21. Article

Personu aizsardzība un pienākuma sniegt palīdzību ierobežojumi 1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē tiesības un aizsardzību, ko personai nodrošina Saņēmēja Valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi. 2. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, izņemot 14.pantā noteikto, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliek Saņēmējai Valstij pienākumu: a) veikt pasākumus, kas neatbilst tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei; b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public); c) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi; d) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public); e) sniegt administratīvo palīdzību, ja un ciktāl tiek uzskatīts, ka šādu nodokļu uzlikšana Pieprasītājā Valstī ir pretrunā ar vispārpieņemtiem nodokļu uzlikšanas pamatprincipiem vai konvencijas par nodokļu dubulto uzlikšanu noteikumiem vai jebkuras citas konvencijas noteikumiem, ko Saņēmēja Valsts ir noslēgusi ar Pieprasītāju Valsti; f) sniegt administratīvo palīdzību, lai administrētu vai piemērotu Pieprasītājas Valsts nodokļu normatīvo aktu normu, vai citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Valsts valsts piederīgo salīdzinot ar Pieprasītājas Valsts valsts piederīgo, kas atrodas tādos pašos apstākļos; g) sniegt administratīvo palīdzību, ja Pieprasītāja Valsts nav izmantojusi visus iespējami pieejamos pasākumus, atbilstoši tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei, izņemot ja šādu pasākumu veikšana radītu nesamērīgas grūtības; h) sniegt palīdzību piedziņas gadījumos, kad šīs valsts administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko gūst Pieprasītāja Valsts. 3. Ja saskaņā ar šo Konvenciju Pieprasītāja Valsts pieprasa informāciju, tad Saņēmēja Valsts izmanto savus informācijas iegūšanas līdzekļus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat ja Saņēmējai Valstij šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Konvencijā noteiktie ierobežojumi attiecas uz iepriekšējā teikumā minēto, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus, jo īpaši 1. un 2.punktā noteiktos, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmējai Valstij ļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai minētā informācija nav nepieciešama tās pašas nodokļu uzlikšanas vajadzībām. 4. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, jo īpaši 1.un 2.punkta noteikumus, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmēja Valstij ļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas kā pilnvarnieks vai starpnieks, vai tādēļ, ka tā attiecas uz īpašuma tiesībām personā.