17. Article

Pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas un atbilstošas darba samaksas sistēmas izveide Pedagogu darba novērtēšanā un it īpaši darba samaksas sistēmas izveidē ir noticis vislielākais pavērsiens, jo 2009.gadā tika ieviests jauns pedagogu atalgojuma aprēķināšanas princips "nauda seko skolēnam", kā arī, īstenojot ESF projekts "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" (2009.-2012.gads), ieviesta pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma (no 2012.gada septembra). Sasniegtais Tā kā 2009.gadā, izdarot grozījumus valsts budžetā, finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai samazināja par aptuveni 50%, tika veikti grozījumi MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", nosakot pedagoga darba samaksu vidēji 250 LVL/355,7EUR apmērā par vienu darba likmi, kā arī dodot iespēju izglītības iestādes vadītājam esošā finansējuma ietvaros noteikt darba samaksu par rakstudarbu labošanu, konsultācijām un klases audzināšanu. Ieviešot jauno finansēšanas principu "nauda seko skolēnam", ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju skaits pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Novados ar mazu skolēnu skaitu pedagogu atalgojums ir ļoti zems salīdzinājumā ar tiem novadiem, kuros skolu tīkls ir sakārtots un skolēnu skaits optimāls. 2012.gada 1.septembrī palielināja noteikto zemāko pedagoga darba samaksu par vienu likmi (255 LVL/362,8EUR), nosakot, ka turpmāk tā ir 280 LVL/398,4EUR. 2013./2014.mācību gadā pedagogu algas robežas par vienādu stundu skaitu un dažādu skolēnu skaitu klasē ir no 287 LVL/408,4EUR līdz 432 LVL/614,7EUR. Normētā skolēnu skaita pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi novados (8 skolēni pret vienu pedagoģisko likmi) tiek ievērota tikai 16 novados no 109. No 2007.gada līdz 2013.gada jūnijam IZM, pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem skolu tīkla sakārtošanā, saskaņoja pašvaldību lēmumus par 163 vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju un 105 vispārējās izglītības iestāžu likvidēšanu. Finansēšanas princips radīja konkurenci un diferencētu pedagogu darba samaksu par vienu likmi, tas ietekmēja daudzu pedagogu darba samaksu, kā arī veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu un pedagogu skaita attiecību62. Līdz 2009.gadam panākts atalgojuma pieaugums augstskolu akadēmiskajam personālam: 2007.gadā - atalgojumu palielināja par 23% salīdzinājumā ar 2006.gadu, 2008.gadā - atalgojumu palielināja vidēji par 12% salīdzinājumā ar 2007.gadu. 2009.gadā augstskolu akadēmiskā personāla atalgojums samazinājās vidēji par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu palielināja apmēram par 8%. Savukārt 2011. un 2012.gadā atalgojums ir palicis iepriekšējā apmērā. Vērtējot pedagogu vecuma struktūru vispārizglītojošajās skolās un profesionālās izglītības iestādēs 2012./2013.mācību gadā, joprojām lielākā daļa pedagogu ir vecāka par 40 gadiem. Vispārizglītojošajās skolās to pedagogu īpatsvars, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, pieauga nenozīmīgi: no 7,1% pārskata perioda sākumā līdz 8,2% pārskata perioda beigās; līdzīga ir situācija profesionālās izglītības iestādēs: pieaugums no 7,6% pārskata perioda sākumā līdz 8,6% pārskata perioda beigās. Tādējādi nav nodrošināts plānotais jauno pedagogu īpatsvara pieaugums 8% apmērā. Vērtējot izglītības jomā nodarbināto sadalījumu pēc to dzimuma, pārskata periodā tas būtiski nav nemainījies, joprojām visās izglītības pakāpēs, it īpaši vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, dominē pedagogu īpatsvars. 2013.gadā izstrādāta pedagogu motivācijas programma "Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un atalgojuma, un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma". Programmas ietvaros paredzēta: 1) pakāpeniska pedagogu atalgojuma paaugstināšana; 2) pedagogu profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšana; 3) modernas mācību un darba vides nodrošināšana; 4) pedagogu profesionālās izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveide, iekļaujot arī sociālo atbalstu. Šīs programmas īstenošanas procesā sasniedzamais rezultāts − izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma, pakāpeniski palielinot valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu, paaugstinot pedagogu profesijas prestižu. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Pedagogu motivācijas paaugstināšana ir bijusi aktualitāte visu plānošanas periodu. Lai sekmētu turpmāku pedagogu motivācijas stiprināšanu un attīstību, nepieciešams pedagogu motivācijas programmas ietvaros īstenot noteiktos rīcības virzienus, saistībā ar pedagogu motivācijas un profesionālo pilnveidi, darba samaksas sistēmas sakārtošanu. Pārskata periodā problēmu liela daļa ir saistīta ar jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansēšanas aspektam, līdz ar to primāri būtu jānodrošina efektīva resursu (tajā skaitā finanšu) pārvaldība, tas uzlabotu kopējo situāciju valstī un attīstītu institucionālo izcilību. Arī sociālie partneri atzīst, ka pedagogu atalgojums Latvijā ir ļoti neatbilstošs viņu ieguldītajam darbam bērnu un skolēnu izglītošanā. Vēl mazāks par vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu ir profesionālās izglītības pedagogu saņemtais atalgojums, kaut gan objektīvi vajadzētu stiprināt tieši profesionālās izglītības prestižu. No iepriekš teiktā izriet, ka būtu jāizlīdzina samaksa par likmi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.