16. Article

Noskaidrojot, vai pastāv kādi saudzējošāki līdzekļi apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa visupirms izvērtēs jau spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz šā sprieduma 11. punktā minēto biedrošanās brīvības īstenošanas procesuālo aspektu. 16.1. Saeimas atbildes rakstā un Komisijas sniegtajā viedoklī norādīts, ka apstrīdētā norma liedzot Valsts robežsardzes dienestā esošajām personām ar savu kolektīvo rīcību apdraudēt robežsardzes funkciju izpildi. Robežsardzes likuma 49. panta pirmajā daļā ir ietverts absolūts aizliegums robežsargiem organizēt streikus un piedalīties tajos. Satversmes tiesa atzinusi, ka streiks ir pēdējais un galējais strādājošo interešu aizsardzības līdzeklis. Turklāt streiks nav pašmērķis, lai darbinieki panāktu savu interešu ievērošanu attiecībās ar darba devēju, kura tiesības un intereses streika gadījumā var tikt būtiski aizskartas. Streikošanas tiesību īstenošana ir saistīta ar noteiktu apstākļu un nosacījumu kopumu, kas liecina par kolektīvā darba strīda atrisināšanas neiespējamību. Iespēja īstenot minētās tiesības pastāv tikai tad, ja kolektīvajā interešu strīdā nav panākta vienošanās un samierināšanās. Nosakot kārtību, kādā strādājošie var īstenot savas tiesības streikot, valsts var paredzēt arī šo tiesību ierobežojumus. Tādā veidā valsts gan nodrošina attiecīgo pamattiesību izmantošanas iespēju, gan arī aizsargā citu personu tiesības un pārējās konstitucionālās vērtības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2006-42-01 7.1. un 8. punktu). Robežsardzes likuma 49. panta pirmajā daļā ietvertais aizliegums robežsargiem organizēt streikus un piedalīties tajos novērš Saeimas atbildes rakstā, kā arī Komisijas un Iekšlietu ministrijas sniegtajos viedokļos paustās bažas par to, ka robežsargu izveidota arodbiedrība varot apdraudēt dienesta pienākumu efektīvu izpildi. Robežsardzes likuma 49. panta pirmajā daļā ietvertais kolektīvās rīcības - streika - aizliegums nodrošina gan to, ka dienesta pienākumi tiek pildīti nepārtraukti, gan arī to, ka dienesta pienākumi tiek pildīti efektīvi nolūkā aizsargāt valsts intereses. Arī Tieslietu ministrija Komisijai sniegtajā viedoklī ir norādījusi, ka, piešķirot robežsargiem tiesības apvienoties arodbiedrībās, netikšot apdraudēta Valsts robežsardzes funkciju izpilde (sk. Tieslietu ministrijas 2013. gada 8. aprīļa vēstuli Nr. 1-11/1349, lietas materiālu 101. lpp.). Līdz ar to likumdevējs, liedzot robežsargiem tiesības organizēt streikus un piedalīties tajos, jau ir nodrošinājis gan to, lai Valsts robežsardzes dienesta pienākumu pildīšana būtu nepārtraukta, gan arī to, lai dienestā esošās personas ar savu kolektīvo rīcību neapdraudētu dienesta funkciju izpildi. 16.2. Iekšlietu ministrijas atbildē minēts, ka arodbiedrības varot būt saistītas ar konkrētu politisko spēku un to dalībnieki netieši varot aizstāvēt kādas politiskās partijas intereses. Ja robežsargi pievienotos tādai arodbiedrībai, kas atbalsta kāda politiskā spēka intereses, tas pēc būtības būtu pretrunā ar Robežsardzes likuma 49. panta otro daļu. Robežsardzes likuma 49. panta otrā daļa paredz, ka robežsargiem ir aizliegts piedalīties politisko partiju un citu politisko organizāciju un kustību darbībā. Uz dienesta laiku viņiem jāaptur sava darbība jebkurā partijā, politiskajā organizācijā vai kustībā. Satversmes tiesa atzinusi, ka politiskā partija ir personu apvienība, kuras biedriem ir līdzīgi politiskie uzskati, kurai ir noteikta ideoloģija un kuras galvenais mērķis ir iegūt politisko varu, lai valstī to īstenotu atbilstoši partijas programmā ietvertajiem mērķiem un principiem. Politiskās partijas uzdevums ir piedalīties politiskajos procesos un izvirzīt savus kandidātus vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās un varētu īstenot politisko varu (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 19. punktu). Satversmes tiesa norāda, ka arodbiedrībai un politiskajai partijai ir atšķirīgi mērķi un darbības principi. Atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām arodbiedrību nevar vienlaikus reģistrēt arī kā politisko partiju un politisko partiju nevar vienlaikus reģistrēt kā arodbiedrību. Arodbiedrības mērķis ir aizstāvēt tās biedru sociālekonomiskās tiesības darba vai dienesta tiesiskajās attiecībās. Savukārt politiskās partijas mērķis ir piedalīties politiskajos procesos un censties iegūt politisko varu. Tādējādi arodbiedrības un politiskās partijas mērķi būtiski atšķiras. Līdz ar to likumdevējs jau ir nodrošinājis, lai Valsts robežsardzes dienesta pienākumu pildīšana būtu politiski neitrāla un nerastos šaubas par robežsargu objektivitāti savu dienesta pienākumu pildīšanā. 16.3. Saeimas atbildes rakstā, kā arī Iekšlietu ministrijas un Komisijas sniegtajos viedokļos apgalvots, ka robežsargiem netiekot liegtas biedrošanās tiesības, jo 2004. gadā ir izveidota un reģistrēta biedrība - Latvijas Robežsargu asociācija. Minētā asociācija esot Iekšlietu ministrijas Sabiedrības drošības konsultatīvās padomes dalībnieks, un līdz ar to šīs asociācijas pārstāvji piedaloties dažādu jautājumu risināšanā. Satversmes tiesa norāda, ka biedrības un arodbiedrības mērķi ir atšķirīgi. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu biedrība ir vairāku personu izveidota stabila apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu kādu tās statūtos noteiktu vispārēju mērķi. Biedrībai nav iespēju līdzdarboties darba un dienesta jautājumu risināšanā. Līdz ar to biedrību un arodbiedrību nevar uzskatīt par līdzvērtīgām dienesta tiesiskajās attiecībās esošo personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzības formām. Arī arguments, ka dienestā esošajām personām ir tiesības apvienoties biedrībā, nevar kalpot par attaisnojumu tam, lai pilnībā liegtu šīm personām tiesības uz arodbiedrību brīvību. 16.4. Saeima atbildes rakstā norāda arī to, ka robežsargu tiesības apvienoties arodbiedrībās varot apdraudēt robežsargu pienākumu pildīt savu komandieru likumīgās prasības. Robežsardzes likuma 14. panta trešās daļas pirmais teikums noteic, ka robežsargi bez iebildumiem pilda savu tiešo priekšnieku un amatā augstāku priekšnieku likumīgās pavēles un rīkojumus. Savukārt šā panta ceturtā daļa paredz, ka noteiktās kompetences ietvaros priekšnieks rīkojas patstāvīgi un raugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu ievēroti likumi, reglamenti un izpildītas pavēles. Robežsargu pienākums pildīt likumīgās pavēles un prasības izriet gan no likuma un reglamenta, gan arī no to īpašajām dienesta attiecībām. Ja robežsargi īstenotu pamattiesības uz biedrošanās brīvību, tas nekādā veidā viņus neatbrīvotu no pienākuma pildīt likumīgās pavēles vai ievērot visas citas dienesta prasības. Robežsargu tiesības īstenot biedrošanās brīvību nevar kalpot par attaisnojumu likumīgo pavēļu un dienesta prasību nepildīšanai. Tādējādi pastāv citi līdzekļi, ar kuriem ir iespējams sasniegt apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, un šāds pamattiesību ierobežojums demokrātiskā sabiedrībā nav nepieciešams. Satversmes tiesai spriedumā nav jāuzskaita visi iespējamie saudzējošākie līdzekļi (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 108. panta otrajai daļai.