2. Article

Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana pamatizglītības posmā Izglītības likums nosaka, ka "obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai". Nozīmīgi ir arī ievērot izglītojamo ar atšķirīgām vajadzībām un individuālajām prasmēm vajadzības, lai nodrošinātu līdztiesīgumu un piekļuvi bērniem, kuriem personisku, sociālu, kultūras vai ekonomisku apstākļu dēļ ir nepietiekama izglītība vai nepieciešams atbalsts sava izglītības potenciāla realizēšanai. Sasniegtais Mērķtiecīgi īstenojot pasākumus, pārskata periodā uzlabojās pamatizglītības posmu pabeigušo skolēnu mācību rezultāti (plānotais tika pārsniegts par 3,8%), proti, 2011./2012.mācību gadā 96,8% izglītojamo, pabeidzot 9.klasi, ieguva apliecību par pamatizglītību. 2011./2012.mācību gada noslēgumā to skolēnu īpatsvars, kuri pamatskolas beigās saņēma liecību, bija 3,2% no pamatskolas pabeidzēju kopskaita (salīdzinot pārskata perioda sākumu ar 2007./2008.mācību gadu, - 4,7%). Pārskata periodā samazinājās otrgadnieku un trešgadnieku skaits, proti, 2011./2012.mācību gada sākumā otrgadnieku un trešgadnieku kopskaits vispārējās izglītības skolās bija par 40% mazāks nekā 2007./2008.mācību gadā. Tika prognozēts, ka OECD PISA pētījumu ietvaros 7% izglītojamo 15 un 16 gadu vecumā varētu uzrādīt augstāko kompetences līmeni lasītprasmē, dabaszinātnēs, matemātikā. 2006.gadā īstenotie OECD PISA pētījumi liecina, ka Latvijā tikai 4,1% izglītojamo 15 gadu vecumā uzrāda augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 4,5% - lasītprasmē un 6,6% - matemātikā. 2009.gada OECD PISA pētījumu rezultāti atspoguļo vēl lielāku situācijas pasliktināšanos Latvijā, jo tikai 3,1% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam apliecina augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 3% - lasītprasmē,6% - matemātikā. 2.attēls Ņemot vērā 2006.gadā un 2009.gadā OECD PISA veikto pētījumu rezultātus un izvērtējot definēto mērķi, bija plānots, ka ne vairāk kā 15% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam varētu uzrādīt vājus sasniegumus iepriekš minētajās kompetencēs. Latvijas jauniešu kompetenču līmenis lasīšanā un dabaszinātnēs bija paaugstinājies (attiecīgi 17,6% un 14,7%) un ir labāks par ES vidējo rādītāju (attiecīgi 19,6% un 17,7%), toties kompetences līmenis matemātikā bija pasliktinājies (22,6%), kas atbilstoši 2009.gada pētījumu rezultātiem saskan ar vidējo ES rādītāju (22,6%). Īpaši atzīmējams Latvijas skolēnu snieguma uzlabojums dabaszinātnēs, - 2009.gadā tikai 14,7% skolēnu uzrādīja vājus rezultātus dabaszinātnēs (skatīt 2.attēlu). Īpaši izteiktas ir atšķirības mācību sasniegumu ziņā starp dzimumiem - vāju sniegumu uzrādījušo vidū meitenes ir 8,7%, zēni - 26,6%36. Ņemot vērā aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi, bija iecerēts paplašināt apgūstamo svešvalodu skaitu un palielināt Latvijas izglītības sistēmā mazāk izplatītu ES dalībvalstu valodu apguvēju skaitu. Latvijā lielāks bija to skolu skaits, kuras nodrošināja mazāk izplatītu valodu apguvi (par 9%). Par 3% palielinājās mazāk izplatītu svešvalodu apguvē iesaistīto skolēnu skaits. Šis skaits, ja ņem vērā kopējā izglītojamo skaita samazinājumu pārskata periodā, ir ievērojams. 2011./2012.mācību gadā skolēni apguva šādas mazāk izplatītas svešvalodas Latvijā: franču valodu (70%), lietuviešu valodu (6%), spāņu valodu (4%), ivritu (4%). Turpmākās rīcības pamatjautājumi 3.attēls Atbilstoši CSP 2011.gadā īstenotās tautas skaitīšanas rezultātu apkopotajiem datiem: 1) fiksēts, ka 5 694 bērni un jaunieši nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, nav ieguvuši pamatizglītību un neapmeklē skolu; 2) konstatēts, ka starp bērniem, kuri nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, vislielākais īpatsvars ir vērojams tieši septiņus gadus veco bērnu vidū (3.attēls); 3) norādīts, ka galvenais skolas neapmeklēšanas iemesls ir saistīts vai nu ar bērnu un jauniešu veselības stāvokli (50%), vai citu iemeslu (47%). Kaut arī kopš 2011.gada februāra valstī: 1) ir noteikta vienota kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības un valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; 2) uzlabota obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaite, vēl aizvien aktuāls ir jautājums par obligātās izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti kādas izglītības iestādes sarakstā. IKVD ir norādījis, ka 2012./2013.mācību gadā ir ievērojami samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, tomēr vēl aizvien būtiski ir pilnveidot to obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaiti, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē (informācija: 2012./2013.mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas par 2648 izglītojamiem; 2011./2012.mācību gadā - par 3327 izglītojamiem, 2010./2011.mācību gadā - par 4484 izglītojamiem). Turklāt, ņemot vērā gan to izglītojamo skaitu, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, gan skolēnu ar zemiem mācību rezultātiem skaitu, gan skolu pametušo un nesekmīgo skaitu, kā arī Latvijai saistošajos politikas plānošanas dokumentos norādītos mērķus, būtiski ir īstenot nacionāla mēroga padziļinātu izpēti, lai apzinātu iemeslus un atrastu efektīvākos risinājumus, izstrādātu un ieviestu atbalsta sistēmu skolotājiem un pedagogu palīgiem. OECD PISA 2006.gada un 2009.gada pētījumu rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels to skolēnu īpatsvars, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs (šis skaits turpina samazināties). Šāda tendence var apdraudēt hierarhiski augstākajos politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu sasniegšanu daudzās jomās, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās un citās. Arī EK ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jāsagatavo jaunieši tā, lai viņi būtu apguvuši labu lasītprasmi, spētu izmantot informāciju daudzveidīgos formātos un iegūt to no dažādiem avotiem, tādējādi nodrošinot 21.gadsimtam nepieciešamās kompetences37. Jāsniedz atbalsts gan aktivitātēm, lai samazinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuri uzrādījuši vājus mācību sasniegumus, gan aktivitātēm, lai paaugstinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, tādējādi sasniedzot NAP2020 noteikto mērķi, proti, 2017.gadā 5% izglītojamo, 2020.gadā - 9% izglītojamo uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē (atbilstoši OECD PISA standartā noteiktajam). Akcentējot indivīda zināšanu, prasmju un iemaņu kā inovācijas, produktivitātes un konkurētspējas galvenā virzītājspēka nozīmi, ES ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāveicina "kvalitatīvas un uz nākotni orientētas tādas izglītības un apmācības attīstība, kas pielāgota Eiropas sabiedrības vajadzībām, atbalstot un papildinot dalībvalstu pasākumus, ar kuriem tās nodrošina to, lai pamatizglītības un apmācības sistēmas visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamata kompetences tādā līmenī, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei un veido pamatu turpmākām mācībām un darba dzīvei..."38. Šī ES norāde skaidri iezīmē aktualitāti, ka nepieciešams pilnveidot un ieviest tādu pamatizglītības saturu, kura pamatā ir kompetences, t.i., pakāpeniski pamatizglītības saturā nostiprināma pamatizglītības posma kompetenču izmantošana. Nodrošinot starptautiskās mobilitātes pasākumus un atzīstot aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi studiju mobilitātes un nodarbinātības kontekstu nākotnē (kā tas iezīmēts, piemēram, ES izglītības un apmācību programmā "ERASMUS visiem", kurā valodu apguve un valodu daudzveidība ir norādīta kā viena no sešiem mērķiem39), svarīgi ir sekmēt svešvalodu apguvi kopumā, tostarp arī agrīnu svešvalodu apguves uzsākšanu. Eiropā kopš 2000.gada līdz 2010.gadam vidējais svešvalodu skaits, ko izglītojamie apgūst ISCED 1 līmenī, ir palielinājies no 0,5% līdz 0,8%. Ir respektējams arī EK darba dokumentā "Valodu kompetences nodarbinātībai, mobilitātei un attīstībai" definētais mērķis, kas paredz, ka līdz 2020.gadam vismaz 75% pamatizglītībā iesaistīto skolēnu būtu jāapgūst divas svešvalodas40. Latvija šajā ziņā uzrāda labus rezultātus, jo jau pašreiz Latvijas skolās izglītojamie apgūst divas vai vairākas svešvalodas (populārākā no tām ir angļu valoda (apgūst vairāk kā 90% izglītojamo)).