ir "kuģošanas drošības paaugstināšanai līdz 2013. gadam rekonstruēt hidrotehniskās būves un pieejas kanālu kuģu ienākšanai Rīgas ostā".6 Minētais virziens ir detalizēts Rīgas brīvostas attīstības programmas 7.3. sadaļā, kurā norādīts, ka projekts "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" ir nepieciešams, lai nodrošinātu lieltonnāžas kuģu (līdz 130 000 dwt Aframax klases tankkuģu un 175 000 dwt kravas kuģu) ienākšanu un apkalpošanu Rīgas ostā;7 3.6.2. Rīgas brīvosta ir Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) sastāvdaļa. Eiropas transporta tīklu mērķis ir visu Eiropas Savienības reģionu savienošana, nodrošinot pamata infrastruktūru t. s. komodālajiem pasažieru un kravas pakalpojumiem (pakalpojumi, kas efektīvi kombinē dažādus transporta veidus), kā arī stratēģisku savienojumu nodrošināšana ar trešajām valstīm8; 3.6.3. Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 10. jūnija lēmumā Nr. C(2009)4635 "Par finansiālā atbalsta piešķiršanu pasākumam, kas attiecas uz Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanu vispārējas intereses projektam "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" - 2008-LV-91500-S - Eiropas transporta tīklu (TEN-T) jomā" ir atzinusi projektu "Izpēte un tehniskā projektēšana projektam "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija"" par vispārējas intereses projektu, kas sekmē Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteikto mērķu sasniegšanu.9 Līdz ar minētā projekta atzīšanu par vispārējas intereses projektu ir konstatēta projekta nozīmība Eiropas transporta tīkla ietvaros, jo no lēmuma Nr. 1692/96/EK 1. panta izriet, ka vispārējās ieinteresētības projektu uzdevums ir veicināt tīkla attīstību visā Eiropas Savienībā; 3.7. pieejas kanāla rekonstrukcija norit Daugavā un Rīgas jūras līcī (Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi un teritoriālā jūra) posmā no pieņemšanas bojas Rīgas jūras līcī (kanāla garenprofila PK 0+00) (turpmāk - pieņemšanas boja) līdz Kundziņsalas vidusdaļai. Atbilstoši administratīvajam iedalījumam kanāla posms no Daugavas grīvas līdz Kundziņsalas vidusdaļai atrodas Rīgas pašvaldības teritorijā. Pagaidu grunts atbērtne plānota ārpus Rīgas administratīvās teritorijas; 3.8. ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros tika izvērtēti šādi pieejas kanāla rekonstrukcijas varianti: 3.8.1. kuģu pieejas kanāla trases novietojuma divi varianti, kuri atšķiras ar izvietojumu attiecībā pret dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu "Mīlestības saliņa" (NATURA 2000 teritorija) un Krievu salu: 3.8.1.1. 1. variants - kuģu pieejas kanāla trase no pieņemšanas bojas Rīgas jūras līcī līdz Kundziņsalas vidusdaļai PK 123+17 virzītos pa esošā kanāla viduslīniju; 3.8.1.2. 2. variants - kuģu pieejas kanāla trase no pieņemšanas bojas Rīgas jūras līcī līdz Rīnūžiem (kanāla garenprofila PK 51+63) virzītos pa esošā kanāla viduslīniju, tad pagrieztos uz Krievu salas piestātnēm. Kanāls pēc rekonstrukcijas šajā posmā tiktu izvietots tuvāk Daugavas rietumu krastam, 50 m attālumā no Krievu salas, un ietu paralēli Krievu salas jaunbūvējamām dziļūdens piestātnēm līdz esošajai piestātnei KRS-2, tad pagrieztos virzienā uz esošā kanāla viduslīniju, pēdējā 1000 m garā posmā sakrītot ar 1. varianta trasi; 3.8.2. rekonstrukcijas laikā izsmeltās grunts (līdz 14 milj. m³ apjomā) deponēšana paredzēta trīs vietās Rīgas jūras līcī: 3.8.2.1. esošajā jūras izgāztuvē Rīgas jūras līcī ārpus Rīgas brīvostas robežām plānots noglabāt līdz 8 milj. m3 (platībā līdz ~2,7 km2); 3.8.2.2. jaunizveidojamā jūras izgāztuvē Rīgas jūras līcī aiz 20 m izobātas ārpus Rīgas brīvostas robežām plānots noglabāt aptuveni 3-4 milj. m3 (platībā līdz ~2,7 km2); 3.8.2.3. pagaidu grunts atbērtnē ar ekspluatācijas laiku, ne ilgāku par 10 gadiem, Rīgas jūras līcī Rīgas brīvostas teritorijā plānots īslaicīgi uzglabāt līdz 3 milj. kubikmetru tādas grunts, kuras inženierģeoloģiskie rādītāji ir atbilstoši, lai to varētu izmantot būvniecībā; 3.8.3. šā rīkojuma 3.8.2.3. apakšpunktā minētās pagaidu grunts atbērtnes novietojuma divi varianti: 3.8.3.1. 1. variants - pagaidu atbērtnes norobežotā platība aizņem aptuveni 50 ha. Tās ietilpība ir paredzēta no ~3,67 milj. m3 līdz ~4,69 milj. m3 grunts ar iespējamo atbērtnes augstumu no +3 līdz +5 m virs jūras līmeņa; 3.8.3.2. 2. variants - pagaidu atbērtnes norobežotā platība aizņem aptuveni 73 ha. Tajā iespējams izvietot no ~5,29 milj. m3 līdz ~6,76 milj. m3 grunts ar iespējamo atbērtnes augstumu +3 līdz +5 m virs jūras līmeņa; 1. variantā pagaidu grunts atbērtnes platība aizņem par 23 ha mazāku platību nekā 2. variantā. Līdz ar to tajā izvietojamā grunts aizņems maksimāli mazāko iespējamo platību; 3.8.3.3. noslēguma ziņojumā norādīts, ka 2-3 milj. m3 grunts iespējams izvietot ne vien virs jūras līmeņa, bet arī zem jūras līmeņa, bet nav norādīta platība, ko šādā gadījumā atbērtne aizņems; 3.9. atzinumā Nr. 5 attiecībā uz risinājuma variantiem ir norādīts, ka: 3.9.1. kuģošanas kanāla trases novietojuma 1. variants ir labvēlīgāks no dabas aizsardzības viedokļa un virzāms turpmākai projektēšanai, jo izvietots esošā ostas pieejas kanāla trases rajonā un paredz nedaudz mazāku grunts izņemšanas un līdz ar to izvietošanas apjomu, tādējādi samazinot arī darbības kopējo ietekmi uz vidi (6.13.14. punkts)10; 3.9.2. izvēloties mazāku pagaidu atbērtnes (krautnes) augstumu (aptuveni līdz 3 m virs jūras līmeņa), tā sasniegtu kāpas un krasta stiprinājumu augstumu, tādējādi mazinot ietekmi uz piekrastes siluetu (6.3.9.3. punkts). Atzinuma Nr. 5 6.3.9.9. punktā norādīts, ka 3 m augstums virs jūras līmeņa nav pārsniedzams; 3.10. ietekmes uz vidi novērtējuma procesā sabiedrība ir informēta par pieejas kanāla rekonstrukciju atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Darba ziņojuma un noslēguma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā atsauksmes tika saņemtas no Valsts vides dienesta, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai, biedrības "Vides aizsardzības klubs" un Vecmīlgrāvja attīstības biedrības. Sabiedrības viedoklis pēc iespējas ir ņemts vērā. Uz tiem iebildumiem un priekšlikumiem, kas nav ņemti vērā, ir sniegtas atbildes ar atbilstošu pamatojumu. Informācija par nevalstisko organizāciju izteiktajiem būtiskākajiem iebildumiem un priekšlikumiem ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir iekļauta atzinuma Nr. 5 5. nodaļā (11.-28. lp.). Informācija par sabiedrības (arī pašvaldības) attieksmi pret projekta realizāciju ir iekļauta noslēguma ziņojuma 4.20. punktā "Sabiedrības attieksme pret projekta realizāciju" (229. lp.) un 8. nodaļas "Kopsavilkums" punktā "Sabiedrības viedoklis par paredzēto darbību" (265. lp.). Atbilstoši kopsavilkumā (265. lp.) sniegtajai informācijai par aptauju, kas tika veikta 2010. gada jūlija pirmajā pusē projekta norises apkārtnē (Vecmīlgrāvis, Mangaļsala, Bolderāja, Voleri, Daugavgrīva), no 100 respondentiem projektu atbalstīja 22 %, 20 % bija vairāk par nekā pret, 20 % nebija viedokļa, 20 % bija vairāk pret nekā par un 18 % bija pret projekta realizāciju. Atzinuma Nr. 5 3.5. nodaļas sadaļā "Izvērtētā dokumentācija" (9.-10. lp.) ietvertā informācija liecina, ka biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" iesniegtās vēstules pret plānoto pagaidu grunts atbērtni pie Rietuma mola ir parakstījuši 362 cilvēki; 3.11. atbilstoši Likuma par ostām 2. pantam osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģu ceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Minētā likuma 7. panta trešās daļas 3. punktā ir noteikts, ka ostas pārvalde privāto tiesību jomā apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu, tostarp hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus u.c., kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru, bet 7. panta trešās daļas 5. punktā noteikts, ka ostas pārvalde organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai. Pamatojoties uz minēto, pieejas kanāla rekonstrukcija ir atzīstama par tiesisku un leģitīmu. Sasniegt mērķi - akceptēt pieejas kanāla rekonstrukciju atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta piektajai daļai - iespējams tikai ar Ministru kabineta lēmumu rīkojuma formā, nosakot Rīgas brīvostas pārvaldei par pienākumu ievērot kompetentās institūcijas - Vides pārraudzības valsts biroja - atzinumā Nr.5 minētos nosacījumus.