20. Article

Sadarbības un dialoga veicināšana ar ģimeni, citām institūcijām un sabiedrību izglītības jautājumu risināšanā Sabiedrības informēšana un sadarbība ar citām institūcijām nodrošina iestādes darbības caurspīdīgumu, novērš iespējamus konfliktus pirms to rašanās, kā arī sekmē pilnvērtīgu izglītības satura un politikas attīstību. Pārskata periodā IZM ir spējusi nodrošināt pietiekamu komunikāciju, sadarbību un aktivitātes, izpildot visus noteiktos uzdevumus un nodrošinot informācijas plūsmas nepārtrauktību. Sasniegtais IZM aktīvi sadarbojusies ar NVO, noslēdzot sadarbības līgumus un sniedzot projektiem atbalstu. Vienlaikus nodrošināta NVO līdzdalība izglītības politikas attīstībā. Sagatavojot normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, IZM iesaista darba grupās arī NVO. Tās tiek informētas par normatīvo aktu nepieciešamību, ja to nosaka ES direktīvas. Profesionālās izglītības programmu un iestāžu akreditācijā, centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē un norisē, profesiju standartu izstrādē, profesionālās meistarības konkursu norisē iesaistīti LDDK, LBAS un profesionālo asociāciju pārstāvji. Regulāri notiek IZM un Latvijas Pašvaldību savienības tikšanās, kuru ietvaros apspriež aktuālos jautājumus, kas skar IZM kompetencē esošās jomas, notiek viedokļu apmaiņa, tiek izteikti priekšlikumi problēmu risinājumiem. Pārskata periodā ir ievērojami uzlabota darba devēju līdzdalība profesionālās izglītības jautājumos. Pozitīvo rezultātu sekmēja sadarbības iestāžu ieinteresētība, kā arī IZM veiksmīgās iniciatīvas, organizējot tikšanās, pasākumus un kampaņas. Pārskata periodā darbojās konsultatīvās padomes: IZM Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, Latvijas Nacionālā sporta padome, Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.-2012.gadam koordinācijas padome, Jaunatnes sporta padome, Jaunatnes konsultatīvā padome, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome, Veselību veicinošo skolu nacionālā padome, padome "Izglītība visiem" un konsultatīvā padome "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas vispārējā izglītībā", NEP (atbilstoši nepieciešamībai tika veidotas darba grupas un komisijas, lai nodrošinātu IZM aktuālo jautājumu apspriešanu un izskatīšanu, kā arī tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu izstrādi). Pārskata periodā IZM publiskoja preses relīzes - vidēji 250 - 270 preses relīžu gadā, notikušas preses konferences un regulāri publiskoti IZM informatīvi e-izdevumi. IZM interneta vietni apmeklēja vidēji 1200 personas dienā, e-izdevumu abonentu skaits kopš to ieviešanas 2007.gadā ir pārsniedzis 2600. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Turpinot jau iesāktās aktivitātes un pasākumus, papildus būtu nepieciešama vēl plašāka sabiedrības informēšana par iespēju piedalīties izglītības jautājumu risināšanā. Jāīsteno sociālās kampaņas, kas vērstas uz sabiedrības ieinteresētību, kā arī dažādas aktivitātes, lai palielinātu ģimeņu iesaisti izglītības procesā. Sociālie partneri ir norādījuši, ka jāpublicē plašsaziņas līdzekļos pētnieciski un skaidrojoši materiāli par akreditācijas procesiem un plānotajām reformām, izmantojot statistikas datus un šo procesu ietekmi (riskus un iespējas) nākotnē. Šim mērķim ir ieteikts izmantot izglītības informācijas centru plašās mērķa auditorijas informēšanu par aktualitātēm izglītībā, kā arī iespējām iesaistīties izglītības politikas veidošanā. Noslēgumā jāmin ne mazāk svarīgā darba devēju iesaiste izglītības procesos, lai izglītību tuvinātu darba tirgum un tā vajadzībām. Ņemot vērā 2007.-2013.gadā īstenoto politiku, nākamajos attēlos atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā. 13.attēls Gandrīz 30% PII tīkla veido Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības telpa. Savukārt vismazāk pārklātais PII tīkls ir Latgales reģionā, kur attiecīgie pakalpojumi šobrīd koncentrēti Daugavpils un Rēzeknes novados/pilsētās. Pārstrukturējot esošo vispārējās izglītības iestāžu tīklu, nepieciešams harmonizēt arī PII pieejamību, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību maksimāli tuvu dzīvesvietai. 14.attēls Esošās politikas ietvaros pašreiz privāto PII pakalpojumi pamatā ir koncentrēti tikai Rīgas reģionā. Ņemot vērā demogrāfijas rādītājus un pašvaldību PII tīkla pārklājumu, šādas uzņēmējdarbības investīcijas šobrīd nav rentablas. Prognozējams, ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ietekmēs situāciju, un tā pozitīvi mainīsies. 15.attēls Ļoti satraucoša ir situācija "mazo" vispārizglītojošo skolu tīklā, kur izteikti liels īpatsvars ir tieši Latgales reģionā. Ņemot vērā demogrāfijas ietekmi un Latvijas iekšējo darbaspēka mobilitāti, reģioniem būs nepieciešams demonstrēt attīstības perspektīvas, kas saskaņoti tiks atbalstītas ar investīcijām izglītības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanā. 16.attēls "Mazo" vidusskolu (dienas vidusskolu) tīkla kartējums ļauj secināt, ka šādu izglītībqas iestāžu izvietojums ir samērā vienmērīgs, lai gan attiecīgie kritēriji ir neviennozīmīgi (t.i., vidēji 25 skolēni vienā klasē un divās paralēlklasēs). Detalizētākai tīkla attīstības analīzei nepieciešama plašāka modelēšana ar vairākiem kritērijiem. 17.attēls Turpmākajā PIKC tīkla attīstībā īpaši jāvērtē Latgales reģiona industriālās attīstības, demogrāfijas un ekonomiskie faktori. Būtiski vērtēt esošā tīkla specializāciju un nākotnes perspektīvas attiecīgajā reģionā, plānojot dažādu iestāžu reorganizāciju vai integrētu vispārējās un profesionālās izglītības pakalpojumu piedāvājumu. 2.pielikums dokumentam "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" 2014.-2020.gada Eiropas struktūrfondu plānošanas periodam piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes pašvērtējums Saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība un Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam noslēgšanai izglītības politikai ir noteikti piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes kritēriji (atbilstīgi Līguma par ES darbību (LESD) 165.panta darbības jomai). Četru piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes pašvērtējuma analīzē ietverts esošās situācijas raksturojums, kurā atspoguļotas attiecīgās jomas stiprās puses, pamatojoties uz īstenotajiem pasākumiem un to rezultatīvajiem rādītājiem. Minētais raksturojums izstrādāts saskaņā ar iepriekšējā plānošanas periodā paveikto (sk. 1.pielikumu) un turpmākiem izaicinājumiem (iespējām), kas izriet no īstenotās politikas rezultātu apkopojuma. Kopējie būtiskākie izglītības politikas draudi un vājās puses ir analizētas plānošanas dokumenta Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam I nodaļā, kur akcentētas tādas problēmas kā demogrāfiskā situācija, darba tirgus disproporcijas, izglītības iestāžu tīkla neefektivitāte, pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides nepietiekama sekmēšana u.c. 2.pielikumā īpaša uzmanība ir pievērsta tieši četru piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes kritērijiem, tādā veidā papildinot aktuālo problēmu un esošās situācijas analīzi. 9.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ietver: sistēmu ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītu datu un informāciju analīzei un politiku veidošanai; ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītas stratēģiskas politikas sistēmas izveidi: - kas ir pamatota ar pierādījumiem; - kas ietver attiecīgas izglītības jomas; - kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses. 9.2. Augstākā izglītība: pastāv valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai palielinātu sasniegumu līmeni augstākajā izglītībā, tās kvalitāti un efektivitāti. Tā ietver: stratēģisku politikas sistēmu augstākās izglītības jomā, kurā definēti pasākumi līdzdalības un sasniegumu veicināšanai, kas: - veicina līdzdalību augstākajā izglītībā iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem vidū; - mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus; pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kas: - veicina starpdisciplīnu prasmes; - mazina dzimumu atšķirības. 9.3. Mūžizglītība: pastāv valsts un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma, kurā ietverti pasākumi, lai: - atbalstītu mūžizglītības ieviešanu un prasmju uzlabošanu; - nodrošinātu prasmju pilnveidošanu; - paplašinātu mūžizglītības pieejamību. 9.4. Profesionālā izglītība un apmācība: pastāv valsts vai reģionālā stratēģiskā politikas sistēma, lai paaugstinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas kvalitāti un efektivitāti: - pasākumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām ciešā sadarbībā ar darba devējiem, ieskaitot mehānismu izglītības satura atbilstību mainīgajam prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē balstītas mācības nozīmi; - palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību, veidojot nacionālo pieeju profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, EQAR) un ieviešot caurredzamības un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET). Priekšlaicīga mācību pārtraukšana Jautājumi par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanas novēršanu, ir atspoguļoti Latvijas attīstības plānošanas dokumentos, tostarp Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam, Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030", kā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam. Kaut arī kopš 2009.gada skolu nepabeigušo īpatsvars Latvijā ir pastāvīgi samazinājies, (2012.gadā šis īpatsvars bija 10,5% un ir labāks kā Eiropas vidējais (12,8%)), Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam ietvaros ir plānoti uzdevumi un pasākumi, kuru mērķis ir samazināt skolu nepabeigušo un priekšlaicīgi pametušo skaitu (sasniedzamais rādītājs 2020.gadā - skolu priekšlaicīgi pametuši ne vairāk kā 10% no visiem skolēniem). Lai sekmētu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanas politikas attīstību, Latvijā veikti nozīmīgi pasākumi: - pilnveidots izglītības saturs (akcentēta pamatprasmju apgūšana un lietojums); - paaugstināta mācību literatūras kvalitāte; - ieviestas jaunas mācību metodes pedagoģiskajā praksē; - paplašināta IKT un tālmācības pieejamība; - veicināta iekļaujošas izglītības principa ievērošana; - nodrošināts elastīgs profesionālās izglītības programmu piedāvājums; - noteikts normatīvais regulējums vecāku informēšanai par izglītojamā prombūtni skolā. Datu ieguves un analīzes sistēma situācijas monitoringam Mācības pametušo bērnu obligātajā izglītības vecumā sistemātiska monitorēšana, iegūto datu analīze, kā arī pasākumu īstenošana bērnu un jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā tiek nodrošināta, pamatojoties uz institūciju sadarbību. Datus par obligātā izglītības vecumā esošiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, apkopo IKVD − saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 671.pantā un MK 2009.gada 4.augusta noteikumu Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 5.punktā noteikto. 2011.gada februārī valstī tika noteikta vienota kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi. Ir uzlabota obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaite. Kopš 2012.gada nogales, ievērojot pašvaldību izteiktos lūgumus un ierosinājumus bērnu uzskaites procesa pilnveidei, ERAF projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta" ietvaros ir izstrādāta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) papildu funkcionalitāte, lai VIIS veiktu bērnu uzskaiti. IKVD četras reizes gadā (līdz 30.janvārim, 30.aprīlim, 30.jūlijam, 30.oktobrim) apkopo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemto informāciju par visiem bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem un iesniedz pašvaldībām informāciju par tiem konkrētajā pašvaldībā deklarētajiem obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri nav minēti izglītības iestāžu (t.sk. vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja) iesniegtajos sarakstos. Gada beigās IKVD sagatavo ziņojumu "Par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā", kurā detalizēti izklāsta apkopoto informāciju par attiecīgo bērnu skaitu, iemesliem un situācijas attīstību. IKVD dati tiek ievietoti VIIS sistēmā, kur pašvaldības aktualizē datus par to teritorijās esošajiem bērniem. VIIS reģistrētajos datos ir informācija, kas ļauj identificēt konkrēto personu (personas kods), kā arī ļauj secināt par izglītības pārtraukšanas iemesliem (šos iemeslus grupē atbilstoši kategorijām; piemēram, uz situāciju 31.12.2012. saskaņā ar IKVD ziņojuma datiem bija: 1) ilgstoši slimojošie - 3; 2) bezvēsts prombūtnē − 21; 3) ar invaliditāti - 23; 4) adoptēts uz ārzemēm - 29; 5) izbraucis no valsts − 9716; 6) anulēta deklarēta dzīvesvieta - 61; 7) pašvaldībai nav informācijas - 2648; 8) nav norādīts statuss − 65; 9) citu iemeslu dēļ nav reģistrēts izglītības iestādē − 52 (kopā: 12618)). Papildus minētajam VIIS iekļautie dati par skolēnu skaitu skolās ļauj monitorēt viņu pāreju no vienas skolas uz citu. Ņemot vērā MK noteiktās prasības saistībā ar kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm, kopš 2013.gada dati no pašvaldībām tiek pieprasīti divas reizes gadā - 27.maijā un 1.septembrī. Informāciju par sociālekonomisko statusu iegūst sadarbībā ar pašvaldību un to sociālajiem darbiniekiem. Izglītības sistēmā sociāli ekonomiskā situācija un etniskā piederība netiek fiksēta, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu tautības deklarēšana ir brīvprātīga. Atsevišķas pašvaldības (Ventspils, Valmiera, Kuldīga, Jūrmala, Valdemārpils, Jelgava) fiksē romu skaitu. Saskaņā ar šo pašvaldību sniegto informāciju VIIS ir 1047 romi (kopā valstī ir 6500 romi (saskaņā ar pašu romu norādīto tautību)). VIIS uzskaita izglītības veidus, tajā skaitā vidējo izglītības pakāpi, ir informācija "privātā - publiskā izglītība", "profesionālā - vispārējā izglītība" - tikai formālajā pamata un vidējā izglītībā (t.sk. vakarskolas un tālmācības izglītības programmas). Ņemot vērā, ka izglītības ieguve vidējās izglītības pakāpē (vispārējā un profesionālajā) nav obligāta un ka tās izvēles pamatā ir pilngadību sasniegušo jauniešu brīvā griba, valsts nevar īstenot pasākumus, kuri būtu vērsti uz "piespiedu atgriešanos" izglītības procesā. Tomēr plānots, ka kopš 2014.gada tiks uzsākta virkne pasākumu, lai sadarbībā ar pašvaldību dienestiem un NVO identificētu un motivētu atgriezties formālajā izglītībā vai iegūt papildu prasmes neformālās izglītības ietvaros tos jauniešus, kuri, t.sk. pēc obligātās izglītības ieguves, neturpina izglītību vai arī nestrādā. Augstākās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 15.oktobrim iesniedz CSP un IZM ziņas par studējošajiem. Šī informācija ietver arī to, cik studentu ir pārtraukuši studijas katrā studiju programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūto "atbiruma ainu" IZM analizē šādos aspektos: atbirums valsts un privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās, studiju virzienos un studiju tematiskajās grupās. Sākot ar 2014.gadu, konsolidējot augstākās izglītības datus un veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, plānots sistemātiski veikt atbiruma analīzi, saistot šo informāciju ar akreditācijas datiem (studiju programmu kvalitāti). Stratēģiskās politikas sistēma problēmu risināšanai Lai nodrošinātu skaidru un vienotu stratēģisku skatījumu uz problēmu risinājumiem, nepieciešamie uzdevumi un prioritātes ir ietvertas attīstības plānošanas dokumentos. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam65 ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus un rīcības virzienus šo mērķu īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus, tostarp iekļaujot visaptverošus preventīvus, intervences un kompensējošus pasākumus priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai. Kompensējošo mehānismu nodrošināšana īpaši ir uzsvērta Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam66 3.1.apakšsadaļā "Mūžizglītības pieejamība, galvenās mērķa grupas un to vajadzības" un 4.sadaļā "Problēmu formulējums mūžizglītības politikas veidošanai". Pasākumi identificēto problēmu risināšanai, t.sk. saistībā ar otrās iespējas izglītības piedāvājuma paplašināšanu, ir ietverti programmā Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2013.gadā67. Izstrādājot pamatnostādņu projektu, īpaša uzmanība pievērsta demogrāfiskās situācijas izpētei un analīzei. Ciešā sadarbībā ar EM izstrādātas 2020.gada projekcijas par izglītības attīstības politikas dažādiem aspektiem. Problēmu identificēšana izglītības pakāpēs un veidos 2007.-2013.gada plānošanas periodā izglītojamie ar speciālām vajadzībām tika nodrošināti ar atbilstošām mācību programmām, kā arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram konkrētam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošas mācību iespējas vai nu vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības programmās, vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās, vai speciālajās klasēs, kā arī profesionālās izglītības programmās. Tiem izglītojamajiem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe izglītības iestādēs, sākot ar 2012./2013.mācību gadu, tiek nodrošināts valsts apmaksāts asistenta pakalpojums. Saskaņā ar MK noteikto kārtību kopš 2013.gada pašvaldības atbilstoši 1. un 2.klases izglītojamo skaitam sadala valsts budžeta līdzekļus attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām izglītības iestādēm 1.klases un 2.klases izglītojamo ēdināšanai (brīvpusdienām). Savukārt saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2014.gadam" kopš 2014.gada 1.septembra minētais atbalsts tiks nodrošināts arī 3.klases izglītojamajiem. Ir nodrošinātas izglītības iespējas neaizsargātajām grupām, tajā skaitā sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa paaugstināšana un paplašinātas iespējas romu kopienas pārstāvjiem, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaistīties izglītības procesā. 2007.-2013.gada plānošanas periodā, īstenojot pasākumus agrīnās bērnības izglītībā un aprūpē, valstī ir definētas vienotas prasības pirmsskolas izglītības mācību saturam, nodrošinot ietvaru pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai un sekmīgai pārejai uz pamatizglītības posmu un sekmējot vispārējās izglītības iestāžu darba ar 1.klases bērniem efektivitāti un rezultativitāti. Pārskata periodā pirmsskolas izglītības grupas apmeklēja un līdz ar to veiksmīgi sagatavoja pamatizglītības apguvei vidēji 96% piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no visiem attiecīgās vecuma grupas bērniem. EK norāda68, ka nelabvēlīgo faktoru novēršana agrīnā vecumā ir svarīgs veids, kā pastiprināt nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas centienus kopumā. Profilaksi visefektīvāk īsteno ar integrētām stratēģijām, kurās apvienots atbalsts vecākiem piekļuvei darba tirgum (ar pienācīgu ienākumu atbalstu) un piekļuvei pakalpojumiem, kas ir būtiski bērnu sekmju nodrošināšanā, piemēram, pirmsskolas izglītības kvalitāte bērniem palīdz attīstīt potenciālu. Ir būtiski pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka visām ģimenēm, t.sk. neaizsargātā situācijā, ir pieejama kvalitatīva agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe. Intervences pasākumu ietvaros 2007.-2013.gadā nodrošināta papildu apmaksātu konsultāciju sniegšana mācību priekšmetu satura apguvei izglītojamajiem ar zemiem mācību sasniegumiem. Vienlaikus izglītojamajiem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām nodrošināta iespēja apgūt pedagoģiskās korekcijas un izlīdzinošās programmas. Ieviesti individuālie mācību plāni. Valsts budžets nodrošina pedagogiem piemaksu par bērniem ar mācīšanās grūtībām (alga, programmu izstrāde). Veikti izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanas pasākumi. Veicinot atbalstošu mācību vidi un skolēnu interesi par izglītības procesu, īpaši STEM mācību priekšmetiem, modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, palielināts datoru skaits vispārizglītojošajās (dienas) skolās un profesionālās izglītības iestādēs. Veikta visu 64 speciālo skolu renovācija. Vienlaikus pamatnostādnēs ir paredzēti atbalsta pasākumi bērniem un jauniešiem izglītības pieejamības veicināšanai un nabadzības riska mazināšanai (tas tiešā veidā uzrunā tos bērnus un jauniešus, kuri pakļauti priekšlaicīgai izglītības pārtraukšanai sociāli ekonomiskās situācijas dēļ). Kompensācijas mehānismu ietvaros jauniešiem, kas ir ārpus izglītības procesa, ir nodrošinātas iespējas atgriezties izglītības procesā, piedāvājot apgūt otrās iespējas izglītību. 2011.gadā licencētas 214 jaunas vakara (maiņu), neklātienes, sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī speciālās izglītības programmas, 2012.gadā licencētas 139 jaunas vakara (maiņu), neklātienes, sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī speciālās izglītības programmas dažādām mērķa grupām. Jauniešiem nodrošināta iespēja ātrāk iegūt profesionālo kvalifikāciju īsajās (1 - 1,5 gada) profesionālās izglītības programmās. Nodrošināta arī ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana, tādējādi ļaujot iegūt profesionālo kvalifikāciju, pierādot savas profesionālās spējas, vai arī būtiski samazināt izglītības ilgumu augstākajā izglītībā. IZM ik pa diviem gadiem iesniedz valdībai informatīvo ziņojumu par sekmību (2014.gada martā jāiesniedz kārtējais ziņojums). Iepriekšējais ziņojums "Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā" tapa 2012.gadā. Ziņojumā ietver informāciju par skolēnu un skolotāju skaitu, pamatskolas un vidusskolas absolventu skaitu, tālākās izglītības izvēli, uz nākamo klasi pārcelto skolēnu skaitu, valsts pārbaudījumu rezultātus, PISA pētījumu rezultātus, starptautisko olimpiāžu rezultātus, skolu reitingus. IZM līdz 2014.gada 15.februārim jāiesniedz apsekojums un ziņojums par speciālās izglītības iestāžu finansēšanu, pamatojoties uz 2013.g.decembrī Latvijas Universitātes pētnieku iesniegto pētījumu par speciālo izglītību un iekļaujošo izglītību. 2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoja vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" 5067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un 3179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks izstrādātas 2577 kursu programmas. Profesionālās izglītības pedagogi ieguva praktisku pieredzi nozares praktiskajā darbībā, t.sk. iepazinās ar iekārtām un tehnoloģijām, stažējās, apguva IKT. Profesionālās izglītības pedagogi kā vēlamos kursus nākotnē norādījuši kursus pedagoģijas un psiholoģijas zināšanu pilnveidei, kā arī profesionālās kompetences paaugstināšanai. 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros kompetenci paaugstināja 21313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT prasmes. No kursiem visapmeklētākie: 1) kursi IKT (ar ievirzi: interaktīvie rīki, interaktīvās tāfeles un mācību saturs), 2) kursi 1.-4.klašu pedagogiem, 3) kursi izglītības vadības un klases izglītības procesa vadības jautājumos; 4) angļu valodas kursi. Vislielākā vērtība novērtējumā piešķirta - mūsdienīgu mācību procesu apguvei (iemācījušies daudzveidot mācību priekšmeta apguvi), iemācījušies veidot pozitīvāku saskarsmes kultūru, t.sk. darboties komandā. Kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšanai 2013.gada nogalē veikts pētījums par mazo skolu darbības modeļiem. Pētījuma galvenie uzdevumi: - noteikt mazo lauku skolu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, ņemot vērā ne tikai skolas tiešo darbību ietekmējošos faktorus (izglītojamo skaits, pedagogu skaits, izglītības programmas u.c.), bet arī sociālo un ekonomisko kontekstu raksturojošos faktorus; - izstrādāt trīs mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru darbības modeļus, ņemot vērā skolas darbību ietekmējošos faktorus, vietējo kopienu izglītības, sociālās, kultūras un ekonomiskās vajadzības; - izstrādāt mazo lauku skolu finansēšanas modeļus atbilstoši izstrādātajiem mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru darbības modeļiem. Lai mazinātu uz otro gadu palikušo izglītojamo skaitu, ir izdoti MK 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi". Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, tiks ieviesta sistēma metodiskam atbalstam pedagogiem darbā ar sekmīgajiem un nesekmīgajiem skolēniem, par pamatu ņemot diagnosticējošus darbus 3. un 6.klasē. Arī ES struktūrfondu atbalsts 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzēts darbam ar bērniem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem bērniem. 2014.-2020.gadā secīgi plānots turpināt īstenot kompensējošos pasākumus, t.sk. turpinot īstenot īsās profesionālās izglītības programmas, tādējādi radot iespēju īsā laikā iegūt kvalifikāciju un integrēties darba tirgū, īstenojot jauniešu neformālās izglītības programmas jauniešu centros, īstenojot karjeras izglītības pasākumus, atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem izglītības pieejamības veicināšanai un nabadzības riska mazināšanai, atbalstu praktiskajām mācībām un mācību praksei profesionālajā izglītībā, pedagogu kompetenču paaugstināšanu, kompetenču pieejā pilnveidojot vispārējās izglītības saturu, izstrādājot digitālos mācību materiālus, t.sk. iekļaujošās izglītības īstenošanai, izglītības kvalitātes monitoringa veikšanai, jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska grupu jauniešu integrācijas pasākumiem, izglītojamo talantu attīstībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai. Institucionālā sadarbība valsts un nevalstiskajā sektorā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam izstrādāja 2006.gadā, ievērojot sabiedrības un izglītības attīstības vadlīnijas, kas noteiktas Eiropas un Latvijas politikas plānošanas dokumentos: - Lisabonas izglītības stratēģijā; - Boloņas procesā; - Eiropas Komisijas mūžizglītības memorandā; - UNESCO programmā Izglītība visiem; - Eiropas Komisijas darba programmā Izglītība un apmācība 2010; - Eiropas iniciatīvā 2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai; - ES Pamatstratēģijā attiecībā uz dzimumu līdztiesību ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā; - Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā; - Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs. Pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts ir izstrādātas ciešā sadarbībā ar nozares ministrijām, sadarbības un sociālajiem partneriem: LIVA, LIZDA, LDDK, LTRK, AIP, LPS, LSA, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, vecāku pārstāvjiem u.c. Lai nodrošinātu izglītības attīstības mērķu un rīcības virzienu definēšanu, IZM veica esošās situācijas analītisko priekšizpēti nacionālajā (makro) un ES līmeņa politikas plānošanas dokumentos, t.sk. saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu: - Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei); - Latvijas nacionālā reformu programma ES 2020 stratēģijas īstenošanai; - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030; - Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam; - Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam. Papildu pasākumi, kas atbalsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu: - nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam; - Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014 - 2020.gadam; - vadlīnijas Veselīgs uzturs 2003 - 2013.gadam; - MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1206 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai"; - Reemigrācijas plāns 2013. - 2016.gadam; - Jauniešu garantijas programma; - neformālās izglītības aktivitāšu īstenošana sadarbībā ar darbā ar jaunatni iesaistītām personām, jauniešu centriem un jaunatnes organizācijām, kā arī citām biedrībām un nodibinājumiem. Eiropas struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču samazināšanai Identifikators Nosaukums Kopējais finansējums Apakšaktivitātes informācija 1.2.1.1.4.apakšaktivitāte Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana 25 178 752 LVL Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu pēc 9.klases. Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas uzsākšanas 2009.gadā profesionālo izglītību izvēlējās 28,1% izglītojamo. 1.2.1.1.3.apakšaktivitāte Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai 10 618 520 LVL Apakšaktivitātes īstenošanas ietvaros viengadīgajās un pusotrgadīgajās grupās līdz 2015.gada 31.augustam profesionālo kvalifikāciju iegūs 4000 audzēkņu. 1.2.2.4.2.apakšaktivitāte Atbalsta pasākumu īstenošanai jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā 5 904 793 LVL Apakšaktivitātes ietvaros nodrošināts mācību atbalsts vairāk nekā 18 000 jauniešu ar mācīšanās problēmām, veicinot piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu piedāvājumus jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar zemām pamatprasmēm, jauniešiem sociālās korekcijas izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Turpmākās aktivitātes nosacījuma izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis ES Padome rekomendē Latvijai risināt situāciju saistībā ar jauniešu ilgstošo bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros plānoti vairāki būtiskākie pasākumi. Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūra, sasaistot to ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru, atbilstoši kurai tiks izstrādāti profesiju standarti un profesionālo kvalifikāciju pamatprasības, profesionālās izglītības programmas un kvalifikācijas eksāmenu saturs. Tiks pilnveidota profesionālās izglītības struktūra, kā arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu un programmu izstrādē un ieviešanā. Ir paredzēts arī nodrošināt mācību prakses profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, ieviešot darba vidē bāzētas profesionālās izglītības elementus sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un nozares uzņēmumiem. Paredzēto pasākumu īstenošana paaugstinās profesionālas izglītības satura kvalitāti, pietuvinot to reālajai darba videi, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu interesi un motivāciju pabeigt mācības un iegūt profesionālo kvalifikāciju un operatīvāk iekļauties darba tirgū. Šī rīcības virziena ietvaros darbs tiks vērsts arī uz vispārējās izglītības satura izstrādi, kas balstīta kompetences pieejā. Globalizācijas, informācijas tehnoloģiju attīstības un vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences, lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas. Kompetences, kas ir zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, ir nepieciešamas, lai indivīds varētu pielāgoties mainīgajai pasaulei un izdarīt savas izvēles, vienlaikus ievērojot kopīgas sabiedrības vērtības. Lai veicinātu indivīda izpratības/pratības veidošanos, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā mācību satura, t.sk. mācību metodisko līdzekļu, izstrāde un ieviešana mācību procesā. Mācību satura un metožu pilnveide jo īpaši svarīga ir pamatizglītības beigu posmā un vidējās izglītības pakāpē, lai veicinātu prasmju lietojumu un darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi. Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana" ietvaros ir plānots veikt pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, paredzot prasmju uzlabošanu darbam arī ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem, izrietoši, mazinot iespēju, ka šādu sociālo grupu bērni un jaunieši pamet mācības priekšlaicīgi. Rīcības virziens 1.3."21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana" ir saistīts ar izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšanu atbilstoši 21.gs., paredzot gan digitālo mācību grāmatu izstrādi, gan profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši īstenojamām profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, kas vairos to pievilcīgumu audzēkņu vidū un, izrietoši, mazinās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas varbūtību. Atzīstot, ka tieši sociālās atstumtības riska jaunieši ir visvairāk apdraudēti iesaistes izglītības procesos kontekstā, rīcības virziena 1.4."Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana" ietvaros plānojami pasākumi šādu jauniešu iekļaušanai un integrācijai vispārējās izglītības sistēmā. Rīcības virziena ietvaros paredzēto pasākumu īstenošana sekmēs riskam pakļauto sociālo grupu integrāciju izglītības procesos, kā arī šīm grupām sniegta atbalsta efektivitāti. Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz karjeras izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu visos Latvijas novados un pilsētās. Paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumu kompleksu jauniešiem, iekļaujot profesiju vērošanas pasākumus, karjeras dienas, labās prakses piemērus sadarbībā ar darba devējiem. Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas, prasmes un intereses, kā arī iespēju iepazīties ar dažādu profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabota karjeras izglītība profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairota jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt izglītošanās noslēgumā iegūto kvalifikāciju. Rīcības virziena 2.2."Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana" ietvaros paredzēts atbalsts preventīvu un kompensējošu pasākumu69 īstenošanai priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam pakļautiem, nabadzības riskam pakļautiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem, lai iespējami ilgi bērns vai jaunietis turpina mācības vispārējās un profesionālās izglītības iestādē, pabeidz to vai iegūst darba tirgū izmantojamu kvalifikāciju, kā arī paredzēts atbalsts nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai. Rīcības virziena 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība" ietvaros ieviesīs jaunu pedagogu darba samaksas modeli sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti, sekmējot ne tikai efektīvu resursu pārvaldību vispārējā un profesionālajā izglītībā, bet arī uzlabojot mācību procesa kvalitāti. Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana" ietvaros ir plānots uzlabot izglītojamo vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī, koncentrējot resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, ievērojot teritoriju attīstības īpatnības. Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot šādas atbalstāmās darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču samazināšanai. Augstākās izglītības kvalitāte Saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā IZM turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko ar konsolidētiem resursiem īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas. Reformu nozīmību izglītībā pamato hierarhiski augstākais Latvijas attīstības plānošanas dokuments, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030), kur uzsvērts, ka augstākās izglītības sistēmas efektivitāte ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. EK uzsver, ka ir būtiski īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. Lai sekmētu augstākās izglītības politikas attīstību, Latvijā veikti šādi nozīmīgi pasākumi: 1) ieviests studiju virzienu akreditācijas modelis; 2) nodrošināts ievērojams finansiālais atbalsts doktora līmeņa studijām; 3) īstenota visaptveroša studiju virzienu ārējā novērtēšana; 4) izstrādāts Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim; 5) ar sociālajiem partneriem noslēgts memorands par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā; 6) nodrošināta kopīgo diplomu piešķiršanas tiesiskā bāze; 7) paplašinātas iespējas piešķirt valsts budžeta stipendijas ārvalstu studentiem; 8) nodrošināta strukturālā un tiesiskā bāze augstākās izglītības eksportspējas attīstībai. Valsts vai reģionālās stratēģiskās politikas ietvars MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprināta Latvijas nacionālā reformu programma ES 2020 stratēģijas īstenošanai (http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LV_NRP_lat.pdf). Izstrādāts jauns īstermiņa attīstības plānošanas dokuments "Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns laikposmam no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim" (MK 2013.gada 12.novembra rīkojums Nr.560), kurā iekļauti konkrēti pasākumi trijos galvenajos rīcības virzienos: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana; 2) augstākās izglītības sektora resursu efektīva izmantošana un integrācija ar zinātni; 3) augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Ir izstrādāta "Koledžu stratēģiskās attīstības koncepcija". IZM ir izvērtējusi sasniegtos rezultātus augstākās izglītības jomā pēdējo triju gadu laikā, norādījusi galvenās problēmas un piedāvājusi to risinājumus. Izstrādāti informatīvie ziņojumi "Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā" (MK 2013.gada 3.janvāra sēdes prot. Nr.1 40.§ 1.punkts) (http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/informativie-zinojumi.html), kā arī informatīvais ziņojums "Par "Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam" izpildi" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3453). Pasākumi, kas nepieciešami, lai paaugstinātu atstumtības riskam pakļauto grupu dalību augstākajā izglītībā MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprinātajā Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai kā viens no politikas virzieniem minēts augstākās izglītības vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana. Augstākās izglītības jomā viens no mērķiem ir pilnveidot stipendiju, kā arī studiju un studējošo kredītu piešķiršanas mehānismu, kas pavērtu iespējas studēt lielākam studēt gribētāju skaitam. NRP bija plānots sniegt atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām grupām, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību. Atbalsts paredzēja piešķirt šīm grupām stipendijas, kas segtu gan dzīvošanas izmaksas, gan studiju maksu. Stipendiju izsniegšana krīzes laikā (2009.- 2011.gadā pēc sociālajiem kritērijiem) pierādīja, ka turpat 50% studentu ir sociāli mazāk aizsargātās grupas un studenta un viņa ģimenes ienākumi ir nepietiekami. Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir (LM informācija, noteikta pēc Eurostat izstrādātās metodoloģijas un LR Centrālās statistikas biroja aprēķiniem): - pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri), pirmspensijas vecuma personas; - daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni; invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem; - bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki), bezpajumtnieki, romi, ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas, cilvēku tirdzniecības upuri, no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas; - personas ar nepietiekamām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm, trūcīgās personas. 2008.gadā "Projektu un kvalitātes vadības" pētījums "Sabiedrības integrācijas fonda ieviesto Eiropas sociālā fonda grantu shēmu ieguldījumu sociāli atstumto grupu dzīves kvalitātes uzlabošanā" analizēja četru grantu shēmu rezultātus: 1) motivācijas programmas sociālās atstumtības riska grupām; 2) pētījumi par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū; 3) konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai; 4) sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana. LU Filozofijas un socioloģijas institūts 2006.gadā veica pētījumu "Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums", kurā bija arī dziļās intervijas ar sociālās atstumtības riska grupu pārstāvjiem par iegūtās profesijas kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. 2009.gada 21.aprīlī izdoti MK noteikumi Nr.343 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.2.4.1.apakšaktivitāti "Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana"". Vairums pētījumu analizē sociāli atstumto grupu iekļaušanos darba tirgū. Pētījums parāda, ka vairākām atstumtām grupām ir nepietiekamas pamatprasmes, tāpēc daudzi pasākumi vērsti tieši uz šīs problēmas risinājumiem, lai sociāli atstumtās grupas sekmīgāk iekļautu darba tirgū. Latvijas Cilvēktiesību centrs 2011.gadā īstenoja "Pētījumu par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā". Pētījuma mērķis bija apzināt patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iespējas, vajadzības un problēmas iegūt izglītību Latvijā. Ziņojumā ir skarti jautājumi par nepilngadīgo un pieaugušo personu piekļuvi dažādu līmeņu izglītības iestādēm (http://cilvektiesibas.org.lv/lv/publications/petijums-par-patveruma-mekletaju-beglu-un-personu). Latvija piedalās starptautiskā salīdzinošā pētījumā EUROSTUDENT "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā". Pētījums ietver trīs blokus: augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļi un mobilitāte. Pētījuma ceturtā kārta notika laika posmā no 2009.gada oktobra līdz novembrim. Pašlaik ir uzsākta pētījuma piektā kārta, kurā laika posmā no 2012. līdz 2015.gadam veiks pētījumu katrā projekta dalībvalstī (pētījums pieejams drukātā veidā). Pētījums parāda arī vairākus studējošo sociālos kritērijus: studenti ar bērnu/bērniem, studentu ikmēneša ienākumi (tiem, kuri dzīvo kopā ar vecākiem un pastāvīgi; pa dzimumiem). Pētījums parāda, ka studentiem no sociāli neaizsargātām grupām ir mazāks ģimenes atbalsts. 2011.gadā publicētie pētījuma dati parāda, ka salīdzinoši studentiem Latvijā, kas nedzīvo kopā ar vecākiem, ir augstāki ienākumi, un tas liecina, ka studenti līdztekus studijām strādā. Latvija ir starp tām valstīm, kuras piešķir salīdzinoši mazu publisko finansējuma atbalstu studentiem no sociāli neaizsargātām grupām. Nepieciešams plānot personalizētu atbalstu studentam stipendiju un grantu veidā, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju. Ar 2014.gadu tiks uzsākta finansiālā atbalsta īstenošana koledžām, palielinot vienas studiju vietas valsts budžeta finansējuma apmēru, vienlaikus izvērtējot budžeta vietu skaita palielinājumu saistībā ar darba tirgus pieprasījumu. Augstākās izglītības pieejamības paplašināšana ir viens no finansēšanas modeļa kritērijiem. Tāpat tiek nodrošināts budžeta vietu īpatsvars reģionālajās augstskolās. Augstākās izglītības pieejamību varētu sekmēt arī kopīgo profesionālo un koledžas programmu attīstība. Tiek izvērtēta iespēja cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošināt iespēju apgūt studiju programmas tālmācību studiju veidā. Atbalstāma karjeras centru darbības paplašināšana augstākās izglītības iestādēs, t.sk. dažādu sociālo un atstumto grupu iespēju paplašināšana iegūt augstāko izglītību un iekļauties mūžizglītības pasākumos. Vērtējot fiziskās infrastruktūras attīstību, jāmin, ka 3.1.2.1.1.apakšaktivitātē "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem" noslēgta 31 vienošanās par projektu īstenošanu. Visās valstī esošajās augstākās izglītības iestādēs, kas īsteno prioritārās programmas, tiks modernizēta infrastruktūra un mācību aprīkojums. Šobrīd ir modernizētas 20 augstskolas, t.i., 64,5% no augstākās izglītības iestāžu skaita (31), kas īsteno prioritārās programmas. Šī aktivitāte, kā arī ESF 1.1.2.1.1.aktivitāte (prioritāro jomu maģistrantu stipendijas) ir veicinājušas studentu skaita pieaugumu eksaktajās zinātnēs un inženierzinātnēs, tādējādi tiek sekmēta arī tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo cilvēkresursu nodrošināšana. 2004.gadā tie bija 20%, 2012.gada 2.pusgadā - 35%; uzlabojas AII materiāltehniskā bāze, ļaujot apgūt zināšanas un prasmes atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām. Nepieciešams turpināt sniegt atbalstu vides pielāgojamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. nepieciešams sniegt atbalstu šādu pasākumu īstenošanai arī ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. IZM izvērtē iespēju pasūtīt pētījumu par ES struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros ieguldīto investīciju augstākās izglītības infrastruktūras modernizācijā efektivitāti. Augstskolu studiju programmu piedāvājumā nav barjeru augstākās izglītības pieejai mazākumtautībām. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348 "Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", iestādes līdz kārtējā gada 15.oktobrim sniedz CSP un IZM ziņas par studējošajiem. Šī informācija ietver arī atbirušo studentu skaitu studiju programmās, t.i., cik studentu ir pārtraukuši studijas katrā studiju programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūtā kopējā atbiruma aina IZM tiek analizēta šādos griezumos: atbirums valsts un privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās, studiju virzienos un studiju tematiskajās grupās. IZM ir apkopojusi informāciju par atbiruma līmeni prioritāro studiju jomu studiju programmās. Turpmākais solis būs atbirumu iemeslu noskaidrošana un izvērtēšana. Lai uzlabotu esošo situāciju, turpmāk tiks veicināta individuālo studiju plānu ieviešana AII, tas dos iespēju studentiem virzīties uz priekšu, izmantojot individuālo pārbaudījumu kārtošanas grafiku. Augstskolas tiks aicinātas pastiprināt individuālu darbu ar studentiem, paplašināt akadēmisko centru (studiju centru) funkcijas, piedāvājot individuālas pārrunas ar studentiem, noskaidrojot studiju pārtraukšanas cēloņus un meklējot individuālus risinājumus. Pamatnostādnēs ir iekļauts pasākums (rīcības virziens 3.4.), kas paredz informatīva atbalsta sniegšanu skolēniem motivācijas uzlabošanai dabaszinātņu apguvē, līdz ar to eksakto zinātņu 1.kursa studenti būs labāk sagatavoti un samazināsies atbirums. Sākot ar 2014.gadu, tiek plānots palielināt STEM studiju programmas vienas budžeta studiju vietas finansējumu, tādējādi veicinot finansējuma apmēra palielināšanos STEM studiju programmās, kas veicinātu studijas pārtraukušo studentu skaita samazināšanos. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots sniegt atbalstu karjeras attīstības pasākumu īstenošanai, t.sk. AII, sadarbībā ar darba devējiem izglītības programmu nepabeigušo skaita samazināšanai. Papildus saskaņā ar vienošanos, ko IZM slēdz ar valsts augstskolām un koledžām, katra kalendārā gada sākumā valsts dibinātās AII sniedz ziņas par studiju vietu, kuras finansē no valsts budžeta, faktisko izpildi (budžeta vietu faktiskais aizpildījums pret plānoto), kā arī ziņas par faktiski sagatavoto speciālistu skaitu (grādu/kvalifikāciju ieguvušie salīdzinājumā ar plānoto). Studiju vietu un speciālistu neizpildes gadījumā iestādes sniedz pamatojumu, kādēļ students pārtraucis studijas vai nav ieguvis grādu/ kvalifikāciju. Līdz ar to studentu "atbirums" budžeta vietās tiek analizēts detalizētāk, identificējot apstākļus, kas radījis atbirumu. Kopš 2014.gada, konsolidējot augstākās izglītības datus, veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, tiek plānots īstenot sistemātisku studentu "atbiruma" analīzi, saistot šo informāciju ar AII akreditācijas datiem (studiju programmu kvalitāti). Plānots veidot arī atbirušo studentu profilu, nosakot "atbirušo" studentu vecumu, dzimumu, iepriekšējo izglītību u.c. faktorus, lai identificētu potenciālā atbiruma riska grupas. Pasākumi, lai veicinātu inovatīvu saturu un programmu attīstību Eiropas Sociālā fonda projekts "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" (vienošanās: Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) sniedza rekomendācijas un analīzi par studiju virzieniem, to pilnveidi, uzlabošanu un attīstību, kā arī konsolidāciju un slēgšanu. Ziņojumā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ir veikta arī datu analīze par studiju programmu eksportspēju, studiju programmās studējošo kopējo noslodzi, doktorantūras studiju programmām, kā arī augstākās izglītības iestāžu saistību ar reģioniem. Inovatīvu studiju programmu un satura izstrādei būtu nepieciešama labās prakses pārņemšana, piemēram, studiju procesu organizācijai un vadībai, ārvalstu mācībspēku piesaistei, kā arī un atbalsts modernu materiālu izstrādei un uzlabošanai. Kopīgo doktorantūras programmu un programmu ES valodās izveides procesā veiks uzraudzības pasākumus, lai veicinātu inovatīvu studiju programmu un satura izstrādi. Izmantojot ES fondu līdzekļus nākamajā plānošanas periodā tiks sniegts atbalsts inovatīvu, kopīgu, t.sk. starpdisciplināru, studiju programmu izstrāde. Augstākās izglītības studiju virzienu izvērtēšana notiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, t.sk. eksperti vērtē augstskolas informatīvo bāzi, materiālo un tehnisko nodrošinājumu, t.sk. IKT aprīkojumu, akadēmiskā personāla kvalifikāciju. Līdz ar to augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas lēmumos ir norādīti trūkumi un rekomendācijas, kas AII ir jānovērš līdz akreditācijas termiņa beigām/nākamajam akreditācijas procesam, t.sk. par IKT izmantošanu mācību procesā. Vairākas augstskolas studiju programmās īsteno studiju kursus e-studiju formā, samērā plaši studiju procesā izmanto e-studiju platformu Moodle. Augstākās izglītības iestāžu digitālās apmācības aprīkojums un infrastruktūra ir atšķirīga - vairākās AII jau plaši lieto multimediju iekārtas un IKT, citās šis aprīkojums vēl ir pilnveidojams. Kopumā Latvijas AII ir jāpaplašina IKT izmantošana studiju procesā un jāievieš vairāk izstrādātu e-studiju kursu. Nozīmīgs jautājums ir personāla, īpaši mācībspēku, apmācība digitālo rīku izmantošanā mācību procesā. Studentu centrēta izglītība ir viena no Boloņas procesa tēmām, tā Latvijā ir aplūkota vairākos darbsemināros un konferencēs, kuros piedalījās AII pārstāvji. Latvijas pārstāvji 2009.gadā piedalījās Lēvenes (Beļģija) Boloņas procesa ministru konferencē, kur viena no tēmām bija studentu centrēta izglītība. Pasākumi, lai paaugstinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbību 2011.gada 19.aprīlī IZM, RP, AIP, LDDK, LBAS un LSA parakstīja Vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Vienošanās paredz prakses attīstību absolventu nodarbinātības un profesionālās sagatavotības veicināšanai un nozaru ekspertu padomju iesaistīšanu. 2012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja sadarbības memorandu. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāna laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim ietvaros plānots nodrošināt lielāku prakses pieejamību studentiem, palielinot darba devēju lomu un motivāciju kvalitatīvas prakses nodrošināšanā, tādējādi sniedzot studentiem praktiskās iemaņas specialitātē, kas ļauj tiem veiksmīgāk iekļauties darba tirgū. Vienlaikus norādām, ka 40000 no Latvijā augstākās izglītības iestādēs studējošajiem (kopā 90 tūkstoši studentu), ir reģistrējušies portālā prakse.lv, kur uzņēmēji atrod praktikantus un studenti prakses vietas. Portāls darbojas piecus gadus. Normatīvo aktu prasības jau šobrīd paredz transversālo prasmju iekļaušanu studiju programmās un pasākumu ieviešanu, kas vērsti uz studiju procesa un metožu uzlabošanu. Vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt iespēju veicināt un attīstīt augstskolu biznesa inkubatorus, lai veicinātu mācību pētījumus un pieredzes ieguvi. Latvijā darbojas vairāki biznesa inkubatori: pilnsabiedrība "Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators", radošā biznesa inkubators "Creative Andrejsala" (SIA " HUB Riga"), nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks", SIA "Kurzemes Biznesa inkubators", kas darbojas Liepājā, Kuldīgā un Saldū, Latgales biznesa inkubators "Ideju Viesnīca", biedrība "Biznesa inkubators Cēsis", Zemgales pilnsabiedrība "JIC Biznesa inkubators" un vairāki no inkubatoriem cieši sadarbojas ar AII, piedāvājot kursus biznesa plāna izstrādāšanai un sniedzot plašu informāciju par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību biznesa inkubatorā. Vairākas augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar LIAA un/ vai biznesa inkubatoriem ir īstenojušas apmācību semināru programmu "Uzņēmējs 5 dienās". Augstskolas ir iesaistījušās arī citās programmās un pasākumos, kas veicina uzņēmējdarbības prasmju attīstību, piemēram, dažādos biznesa plānu konkursos. Karjeras dienās, notiek dažādi semināri un lekcijas. Vairākās AII studentiem, kas nestudē uzņēmējdarbību un vadībzinātni, piedāvā brīvās izvēles kursu uzņēmējdarbības pamatos. Ar dzimumu saistīto atšķirību samazināšana Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348 "Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību" augstskolas un koledžas iesniedz informāciju par studējošajiem, norādot dzimuma proporciju studiju virzienos studiju programmu griezumā, kā arī akadēmiskā un administratīvā personāla dzimumu proporciju. Minētā informācija tiek analizēta, lai noteiktu dzimumu proporcijas studiju virzienos un specialitātēs un plānotu nepieciešamo instrumentu izmantošanu dzimumu līdzsvara nodrošināšanai. 2011./2012.mācību gadā profesionālās vidējās izglītības iestādes absolvēja 42% vīriešu, vispārējās vidējās izglītības iestādēs absolventu-vīriešu īpatsvars bija 46%. 81% no augstskolās pamatstudijās uzņemto studentu skaita 2012./2013.akadēmiskajā gadā bija vispārējā vidējā izglītība un tikai 12% − vidējā profesionālā. Latvijā raksturīgs gan kopumā diezgan proporcionāls studējošo dzimumu līdzsvars, dažādās programmās, t.sk. inženierzinātņu un uzņēmējdarbības programmās. 2011./2012.akadēmiskajā gadā studēja 60% sieviešu un 40% vīriešu. Minēto tendenci nosaka dzimumu proporcijas nelīdzsvarotība vidējās izglītība pakāpē un kopējās darba tirgus un sociālekonomiskās iezīmes valstī. Plānotā karjeras attīstības atbalsta ietvaros tiks īstenoti pasākumi, t.sk. pasākumi, lai mazinātu stereotipus par profesiju piemērotību. Eiropas struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai Identifikators Nosaukums Kopējais finansējums, LVL Apakšaktivitātes informācija 1.1.2.1.1.apakšaktivitāte Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai 7 804 604,00 Līdz 2012.gada 31.decembrim ESF atbalstu maģistrantūras studijām ir saņēmuši 1 746 maģistrantūras studenti, t.i., 5% (33 389) no valstī kopējā 2012./2013.akadēmiskajā gadā studējošo maģistrantu skaita prioritārajās jomās. Vienlaikus maģistra grādu ieguvušo skaits 2011.gadā (1 352 maģistri) ir palielinājies par 4%, salīdzinot ar 2010.gadu (1 299 maģistri). Palielinājies arī doktorantūrā studējošo skaits prioritārajās jomās: 2010.gadā 810 doktorantu, 2011.gadā - 867. 1.1.2.1.2.apakšaktivitāte Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai 34 695 181,00 ESF atbalstu doktorantūras studijām ir saņēmuši 1773 doktorantūrā studējošie, t.i., 87% no doktorantu skaita 2007./2008.akadēmiskajā gadā. Vienlaikus augstskolu akadēmiskajam personālam pievienojas jauni doktori, kuri iekļaujas studiju un pētniecības darbā. 1.1.2.2.1.apakšaktivitāte Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana 1 001 495,00 Izvērtēti visi 28 apstiprinātie augstākās izglītības studiju virzieni. Izvērtētas 860 programmas (projektā bija plānots izvērtēt 651 studiju programmu). Rezultāts skaidrojams ar augstāko izglītības iestāžu ieinteresētību un atbalstu. 3.1.2.1.1.apakšaktivitāte AII telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem 85 374 366,00 Visās valstī esošajās AII, kas īsteno prioritārās programmas, modernizēs infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Šobrīd ir modernizētas 14 AII, t.i., 45% no kopējā augstākās izglītības iestāžu skaita (31), kas īsteno prioritārās programmas. Turpmākās aktivitātes nosacījuma izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis Turpmākā plānošanas perioda ietvaros augstākās izglītības kvalitātes un pieejamības attīstības tiek plānota trijos prioritārajos virzienos: - studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana; - augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija un efektīva resursu izmantošana; - augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Turpmākajos gados augstākajā izglītībā plānots nostiprināt darba devēju ietekmi augstskolu un koledžu darbības pārvaldībā, kā arī stiprināt sociālo partneru tiesisko lomu valsts budžeta līdzekļu sadalē atbilstoši darba tirgus prognozēm un sabiedrības attīstības interesēm. Plānots turpināt esošo praksi sadarbībā ar EM (EM darba tirgus un demogrāfiskās kvantitatīvās projekcijas), nodrošināt efektīvāku augstākās un profesionālās izglītības prioritāšu pozicionēšanu. Ņemot vērā pamatnostādņu 1.nodaļā minētos riskus un politisko uzstādījumu, augstākās izglītības institucionālo tīklu pilnveidos, koncentrējot resursus ne tikai saturiski, bet arī teritoriāli. Novēršot augtākās izglītības programmu sadrumstalotību, plānots turpināt veicināt atbalstu prioritāro nozaru studijām un konsolidētam doktorantūras īstenošanas modelim. Izmaiņas iecerēts veikt, pamatojoties uz virkni politikas ietekmes pētījumiem, ko sadarbībā ar sociālo un politikas zinātņu ekspertiem plānots īstenot tuvāko gadu laikā. IZM saskata, ka augstākās izglītības sektorā ļoti būtiska prioritāte nākamajos septiņos gados ir visu veidu starptautiskā sadarbība gan studiju satura īstenošanā visos ciklos, gan cilvēkresursu mobilitātē. Pastiprināti ir jāattīsta ārvalstu studentiem un mācībspēkiem pievilcīga studiju vide, kas saistīta pamatā ar studiju satura pieejamību svešvalodās, tālmācības risinājumu plašāku izmantošanu un atbilstošu tiesisko bāzi. Atbalsts plānots minētās sadarbības īstenošanai visās augstskolās, īpaši tiek akcentētas doktora studiju ietvaros īstenotās aktivitātes sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Plānots izstrādāt līdz 2020.gadam kopīgu doktorantūras programmu sistēmu zinātnes nozarē, t.sk. kopīgu doktorantūras skolu veidošanu ar vienotu studējošo uzņemšanu tajā. Lai nodrošinātu zināmu investīciju līdzsvaru un attīstības ilgtspēju, plānots ES fondu līdzfinansējuma ietvaros arī modernizēt materiālo un tehnisko bāzi AII un koledžās. Tomēr jāuzsver, ka investīciju prioritāte ir efektīva resursu koncentrācija, kas tieši saistīta ar institucionālo konsolidāciju. Līdz ar to AII tīkla optimizācijai līdz 2020.gadam tiks sniegts atbalsts arī ar ES fondu investīcijām. Valsts un ES finanšu līdzekļu atbalsts ir tieši saistīts ar kvalitātes vadības vai institucionālās izcilības modeļu īstenošanu augstskolās. Lai novērstu investīciju sadrumstalotību un efektīvāk sasniegtu makroekonomiskos rādītājus, plānots īstenot zinātnisko institūtu un augstskolu ciešāku sadarbību pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju īstenošanā. Šādā gadījumā palielinātos zinātnisko institūtu tiesiskās un praktiskās iespējas īstenot arī doktora studijas. Ņemot vērā budžeta programmas 80.00.00 "Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošana" finanšu līdzekļu pieejamību un ES prioritātes mācību mobilitātē, plānotais atbalsts nākamajā plānošanas periodā tiks novirzīts starptautiskajai mobilitātei profesionālās augstākās izglītības programmās. Kopējās IZM stratēģiskās prioritātes visam plānošanas periodam ir ietvertas pamatnostādņu 1.3.nodaļā un tuvākajā termiņā (2014.gads) plānotās aktivitātes augstākās izglītības sistēmas attīstībai ir detalizēti izklāstītas Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plānā laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu kontekstā plānotie pasākumi Rīcība virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana" ietvaros paredzēta Latvijas akadēmiskā personāla kapacitātes stiprināšana, kā arī ārvalstu mācībspēku piesaiste. Mācībspēku pilnveidotās prasmes un starptautiskais profils veicinās studējošo interesi par mācību saturu un uzlabos studiju rezultātus. Rīcības virziens 1.3."21.gs. atbilstošas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana" ietver materiālās un tehniskās bāzes uzlabošanu augstākajā izglītībā. Moderno tehnoloģiju pieejamība paaugstinās augstākās izglītības pievilcību audzēkņu vērtējumā un veicinās līdzdalību tajā. Papildus tiks sekmēta augstākās izglītības mācību metožu efektivitāte un 21. gs aktuālo prasmju pastiprināta apguve, izrietoši vairojot absolventu konkurētspēju un nodarbinātību. Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība" sekmēs mērķtiecīgu turpmākās izglītības/profesijas izvēli atbilstoši prasmēm, zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Rīcības virziena 3.1."Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide" ietvaros paredzēts atbalsts arī starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijas izveidei. Paredzēts izstrādāt koncepciju, kurā būs noteikti augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības principi. Šī rīcības virziena ietvaros tiks pilnveidota arī VIIS (t.sk. sistēmas sasaiste ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu izglītību), tiks nodrošināta izglītojamo ar invaliditāti uzskaite vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs, kā arī tiks izveidota vienota datubāze par pieaugušo izglītības īstenošanu. Rīcības virziens 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība" paredz jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādi un ieviešanu, kas nodrošinās visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību, tās atbilstību darba tirgus prasībām, stiprinās saikni ar zinātni un pētniecību, kā arī novērsīs budžeta līdzekļu sadrumstalotību. Īstenotie pasākumi ļaus stiprināt augstākās izglītības pārvaldību, ļaus paaugstināt studiju un zinātniskās darbības kvalitāti, kā arī panākt augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidāciju un efektīvu resursu izmantošanu. Rīcības virziens 3.4."Izglītības starptautiskā konkurētspēja" ietver atbalsta nodrošināšanu augstākās izglītības studiju programmu starptautiskajai akreditācijai un publicitātei. Plānots sniegt atbalstu starptautisku kopīgo maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu izveidi un īstenošanu, nodrošinot kvalitatīvu programmu pieejamību svešvalodās. Īstenotie pasākumi paaugstinās augstākās izglītības nozares prestižu kā Latvijā, tā ārvalstīs, un tas savukārt sekmēs tās konkurētspējas pieaugumu. Prestižā un konkurētspējīgā izglītībā iesaistītie būs augsti motivēti izciliem sasniegumiem, kas vairos nodarbinātības izredzes, kā arī personisko labklājību. Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot atbalstāmas darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču samazināšanai. Mūžizglītības sistēma Jau 2007.gadā uzsāktas darbības pieaugušo izglītības sistēmas ieviešanai, un līdz 2013.gadam īstenoti dažādi pasākumi, kas vērsti uz mūžizglītības pieejamības sekmēšanu un tās satura izstrādi. Šo pasākumu ietekmē ir palielinājies mūžizglītībā iesaistīto personu skaits, 2012.gadā sasniedzot 7%. Tomēr Latvijas rādītāji vēl joprojām nesasniedz vidējos ES ─ 9%. Šī iemesla dēļ nākamajā plānošanas periodā mūžizglītības veicināšanai ir ierādīta nozīmīga loma ar mērķi sasniegt mūžizglītībā iesaistīto personu īpatsvara palielinājumu līdz 15%. Šādā kontekstā pamatnostādņu ietvaros īstenos pasākumus, kas atbalsta mūžizglītības ieviešanu un prasmju uzlabošanu, nodrošina prasmju pilnveidošanu un paplašina mūžizglītības pieejamību. Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem utt., kā arī veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi. Nepieciešams izveidot vienotu augstākās izglītības informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī izveidot AII absolventu darba gaitu monitoringa sistēmu, lai iegūtu informāciju pamatotu lēmumu pieņemšanai. Lai sekmētu mūžizglītības sistēmas attīstību Latvijā, veikti šādi nozīmīgi pasākumi: 1) īstenoti uzdevumi saskaņā ar Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.- 2013.gadam; 2) pieaugušo izglītības glosārija apstiprināšana Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā; 3) apkopota un publicēta pašvaldību sniegtā informāciju par pieaugušo neformālās izglītības finansēšanu Latvijas reģionos; 4) noteikta kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci; 5) pieņemti iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi; 6) noteikta grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība; 7) nodrošinātas karjeras konsultācijas vairāk kā 50 tūkstošiem personu; 8) norit nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrādes process un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju struktūrai; 9) nodrošināta visaptveroša pedagogu un akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide; 10) sniegtas tālākizglītības iespējas dažādām sociālām grupām - jauniešiem, sociālajiem darbiniekiem, bilingvālo mācību pedagogiem u.c.; 11) uzsākts darbs grozījumu izdarīšanai Profesionālās izglītības likumā MK apstiprinātās koncepcijas "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" ietvaros. Valsts vai reģionālais stratēģiskās politikas ietvars 2007.gada 23.februārī ar MK rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam" tika apstiprinātas "Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam" (turpmāk - Mūžizglītības pamatnostādnes) - pamata politikas plānošanas dokuments mūžizglītības politikas attīstības jomā. Mūžizglītības pamatnostādnēs uzsvērta pieaugušo izglītība. Ir uzsākts darbs vienotas izglītības sistēmas izveidei, lai sekmētu visu izglītības posmu un formu sasaisti, nodrošinot cilvēkiem iespējas mācīties katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, etniskās piederības, ienākuma līmeņa, funkcionāliem traucējumiem. Sagatavots informatīvais ziņojums par Mūžizglītības pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011. un 2012.gadā. Tā secinājumi ietverti pamatnostādņu izstrādē. IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros tiek izstrādāts mūžizglītības modelis, ietverot tajā pieaugušo izglītības politikas veidošanu un pārraudzību, funkciju sadalījumu un finansēšanas plānošanu un sadales kārtību. Tiek izveidota visaptveroša un savstarpēji salīdzināma datu sistēma par visiem pieaugušo izglītības aspektiem − kā nepieciešamība faktos balstītas politikas izstrādei. Tas būs uz neatkarīgu zināšanu apguvēju vērsts, daudzšķautņains pārvaldības modelis, lietderīgāk un efektīvāk izmantots finansējums, organizēta sadarbība ar darba devējiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī pieaugušo izglītības jautājumu izpētes pastiprināšana. Projekta tiešā mērķa grupa ir vecuma grupas 25-64 gadi Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (nav pamata vai vidējās izglītības). Projekta mērķi ir: - sekmēt sadarbību un nodrošināt vienotu koordināciju/informācijas apmaiņu starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar mērķi palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un kvalifikāciju; - sekmēt stabilu un ilgtspējīgu kultūras un izglītības sektoru sadarbību, kas ļautu ilgtermiņā nodrošināt kultūras institūciju kultūrizglītības piedāvājuma pieejamību formālās un neformālās izglītības procesā; - veicināt ieinteresēto pušu diskusiju par mūžizglītības problēmām Latvijā, kā arī apmainīties viedokļiem un izstrādāt priekšlikumus problēmu risināšanai; - izplatīt informāciju iedzīvotāju vidū par šā brīža izglītības iespējām Latvijā un personas ieguvumiem no kvalifikācijas celšanas. Pasākumi, lai atbalstītu mūžizglītības attīstību un saistītos pakalpojumus Nodrošināts izglītības un apmācības piedāvājuma elastīgums un atbilstība darba tirgus prasībām. Saistībā ar mūžizglītības attīstību šobrīd Latvijā pieejami četri būtiski kompensējoši pasākumi, lai vērtētu izglītību, kas iegūta dažādos izglītības veidos un pakāpēs. Vispārējās izglītības īstenošanas ietvaros personai ir tiesības būt uzņemtai izglītības iestādē kā eksternim (persona, kas pašizglītības veidā apgūst valsts vispārējās izglītības standartu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes un kārto pārbaudījumus gada vērtējuma iegūšanai kādā mācību priekšmetā vai izglītības dokumenta iegūšanai) vispārējās pamatizglītības (no 18 gadu vecuma) vai vispārējās vidējās izglītības ieguvei. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto personām piedāvāta iespēja atzīt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences profesionālajai kvalifikācijai. Profesionālo kompetenci novērtē akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kam IKVD ir deleģējis veikt šo uzdevumu. Profesionālo kompetenci novērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmenā. Pretendentam, kurš saņēmis pietiekamu vērtējumu, izsniedz valsts atzītu pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. IKVD veido un uztur datubāzi par personām, kuras saņēmušas valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" citu valstu rezidentiem ir tiesības pilntiesīgi un patstāvīgi strādāt Latvijā reglamentētā profesijā. Šādā gadījumā tiek nodrošināta ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā. AIC pieņem dokumentus, sagatavo savu vērtējumu un nosūta izziņu institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību konkrētajā profesijā. Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu. Lēmums jāpieņem triju mēnešu laikā (ES valstu ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem) vai četru mēnešu laikā (pārējiem) kopš visu dokumentu iesniegšanas informācijas institūcijā. Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto personai ir tiesības uz ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmisko grādus apliecinošu dokumentu atzīšanu Latvijā. Attiecīgo ekspertīzi veic, pamatojoties uz izglītības dokumentu vai akadēmiskos grādus apliecinošo dokumentu īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju, darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. AIC veic izglītības dokumenta ekspertīzi, kurā noskaidro izglītības iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni. AIC izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniegtam izglītības dokumentam ārvalstu izglītības dokuments var tikt pielīdzināts. Dokumentu maksimālais izskatīšanas termiņš ir četri mēneši. Lai sasniegtu izglītību priekšlaicīgi pametušo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanas ES un Latvijas mērķi, ir nepieciešami gan preventīvie (piemēram, individualizētas pieejas nodrošināšana, izglītības satura uzlabošana un izglītības iestāžu modernizācija, vecāku un izglītības iestāžu sadarbības stiprināšana), gan kompensējošie mehānismi (otrās izglītības iespējas nodrošināšana, ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšanas sistēmas izveide, īpaši pieaugušajiem). ES kopš 2002.gada par 1,8 procentpunktiem palielinājās to personu (vecuma grupā 25-64 gadi) īpatsvars, kuri piedalās mācīšanās procesā. Latvijā, kaut arī īstenoti vairāki aktīvie pasākumi, šis rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās par 0,3 procentpunktiem, 2011.gadā ─ 5,0%, savukārt 2012.gadā bija 7,0%. Informatīvajā ziņojumā "Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanu pašvaldību padotībā" (MK 2013.gada 2.jūlija sēdes prot.Nr.37, 43.§) ir iekļauti aprēķini par pieaugušo izglītību. 1.tabula [287] Mērķa sasniegšanas rādītājs Bāzes vērtība (2011.) 2014. 2017. 2020. 2030. [288] Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 25-64 gadu vecumā 5,0% 7% 9,5% 15% 34% Avots: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam Profesionālās izglītības iestādes iesaistās pieaugušo izglītošanā, dodot iespēju pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību un profesionālo pieredzi iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kā arī personām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes, tomēr profesionālās izglītības iestāžu iesaiste pieaugušo izglītošanā nav pietiekama. Ir skaidrs, ka profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvušo izglītojamo skaits profesionālās izglītības iestādēs nav pietiekams. Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu, kurā noteikts, ka no 2015.gada 1.janvāra jānodrošina atbalsts darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tiek izstrādāts MK noteikumu projekts "Atbalsts darba devējiem darbinieku izglītošanai", kurā paredzētas trīs atbalstāmās jomas formālajai izglītībai (nav pieejams finansējums): 1) obligātā joma, kas jānodrošina darba devējiem (valsts noteiktās specializācijas - ugunsdrošība, darba aizsardzība utt.); 2) Latvijā neapgūstamās profesijas; 3) darbinieka kompetenču pilnveide atbilstoši darba devēja vajadzībām, tai skaitā pēc paša darbinieka izvēles. Papildus pieaugušo dalības palielināšanai izglītībā Latvija ir apņēmusies arī samazināt izglītību priekšlaicīgi pametušo to iedzīvotāju (vecuma grupā 18-24 gadi) skaitu, kuriem nav vidējās izglītības un kas neturpina mācīties, īpatsvaru līdz 13,4% (ES mērķis - mazāk par 10%). Salīdzinot ar 2010.gadu, 2012.gadā skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi samazinājies no 13,3% līdz 10,5%; šis rādītājs ir labāks par vidējo ES rādītāju (12,8%). Visizplatītākie iemesli, kādēļ tiek pārtrauktas mācības, ir ģimenes sociālekonomiskie apstākļi, motivācijas trūkums, mācīšanās grūtības, vienaudžu ietekme, skolas resursi, nepietiekama vecāku un skolas sadarbība.70 2.tabula Izglītību priekšlaicīgi pametušo (vecuma grupā 18-24 gadi), kuriem nav vidējās izglītības, īpatsvars, % Valsts 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2020.* ES 17,0 16,6 16,1 15,8 15,5 15,1 14,9 14,4 14 13,5 12,8 10 LV 16, 9 18,0 14,7% 14,4% 14,8 15,1 15,5 13,9 13,3 11,6 10,5 13,4 Avots: Eurostat 2012.gada ceturtajā ceturksnī kopējais iedzīvotāju (vecuma grupa 18-24 gadi) skaits bija 194,8 tūkstoši, tostarp 55,9 tūkstošie iedzīvotāju bija bez vidējās izglītības. 23,2 tūkstoši iedzīvotāju (vecuma grupa 18-24 gadi) bez vidējās izglītības neturpināja mācības71. 2012.gadā IZM apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par pieaugušo neformālo izglītību Latvijas reģionos 2012.gadā. Atsaucoties uz informācijas pieprasījumu, 81 pašvaldība sniedza datus par teritorijā īstenoto pieaugušo neformālo izglītību, tās finansēšanas apmēru un modeli. Apkopojot informāciju, konstatēts, ka ekonomiskās krīzes situācijā pašvaldības vadītāji bieži pieņem lēmumus par pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu par labu citām neatliekamām darbībām, nevis ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībai. Tomēr vairākas pašvaldības veicina pieaugušo izglītības attīstību savā teritorijā, dažādos veidos atbalstot tās īstenošanu: 1) finansējot vai līdzfinansējot teritorijā esošas iestādes (pieaugušo izglītības centrus, tautas skolas, kultūras centrus, vispārējās izglītības iestādes u.c.), kas īsteno pieaugušo neformālo izglītību; 2) nodrošinot telpas vai piedāvājot atlaides telpu īrei pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanai; 3) īsteno vai līdzfinansē ārvalstu finanšu instrumentu projektus, kuri vērsti uz pieaugušo neformālās izglītības īstenošanu un attīstību; 4) piedāvā dotācijas NVO, kuras nodrošina pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Informatīvajā ziņojumā par Mūžizglītības pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011.gadā un 2012.gadā norādīts, ka IZM un VIAA organizēja piecas Karjeras attīstības atbalsta sadarbības padomes sēdes; veica Latvijas saistību izpildi EK konsultāciju un informācijas centru tīklā Euroguidance, uzturēja informatīvo e-resursu "Studiju ceļvedis Eiropā", aktualizēja informāciju par izglītības iespējām Latvijā EK portālā PLOTEUS (http:ec.europa.eu/ploteus), nodrošinot datu savietošanu ar Nacionālo izglītības iespēju datubāzi NIID.LV un portālu StudyinLatvia.lv (http://www.studyinlatvia.lv); 2011.gadā organizēja vienu nacionālo konferenci "Jaunatne kustībā: izglītība - pieredze - nodarbināmība" (dalībnieku skaits - 220); nodrošināja EK atbalstītajā starpvalstu projekta "Eiropas mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls" (EMKAPT) nacionālo koordināciju; uzturēja nacionālo izglītības iespēju datubāzi NIID.LV, apkopojot informāciju par 1990 izglītības iestādēm (13000 izglītības programmu). Izmantojot NIID.LV datu bāzi, ir izveidots un tiek uzturēts portāls StudyInLatvia; organizēti informatīvie un mācību semināri pedagogiem un karjeras atbalsta speciālistiem vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās (semināru dalībnieku skaits 2011.gadā - 579, 2012.gadā - 437); 2012.gadā organizēja pasākumu "Karjeras nedēļa" (dalībnieku (skolēnu) skaits - 9000); izdeva virkni publikāciju karjeras atbalsta speciālistiem (viena grāmata un 11 e-publikāciju); izstrādāja interaktīvo e-līdzekli (http://brauktvainebraukt.lv) (uzdevumu komplekts/ieteikumi tiem, kuri dodas uz ārvalstīm studiju nolūkā); izveidoja mājaslapu "Profesiju pasaule", kas iepazīstina jauniešus ar profesiju daudzveidību un sniedz informāciju par darba saturu un prasībām šajās profesijās strādājošajiem; sadarbojās ar 10 reģionālajām bibliotēkām (Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Tukumā, Valmierā un Ventspilī), nodrošinot informāciju reģionos par izglītības iespējām Latvijā un Eiropā; nodrošināja dalību izstādē "Skola 2011", "Skola 2012", "Darbs un karjera 2011", "Darbs Expo 2012". Izvērtējot karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, vispārējās izglītības iestādēs īsteno visu veidu pasākumus, bet jauniešiem tie ir pieejami fragmentāri un dažādos līmeņos - no atsevišķu informatīvu pasākumu īstenošanas līdz pilnam atbalsta ciklam (karjeras informācija, karjeras izglītība, karjeras konsultēšana). Līdz ar to karjeras atbalsta funkciju īstenošanā ne vienmēr ir piesaistīti kvalificēti speciālisti. Vēlamo rezultātu sasniegšanai karjeras atbalsts jānodrošina visās klasēs pēctecīgi, īpaši 9. un 12.klasē, kad jāpieņem lēmums par turpmāko izglītošanos. IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros laika posmā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada aprīlim paredzēti seši diskusiju forumu temati, par kuriem līdz 2014.gada maijam tiks izstrādāti izvērsti analītiskie ziņojumi: - Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaistīšanās pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā; - karjeras attīstības atbalsts un motivācijas mācīties veicināšana pieaugušajiem; - pieaugušo izglītības resursi jauniešu bezdarba mazināšanai; - pieaugušo izglītības piedāvājums un pieprasījums; - pieaugušo izglītības kvalitāte un tās nodrošinājums; - mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma. Minēto ziņojumu secinājumus ņems vērā, plānojot mūžizglītības sistēmas attīstības un pakalpojumu pieejamības atbalsta pasākumus. Ziņojumu ietvaros plānotas statistiski reprezentatīvas intervijas/aptaujas ar iesaistītajām pusēm, datu un normatīvo aktu analīze, politikas iniciatīvu priekšlikumu un rekomendāciju izstrāde. Plānots apzināt un izvērtēt informālās izglītības piedāvājumu (bibliotēkas, muzeji, lielveikali, sabiedriskie pasākumi, masu mediji u.c.) kā resursu karjeras atbalstam un motivācijas mācīties veicināšanai, sniegt ieteikumus šī resursa pilnvērtīgākai izmantošanai, kā arī plānots piedāvāt dažādus labās prakses piemērus mūžizglītības sistēmas attīstībai. Līdz 2010.gada martam fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, lai uzsāktu pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanu, bija nepieciešama pašvaldības licence. Lai samazinātu administratīvo slogu privātajām izglītības iestādēm un nodrošinātu vienādas iespējas pieaugušo neformālās izglītības īstenošanai, 2010.gada martā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, paredzot arī privātajām izglītības iestādēm tiesības īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas. Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences novērtēšanu nodrošina saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto un MK 2011.gada 22.februāra noteikumiem Nr.146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci". Pamatojoties uz IKVD rīcībā esošo informāciju, līdz 2013.gada 27.septembrim ir noslēgti 400 deleģēšanas līgumi ar 40 profesionālās izglītības iestādēm. Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetences novērtēšanu var veikt vairāk kā 100 profesionālajām kvalifikācijām. IKVD 2012.gada 10.aprīļa iekšējie noteikumi Nr.6 "Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas kārtība" (saskaņoti ar IZM 2012.gada 2.aprīlī) precizē IKVD darbības un pilnvaras attiecībā uz: - profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas pamatojuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu; - profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanu atbilstoši IKVD saņemtajam pretendenta iesniegumam. Profesionālo kvalifikāciju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā ieguvušas 1007 personas: - 2011.gadā - 35 personas; - 2012.gadā - 400 personas (viena persona nokārtojusi divus profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un ieguvusi divas profesionālās kvalifikācijas); - 2013.gadā (līdz 27.septembrim) - 572 personas (viena persona nokārtojusi divus profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un ieguvusi divas profesionālās kvalifikācijas). IKVD ir sadarbības partneris ESF projektā "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana". Projekta ietvaros plānotais rezultāts paredzēja nodrošināt un apmaksāt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 80 personām, novērtējot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences. Pirmais iesniegums no personas, kura bija ieguvusi profesionālās kvalifikācijas apliecību ārpus formālās izglītības apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā un vēlējās izmantot projekta ietvaros paredzēto iespēju par izdevumu atmaksāšanu, IKVD tika reģistrēts 2011.gada 1.decembrī. Ņemot vērā, ka esošajā periodā dati ir fragmentāri, ar struktūrfondu atbalstu tiks izveidota vienota datubāze par pieaugušo izglītību. IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" forumos ir apzināts mūžizglītības pakalpojuma tīkls (aptuveni 40 pašvaldību pieaugušo un mūžizglītības centri). Mūžizglītības pakalpojuma īstenošanai plānots izmantot esošo infrastruktūru (izglītības iestādes, t.sk. profesionālās izglītības kompetenču centri). Ņemot vērā iepriekš teikto, ir pamats apgalvot, ka šobrīd: - nodrošināta izglītības piedāvājuma pāreja uz mācību rezultātos balstītu ietvarstruktūru; - izveidota efektīvi funkcionējoša, uz darba tirgus pieprasījumu balstīta profesionālās (sākotnējā izglītība un tālākizglītība) izglītības sistēma; - nodrošināts pieaugušo izglītības piedāvājums un kvalitāte; - nodrošināta vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu teritoriālā pieejamība izglītojamajiem. Mūžizglītības attīstība valsts un reģionālās stratēģiskās politikas ietvaros Pamatnostādņu ietvaros ir veikta mērķa grupu prioritarizēšana. Tomēr jāuzsver, ka formālo, neformālo un informālo izglītību iedzīvotāji var iegūt visa mūža garumā. Jaunatnes likuma 1.pantā ir noteikts, ka personas vecuma grupā no 13 gadiem līdz 25 gadiem ir jaunieši, līdz ar to izglītības kontekstā iedzīvotājus 25 gadu vecumā var uzskatīt par pieaugušajiem. Pamatnostādņu kontekstā pieaugušo izglītība var notikt arī līdz 25 gadu vecumam, piemēram, ja kādreiz priekšlaicīgi izglītību pametusī persona atgriežas izglītības procesā (piemēram, vakarskolā). Nodrošinot visu līmeņu izglītības starpresoru koordināciju mūžizglītības attīstībā, nolemts iesaistīt konsultatīvo padomi "Izglītība visiem" (konsultatīvā padome), atjaunojot un papildinot tās sastāvu. Saskaņā ar MK 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.529 "Konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" nolikums" 3.punktu konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, sabiedrisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai sekmētu: - mūžizglītības attīstību Latvijā un izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, dzimuma, etniskās piederības un ienākumu līmeņa; - mazaizsargāto un sociāli atstumto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, piedāvājot daudzveidīgas mācīšanās iespējas, paplašinātu mijiedarbību starp formālo un neformālo izglītību, nodrošinot iedzīvotājiem mūžizglītības iespējas, sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā un konkurētspēju darba tirgū; - iedzīvotāju pamatprasmju attīstību un spēju tās izmantot atbilstoši indivīda un sabiedrības vajadzībām. Īstenojot karjeras konsultācijas, LM sniedz atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajām personām karjeras izvēlē, īstenojot grupu un individuālas konsultācijas, testus (arī e-formātā), īsus mācību kursus par darba meklēšanas un karjeras attīstības prasmēm. Pasākumi, kas paplašina pieejamību mūžizglītībai Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir vienotā astoņu līmeņu Eiropas atsauces sistēma, kuras mērķis ir veicināt mūžizglītības principa attīstību un sekmēt iedzīvotāju starpvalstu mobilitāti, kas norāda uz mācīšanās laikā apgūtajām zināšanām, prasmēm un kompetenci. Eiropā EKI veidošanas process uzsākts 2004.gadā. Apspriešanas procesā piedalījās eksperti no 32 Eiropas valstīm, un 2008.gada aprīlī tika apstiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par EKI mūžizglītībai. Šajā ieteikumā aprakstīti EKI astoņi līmeņi, un katram līmenim definēti mācību rezultātu apraksti - zināšanas, prasmes un kompetence. 2011.gadā Latvija sagatavoja pašvērtējuma ziņojumu "Latvijas izglītības sistēmas piesaiste Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI), mūžizglītībai un Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrai", kas tika prezentēts Eiropas Komisijas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras Konsultatīvajā grupā 2011.gada 5.oktobrī. Ziņojums pieejams vietnē: http://www.nki-latvija.lv. Latvijā darbojas Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras (NKI) koordinācijas punkts, 2012.gadā tika pievienotas Nacionālā koordinācijas punkta tīmekļvietnes (http://nki-latvija.lv vai http://nqf-latvia.lv). Latvija ir nodrošinājusi, ka kopš 2013.gada 16.aprīļa augstāko izglītību apliecinošos dokumentos norāda atsauci uz atbilstošo NKI un EKI līmeni. NKI ir atsauču sistēma, kurā atbilstoši līmeņiem ir sakārtotas valsts izglītības sistēmā piešķirtās kvalifikācijas (ne tikai profesionālās). NKI struktūras uzbūve un funkcijas veido, pamatojoties uz EKI un ņemot vērā nacionālās izglītības tradīcijas un kontekstu. Tiek atzīta profesionālā kvalifikācija ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā (sk. iepriekš). Ir organizēts informatīvais seminārs "Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas pieredze" un sniegts aptuveni 3000 konsultāciju. Ir izstrādāti MK 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.36 "Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi", kas nosaka kārtību, kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un atzīšanas kritērijus. Lēmumu par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu pieņem augstskolas vai koledžas izveidota studiju rezultātu atzīšanas komisija. Mūžizglītības atbilstība darba tirgum 2011.gadā EM aktualizēja vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2016.gadam. Sagatavojot prognozes, EM izveidoja jaunu darba tirgus prognožu agregācijas sistēmu, kas parāda darba tirgus tendences trīs dimensijās - tautsaimniecības nozaru, profesiju grupu un izglītības (izglītības tematisko jomu un līmeņu) griezumā. Jaunā prognožu agregācija balstīta uz Latvijā izmantoto atbilstošo klasifikāciju struktūru, kas nodrošina iespēju prognozes starptautiski salīdzināt, kā arī ļauj veikt kvalitatīvāku prognožu analīzi. 2012.gadā EM sagatavoja vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020.gadam un pirmo reizi ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam. Darba tirgus prognozes ik gadu izskata Tautsaimniecības padomes (TSP) sēdē, kā arī ekonomikas ministra vadītajā Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. EM izstrādātās darba tirgus prognozes ir iekļautas informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, kuras EM katru gadu iesniedz MK. Lai attīstītu esošo darba tirgus prognozēšanas sistēmu un uzlabotu prognožu kvalitāti, EM 2010.gadā uzsāka darba tirgus pieprasījuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas attīstību, kuras mērķis ir līdz 2013.gada beigām attīstīt efektīvu darba tirgus pieprasījuma prognozēšanas sistēmu un pilnveidot prognozēšanas metodoloģiju. Galvenie īstenošanas virzieni ir darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas instrumentārija pilnveide, kā arī aptaujas un pētījumi darba tirgus jomā. 2010.gadā šīs sistēmas ietvaros darbu uzsāka projekts "Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība". EM veikusi arī pētījumus darba tirgus jomā, to mērķis ir sniegt ekonomikas struktūrpolitikas veidotājiem plašāku informatīvo bāzi par Latvijas darba tirgus procesiem un galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanos, prasmju pieprasījuma strukturālām izmaiņām un darbaspēka atbilstību un spēju pielāgoties darba tirgus prasībām. Izvirzītā mērķa sasniegšanai realizēti trīs atsevišķi pētījumi: - pētījums par nākotnē stratēģiski pieprasītākajām prasmēm Latvijā (pētījuma priekšmets - nākotnes prasmju pieprasījums Latvijā); - pētījums par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā (pētījuma priekšmets - nākotnes prasmju piedāvājums un iedzīvotāju novecošanās ietekme uz to); - pētījums par darbaspēka profesionālo mobilitāti (pētījuma priekšmets - darbaspēka profesionālā mobilitāte, tās intensitāte un galvenie to ietekmējošie faktori Latvijā). Profesionālās izglītības pievilcības uzlabošanai IZM ir izstrādājusi un MK apstiprinājusi (2009.gada 16.septembra rīkojums Nr.629) profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas koncepciju "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā", kurā ir noteikti risinājumi pamata jautājumiem profesionālās izglītības politikas īstenošanā un panākta valsts un sociālo partneru vienošanās par problēmu risināšanas variantiem. Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodibinātas 12 nozaru ekspertu padomes, kas veicina izglītotāju un darba tirgus sadarbību. 2011. un 2012.gadā sociālie partneri aktīvāk iesaistās profesiju standartu ekspertu noteikšanā un saskaņošanā PINTSA sēdēs, izvēloties atbilstošākos ekspertus profesiju standartu izstrādei, ņemot vērā nozares pamatprasības, izvērtējot profesiju standarta atbilstību prioritāri noteiktajām tautsaimniecības jomām, novēršot dublēšanos ar jau apstiprinātajiem līdzīga satura profesiju standartiem. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam (apstiprinātas ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5) 2010.gadā uzsākta aktīva profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Uzlabojot izglītības procesa kvalitāti un veicinot profesionālās izglītības efektivitāti, vairākas profesionālās izglītības iestādes apvienoja, dažas pārtrauca savu darbību. Profesionālās izglītības pieejamība reģionos tika saglabāta, veidojot filiāles vai integrētas izglītības iestādes. 2011.gadā MK ir apstiprinājis rīkojumus par vairāku profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju. Karjeras atbalsta sistēmas ietvaros "Karjeras nedēļa" ir viens no visplašāk pārstāvētajiem jauniešu mērķa auditorijai paredzētajiem informatīvajiem pasākumiem. 2013.gadā "Karjeras nedēļā" piedalījās 24 197 dalībnieki, kuri apmeklēja 794 pasākumus 11 Latvijas lielākajās pilsētās. Dalība pasākumos jauniešiem ļāva izpētīt dažādās profesijas un apzināties savas iespējas - gan pie karjeras konsultantiem, gan pie uzņēmējiem un nākotnes darba devējiem, gan augstskolās. Papildus pasākumiem klātienē, lai jauniešus aicinātu pārdomāt profesijas izvēli, sociālā tīkla www.draugiem.lv vidē ir izveidota interaktīva spēle "Pielaiko profesiju", kuru līdz šim brīdim izspēlējuši vairāk nekā 6600 sociāla tīkla lietotāju. MK 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr.363 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību" nosaka pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju. 2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotas vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" 5067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un 3179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks izstrādātas 2577 kursu programmas. 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros kompetenci paaugstināja 21313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT prasmes. 1.2.2.1.5.apakšaktivitātē "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" atbalstu guva kopā 26236 pedagogi, t.sk. 6485 vispārējās un profesionālās izglītības pedagogi saņēma nepieciešamo sertifikātu cita mācību priekšmeta mācīšanai vai citam darbam vispārējā vai profesionālajā izglītības iestādē un 413 vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu saņēma nepieciešamo sertifikātu par apmācību beigšanu vispārējo vai specifisko prasmju apguvei darbam citā nozarē vai specialitātē. 2012.gadā profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja, neformālajā izglītībā iesaistītas 23087 personas, t.sk. pasākumā "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana" iesaistītas 8383 personas, apmācība pie darba devēja − 8 personas, nomainot 2011.gadā apmācības uzsākušās personas, neformālā izglītība − 14696 personas (t.sk. 5971 valsts valodas programmās, 2426 transportlīdzekļu/ traktortehnikas programmās, 6300 pārējās programmās). Kompleksie iekļaušanas pasākumi: 4101 pasākumā iesaistītas personas; konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos iesaistītas 66158 personas; profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām (tā dēvētais "dīkstāves kupons"): 5740 pasākumos iesaistītas personas; pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai: 160 pasākumos iesaistītas personas. Lai tuvinātu profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām, sākot ar šā gada 1.septembri, piecas valsts profesionālās izglītības iestādes uzsāka duālās sistēmas elementa - darba vidē balstītas mācības - ieviešanu, kas paredz ciešu teorētisko mācību un reālās darba vides sasaisti. Šādus pilotprojektus īstenot uzsāka PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Jelgavas tehnikums, Ventspils tehnikums, Ogres tehnikums un Valmieras Profesionālā vidusskola. Darba vidē balstītu mācību modelis paredz elastīgu mācību plānu atbilstoši iegūstamās profesijas specifikai - teorētiskajām mācībām izglītības iestādē mijoties ar darba pieredzi uzņēmumā. Tādējādi audzēkņiem būs iespēja veiksmīgāk apgūt darba tirgū vajadzīgās prasmes un kompetences, kā arī nepieciešamās teorētiskās zināšanas. Tikmēr uzņēmums, iesaistoties šāda mācību modeļa īstenošanā, varēs sagatavot darbiniekus atbilstoši savām vajadzībām. Likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības autonomo funkciju - gādāt par iedzīvotāju izglītību. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 22.punktu pašvaldības kompetencē ir politikas pieaugušo izglītībā īstenošana. Kārtējais pieaugušo izglītības apsekojums (ik pa pieciem gadiem) liecina par šādiem kavējošiem faktoriem pieaugušo dalībai: (1) apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja atļauties; (2) apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku; (3) nebija laika ģimenes apstākļu dēļ; (4) netika piedāvāts piemērots izglītības vai apmācības pasākums; (5) apmācība netika piedāvāta sasniedzamā attālumā; (6) trūka darba devēja atbalsta. Pašvaldības savu kompetenci pieaugušo izglītībā var īstenot, pretendējot arī uz valsts pārvaldes institūciju piedāvāto publisko finansējumu konkursa kārtībā un izvēloties izglītības pakalpojuma sniedzēju. Pašvaldības var arī motivēt savā teritorijā iedzīvotājus ieguldīt pašu finansējumu pieaugušo izglītībā, piemēram, piedāvāt līdzfinansēt daļu no pakalpojuma. Neatkarīgi no tā, kas faktiski nodrošina izglītības pakalpojumu, pašvaldībai ir iespēja sasniegt pamatnostādnēs noteikto mērķi savā teritorijā. Eiropas struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā mūžizglītības sistēmas nodrošināšanai Identifikators Nosaukums Kopējais finansējums, LVL Apakšaktivitātes informācija 1.2.2.1.5.apakšaktivitāte Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos 16 956 068,00 23 764 pedagogi ieguvuši kādu no piecām kvalitātes pakāpēm. Projekta rezultāti ilgtermiņā ir saistīti ar Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu un Sadarbības memorandā starp IZM un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem minēto apņemšanos īstenošanu. Kopš 2012./13.mācību gada uzsākta ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes sasaistes sistēmas pakāpeniska ieviešana, kur pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana ir viena no tās sastāvdaļām. 1.2.2.3.2.apakšaktivitāte Atbalsts izglītības pētījumiem 973 356,00 Latvija sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Āzijas - Eiropas sanāksmes Mūžizglītības forumu (ASEM LLL Hub) turpina dalību vairākos starptautiskos pētījumos, kas ir procesā trijos pētījuma virzienos. 1.2.2.4.1.apakšaktivitāte Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana 3 584 300,00 Ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri Latvijas pilsētās: Balvos, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā. Tas nodrošina izglītības atbalsta sistēmas funkciju īstenošanu savā teritorijā projekta ietvaros noteiktajā reģionā, ņemot vērā divus aspektus - individuālo atbalstu un institucionālo atbalstu. 1.2.2.4.2.apakšaktivitāte Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrācijai izglītībā 5 904 793,00 17 662 sociālās atstumtības riska grupu izglītojamie ir saņēmuši ESF atbalstu mācībām. 2011./2012.mācību gadā vispārējās izglītība skolās mācās 3 567 izglītojamie ar speciālām vajadzībām (jeb 51,7% no kopējā izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita). 1.2.1.1.1.apakšaktivitāte Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija 2 393 420,00 Projekta ietvaros IKVD kā vienu no darbībām ir uzsācis 10 apmācību kursu "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšana" īstenošanu. Kursu mērķa grupa ir NEP deleģētie profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas eksperti. Kursos apmācāmo ekspertu skaits - 200. Kursu norises grafiks tiek veidots atbilstoši 12 nozaru ekspertu padomju saskaņoto ekspertu skaitam. IKVD sadarbībā ar NEP projekta ietvaros turpina koordinēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobāciju. Turpmākās aktivitātes nosacījuma izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis Saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un Augstskolu likumu IZM atbild par pieaugušo izglītības politiku, nodrošinot pārraudzību, nosakot finansējuma sadales principus, uzturot datubāzi un veicinot ar pieaugušo izglītību saistītus pētījumus. Mūžizglītība apvieno formālo, neformālo izglītību un ikdienējo (informālo) mācīšanos - izglītību visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītības principa ieviešana sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām. Atbalstot mūžizglītības principa attīstību, tiek akcentēta mācīšanas rezultātu pieeja, kas vērtē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci, nevis veidu, kā tās tika iegūtas - formālajā, neformālajā vai ikdienējās (informālajā) mācīšanās veidā. Lai izveidotu efektīvu pieaugušo izglītības sistēmu (termiņš 2015.gads), ir svarīgi noteikt funkciju sadalījumu. IZM atbildībā ir normatīvo aktu bāzes izstrāde, izglītības politikas īstenošanas pārraudzības nodrošināšana, finanšu piesaiste un sadales principu ieviešana, pamatojoties uz datubāzi un pētījumu rezultātiem. Pieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas puses: pašvaldības (plānošanas reģioni), nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, sociālie partneri. Lai indivīds efektīvi un ātri saņemtu atbalstu gan savas darba karjeras attīstībai, gan profesionālās kompetences paaugstināšanai, pieaugušo izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā spektrā. LM nodrošina atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbnieku un darba meklētājiem, īpaši, ja viņiem ir zems un darba tirgus prasībām neatbilstošs prasmju un kvalifikācijas līmenis, savukārt IZM un EM plāno sniegt atbalstu darba tirgū nepieciešamo mūžizglītības prasmju attīstībai, pamatojoties gan uz darba devēja pieprasījumu, gan indivīda karjeras attīstības redzējumu. Demogrāfisko izaicinājumu kontekstā arī augstākās izglītības iestādēm jākļūst atvērtākām pieaugušo auditorijai (t.sk. tālmācības un masveida tiešsaistes kursu pieejamībai). Izveidotā pieaugušo izglītības atbalsta sistēma paredz pieejamību karjeras konsultācijām (karjeras konsultantiem), to nodrošinot pašvaldībās, PIKC, augstākās izglītības iestādēs, Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī kā privātpakalpojumu. Līdztekus karjeras konsultācijām profesionālās kompetences ieguvi un paaugstināšanu (mūžizglītības aspekts) nodrošina: pieci plānošanas reģioni, nozares asociācijas, vispārējās un profesionālās (PIKC) izglītības iestādes (vispārējās un profesionālās kompetences), pašvaldību mācību centri, privātie mācību centri, Nodarbinātības valsts aģentūra. Tas nozīmē, ka indivīds, pamatojoties uz savas darba karjeras attīstības vajadzībām (motivācija), var izvēlēties mācīties pats par saviem līdzekļiem vai ar darba devēja atbalstu, saņemot valsts un ES struktūrfondu finansējumu. Mūžizglītības principa ieviešanas svarīgākie uzlabošanas virzieni: - nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI), veicinot pāreju uz izglītības piedāvājumu, balstītu uz mācīšanas rezultātiem; - ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana; - otrās iespējas izglītības piedāvājums kā kompensējošs mehānisms izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai; - atbalsts darbinieku kvalifikācijas pilnveidošanai atbilstoši darba devēju prasībām, kas nepieciešams nodarbināto apmācībām nozaru ietvaros. Tās ir apmācības, kas pilnveido darba devēju un darbinieku zināšanas un motivē plašāk izmantot informāciju tehnoloģijas ražošanas un biznesa procesu vadībā un citas mūsdienīgas ražošanas un biznesa procesu vadības. Priekšnosacījums otrās iespējas izglītības piedāvājuma kā kompensējoša mehānisma nodrošināšanai izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai ir adaptēties spējīgas un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveide. Līdz 2017.gadam plānots izveidot vienotu augstākās izglītības informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī AII absolventu darba gaitu monitoringa sistēmu. Atbilstoši rezultatīvajam rādītājam "Absolventu (bakalauru, maģistru un doktoru) bezdarba līmenis 18 mēnešus pēc absolvēšanas procentos no visu mācību iestāžu absolventu bezdarba līmeņa" 2020.gadā plānots sasniegt 5,2%. Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu kontekstā plānotie pasākumi Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūra, sasaistot to ar EKI; tādējādi tiks veicināta pāreja uz izglītības piedāvājumu, balstītu uz mācīšanās rezultātiem (šī pāreja būs saistoša arī mūžizglītībai). Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana" ietvaros ir plānoti pasākumi, kas vērsti uz mūžizglītības sistēmas nostiprināšanu, rīcības virziena ietvaros paredzot pasākumus mācībspēku mūžizglītības, profesionālo kompetenču un praktisko iemaņu pilnveidei, t.sk. profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšanai pieaugušo izglītībā. Ar jaunatni saistītie mūžizglītības aspekti aktualizēti rīcības virzienā 2.3. "Ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana", paredzot sekmēt bērnu un jauniešu līdzdalību interešu izglītības programmās, paaugstināt kultūrizglītības pieejamību, kā arī veicināt jauniešu iesaisti neformālajā izglītībā. Mūžizglītība sākas no agras jaunības, līdz ar to visi paredzētie pasākumi ļaus indivīdam pilnvērtīgi uzsākt iesaisti mūžizglītībā. Rīcības virziena 2.4."Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem" ietvaros ir plānots īstenot pasākumus, lai veicinātu strādājošo konkurētspējas un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Plānotie pasākumi ietver normatīvā regulējuma pilnveidošanu, atbalsta sniegšanu darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai nodarbinātajiem, kā arī tālākizglītības un pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas izveidi. Paredzētā atbalsta sistēma nodrošinās personāla kapacitātes stiprināšanu profesionālās izglītības internacionalizācijas kontekstā, dzīves prasmju, veselīga dzīvesveida, "zaļās domāšanas" un uzņēmējdarbības attīstības kontekstā. Paredzēto darbību īstenošana sniegs pietiekamu atbalstu, lai darbinieki spētu pilnveidot savu kvalifikāciju atbilstoši darba devēju prasībām, kā arī pilnveidos darba devēju un darbinieku prasmes mūsdienīgas ražošanas un biznesa procesu vadībā. Rīcības virziena ietvaros paredzēts atbalsts mūsdienīgu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas apguves mācību metodisko līdzekļu izstrādei un pedagogu, kuri māca pieaugušajiem, profesionālās pilnveides sistēmas izveidei un uzturēšanai. Ir plānots izstrādāt profesionālās tālākizglītības programmas un materiālus un veicināt pieaugušo izglītotāju, profesionālās izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumu, valsts un starptautisko sadarbību kā formālajā, tā neformālajā pieaugušo izglītībā, saistot to ar ES izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. Īstenojot plānotos pasākumus, pieaugs pieaugušo izglītības iespējas, nostiprinot mūžizglītības principu, un pieaugs pieaugušo izglītībā iesaistīto personu skaits un konkurētspēja. Pieaugušo izglītība arī ir būtiska mūžizglītības sastāvdaļa, un dinamiskās izmaiņas ekonomikā un tehnoloģiju jomā, kā arī darbavietu maiņa liek indivīdam iegūt labāku kvalifikāciju un plašāk lietojamas prasmes. Rīcības virziena 3.1."Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide" ietvaros tiks pilnveidota VIIS (t.sk. sistēmas sasaiste ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu izglītību), izveidota vienota datubāze par pieaugušo izglītības īstenošanu, kā arī sadarbībā ar darba devējiem tiks stiprināta profesionālās izglītības iestāžu kapacitāte pieaugušo izglītībā. Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana" ietvaros ir paredzēts atbalsts skolu infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu arī pieaugušo izglītības pakalpojumu pieejamību (īpaši profesionālajās izglītības iestādēs), savukārt rīcības virziena 3.4. "Izglītības starptautiskā konkurētspēja" ietvaros plānota pieaugušo izglītības personāla profesionālā pilnveide un starptautiskās pieredzes apmaiņa. Mūžizglītības sistēmas pārvaldības un pakalpojumu īstenošanas modelis Esošajā situācijā, kad ir lielas atšķirības pašvaldību teritoriju lieluma, iedzīvotāju skaita, kapacitātes, uzņēmumu skaita un darbības nozarē ziņā, kā arī mācību pakalpojuma sniedzēju ziņā, nepieciešams koordinējošais atbalsts reģionu vai pašvaldību līmenī. Apskatot katru līmeni, jāatzīst, ka tiem piemīt savas stiprās un vājās puses. Pašvaldību līmenis spēj nodrošināt tiešāku saiti ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir precīzāka informācija par sociālekonomisko vidi un sabiedrības ekspektācijām, ir iespējams veidot ciešāku sadarbības saikni starp iesaistītajām institūcijām. Tomēr pašvaldību līmenis var būt par šauru situācijās, kad vienā pašvaldībā nav pieejamas visu izglītības līmeņu institūcijas, kas nodrošinātu plaša profila apmācību iespējas, ir neliels skaits uzņēmumu un to darbības profils ir vienveidīgs, nav vai ir neliels skaits vakanču u.c. apstākļi, kas var radīt šķēršļus iedzīvotājiem saņemt izglītības piedāvājumu interesējošā jomā un/vai iegūt darbu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Reģionālais līmenis varētu nodrošināt plašāku profesionālo redzējumu, koordināciju starp dažādu līmeņu izglītības un mācību pakalpojuma sniedzējiem, visām pašvaldībām plānošanas reģionā, varētu vērtēt darba tirgus specifiku, izmaiņas un nepieciešamību pēc konkrēta profila speciālista reģionālajā līmenī. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka esošo piecu Latvijas plānošanas reģionu kapacitāte ir jāstiprina, lai pilnvērtīgi nodrošinātu reģionālā līmeņa atbildību pieaugušo izglītības koordinācijā. Kopējais mūžizglītības sistēmas pārvaldības un pakalpojumu modelis atspoguļots nākamajā attēlā (struktūrshēmā). Mācības var īstenot gan tradicionāli, gan modernās formās, piemēram, tālmācībā, vakara kursos, eksternātā, pēc iespējas īsākā laikā, efektīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem (prioritāri reģionos) un uzsverot praktisko darbu. Jaunas pieejas pieaugušo izglītības sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā pamatā ir gan mācību nodrošināšana pēc iespējas tuvāk dzīves un darba vietai, gan jauniem izaicinājumiem un situācijām atbilstīgu kompetenču apguve. IZM pieaugušo izglītības modeļa īstenošanā paredz noteiktu finansēšanas mehānismu (sadali) un avotus (valsts, ESF, darba devēju, uzņēmēju un privātais finansējums), kā arī noteiktu mērķa auditoriju (prioritāšu noteikšana). Starpinstitucionālais sadarbības modelis mūžizglītības sistēmas nodrošināšanai* Mērķa grupa (labuma guvēji) Formālā izglītība Neformālā izglītība Informālā izglītība pamatprasmes (pašattīstībai) profesionālās prasmes (darbam) pamatprasmes (pašattīstībai) profesionālās prasmes (darbam) Jaunieši bezdarbnieki un darba meklētāji (15-24) Nodarbinātie jaunieši (15-24) LM; IZM LM PATS EM ZM EM Pieaugušie (nodarbinātie) (25-54) LM (prioritāte 45+) LM (prioritāte 45+) PATS LM (50+) LM (50+) VM ZM VARAM EM EM IZM IZM Pieaugušie (bezdarbnieki un darba meklētāji) (25-54) LM LM PATS LM (50+) LM (50+) ZM Pirmspensijas vecumā un turpmāk (55+) nodarbinātie LM (prioritāte 45+) LM (prioritāte 45+) PATS LM (50+) LM (50+) VM ZM VARAM EM EM IZM IZM Pirmspensijas vecumā un turpmāk (55+) (bezdarbnieki) LM LM PATS LM (50+) LM (50+) ZM *Citas nozaru ministrijas ir sadarbības partneri modeļa īstenošanā IZM finansējumu sadala plānošanas reģioniem proporcionāli pieaugušo izglītībā iesaistāmo cilvēku skaitam (reģionālās kvotas). Reģionālās kvotas un prioritātes: 1. nodarbinātie (skaits attiecīgajā reģionā): - prioritāri atbalstāmā mērķa auditorija: 25 - 54 gadi, dalot pa vecumiem: 1) 25 - 34 (60%) un 35 - 54 (40%); 2) 55+ ; 2. izglītības nepieciešamības plānošana (veic katru gadu plānošanas reģionos): - pēc izglītības - pamatprofesijas ieguve; - pēc profesijas - otra kvalifikācija; - pēc vecuma - kvalifikācijas paaugstināšana, pilnveide; 3. plānošanas reģioniem iedalītais finansējums proporcionāli paredzēts: - indivīda vajadzībām un interesēm - 2%; - nozares attīstībai, darba devējiem darbinieku izglītošanai - 70%; - kvalifikācijas paaugstināšanai un pilnveidei - 28%. Profesionālā izglītība Latvijas profesionālās izglītības sistēmā turpinās 2009.gadā aizsāktā reforma, kuras konceptuālo un tiesisko pamatu veido: 1) ar MK 2009.gada 16.septembra rīkojumu Nr.629 apstiprinātā koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (turpmāk - PI koncepcija), kas paredz plašu pasākumu kompleksu izglītības kvalifikāciju un programmu pārstrukturizācijai, t.sk. veidojot nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru un nodrošinot tās sasaisti ar EKI; 2) ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5 apstiprinātās "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam" (turpmāk - PI pamatnostādnes), kuras paredz nodrošināt turpmāku profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, lai paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību, izveidojot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu, sekmējot visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī ciešāku izglītības sistēmas sasaisti ar darba tirgu. Arī saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" profesionālās izglītības reformas ietver ne tikai izglītības pieejamības nodrošināšanu, izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un materiālā un tehniskā nodrošinājuma modernizāciju, bet arī izglītības satura pilnveidi, izglītības kvalitātes paaugstināšanu un profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības virziena "Kompetenču attīstība" mērķi ([283]) un pamatojoties uz darba tirgus prognozēm, plānots veidot adaptēties spējīgu un konkurētspējīgu profesionālās izglītības sistēmu, lai sasniegtu 2020.gadā izglītojamo skaita vienlīdzīgu sadalījuma proporciju (turpmāk - proporcija 50:50) vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves. Viens no profesionālās izglītības sistēmā risināmajiem jautājumiem ir pieejamības un pievilcības nodrošināšana, t.sk. strukturālās reformas - izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un izglītības iestāžu attīstības, t.sk. infrastruktūras modernizācija, iespēju izvērtēšana valsts un reģionu attīstības kontekstā, IZM sadarbojoties ar pilsētu un novadu pašvaldībām, nozaru asociācijām un ekspertiem. Tāpēc svarīga ir pārvaldības maiņa profesionālajā izglītībā, iesaistot darba devējus, paralēli notiekot gan centralizācijas, gan decentralizācijas procesiem. Profesionālās izglītības iestāžu nodošana pašvaldībām un profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu apvienošana noteikta gan PI koncepcijā, gan "Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (MK 2012.gada 16.februāra sēde, rīkojums Nr.84), kur 7.4.apakšpunktā ir paredzēts līdz 2014.gada 1.septembrim radīt priekšnoteikumus profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām, koncentrējot visu veidu izglītības kvalitatīvu nodrošināšanu reģionālas pašvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām. Saskaņā ar PI pamatnostādnēm 2010.gadā uzsākta aktīva profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Uzlabojot izglītības procesa kvalitāti un veicinot profesionālās izglītības efektivitāti, vairākas profesionālās izglītības iestādes apvienoja un dažas beidza pastāvēt. Vienlaikus tika saglabāta profesionālās izglītības pieejamība reģionos, veidojot filiāles vai integrētas izglītības iestādes. 2011.gadā MK apstiprināja rīkojumus par vairāku profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai un resursu efektīvai izmantošanai, turpinot strukturālās reformas, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos attīstības rezultātus, IZM ir sagatavojusi priekšlikumus (izglītības iestāžu sadalījumu pēc audzēkņu skaita sk. 1.attēlā): 1. profesionālās izglītības iestādēm ar PIKC statusu (audzēkņu skaits 500 un vairāk): 1.1. profesionālās izglītības iestādes ir IZM padotībā. PIKC nodrošina nepieciešamo metodisko atbalstu vismaz divās nozarēs, kurās tas specializējas, profesiju apgūšanai arī citām profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā, ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, pedagogu tālākizglītības pasākumus, veic karjeras izglītības un pieaugušo izglītības centra funkcijas; 1.2. ja kāda no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā ir profesionālās izglītības iestāde ar PIKC statusu, vērsīsies IZM ar iniciatīvu pārņemt profesionālās izglītības iestādi savā padotībā, vienlaikus norādot finansējuma ieguldījumu, ar kādu pašvaldība iesaistīsies profesionālās izglītības iestādes darbības nodrošināšanā (IZM ieskatā - vismaz 30% apmērā), IZM atbalstīs pašvaldības iniciatīvu un kopīgi ar pašvaldību izvērtēs priekšlikumu un vienosies par profesionālās izglītības iestādes turpmāko attīstību un padotību; 2. profesionālās izglītības iestāžu, kuras nekvalificējas PIKC statusa iegūšanai (audzēkņu skaits ir no 300 līdz 500), turpmākās attīstības iespējas ir izvērtējamas individuāli sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem un iesaistītajām pašvaldībām: 2.1. šādu profesionālās izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas var nodot profesionālās izglītības iestādēm ar PIKC statusu vai koledžām, kuras jau īsteno profesionālās izglītības programmas radniecīgā jomā. Ja programma tiek nodota koledžai, izglītojamajiem pēc profesionālās vidējās izglītības programmas apguves būtu nodrošināta iespēja tajā pašā iestādē apgūt arī pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni; 2.2. ievērojot profesionālās izglītības iestāžu izvietojumu, to infrastruktūru un mācību aprīkojumu, ir iespēja apvienot profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno vienādas vai radniecīgas izglītības programmas, tādējādi veicinot nozaru centru izveidi. Lai nodrošinātu izglītojamo sagatavošanu darba tirgus īstermiņa pieprasījumam un EM izstrādātajām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, lai izglītojamie iegūtu nepieciešamās prasmes un kvalifikācijas, jānostiprina un jāattīsta sadarbība ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tos iesaistot gan izglītojamo uzņemšanas, gan mācību prakses, gan profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas jautājumu risināšanā; 2.3. nelielās profesionālās izglītības iestādes (tajās ir 300 vai mazāk audzēkņu) ir nododamas pašvaldībām ar pašreizējo valsts budžeta finansējumu, veicot valsts pasūtījumu darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanai, izglītības iestāžu, kurās vienuviet īsteno vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas, izveidei. Līdz ar to audzēkņiem būtu dota iespēja vienuviet apgūt gan vispārizglītojošās, gan profesionālās izglītības programmas, t.sk. profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, nodrošinot visu veidu izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma racionālu un efektīvu izmantošanu, bet pedagogiem saglabāt nedēļas darba slodzi. Šādās izglītības iestādēs audzēkņi varētu iegūt profesionālo izglītību iespējami tuvu dzīvesvietai, vietējie sociālie partneri varētu aktīvi iesaistīties darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, bet pašvaldības patstāvīgi varētu plānot visu veidu izglītības iestāžu konsolidāciju pašvaldības administratīvajā teritorijā. Īpaša uzmanība pašvaldībām sadarbībā ar izglītības iestādēm jāpievērš izglītojamajiem, kas pēc pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas neturpina mācības, kā arī izglītojamajiem, kas priekšlaicīgi atstājuši mācības izglītības iestādēs. 1.attēls Izglītojamo skaits IZM padotībā esošajās profesionālajās izglītības iestādēs IZM profesionālās izglītības iestādes nododamas pašvaldībām pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 2015./2016.mācību gadā, pamatojoties uz brīvprātības principu. Profesionālās izglītības iestādi var nodot pašvaldībai, ja tā ir izvērtējusi savas iespējas un saredz lokālu vai reģionālu attīstības nepieciešamību, kā arī izteikusi vēlmi uzņemties atbildību par profesionālās izglītības turpmāku attīstību. Lai veidotu 21.gadsimtam atbilstīgu profesionālo izglītību, nepieciešams turpināt sadarbību, t.sk. konsultācijas un diskusijas, ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām, pamatojoties uz reģionālās politikas attīstības plānošanas dokumentiem, līdztekus jau preventīvi sekmējot arī jauniešu bezdarba mazināšanu reģionos un valstī kopumā. Profesionālās izglītības sistēmas pārmaiņu procesu ietekmē arī negatīvās demogrāfiskās tendences un to izraisītās sekas. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, izglītojamo skaita pieaugums vispārizglītojošo skolu 9.klasēs nav prognozējams, un tādēļ gan vispārējās izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs ir jārisina izglītības iestāžu pastāvēšanas jautājumi un jānovērš nevajadzīga konkurence starp vispārējās un profesionālās izglītības programmu īstenojošajām izglītības iestādēm. Ir jāveic mērķtiecīga karjeras izglītība, kas ļautu pašvaldībām īstenot izglītības procesus kontekstā ar novada un reģiona sociāli ekonomiskajiem un nodarbinātības procesiem. Vienlaikus pieaug profesionālās izglītības loma jauniešu bezdarba mazināšanā. Nodarbinātības valsts aģentūras dati 2013.gada oktobrī liecina, ka apmēram 60 līdz 70% jauniešu - bezdarbnieku (vecuma grupa 15-24 gadi) ir darba tirgum nepietiekama izglītība vai nav kvalifikācijas: - 88% jauniešu - bezdarbnieku bija vecuma grupā 20-24 gadi; - 65% jauniešu - bezdarbnieku bija zems izglītības līmenis (izglītības līmenis, kas ir zemāks par pamatizglītību, pamatizglītība vai vidējā vispārējā izglītība) un nebija iegūta profesija; - 24% jauniešu - bezdarbnieku ir profesionālā izglītība; - 11% jauniešu - bezdarbnieku ir augstākā izglītība; - 47% jauniešu - bezdarbnieku ir iepriekšēja darba pieredze (bieži mazāk kvalificētās profesijās); - 15% jauniešu - bezdarbnieku bija ilgstošie bezdarbnieki; - 3,3 mēneši - vidējais bezdarba ilgums (9 mēneši - vidējais bezdarba ilgums visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem). Minēto demogrāfisko un jauniešu nodarbinātības procesu kontekstā profesionālās izglītības pārvaldības jautājumi kļūst īpaši aktuāli, ņemot vērā to, ka daudzi profesionālās izglītības jautājumi efektīvāk risināmi ciešā sadarbībā ar darba devējiem, reģionālajiem sadarbības partneriem, un it īpaši nelielām profesionālās izglītības iestādēm būtiski pieaug pašvaldības loma šo izglītība iestāžu darbības efektīvai nodrošināšanai racionālas līdzekļu izmantošanas un vietējo ekonomisko un nodarbinātības procesu kontekstā. Eiropas struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā profesionālās izglītības attīstībai Identifikators Nosaukums Kopējais finansējums, LVL Apakšaktivitātes informācija 1.2.1.1.1.apakšaktivitāte Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija 2 393 420,00 Ir pabeigta nozaru izpēte, un rezultāts ir izstrādāti nozaru apraksti un profesionālo kvalifikāciju struktūra. Šobrīd notiek 48 profesijas standartu un/vai profesionālo kvalifikāciju pamatprasību izstrāde. Profesiju standartu izstrādi veic atbilstoši nozares izpētes rezultātiem, (izpētē noteica nozares pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas). Profesijas standartu un/vai profesionālo kvalifikāciju pamatprasību izstrādes termiņš ir trīs mēneši, tos izmantos, lai (1) noteiktu darba devēju prasības izglītotājiem, (2) izstrādātu profesionālās izglītības programmu saturu, (3) izstrādātu profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturu, (4) izstrādātu kvalifikācijas vērtēšanas kritērijus. 1.2.1.1.2.apakšaktivitāte Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana 5 425 034,00 4 823 profesionālās izglītības pedagogi ir pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju. 2012.gada 2.pusgadā 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē kompetenci pilnveidojuši 636 profesionālās izglītības pedagogi. Rezultāta rādītāja sasniegtais līdz 2012.gada beigām palielinājies par 34%. 1.2.1.1.3.apakšaktivitāte Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai 10 618 520,00 1.kārtas ietvaros 2012.gadā noslēgusies visu projektu īstenošana. Ziņojuma pārskata periodā apakšaktivitātē 1-1,5 gada profesionālās izglītības programmās ir uzņemti 1 210 audzēkņi. Līdz 2012.gada beigām bija 1752 personas, kas ieguvušas darba tirgum nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju. 1.2.1.1.4.apakšaktivitāte Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana 25 178 752,00 Līdz 2012.gada beigām mērķstipendijas ir piešķirtas 50 128 sākotnējā profesionālajā izglītībā studējošajiem jauniešiem, t.i., 68% (74 020) no profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita apakšaktivitātes īstenošanas laikā. Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu pēc 9.klases, piemēram, 2011./2012.mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs iestājušies 33,9% no kopējā pamatskolu absolventu skaita. Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas uzsākšanas 2009.gadā - 28,1%. Šai aktivitātei tika piešķirtas virssaistības papildu mērķstipendiju piešķiršanai aptuveni 4 000 audzēkņu. 3.1.1.1.apakšaktivitāte Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai 59 860 278 Apakšaktivitātes ietvaros plānots (uz 31.12.2013), ka tiks pilnībā modernizētas 27 profesionālās izglītības iestādes. Iznākuma rādītājs tiks sasniegts mazākā apjomā kā plānots DPP, ņemot vērā profesionālo izglītības iestāžu reorganizāciju, kā arī aktivitātes īstenošanas progresu un ERAF ieguldījumu profesionālajā izglītībā. 3.1.1.2.apakšaktivitāte Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās 1 968 030 Projekta rezultātā renovēts Brasas, Daugavgrīvas, Jelgavas, Iļģuciema, Šķirotavas un Valmieras cietums, Rīgas Centrālcietums un Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem (Cēsu AIN). Nepilngadīgo ieslodzīto izglītības vajadzībām Cēsu AIN renovēta skolas ēka, kā arī sporta zāle, izglītības vajadzībām renovētas telpas arī Rīgas Centrālcietumā. Ieslodzītie jaunajās Rīgas Centrālcietuma telpās apgūs metinātāja, kā arī elektromontiera specialitāti. Ir iegādāti mācību procesam nepieciešamie mācību materiāli. Projekta rezultātā, izmantojot atjaunoto un jauno infrastruktūru, septiņās ieslodzījuma vietās septiņās dažādās profesionālās tālākizglītības programmās specialitāti vienlaikus varēs iegūt 290 ieslodzītie. Šobrīd profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai ir aktuāli: 1) īstenot pasākumus,lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām ciešā sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. mehānismu izveidi izglītības satura atbilstības nodrošināšanai mainīgajam prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē balstītu mācību nozīmi; 2) palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību, veidojot nacionālo pieeju profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanai un ieviešot caurredzamību un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET). Pasākumus, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām, īsteno ciešā sadarbībā ar darba devējiem: 1) izveidojot mehānismu izglītības satura atbilstībai mainīgajam prasmju pieprasījumam un 2) stiprinot darba vidē balstītu mācību nozīmi. Plānots turpināt esošo praksi sadarbībā ar EM (EM darba tirgus un demogrāfiskās kvantitatīvās projekcijas), nodrošināt efektīvāku augstākās un profesionālās izglītības prioritāšu pozicionēšanu. Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodibinātas 12 NEP, kas veicina izglītotāju un darba tirgus sadarbību. 2011., 2012., 2013.gadā sociālie partneri aktīvāk iesaistījās audzēkņu uzņemšanas plānu saskaņošanā, profesiju standartu ekspertu noteikšanā un saskaņošanā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) sēdēs, izvēloties atbilstošākos ekspertus profesiju standartu izstrādei, ņemot vērā nozares pamatprasības, izvērtējot profesiju standarta atbilstību prioritāri noteiktajām tautsaimniecības jomām, novēršot dublēšanos ar jau apstiprinātajiem līdzīga satura profesiju standartiem. 2007.-2013.gada plānošanas periodā 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" projekta "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (projekts) ietvaros notiek profesionālās izglītības satura pārskatīšana un tā piemērošana tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem un vajadzībām, nodrošinot dialogu un darba devēju, nodarbināto un izglītotāju ciešu sadarbību. Projekta ietvaros izveidoto 12 NEP viens no būtiskākajiem mērķiem ir līdzsvarot nozaru darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tas sniedz audzēkņiem profesionālās izglītības iestādēs pārliecību, ka viņi ir nepieciešami darba tirgum. Projekta īstenošanas laikā izstrādā vai aktualizē 60 profesiju standartus nozares pamatprofesijām un saistīto profesiju un specializāciju kvalifikācijas pamatprasības. Profesionālās izglītības un tālākizglītības programmas pārstrukturizē, izmantojot moduļu pieeju. Veidojot moduļu programmas, kur atsevišķu profesionālo kompetenču apguvi nodrošina modulis vai moduļu kopa, ir iespējams turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šāda elastīga jaunas profesijas apguve sekmēs darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempus, lielāka aktivitāte elastīgas profesionālās izglītības sistēmas izveidē ir jāizrāda arī profesionālās izglītības iestādēm, operatīvi izstrādājot jaunas un aktualizējot esošās izglītības programmas, tādējādi vienmēr nodrošinot izglītības sistēmas atbilstību nozaru tendencēm un novēršot novecojušu izglītības programmu piedāvājuma un tautsaimniecības nozarēm neatbilstošu profesiju piedāvājuma risku. Valsts izglītības satura centrs ir izstrādājis informatīvā ziņojuma "Par profesionālās izglītības satura reformu" projektu, un pēc šī ziņojuma apstiprināšanas tajā ietvertā informācija kalpos par pamatu turpmāku lēmumu pieņemšanai profesionālās izglītības satura pilnveidei darba tirgus procesu kontekstā. NEP, kurās pārstāvēta LDDK, LBAS un iekļauti pārstāvji no visām profesionālajām asociācijām un nozaru amatniecības biedrībām, ir aizvien nozīmīgāka loma izglītības satura atbilstības nodrošināšanai mainīgajam prasmju pieprasījumam. NEP uzdevums ir noteikt nozares prasības profesionālajai izglītībai un nodrošināt nozares asociāciju un izglītības iestāžu sadarbību. Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi, NEP: - organizē nozarei nepieciešamo kompetenču un prasmju izpēti, izvērtēšanu un izstrādā nozares kvalifikāciju struktūras atbilstoši nacionālajai kvalifikāciju sistēmai, sniedz priekšlikumus par nozarei nepieciešamajām pamatprofesijām un atbilstošajām specializācijām; - organizē nozares pamatprofesiju kvalifikāciju standartu izstrādi un aktualizāciju, izstrādā un aktualizē speciālistu kvalifikācijas pamatprasības; - licencē profesionālās apmācības programmas; - piedalās kredītpunktu sistēmas ieviešanā profesionālajā izglītībā; - piedalās profesionālās izglītības programmu izstrādē, kā arī sniedz atzinumus par izstrādātajām profesionālās izglītības programmām; - koordinē komercsabiedrību sadarbību ar izglītības iestādēm profesionālās izglītības programmu īstenošanas jautājumos, t.sk. mācību un kvalifikācijas prakses organizēšanā; - sadarbojas ar eksaminācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā, saskaņo profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturu un norisi; - piedalās profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijā. Darba vidē balstītu mācību ieviešana Darba vidē balstītu (DVB) mācību ieviešana ir prioritārs Latvijas profesionālās izglītības politikas jautājums, ņemot vērā Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktās rekomendācijas. IZM sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm jau 2013./2014.mācību gadā īsteno sešus pilotprojektus, lai gan aprobētu jaunās pieejas Latvijas kontekstā, gan identificētu konceptuālus un tiesiskā regulējuma jautājumus, kuru risināšana nepieciešama pirms lēmuma pieņemšanas par DVB mācību ieviešanu Latvijas profesionālajā izglītībā sistēmas līmenī. Profesionālo izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā kā vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas, tādējādi pasvītrojot darba devēju un sociālo partneru iesaistes nepieciešamību un nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas stadijās, t.sk. attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un tā īstenošanas formām. Īstenojot DVB mācību pilotprojektus, galvenās jomas un nozares ir: mehānika un mehatronika, metālapstrāde, enerģētika, elektronika un automātika, transports, tranzīts un loģistika, būvniecība, mežsaimniecība un kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un farmācija, tekstilapstrāde, skaistumkopšanas pakalpojumi, komercdarbība; komercpakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, poligrāfija, veselība un sociālā aprūpe, ceļu būve, pakalpojumu sektors - viesnīcu un restorānu speciālistu mācības, tekstilrūpniecība/sintētiskās šķiedras. Minētais pamatā atbilst Latvijas vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības un nodarbinātības prognozēm apstrādes rūpniecības un pakalpojumu sfērā. Šobrīd DVB mācību pilotprojektā ir iesaistījušās sešas profesionālās izglītības iestādes (piecas valsts un viena pašvaldības padotībā esoša) un to 148 audzēkņi, lai sadarbībā ar 29 uzņēmumiem īstenotu 17 programmas dažādu kvalifikāciju ieguvei. Turpinot ieviest DVB mācības Latvijas profesionālās izglītības reformas kontekstā, jāizvērtē iespējas: 1) noteikt nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, kas iesaistās DVB mācību īstenošanā; 2) popularizēt jauna veida pieejas uzņēmumu un organizāciju filozofijā un to cilvēkresursu sagatavošanas stratēģijā, t.sk. iepazīstinot ar citu valstu pozitīvo pieredzi par ilgtermiņa ieguvumiem, kļūstot par uzņēmumu, kurš māca un mācās, proti, jauniešu kā resursa klātbūtnē uzņēmums bagātinās un kļūst inovatīvs un atvērts, arī mācību procesā iesaistītie darbinieki ir spiesti pilnveidot savu kompetenci. Saskaņā ar citu valstu pieredzi tas palīdz uzņēmumam attīstīties un kļūt konkurētspējīgākam (t.sk. arī salīdzinoši ātri atpelnot audzēkņu apmācībā ieguldīto); 3) izvērtēt esošo tiesisko ietvaru, kas regulē profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumus, un sadarbībā ar darba devējiem iniciēt nepieciešamās izmaiņas un grozījumus; 4) pārskatīt esošos profesionālās izglītības prakses līgumus, tuvinot tos DVB mācību pieejai; 5) turpināt pilnveidot trīspusējo sadarbības līgumus starp profesionālās izglītības iestādi, audzēkni un darba devēju, t.sk. ietverot tajā precizējumus un papildinājumus saistībā ar sociālo partneru sarunu ceļā panākto vienošanos un tiesību aktu grozījumu gaitā īstenotiem uzlabojumiem; 6) izstrādāt un aprobēt alternatīvus finansēšanas (atalgojuma) modeļus DVB mācībās iesaistītajiem; 7) paredzēt īpašas mentoru un prakses vadītāju sagatavošanas programmas, t.sk. augstākajā izglītībā; 8) pārņemt citu valstu labāko praksi un pieredzi; 9) iespēju robežās paredzēt ES fondu finansējumu DVB mācību aprobācijai un ieviešanai sistēmas līmenī kontekstā ar profesionālās izglītības reformu un tās prioritārajiem jautājumiem valstī. Profesionālās izglītības un apmācības pievilcības paaugstināšana ir cieši saistīta ar tās īstenošanas kvalitāti, mūsdienīgām īstenošanas formām un elastību kvalifikāciju novērtēšanā un pārnesē. Līdz ar to tas ir saistīts ar mācību rezultātos balstītu zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas sistēmu, kas ir būtiski profesionālās izglītības kvalitāte sistēmas ieviešanai (t.sk. Eiropas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas profesionālajā izglītībā (EQAVET) kontekstā), kas ļauj arī uzkrāt un pārnest kredītus gan visas izglītības sistēmas ietvaros (vertikāli un horizontāli, gan starptautiskas mobilitātes ietvaros (t.sk. saistībā ar Eiropas kredītpārneses sistēmu profesionālajā izglītībā (ECVET)), kas nodrošina arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās kompetences novērtēšanu. Priekšnoteikums šo profesionālās izglītības pievilcības un kvalitātes pasākumu īstenošanai ir pilnveidota nacionālo kvalifikāciju sistēma, kas ir pārredzamā veidā sasaistīta ar EKI un tās astoņiem līmeņiem. Latvijas Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra izveidota laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam, t.sk. nodrošināta tās atbilstība esošajai izglītības sistēmai un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI). 2010.gada oktobrī apstiprināja grozījumus MK 2008.gada decembra noteikumos Nr.990 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju", kuros ietverta esošo formālās izglītības programmu pielīdzināšana atbilstošam EKI līmenim. Jaunajos noteikumos iekļauta tabula ar astoņu Latvijas EKI līmeņu noslēguma prasību aprakstiem. Latvijas EKI ir astoņi atsauces līmeņi, kas aptver visas izglītības pakāpes (pamatizglītību, vidējo un augstāko izglītību) un veidus (vispārējo, profesionālo un akadēmisko). Taču šobrīd kontekstā ar profesionālās izglītības un augstākās izglītības tiesiskās bāzes pilnveidi, kā arī saistībā ar vairāku projektu īstenošanas rezultātiem (piemēram, ESF Kvalifikāciju projekts) un turpmāku ES politikas iniciatīvu un instrumentu attīstību (piemēram, EQAVET un ECVET), 2014.gadā un 2015.gadā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir jāpārskata LKI un jāveic pasākumi tās praktiskai ieviešanai, skaidrošanai un popularizēšanai visām iesaistītajām pusēm. Profesionālās izglītības un mācību kvalitātes un caurredzamības nodrošināšanai, t.sk. ieviešot kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūru profesionālajā izglītībā un instrumentus caurredzamības nodrošināšanai un atzīšanai. 2013.gada 8.augustā IKVD ir sācis darbu projekta "Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (EQAVET) ieviešana profesionālajā izglītībā Latvijā" ietvaros. Minētie pasākumi ir saistīti ar EQAVET ietvarstruktūru, kas ir viens no ES profesionālās izglītības politikas instrumentiem. IKVD saskaņā ar 2013.gada 23.aprīļa grozījumiem MK noteikumos Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" koordinē EQAVET ietvarstruktūras un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas rādītāju ieviešanu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. EQAVET ietvarstruktūra paredzēta kvalitatīvākas profesionālās izglītības un profesionālās tālākizglītības veicināšanai, nodrošinot profesionālās izglītības sniedzējus ar kopējiem instrumentiem profesionālās izglītības kvalitātes vadībai. Tā piedāvā kopēju atskaites punktu, lai nodrošinātu caurredzamību, saskaņotību un pārnesamību starp daudziem politikas un prakses virzieniem Eiropā, lai sekmētu savstarpēju uzticēšanos, kā arī audzēkņu un darba ņēmēju mobilitāti. EQAVET ietvarstruktūru izstrādāja dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Komisiju, un to pieņēma Eiropas Parlaments un Padome 2009.gadā. 2.attēls EQAVET kvalitātes cikls Eiropas profesionālās izglītības un apmācības ministru, Eiropas sociālo partneru un Eiropas Komisijas komunikē, kas sagatavots 2010.gada 7.decembra sanāksmē Brigē, lai pārskatītu Kopenhāgenas procesa stratēģisko pieeju un prioritātes laikposmam no 2011.gada līdz 2020.gadam, ─ "Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011.gada līdz 2020.gadam" − ir noteikts stratēģiskais mērķis: līdz 2015.gadam EQAVET ietvarstruktūra ir jāiekļauj profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanā nacionālajā līmenī. EQAVET ietvarstruktūra īsteno praktisku sadarbību, apvienojot ES dalībvalstis, sociālos partnerus un EK, vienotu kritēriju izveidei un ieviešanai profesionālās izglītības un profesionālās tālākizglītības kvalitātes nodrošināšanai. IKVD īstenotās aktivitātes ir plānotas divos posmos: − no 2013.gada 8.augusta līdz 2014.gada 28.februārim plānotas diskusijas ar visām ieinteresētajām pusēm par EQAVET ietvarstruktūras un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes rādītāju ieviešanu. Plānotais galīgais rezultāts - iegūts visu iesaistīto pušu viedoklis. − no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.decembrim plānots izveidot Kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveides projektu. Līdz 2013.gada 31.oktobrim Pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības, Kokrūpniecības (mežsaimniecības, kokapstrādes), Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru, Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, Metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību, Transporta un loģistikas, Tūrisma un skaistumkopšanas, Poligrāfijas un izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, datordizaina, Būvniecības, Enerģētikas, Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas, Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, komerczinību) NEP sekretariāti tika informēti par EQAVET kritēriju iestrādi nacionālās kvalitātes vērtēšanas sistēmā, tādējādi uzsākot diskusiju ciklu. Apkopots NEP sekreteriātu viedoklis par EQAVET pasākumu kopuma un indikatoru atbilstību Latvijas profesionālās izglītības sistēmai. Līdztekus šai minētajai aktivitātei NEP tiek sīkāk informētas par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūru. 2013.gada 26.novembrī notika NEP delēģēto pārstāvju seminārs "EQAVET kritēriju iestrādes nacionālās kvalitātes vērtēšanas sistēmā". 2014.gada janvārī plānota diskusija ar deleģētajiem pārstāvjiem no LDDK, LBAS, IZM, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta, Profesionālās izglītības biedrības. 2014.gada janvārī plānota diskusija ar profesionālās izglītības akreditācijas komisiju vadītājiem, 2014.gada februārī − diskusijas ar profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem. Pēc visu iesaistīto pušu viedokļu apkopošanas rezultāts tiks nosūtīts NEP un citām ieinteresētajām pusēm turpmākas praktiskas darbības uzsākšanai. Būtisks profesionālās izglītības pievilcības, kvalitātes un caurredzamības veicināšanas pasākums ir Eiropas kredītpārneses ieviešana profesionālajā izglītībā (ECVET), ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija rekomendācija. Latvijā Kvalifikāciju projekta ietvaros ir veikti priekšdarbi ECVET ieviešanai, tomēr atšķirībā no citām ES dalībvalstīm Latvija nav saņēmusi finansējumu un nav izveidojusi ECVET ekspertu grupu ECVET pieeju popularizēšanai Latvijā. Šobrīd jaunā 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros paveras iespējas veicināt ECVET ieviešanu gan ar ESF atbalstu, gan programmas "Erasmus+" ietvaros, 2014. un 2015.gadā paredzot pasākumus Nacionālās ECVET grupas izveidei un ECVET popularizēšanas un atsevišķiem īstenošanas pasākumiem. VIAA ir sagatavojusi EK atbilstošu Latvijas projektu, tā ietvaros paredzot nacionālās ECVET grupas izveidi (potenciāli četri dalībnieki), ECVET ekspertu atlasi, pasākumu plāna izstrādi, informācijas apmaiņu un ar to saistītos pasākumus. Tā kā Latvijā līdz šim nav ticis piešķirts finansējums ECVET sagatavošanas pasākumiem, trūkst arī atbilstošas informācijas un analītisku materiālu ieinteresēto pušu informētības un ieinteresētības pakāpi ECVET īstenošanā. Līdz ar to, jau sākot ar 2014.gadu, ir svarīgi uzsākt iespējami plašu informatīvo pasākumu kopumu, paredzot, ka mērķa grupa ir gan profesionālās izglītības iestādes un dažādi profesionālās izglītības piedāvātāji, gan pedagogi, darba devēji, sociālie partneri un citas. Latvijā ir jāizveido ECVET sadarbības tīkls gan nacionālajā un reģionālajā līmenī, gan attiecībā uz dažādām nozarēm, tādējādi sekmējot ECVET ieviešanu praksē. Turpmākās aktivitātes nosacījuma izpildei ES Padome rekomendē Latvijai risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros plānoti šādi būtiskākie pasākumi: Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūra, sasaistot to ar EKI, atbilstoši kurai tiks izstrādāti profesiju standarti un profesionālo kvalifikāciju pamatprasības, profesionālās izglītības programmas un kvalifikācijas eksāmenu saturs. Tiks pilnveidota profesionālās izglītības struktūra, kā arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu un programmu izstrādē un ieviešanā. Tāpat ir paredzēts nodrošināt mācību praksi profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, ieviešot darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un nozares uzņēmumiem. Paredzēto pasākumu īstenošana paaugstinās profesionālas izglītības satura kvalitāti, pietuvinot to reālajai darba videi, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu interesi un motivāciju pabeigt mācības un iegūt profesionālo kvalifikāciju, operatīvi iekļauties darba tirgū. Rīcības virziena 1.2. "Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana" ietvaros ir plānots veikt pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, kā arī paredzēts pilnveidot profesionālo izglītības iestāžu administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā, lai veicinātu pedagogu savstarpēju starptautisko sadarbību, pilnveidotu pedagogu svešvalodu un IKT spējas. Rīcības virziens 1.3. "21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana" ir saistīts ar izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšanu atbilstoši 21.gs., paredzot gan digitālo mācību grāmatu izstrādi, gan profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši īstenojamām profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, kas vairos to pievilcīgumu audzēkņu vidū un izrietoši mazinās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas varbūtību. Rīcības virziens 2.1. "Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz Karjeras izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu visos Latvijas novados. Tāpat paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumu kompleksu jauniešiem, iekļaujot profesiju vērošanas pasākumus, karjeras dienas, labās prakses piemērus sadarbībā ar darba devējiem. Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas, prasmes un intereses, kā arī iepazīties ar dažādu profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabota karjeras izglītība profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairota jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt izglītošanās noslēgumā iegūto kvalifikāciju. Rīcības virziena 2.4. "Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem" ietvaros nozīmīgi ir paplašināt informācijas pieejamību par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Rīcības virziena 3.1. "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide" ietvaros tiks pilnveidoti esošie, kā arī izstrādāti un ieviesti jauni izglītības kvalitātes indikatori vispārējās un sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanā, kā arī izstrādāta un aprobēta profesionālās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas sistēma. Rīcības virziena 3.2. "Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība" ietvaros tiks ieviests jauns pedagogu darba samaksas modelis sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti, sekmējot efektīvu resursu pārvaldību vispārējā un profesionālajā izglītībā, savukārt rīcības virziens 3.4. "Izglītības starptautiskā konkurētspēja" ietver atbalstu studiju kvalitātes paaugstināšanai, tajā skaitā starptautisko mācībspēku piesaistei augstākās un profesionālās izglītības institūcijās, kā arī atbalstu studentu un akadēmiskā personāla mobilitātei. Profesionālajā izglītībā paredzēto mobilitātes pasākumu īstenošana sekmēs tās prestiža paaugstināšanos, t.sk. kvalitatīvas nodarbinātības iespēju kontekstā. 1 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496). 2 Latvijas NRP īstenošanas uzraudzība un atjaunošana notiek katru gadu Eiropas semestra cikla ietvaros, kad Eiropas Komisijai tiek iesniegts Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu. 3 EM Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes. 4 http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf 5 IZM pārskati par Latvijas augstāko izglītību 6 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013. http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm 7 "Education Benchmarks in Europe", European Commission (August 2011). http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/benchmarks10_en.pdf 8 Matemātikas prasmes mērķis 2020.gadam noteikts saskaņā ar ET2020; lasītprasmes mērķis 2020.gadam atbilst NAP mērķim; dabaszinībās mērķis 2020.gadam ir zemāks par ET2020 mērķa rādītāju (15%), jo PISA 2012.gada rezultāti uzrādīja, ka Latvijā skolēnu skaits 15-16 gadu vecumā ar zemiem mācību rezultātiem dabaszinātnēs (1.līmenis) bija 10,5%. http://www.ipi.lu.lv/uploads/media/Latvija_SSNP_2012_pirmie_rezultati_un_secinajumi.pdf 9 EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2013. 10 Precīzi pasākumi paredzēti Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā. 11 http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0007/167425/E96444_part2_5.pdf 12 EK dokuments "Tackling early school leaving: A key contribution to the Europe 2020 Agenda", p.6.lpp. http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlycom_en.pdf 13 Pētījums par horizontālās politikas "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanas efektivitāti 2007.-2013.gada plānošanas periodā: http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/121213_gala_zin.pdf 14 The European Higher Education Area in 2012: Bologna Process Implementation report. European Comission, Eurydice, Eurostat, Eurostudent, 2012. p.163. 15 Studējošo noslodzes pētījums. Nepublicēti pētījuma pamatdati. AIP, 2012. 16 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011, 2012., 130.-131.lpp., atsaucoties uz Auers, D., Rostoks, T., Kenneth, S. Flipping Student employment and academic attainment in post-Soviet Latvia. Communist and Post-Communist Studies, vol. 40, No. 4, 2007, pp. 477-491. 17 http://www.unesco.lv/lv/izglitiba/izglitiba-ilgtspejigai-attistibai/izglitiba-ilgtspejigai-attistibai-1/ 18 Guttenplan, D.D. 2012. How Much Is a Professor Worth? New York Times, 12 April, 2012. http://www.nytimes.com/2012/04/02/world/europe/02iht-educlede02.html?pagewanted=all?src=tp 19 Piemēram, Altbach, P. G. G., Reisberg, L. Et al. (Eds.) 2012. Paying the Professoriate: A Global Comparison of Compensation and Contracts, Routledge. 20 FONTES, 2012. Akadēmiskā personāla amatiem līdzīgas sarežģītības amatu vidējais atalgojums darba tirgū. Nepublicēts pētījums. 21 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinetā izskatītais Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas ieviešanu 2014.-2018.gadā. 22 Rādītājs tiks pārskatīts sadarbībā ar pašvaldībām, sniedzot pamatnostādņu starpposma ziņojumu. 23 Speciālās izglītības tvērums tiks precizēts izstrādes procesā. 24 Bāzes vērtība patlaban nav noteikta. 25 Rādītājs un tā vērtība tika noteikti saskaņā ar MK 20.08.2013. noteikumu Nr.594 "Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem izglītības jomā" 1.pielikuma 2.1 tabulas 223.punktu. 26 Education for All (tulkojumā - "Izglītība visiem") attīstības indekss: http://www.unesco.org/new/en/education/themes/leading-the-international-agenda/efareport/statistics/efa-development-index/ 27 T.i, uzdevuma īstenošanas process paredzēts līdz tabulā noteiktajam gadam. 28 Sadarbības partneris - iestāde vai organizācija, kura sava budžeta ietvaros aktīvi iesaistās uzdevuma īstenošanā, veicinot IAP apakšmērķu sasniegšanu. 29 Lai nodrošinātu uzņēmēju līdzdalību un ievērojot de minimis nosacījumus, nacionālais publiskais līdzfinansējums ir jānodrošina 50% apmērā, savukārt atlikušā finansējuma daļa ir jānodrošina finansējuma saņēmējiem no privātajiem līdzekļiem. 30 Redakcija tiks precizēta atbilstoši pārskatītas Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijai. 31 Norādīts specifiskā atbalsta mērķa atlases kārtas Nr. 8.3.1.2. "Pedagogu kompetences pilnveide, iekļaujošas un talantus veicinošas izglītības attīstība un karjeras pasākumu īstenošana vispārējās izglītības iestādēs sadarbībā ar darba devējiem" kopējais pieejamais finansējums. 32 Norādīts indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem, kas veikts pamatojoties uz IZM aprēķiniem. 33 Valsts budžeta finansējums, t.sk. līdzfinansējums ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējumam. 34 Valsts budžeta finansējums, t.sk. līdzfinansējums ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējumam. 35 Communication from the European Commission "Early Childhood Education and Care: Providing all our children with the best start for the world of tomorrow" (17.02.2011), http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/childhoodcom_en.pdf 36 "Ko skolēni zina un prot - kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, Latvija OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2009". http://www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/files/2010/gramataII.pdf 37 http://ec.europa.eu/education/focus/literacy_en.htm 38 Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (18.12.2006): http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2006:394:0010:0018:LV:PDF 39 http://ec.europa.eu/education/erasmus-for-all/doc/legal_en.pdf 40 http://ec.europa.eu/education/news/rethinking_en.htm 41 http://www.cedefop.europa.eu/EN/about-cedefop/projects/forecasting-skill-demand-and-supply/skills-forecasts/main-results.aspx?CountryID=31&case=ETBQ 42 Eurostat. 43 http://www.cedefop.europa.eu/EN/about-cedefop/projects/forecasting-skill-demand-and-supply/skills-forecasts.aspx 44 Komisijas paziņojums "Izglītības pārvērtēšana - ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai"(20.11.2012). http://ec.europa.eu/education/news/rethinking/com669_lv.pdf 45 MK 08.04.2008. sēdes protokols Nr.22. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2008-04-08 46 Ekonomikas ministrija "Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes" (15.05.2013.). 47 MK 06.01.2010. rīkojums Nr.5 "Par Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam". http://www.likumi.lv/doc.php?id=203373 48 19.04.2012. "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". http://likumi.lv/doc.php?id=247256 49 MK 20.11.2012. noteikumi Nr.785 "Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas kārtība". http://likumi.lv/doc.php?id=252862 50 MK 05.08.2010. rīkojums Nr.458 "Par Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam". http://www.likumi.lv/doc.php?id=214704 51 14.07.2011. "Grozījumi Augstskolu likumā". http://likumi.lv/doc.php?id=233707 52 MK 25.09.2012. noteikumi Nr.668 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi". http://likumi.lv/doc.php?id=252142 53 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011., 2012., 129.lpp. 54 MK 29.05.2009. rīkojums Nr.357 "Par Izglītības satura un eksaminācijas centra, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un Valsts speciālās izglītības centra reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra izveidi". http://www.likumi.lv/doc.php?id=192851 55 "Education and Disability/Special Needs. Policies and practices in education, training and employment for students with disabilities and special education needs in the EU", (2012). 56 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-761_lv.htm?locale=fr 57 Izglītības likuma 1.pants. 58 Council Resolution on a renewed European agenda for adult learning (November 2011). 59 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu, 2013. 60 Baltā grāmata par starpkultūru dialogu "Dzīve kopā līdztiesībā un cieņā", Eiropas Padome (07.05.2009). 61 http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/key_data_en.php 62 2013. Informatīvais ziņojums "Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma", tās izstrāde un ieviešana, IZM, 2012. 63 29.05.2009. MK rīkojums Nr.356 "Par Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras reorganizāciju". http://likumi.lv/doc.php?id=192850 64 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu, 2013 65 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2054 66 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2169 67 http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/muzizglitiba/7248.html, Informācija par īstenošanas progresu ir pieejama IZM mājas lapā http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/muzizglitiba/7251.html 68 Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana, 2013/112/ES 69 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinetā izskatītais Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas ieviešanu 2014.-2018.gadā. 70 Pētījums "Pamatizglītību nepabeigušie skolēni", PROVIDUS, 2006.gads; Pētījums "Skolēnu atbiršana pamatskolās: Problēmas Risinājumi", BIIS, 2007.gads. 71 CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti.