18. Article

Izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveide Izglītības kvalitātes vērtēšana un akreditācijas process ir vairākkārt apspriests gan publiskajā telpā, gan politikas veidotāju vidū, akcentējot nepieciešamās pārmaiņas līdz šim esošajā sistēmā. It sevišķi aktuāli ir bijuši augstākās izglītības akreditācijas jautājumi, jo šajā sektorā pārskata perioda beigās ir notikusi pāreja uz studiju virzienu akreditāciju. Eiropas līmenī pieaug profesionālās izglītības loma, un arī Latvijā plānošanas perioda beigās ir raisījušās plašas diskusijas par darba vidē bāzētas profesionālās izglītības sistēmas ieviešanu. Sasniegtais Līdz 2009.gadam vispārējās izglītības iestāžu un programmu akreditāciju veica Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra un Profesionālās izglītības administrācija. Saskaņā ar MK 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.356 "Par Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras reorganizāciju"63 šīs funkcijas pārņēma IKVD. IZM nodrošina augstākās izglītības iestāžu akreditāciju, studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu. 2011.gada 14.jūlijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Augstskolu likumā", kas paredz vairākus būtiskus Latvijas augstākās izglītības attīstības un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumus: 1) īstenot kopīgas programmas, 2) noteikt nepieciešamo minimālo akadēmiskajos amatos ievēlētu to personu skaitu, kurām ir doktora zinātniskais grāds, 3) noteikt stingrākas prasības augstskolu dibināšanai. Grozījumi Augstskolu likumā paredz izmaiņas arī akreditācijas sistēmā ─ studiju virzienu akreditācija programmu akreditācijas vietā. Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku izmantošana. Lai veicinātu saskaņotas darbības ievērošanu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ir izstrādāti un parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm - Rektoru padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Pārskata periodā ir veicināta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošinātībai augstākajā izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā ("Standarts and Quidelines for Quality Assurance in the European Higher Education", pieņemti 2005.gadā izglītības ministru konferencē Bergenā; European Association for Quality Assurance in Higher Education (ENQA)). Pārskata periodā nodrošināta vispārējās izglītības iestāžu un programmu akreditācija, profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācija, augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācija, kā arī veikta ārējā vērtēšana izglītības iestādēs. Akreditētas 1575 vispārējās izglītības iestādes (tajā skaitā veicot aktualizāciju) un 5184 vispārējās izglītības programmas (tajā skaitā veicot aktualizāciju), 1457 profesionālās izglītības iestādes (tajā skaitā veicot aktualizāciju) un 5362 profesionālās izglītības programmas (tajā skaitā veicot aktualizāciju). Pārskata perioda sākumā valstī bija akreditētas 34 augstskolas un 20 koledžas, kā arī aptuveni 700 studiju programmas. Pārskata perioda beigās valstī ir akreditētas 33 augstskolas, 25 koledžas un vairāk kā 900 studiju programmas. Nodrošināta izglītības kvalitātes novērtēšanas ekspertu sagatavošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu darbības kvalitātes vērtēšanas principiem. Regulāri organizēti vispārējās izglītības iestāžu darbības un programmu kvalitātes vērtēšanas ekspertu profesionālās kompetences paaugstināšanas semināri reģionos, kā arī semināri izglītības iestāžu vadītājiem. Uzlabojot profesionālās izglītības darbības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, pārskata periodā izstrādāts profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturs 260 profesionālajām kvalifikācijām. Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās izglītības kvalitātes indikatoriem ir uzsākts izstrādāt valsts mērogā vienotus vispārējās izglītības kvalitātes indikatorus. Minēto indikatoru rādītāju analīze - t.i., izglītības kvalitātes monitoringa sistēma - ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmos datus par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām pusēm, kā arī attiecīgi pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, konstatēt katra skolēna mācību sasniegumu dinamiku. Izglītības kvalitātes monitoringa ieviešana bija plānota līdz 2013.gada novembrim64. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Nepieciešams turpināt izglītības iestāžu darbības un izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmas uzlabošanu, pilnveidot izglītības kvalitātes novērtēšanas metodiku, veikt ārēju vērtēšanu izglītības iestādēs un nodrošināt nepārtrauktu akreditācijas ieteikumu monitoringu. Nepieciešams veicināt augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem. Viens no pirmajiem pasākumiem bija paredzēts 2013.gada novembrī, proti, seminārs augstskolām par kvalitātes vadības sistēmu izveides principiem un augstskolu pieredzi to īstenošanā. Lai veicinātu izglītības izaugsmi un attīstību, palielināms to iestāžu skaits, kuras ir iesaistītas kvalitātes monitoringa ieviešanā, pilnveidojot esošās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas vai piedāvājot jaunus, inovatīvus risinājumus.