3. Article

Vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide ES telpā vidējās izglītības iegūšana ir minimālā prasība, lai iekļautos darba tirgū. Atbilstoši prognozēm ES pieejamo darbavietu skaits tiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību vai kuriem iegūtā izglītība ir zemāka par pamatizglītību, laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies un nepārsniedz 20,2% no pieejamo darbavietu skaita; līdz 2020.gadam minēto darbavietu skaits varētu sarukt vēl par 19,1%41. Sasniegtais Pilnveidoti vispārējās izglītības standarti un programmas vidējās izglītības posmā un dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, valsts valodas un svešvalodu mācīšanā pamatizglītības otrajā pakāpē. Modernizēts mācību saturs vidējā izglītības pakāpē bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, fizikā un dabaszinībās, nodrošināts metodiskais atbalsts vidusskolas skolotājiem mācību satura un latviešu valodas integrēšanai. Modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar ierīcēm, instrumentiem, nodrošināti ar nepieciešamajām vielām u.tml., 132 kabineti aprīkoti ar informācijas tehnoloģiju iekārtām. Lai nodrošinātu vispārējās izglītības kvalitāti, pilnveidota mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, veiktas vispārējās izglītības satura reformas, izvērtēta pilnveidotās izglītības satura ieviešanas kvalitāte, analizēts izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. Lai līdzsvarotu centralizēto eksāmenu skaitu dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs, atbilstoši plānotajam noteikts, ka ar 2008./2009.mācību gadu centralizētais eksāmens matemātikā ir obligāts. Lai samazinātu vispārējās vidējās izglītības izglītojamo slodzi un spriedzi pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā, kā arī lai palielinātu dienu skaitu starp valsts pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā, veikti grozījumi normatīvajos aktos (piemēram, jau 2012./2013.mācību gadā angļu valodas eksāmens bija jākārto martā). Pārskata perioda sākumā 1) vispārizglītojošo (dienas) skolu skaits samazinājās par 15,8%, savukārt izglītojamo skaits to programmās - par 20%, 2) vakara (maiņu) skolu skaits samazinājās par 26,5%, izglītojamo skaits šajās skolās - par 9,8%. Ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajos mācību gados, var konstatēt, ka par 21,9% samazinājies arī vidējo izglītību (dienas skolās) ieguvušo jauniešu skaits. Vienlaikus skolēnu skaits palielinājās vakara (maiņu) skolās (5,3%) un profesionālās izglītības iestādēs (23,9%). 4.attēls Vidējo izglītību ieguvušo skolēnu skaita samazinājums vērtējams vispārējo demogrāfisko tendenču kontekstā: ir mazāks izglītojamo skaits 1) izglītības programmās, kuras apgūst dienas skolās, 2) vakara un neklātienes programmās un 3) profesionālās izglītības programmās. 5.attēls 6.attēls Turpmākās rīcības pamatjautājumi Latvijā jauniešiem ir pietiekami plašas izglītības ieguves iespējas, tomēr daļa jauniešu izglītības procesā sastopas ar sociālekonomiskajām problēmām un pamet mācības, neiegūstot savam vecumam atbilstošu izglītību. Šādu jauniešu skaita īpatsvara samazināšanas mērķis - panākt, ka līdz 2030.gadam skolu pirms laika pamet ne vairāk kā 10% (mērķis noteikts attīstības plānošanas dokumentā "Latvija 2030" un "Eiropa 2020"). Ņemot vērā pozitīvo tendenci, NAP2020 ir iekļauts rādītājs par skolu pametušo skaitu - 10,2% līdz 2017.gadam, 10% līdz 2020.gadam. Kopš 2009.gada skolu nepabeigušo skaita īpatsvars Latvijā ir samazinājies, 2012.gadā minētais rādītājs sasniedza tikai 10,5% (šis rādītājs ir ievērojami labāks kā Eiropas vidējais rādītājs - 12,8%). No VISC statistikas datiem izriet, ka ir vērojama regresīva tendence izglītojamo interesē kārtot ķīmijas, fizikas un bioloģijas centralizētos eksāmenus, un tas savukārt liecina par izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās un vēlēšanos savu turpmāko akadēmisko un profesionālo gaitu saistīt ar citām jomām. Atzīstot faktu, ka zemāku izglītību ieguvušie ir visvairāk apdraudētā iedzīvotāju grupa tieši nodarbinātības kontekstā, aktuāla ir vispārējās izglītības ieguves sekmēšana kopumā. Arī Eurostat 2011.gadā apkopotie dati liecina, ka vislielākie bezdarba draudi ir vērojami tieši pamatizglītību ieguvušajiem. Piemēram, analizējot bezdarba īpatsvaru to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 25 līdz 64 gadiem, var konstatēt, ka vidēji 25,8% bezdarbnieku ir pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis (ES vidējais rādītājs šai iedzīvotāju grupai ir 14,8%).42 Priekšlaikus skolu pametušie, kas neiekļaujas darba tirgū, rada slogu pārējiem sabiedrības locekļiem. Ir maza varbūtība, ka priekšlaikus skolu pametušie kļūs par aktīviem pilsoņiem un iesaistīsies mūžizglītībā. Atbilstoši CEDEFOP prognozēm pieprasījums pēc darbaspēka ar zemu izglītības līmeni gan Eiropā vidēji, gan Latvijā samazināsies.43 Arī EK aicina dalībvalstis uzlabot to jauniešu sniegumu, kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus, kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir vājš visos izglītības posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu un mazināt vājo sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi agrīnā bērnībā. Augstāk minēto problēmu kontekstā kompetenču pieejā ir nepieciešams pilnveidot vispārējās izglītības saturu, kā arī izstrādāt un ieviest jaunu valsts vispārējās vidējās izglītības standartu (normatīvā regulējuma pilnveide).