14. Article

Profesionāli orientētas pieaugušo un neformālās izglītības attīstība Aktualizējoties jautājumam par mūžizglītību visā Eiropas izglītības telpā, arī Latvijā ir notikusi dažādu aktivitāšu plānošana un īstenošana, lai sekmētu pieaugušo izglītības, tajā skaitā neformālās izglītības, attīstību. EK ir atzīmējusi, ka ekonomiskā krīze skaidri iezīmēja pieaugušo izglītības lielo nozīmi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā.58 Atbalsts pieaugušo dalībai daudzveidīgajos izglītības pasākumos tiešā veidā ietekmē arī nodarbinātības mērķa rādītāja sasniegšanu, jo mazina strukturālā bezdarba risku. Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, ļoti liela loma mūžizglītības jautājumā ir ES fondu līdzekļu piesaistei. Sasniegtais Nodrošināta mūžizglītības stratēģijas izstrāde (Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam un Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.- 2013.gadam) un ieviešana. Augstskolas piedāvā apmēram 80 tālmācības studiju programmas, kas pilnībā tiek īstenotas elektroniskajā vidē, piedāvājot atbilstošus tālmācības materiālus, un vairāk kā 3000 studiju kursus (augstskolu sniegtā informācija). Augstskolu prakse rāda, ka e-apmācības elementus izmanto klātienes studiju programmu apguvē, integrējot e-kursus klātienes studiju programmās. Reģionu augstskolas piedāvā apmēram 130 tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kā arī dažādus tālākizglītības kursus (valodu, IKT u.c. kursus), lekcijas un seminārus. Paplašinot izglītības iegūšanas iespējas un nodrošinot profesionālo rehabilitāciju cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tika piedāvāts apgūt profesionālās apmācības programmas tālmācības formā. 2008.gadā profesionālās izglītības pasākumos piedalījās 125 cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte, neformālās izglītības programmās - 416 cilvēki. Neformālās izglītības programmās iesaistījās 400 cilvēku ar ierobežotām iespējām. 2008.gadā neformālās izglītības programmās iesaistīto cilvēku ar speciālām vajadzībām skaits bija 416, līdz ar to plānotais rezultāts ir sasniegts. Projektu "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" uzsāka 2010.gada 21.jūlijā. Kopš projekta sākuma mūžizglītībā iesaistītas 18 538 nodarbinātas personas (projekts turpināsies līdz 2014.gada beigām). Šis rādītājs korespondē ar mērķi iesaistīt neformālās izglītības programmās vismaz 12 000 cilvēku. Arī bezdarbnieku apmācībās vērojama tendence aizvietot vispārīgās, īsās neformālās apmācības programmas ar profesionālās izglītības programmām, kurās iegūstama kvalifikācija. Tas ir pozitīvs rādītājs. Pārskata periodā ir izstrādāta sistēma ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju atzīšanai, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt profesionālo kvalifikāciju vai būtiski saīsināt augstākās izglītības iegūšanas laiku tiem, kuri savas profesionālās darbības vai dzīves laikā ir ieguvuši attiecīgās zināšanas un prasmes. Sabiedrības izglītošanai par mūžizglītības principa vērtību piesaistīja EK granta līdzekļus. Granta ietvaros organizēja mūžizglītības publicitātes pasākumus, tajā skaitā izveidoja jaunu mājaslapu par mūžizglītību, izveidoja 12 minūšu garu filmu "Mūžizglītība Latvijā", tika organizēti TV sižeti par mūžizglītību piecos reģionos, laikrakstos publicēja desmit rakstus par IZM darbību, tās partneru un EK darbību un labas prakses piemēriem mūžizglītības jomā. Lai veicinātu mūžizglītības atpazīstamību, konkursa kārtībā izstrādāja mūžizglītības logo. Plašā informatīvā kampaņa noslēdzās ar starptautisku konferenci "Mūžizglītība - personības izaugsmei un valsts attīstībai", kurā piedalījās pieaugušo izglītības īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas, plānošanas reģionu, pašvaldību, NVO un izglītības pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kā arī eksperti no ES valstīm un EK. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam ir noteikts, ka 2013.gadā Latvijā 12,5% pieaugušo iedzīvotāji tiks iesaistīti izglītības pasākumos. Taču iedzīvotāju dalība pieaugušo izglītībā laikā posmā no 2004. (8,4%) līdz 2011.gadam (5,0%) saruka par 3,4%. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā palielinājās un sasniedza 7% (CSP dati). Tomēr Latvijas sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības - 8,9% un ievērojami atpaliek no tām Eiropas valstīm, kas jau ir sasniegušas stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi (piemēram, Slovākijā 2011.gadā izglītības pasākumos piedalījās 25% pieaugušo, Šveicē - 29,9%). Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, speciālām vajadzībām utt., kā arī nepieciešams veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tajā skaitā finanšu) pārvaldi. Saskaņā ar CSP apsekojuma datiem 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, bet dažādu iemeslu dēļ tajās nepiedalījās, minēja faktorus, kas kavēja piedalīties apmācībās: 1) izmaksas: apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās atļauties (53,3%), 2) laika grafiks: apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (35,0%) un 3) ģimenes apstākļi: nebija laika ģimenes apstākļu dēļ (30,8%). Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" minēto mērķi - panākt, ka 2020.gadā 15% iedzīvotāju (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem) ir nepārtraukti iesaistīti mācīšanās procesā -, NRP iekļauti četri galvenie politikas virzieni mūžizglītības principa ieviešanai: 1) nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju struktūrai; 2) ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana; 3) otrās iespējas izglītības piedāvājuma (kā kompensējoša mehānisma) izveide izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai; 4) nepieciešamā atbalsta nodrošināšana nodarbināto apmācībām nozaru ietvaros darbinieku kvalifikācijas pilnveidei atbilstoši darba devēju prasībām59. Šī procesa ietvaros jāpaplašina pieaugušo izglītības iespējas, t.sk. jāsekmē profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā. Kā svarīgākie attīstības rādītāji nākamajā pārskata periodā būtu jānosaka: 1) izglītībā iesaistīto personu skaits (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem); 2) to pieaugušo skaits no kopskaita, kuri iesaistīti tālākizglītībā vai atgriežas formālajā izglītībā; 3) personu skaits, kurām veikta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšana. Nepieciešams turpināt paplašināt reģionālo augstskolu tālākizglītības programmu piedāvājumu atbilstoši reģiona attīstības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumam. Jāturpina pilnveidot deleģēšanas procedūru ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanai, kā arī jāinformē izglītības iestādes un sabiedrība par iespējām novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences. Sociālie partneri norāda, ka pārskata periodā vislielākās iespējas iegūt valsts atbalstu apmācībām ir bijis bezdarbniekiem, savukārt atbalsts nodarbināto apmācībām bijis nepietiekams. Ir izskanējuši priekšlikumi paplašināt skolu un profesionālās izglītības iestāžu iespējas izglītot pieaugušos, izmantot arī vakarskolu un tālākizglītības piedāvājumu un nodrošināt stimulus un atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai.