8. Article

Pieteikumā ietverts prasījums izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību gan Satversmes 102. pantam, gan arī 108. panta otrajam teikumam. Šāds prasījums tiek pamatots ar to, ka tiesību norma, kura pārkāpj Satversmes 108. pantā garantēto arodbiedrību brīvību, vienlaikus neatbilst arī Satversmes 102. pantam. Turpretim Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka izskatāmajā lietā neesot nepieciešams atsevišķi izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 102. pantam, jo 108. panta otrajā teikumā esot ietvertas plašākas garantijas arodbiedrību brīvībai nekā Satversmes 102. pantā. Satversmes 102. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās." Šajā pantā ietvertā biedrošanās brīvība ir atzīta par vienu no būtiskākajām personas politiskajām tiesībām un svarīgu demokrātiskas valsts iekārtas funkcionēšanas priekšnoteikumu. Biedrošanās brīvība nodrošina personām iespēju aizsargāt savas tiesiskās intereses, apvienojoties kopīgu mērķu sasniegšanai. Īstenojot Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, personas iegūst iespēju līdzdarboties demokrātiskajos valsts un sabiedriskajos procesos (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 17. punktu). Savukārt Satversmes 108. panta otrais teikums paredz: "Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību." Minētās normas saturs Satversmes tiesas nolēmumos līdz šim nav ticis aplūkots. Arodbiedrību brīvība ir viens no biedrošanās brīvības izpausmes veidiem. Satversmes 102. pants vispārīgi aizsargā visdažādākos biedrošanās brīvības izpausmes veidus. Turpretim Satversmes 108. panta otrajā teikumā ir īpaši uzsvērts valsts pienākums aizsargāt tieši vienu konkrētu biedrošanās brīvības izpausmes veidu - arodbiedrību brīvību. Līdz ar to Satversmes 108. panta otrais teikums, kurā paredzēta arodbiedrību brīvība, izskatāmajā lietā ir atzīstams par lex specialis iepretim Satversmes 102. pantam. Atziņa, ka Satversmes 108. panta otrais teikums attiecībā uz arodbiedrību brīvību uzskatāms par lex specialis, ir izteikta arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas sniegtajā viedoklī (sk. Dr.iur. I. Liepiņas viedokli, lietas materiālu 117. lpp.). Var piekrist Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka Satversmes 108. panta otrajā teikumā ir ietvertas plašākas garantijas arodbiedrību brīvībai nekā Satversmes 102. pantā. Tomēr šāds arguments nav pietiekams, lai secinātu, ka tiesību normas atbilstība Satversmes 108. panta otrajam teikumam uzreiz automātiski nozīmē arī tās atbilstību Satversmes 102. pantam. Līdz ar to apstrīdētā norma visupirms vērtējama Satversmes 108. panta otrā teikuma tvērumā. Ja Satversmes 108. panta otrajā teikumā ietverto pamattiesību pārkāpums netiks konstatēts, Satversmes tiesai būs jāpārbauda, vai apstrīdētā norma var radīt Satversmes 102. pantā noteikto pamattiesību aizskārumu. Savukārt tad, ja Satversmes tiesa secinās, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 108. panta otrajam teikumam, izvērtēt atbilstību Satversmes 102. pantam vairs nebūs nepieciešams.