11. Article

Izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā Iekļaujošas izglītības mērķis ir paplašināt pieejamību izglītībai un veicināt visu izglītojamo, tajā skaitā izglītojamo ar speciālām vajadzībām, līdzdalību, un nodrošināt iespējas iegūt izglītību, jo īpaši tādēļ, ka personām ar speciālām izglītības vajadzībām ir mazākas izredzes atrast darbu un būt ekonomiski aktīvām nākotnē. Sasniegtais Lai sekmētu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu izglītības sistēmā un veicinātu viņu spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, 2007.gada 2.aprīlī izveidoja Valsts speciālās izglītības centru. Tā uzdevums - koordinēt arī speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā. Atbilstoši MK 2009.gada 29.maija rīkojumam Nr.357 "Par Izglītības satura un eksaminācijas centra, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un Valsts speciālās izglītības centra reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra izveidi"54 Valsts speciālās izglītības centrs tika reorganizēts, un tā funkcijas pārņēma VISC. Pārskata periodā norisinājās valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes, tika sagatavoti atzinumi par izglītības programmām, sniegtas konsultācijas, izplatīti Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras publicētie metodiskie materiāli, sekmēta dalība starptautiskajos projektos, konferencēs, notika sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, izstrādātas speciālās pamatizglītības programmas un pedagogu profesionālās pilnveides programmas. Izmantojot ESF līdzfinansēta projekta atbalstu, Balvos, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri, kuri nodrošina pedagoģiski medicīniskās komisijas funkcijas. Lai nodrošinātu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām atbilstošas mācību programmas, ir licencētas izglītības programmas, kā arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram izglītojamajam atbilstošas mācību iespējas vai nu vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības programmās, vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās, vai speciālajās klasēs (vispārējās vidējās izglītības posmā 2012./2013.gadā mācījās 139 izglītojamie ar speciālām vajadzībām). 8.attēls Izmantojot IKT, izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt no skolotājiem stundu konspektus drukātā veidā, lietot mācību procesā individuālās IKT, piemēram, audio ierakstu ierīces, digitālos mācību un pārbaudes materiālus (MS Word formātā). Mācību procesā un pārbaudes darbos iespējams izmantot balss sintezatoru, pielāgot teksta daudzumu vienā lappusē, mainīt burtu lielumu un fona krāsas. Var izmantot runas sintezatoru vai ekrānlasošās programmas (Latvijā izmanto ekrānlasošo JAWS un ZoomText programmu) dzimtajā valodā un svešvalodās, lai izglītojamie varētu noklausīties tekstu, ko paši nespēj izlasīt. 2009./2010.mācību gadā centralizētajos eksāmenos atbalsta pasākumus izmantoja 30 izglītojamo ar speciālām vajadzībām, 2012./2013.gadā - 53. To izglītojamo ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus, izmantojot atbalsta pasākumus, 2008./2009.gadā bija 0,9% līdz 3,03%, 2012./2013.gadā bija 0,05%-3,46% (atkarībā no klases un mācību priekšmeta). Sniedzot atbalstu skolotājiem, ir īstenoti tālākizglītības kursi, nodrošinot 2.kvalifikācijas ieguvi pedagogiem darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Jau esošajā atbalsta sistēmā integrēti asistenta pakalpojumi un palielināta speciālā pedagoga loma izglītības iestādēs. Veicinot darba un sadzīves prasmju apguvi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības iestādēs īstenota 51 profesionālās izglītības programma. Pārskata periodā, izmantojot 2007.-2013.gada plānošanas perioda ERAF līdzfinansējumu, nodrošināta kabinetu un skolas telpu renovācija 50 speciālās izglītības iestādēs un skolu telpu pielāgošana 36 vispārējās izglītības iestādēs. Turpmākās rīcības pamatjautājumi EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un izglītību ES ir secināts, ka, kaut arī ir nepieciešams, lai izglītības sistēmas reaģētu uz dažādību un nodrošinātu visu iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām ES tiek bieži ievietoti nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās, kurās netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais atbalsts.55 Ir pierādīts, ka tās personas ar speciālām vajadzībām, kuras iegūst augstākās izglītības kvalifikāciju, darba tirgū joprojām ir nelabvēlīgā situācijā (tām gan ir lielākas iespējas iegūt darbu kā mazāk kvalificētām personām ar invaliditāti.56 Ir jāturpina iekļaujošas izglītības sistēmas attīstīšana, tajā skaitā personu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, - tā būs iespēja turpināt izglītību. Latvijā netiek apkopoti dati par augstākajā izglītībā integrētajām personām ar speciālām vajadzībām, ne visas augstākās izglītības iestādes ir pielāgotas personām ar speciālām vajadzībām. NAP 2020 ietver uzdevumu veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju konkurētspēju un piekļuvi darba tirgum, tādējādi nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju pilnveidošanu un kompetenču paaugstināšanu, izglītības un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atbalstu personām ar speciālām vajadzībām, ir svarīgi panākt, lai vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs strādā pedagoga palīgi un atbalsta personāla speciālisti. Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana, kā arī kompleksu integrācijas pasākumu izstrāde un piedāvāšana, lai veicinātu sabiedrības izpratni par šīs personu grupas ierobežojumiem un vajadzībām. Ņemot vērā pieaugošo izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārizglītojošās skolās, nozīmīga ir vispārizglītojošo skolu un speciālo izglītības skolu pedagogu sadarbība un zināšanu pārnese, tādējādi sekmējot izpratni par personām ar speciālām vajadzībām.