25. Article

Papildināt likumu ar 35.3-35.32 pantu šādā redakcijā: "35.3 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu. (2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulas Nr. 575/2013 92.pantā noteiktās pašu kapitāla prasības; 2) šā likuma 101.3 panta prasības. (3) Kredītiestāde, kura nenodrošina kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. 35.4 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi, kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās pašu kapitāla prasības; 2) šā likuma 35.3 un 101.3 panta prasības. (3) Kredītiestāde, kura nenodrošina pretciklisko kapitāla rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. 35.5 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās kapitāla rezerves normu Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ņemot vērā: 1) attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri; 2) mainīgos lielumus, kurus tā uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai; 3) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī aprēķina pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri, ko izmanto kā pamatojumu, nosakot pretcikliskās kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientieris jēgpilni atspoguļo pašreizējo kreditēšanas cikla posmu Latvijas Republikā, riskus, ko rada pārmērīgi strauja Latvijas Republikas tautsaimniecības kreditēšana, kā arī Latvijas Republikas tautsaimniecības specifiskās iezīmes. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķina pamatā ir Latvijas Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences, kas aprēķināta, ņemot vērā: 1) izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma rādītāju un it sevišķi rādītāju, kas atspoguļo izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības izmaiņas; 2) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas vadlīnijas un rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķinu un to, kā mērāma un aprēķināma izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences. (3) Pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura ir izteikta kā procentuāla daļa no kopējās ar Latvijas Republikas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, nosaka 0 līdz 2,5 procentu apmērā, ar intervālu 0,25 procentu apmērā vai intervālos, kas dalās bez atlikuma ar 0,25 procentiem. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 2,5 procentus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos rādītājus un kritērijus. Šāda paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek iekļauta kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķinā. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pirmo reizi nosakot tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par nulli, vai paaugstinot spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā dienu pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pazeminot pretcikliskās kapitāla rezerves normu, neatkarīgi no tā, vai pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek samazināta līdz nullei, nosaka aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var mainīt šā iepriekš noteiktā aptuvenā laikposma ilgumu. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē, norādot vismaz šādu informāciju: 1) noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu; 2) attiecīgo izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendences; 3) saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātu pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri; 4) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojumu; 5) datumu, no kura kredītiestāde, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, piemēro pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ja tiek noteikta tāda pretcikliskās kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par nulli, vai tiek paaugstināta spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves norma; 6) ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šīs daļas 5.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu; 7) aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana, kā arī šāda laikposma noteikšanas pamatojumu, ja pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek pazemināta. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visus saprātīgos pasākumus, lai saskaņotu šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas laiku ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. (9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru ceturksni paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kā arī sniedz šā panta septītajā daļā minēto informāciju. 35.6 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka ir atzinusi citā dalībvalstī vai ārvalstī noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, informē, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma; 2) dalībvalsts vai ārvalsts, uz darījumiem ar kuras rezidentiem attiecas atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma; 3) ja atzīšanas rezultātā pretcikliskās kapitāla rezerves norma ir paaugstinājusies, - datums, no kura kredītiestādes atzīto pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu; 4) ja šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no šajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, - ārkārtas apstākļi, ar kuriem pamatots šāds agrāks piemērošanas uzsākšanas termiņš. 35.7 pants. (1) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (2) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem un šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ir noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet tā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā novērtējuma, nav pietiekami augsta, lai nodrošinātu kredītiestādi pret pārāk strauja šajā ārvalstī izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma radītajiem riskiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (3) Nosakot citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija to nenosaka zemāku par pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kuru noteikusi attiecīgās ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ja šīs ārvalsts iestādes noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma nepārsniedz 2,5 procentus no kredītriskam pakļautos riska darījumus ar šīs ārvalsts rezidentiem veicošo kredītiestāžu kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem darījumiem, kura ir augstāka par spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestādes šo augstāko pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta piekto daļu publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo par to, ka saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir noteikusi ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem piemērojamu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma un ārvalsts, uz kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar kuras rezidentiem tā attiecas; 2) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojums; 3) ja darījumiem ar ārvalsts rezidentiem ir noteikta paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma, - datums, no kura kredītiestādei to ir nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu; 4) ārkārtas apstākļi, kuru dēļ šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. 35.8 pants. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 35.9 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē Latvijas Republikā reģistrētas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šā likuma 35.10 panta prasības un 35.11 pantā minēto metodoloģiju, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma 35.13 panta prasībām un 35.14 pantā minētajiem kritērijiem. 35.10 pants. Par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi. Par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi nevar atzīt tādu kredītiestādi, kas ir Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība. 35.11 pants. (1) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu: 1) kredītiestādes vai grupas lielums; 2) grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu; 3) grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra; 4) grupas sarežģītība; 5) grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs. (2) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Iedalījums apakšgrupās un robežšķirtnes starp apakšgrupām ir skaidri noteiktas, balstoties uz saskaņā ar šā panta pirmo daļu veikto vērtējumu, un atspoguļo globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamo ietekmi uz globālo finanšu tirgu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga: 1) iekļaut globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins; 2) atzīt par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ir zemāks par minimālo, pēc kura kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas ir atzītas par globāli sistēmiski nozīmīgām, un atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, ne retāk kā reizi gadā un informē globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. (6) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā šā panta trešās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iekļauj šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos Eiropas Banku iestādei adresētajos paziņojumos informāciju par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem. (7) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto metodoloģiju. 35.12 pants. (1) Globāli sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globāli nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu no 1 procenta līdz 3,5 procentiem atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.11 pantu. Pirmajām četrām no šā likuma 35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu 0,5 procenti, bet pēdējai apakšgrupai tā ir 3,5 procenti. Visām apakšgrupām, izņemot pēdējo, globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem. (2) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi. (3) Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.3, 35.4 un 101.3 pantā. 35.13 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi. 35.14 pants. (1) Kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju izvērtējumu: 1) kredītiestādes vai grupas lielums; 2) nozīmīgums Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tautsaimniecībai; 3) pārrobežu aktivitāšu nozīmīgums; 4) kredītiestādes vai grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. (2) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sistēmiskā nozīmīguma izvērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus, nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 35.15 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 2 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (2) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību ievēro, izmantojot pirmā līmeņa pamata kapitālu, kuru nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.3, 35.4 un 101.3 pantā. (3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem: 1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013; 2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kas piemērojama mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību ne retāk kā reizi gadā un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu. (6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un to dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, kurās cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai tās konsolidācijas grupa veic darbību, iesniedz paziņojumu, kurā: 1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai; 2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt. 35.16 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai novērstu vai samazinātu ilgtermiņa necikliskos sistēmiskos vai makroprudenciālos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un uz kuriem neattiecas ES regula Nr. 575/2013, var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi. Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu atbilstoši tam, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētā paziņojumā. (2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka vismaz 1 procenta apmērā, pamatojoties uz darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam. (3) Kredītiestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību uzturēt pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju 4,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības; 2) šā likuma 35.3, 35.4 un 101.3 pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu kapitāla apmēru. (4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. (5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113.pantā noteiktās darbības. 35.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz riska darījumiem: 1) Latvijas Republikā; 2) ārvalstīs; 3) citās dalībvalstīs, ja tiek ievērotas šā likuma 35.18 panta piektās daļas un 35.20 panta prasības. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu vismaz reizi divos gados. 35.18 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks noteikta tāda sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kura nepārsniedz 3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un ārvalstu uzraudzības iestādēm. (2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver: 1) detalizētu informāciju par sistēmiskajiem vai makroprudenciālajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma; 2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1.punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu; 3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai; 4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 5) pamatojumu, kāpēc sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir efektīvāks līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai nekā viens vai vairāki citi līdzekļi, kas paredzēti šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013, izņemot: a) dalībvalsts līmenī konstatēto sistēmisko vai makroprudenciālo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus; b) stingrāku prudenciālo prasību piemērošanu, ja nepieciešams risināt ar mikroprudenciālā un makroprudenciālā riska intensitātes izmaiņām saistītas problēmas, kas izriet no tirgus attīstības Eiropas Savienībā vai ārpus Eiropas Savienības un ietekmē visas dalībvalstis; 6) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai. Lēmums par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, netiek publicēts pirms Eiropas Komisijas viedokļa saņemšanas. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli. (4) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas noteikta 3 līdz 5 procentu apmērā saskaņā ar šā panta trešo daļu, ir attiecināma uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to informē citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, Eiropas Komisiju un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Ja nav panākta vienošanās ar citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, un ja gan no Eiropas Komisijas, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulai (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010). (5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek attiecināta uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā. 35.19 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiek plānots noteikt vai mainīt tādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo, sniedzot šā likuma 35.18 panta otrajā daļā norādīto informāciju, Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un attiecīgo ārvalstu uzraudzības iestādēm. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt plānoto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tiklīdz Eiropas Komisija to atļauj, pieņemot attiecīgu tiesību aktu. 35.20 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma; 2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību; 3) noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas pamatojums; 4) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu; 5) valstis, uz darījumiem ar kuru rezidentiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma. (2) Ja šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas publicēšana var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neiekļauj šo informāciju paziņojumā. 35.21 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs dalībvalsts rezidentiem. (2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, Eiropas Banku iestādi un attiecīgo dalībvalsti. (3) Pieņemot lēmumu par citā dalībvalstī noteiktas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas atzīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbildīgās iestādes sniegto informāciju. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu, var lūgt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu izdot rekomendāciju vienai vai vairākām dalībvalstīm atzīt noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu. 35.22 pants. (1) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu. (2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta, lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību ar lielāko no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas prasības. 35.23 pants. (1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu. (2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta, lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezervi ar citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.15 panta otro vai trešo daļu. 35.24 pants. (1) Kredītiestādes - globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.22 panta noteikumus individuāli. (2) Kredītiestādes - citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.23 panta noteikumus individuāli. (3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauts lielākais no šādiem rādītājiem: 1) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves un citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves; 2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves un sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības. 35.25 pants. Ja kredītiestāde nav globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, tās kopējo kapitāla rezervju prasība individuāli, konsolidācijas grupas līmenī un subkonsolidēti tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu. 35.26 pants. Kredītiestādei, kura ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, aizliegts veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību. 35.27 pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, aprēķina maksimāli sadalāmo summu un informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Pirms maksimāli sadalāmās summas aprēķina kredītiestādei aizliegts: 1) veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver: a) dividenžu izmaksu monetārā formā; b) daļēji vai pilnībā apmaksātu prēmijakciju (akcijas, kas bez maksas tiek piešķirtas akcionāriem) vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu sadali; c) pašas akciju vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu; d) saistībā ar ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu; e) ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali; 2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību; 3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. (2) Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Kredītiestādei, kura neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto maksimāli sadalāmo summu. (4) Šajā pantā, kā arī šā likuma 35.26 pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa pamata kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai. (5) Ja kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz informāciju par: 1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla apmēru; 2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru; 3) maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību; 4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību. 35.28 pants. Kredītiestāde nodrošina, ka peļņas apmērs un maksimāli sadalāmā summa aprēķināta precīzi, un apliecina peļņas apmēra un maksimāli sadalāmās summas aprēķinu precizitāti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma. 35.29 pants. Kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.30 panta prasībām un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad identificējusi minētās prasības neievērošanu, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija pagarina minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pagarināt minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz desmit dienām, ņemot vērā kredītiestādes individuālo situāciju, darbības apjomu un sarežģītību. 35.30 pants. Kapitāla saglabāšanas plāns ietver: 1) kredītiestādes ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī prognozēto kredītiestādes bilanci; 2) pasākumus kredītiestādes kapitāla rādītāju palielināšanai; 3) kredītiestādes pašu kapitāla palielināšanas plānu un termiņu, lai pilnībā nodrošinātu šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteiktās kopējo kapitāla rezervju prasības ievērošanu; 4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma jebkādu citu informāciju, kas tai nepieciešama šā likuma 35.31 panta prasību izpildei. 35.31 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina minēto plānu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka šāda plāna īstenošana ar augstu iespējamību varētu saglabāt vai nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai kredītiestāde varētu ievērot šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību tādā laika periodā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst par piemērotu. 35.32 pants. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neapstiprina kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.31 panta prasībām, tā: 1) pieprasa, lai kredītiestāde palielina pašu kapitālu līdz noteiktam līmenim noteiktos laika periodos; 2) nosaka stingrākus sadales ierobežojumus, nekā noteikts šā likuma 35.26 un 35.27 pantā." 26. 36.2 pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 35.panta" ar vārdiem un skaitļiem "ES regulā Nr. 575/2013 noteiktām pašu kapitāla"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kredītiestāde regulāri pārskata šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar kredītiestādes darbības veidu, apjomu un sarežģītību." 27. 36.3 pantā: izslēgt pirmo un otro daļu; papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Kredītiestāde informāciju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto publisko savā tīmekļa vietnē vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt prasību, lai šā panta trešajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk nekā reizi gadā, un noteikt publiskošanas termiņus. (5) Kredītiestāde, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu publisko informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 14.panta pirmās daļas 2.punkta, 34.1 panta un 50.9 panta otrās daļas prasību ievērošanu."