16. Article

Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas uzlabošana Eurostat veiktais pētījums parāda, ka ir aktualizējies jautājums par pedagogu profesionālās attīstības plānu ES dalībvalstīs. Bulgārijā, Spānijā, Lietuvā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā ir noteikts, ka dalība profesionālās pilnveides kursos ir obligāts nosacījums karjeras izaugsmē un algas palielinājuma piešķiršanai.61 Arī Latvijā šis jautājums iegūst aizvien lielāku nozīmi. Sasniegtais Pilnveidojot vispārējās izglītības pedagogu kompetences atbilstoši spēkā esošajiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem, Izglītības satura un eksaminācijas centrs (kopš 2009.gada - Valsts izglītības satura centrs (VISC)) nodrošināja pedagogu profesionālās pilnveides programmu izstrādi, novērtēšanu, kā arī priekšlikumu sagatavošanu programmu uzlabošanai pārskata periodā. Līdztekus tam tika organizēti informatīvie semināri šo minēto profesionālās pilnveides programmu īstenotājiem un vadīta darba grupa pedagogu profesionālās pilnveides programmas sagatavošanai. 2013.gada 21.maijā MK pieņēma grozījumus 2009.gada 24.novembra noteikumos Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", paredzot kārtību rīcībai gadījumos, kad izglītojamais apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību. Gandrīz visi plānotie rezultāti ir izpildīti pilnībā vai daļēji, izņemot rezultātu "36 multiplikatoru sagatavošanu" (to nav bijis iespējams izpildīt samazinātā budžeta dēļ). 12.attēls Pārskata periodā ir dzēsti studiju kredīti 6099 pedagogiem, nodrošinātas 3630 valsts budžeta vietas pedagoģiskajās studiju programmās. Turpinot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi darbam ar jaunajām informācijas tehnoloģijām, organizēti 745 semināri un apmācības programmas, iesaistīti 6567 pedagogi. Dati liecina par to, ka profesionālās pilnveides pasākumos pārskata periodā ir piedalījušies 36753 dalībnieki. Projekta "Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība" ietvaros 2011.gadā un 2012.gadā tālākizglītības kursus apguva 14486 pedagogi. Pārskata periodā izveidotas jaunas pedagoģiskās studiju programmas, tādējādi sekmējot programmu dažādību un atbilstību tendencēm mūsdienās. Paplašināts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un augstākās pedagoģiskās izglītības vai bakalaura grāda zinātnes nozares bāzes programmu piedāvājums, pārskata periodā izsniedzot vidēji 7 līdz 9 licences gadā. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt efektīvu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi. Paaugstinot pedagogu motivāciju un profesionālo kapacitāti, vajadzīgi pedagogu tālākizglītības kursi, tajā skaitā kursi par izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības plūsmā. Tālākizglītības aspektā (tā kā pedagogi piedalās arī mūžizglītības programmās) jāpaplašina visaptverošas pieaugušo izglītības iespējas. Nākamā plānošanas perioda laikā nepieciešams attīstīt pedagogu tālākizglītības atbalsta sistēmu. EK plāno ar 2014.gadu nodrošināt iepriekšējās mūžizglītības programmas ilgtspēju, īstenojot programmas Erasmus+ iniciatīvu (kopējais finansējums nākamajiem septiņiem gadiem plānots 19 miljardu EUR apmērā). Šī iniciatīva ir nozīmīga mūžizglītības mērķu sasniegšanai. Mūžizglītības principa veicināšana jaunās izglītības politikas kontekstā ir īpaši saistīta ar vēlmi mazināt sociālo plaisu un stiprināt nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Turpinot pedagogu profesionālās kapacitātes paaugstināšanu, nepieciešams paredzēt profesionālās izglītības mācībspēku un prakses vadītāju IKT kompetences, kā arī specifisko jomu kompetenču pilnveidi. Tā kā pašreiz problēma pedagogu izglītībā ir svešvalodu zināšanu trūkums, svešvalodu apguve būtu iekļaujama profesionālās kompetences pilnveides programmās. Ir novērojams, ka pedagogiem nepieciešama arī citu profesionālo un vispārējo kompetenču pilnveide. Sociālie partneri norāda, ka skolotāju izglītošanā jāpievērš lielāka uzmanība darbam ar dažādu auditoriju - bērniem ar dažādām vajadzībām. Pedagogiem jāprot strādāt ar bērniem, dažādojot metodes un lietojot tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot katram bērnam iespēju strādāt atšķirīgā tempā un panākt pozitīvu rezultātu. Sociālie partneri vērš uzmanību uz pedagogu profesijas nepietiekamo prestižu (tas saistīts ar zemo atalgojumu, it īpaši profesionālajā izglītībā).