22. Article

Slepenība 1. Visa informācija, ko saskaņā ar šo Konvenciju saņem Puse, tiek uzskatīta par tikpat slepenu un aizsargājamu, kā informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem un, tiktāl cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu nepieciešamo personas datu aizsardzības līmeni, saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kādus var norādīt Puse, kas sniedz informāciju, kuri ir noteikti tās nacionālajos normatīvajos aktos. 2. Jebkurā gadījumā šāda informācija var tikt izpausta tikai tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un administratīvajām vai uzraugošajām iestādēm), kas ir iesaistītas šīs Puses nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā vai piedziņā, likuma izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Tikai iepriekš minētās personas vai institūcijas drīkst izmantot šo informāciju vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās, neatkarīgi no pirmajā daļā noteiktā, drīkst to izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos, kas attiecas uz šādiem nodokļiem. 3. Ja Puse ir veikusi atrunu atbilstoši 30.panta 1.punkta a. apakšpunktā noteiktajam, tad cita Puse, kas saņem informāciju no šīs Puses to neizmanto attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem. Līdzīgi, Puse, kas izdarījusi šādu atrunu nedrīkst izmantot saskaņā ar Konvenciju saņemto informāciju attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem. 4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3.punkta nosacījumiem, informācija, ko Puse ir saņēmusi, var tikt izmantota citiem mērķiem, ja informācijas izmantošana citiem mērķiem atbilst Puses, kas sniedz informāciju, normatīvajiem aktiem un šīs Puses kompetentā iestāde ir devusi atļauju to tādā veidā izmantot. Informācija, ko viena Puse sniedz otrai Pusei, var tik pārsūtīta kādai citai Pusei, ja pirmās minētās Puse kompetentā iestāde iepriekš ir devusi šādu atļauju.