6. Article

Karjeras izglītības pilnveide jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un savas karjeras veidošanai Augstākajai izglītībai, tās saitei ar izpēti un inovācijām ir nozīmīga loma sabiedrības attīstībā un nodrošināšanā ar augsti kvalificētu darbaspēku, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbavietu veidošanu. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši Latvijā būtu informēti, kādas ir iespējas iekļauties darba tirgū, ja iegūta profesionālā un/vai augstākā izglītība. Sasniegtais Lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS) resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta uzlabošanu, tika izveidota Sadarbības padome, kurā darbojas pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM, EM un LDDK. 2007.gadā izveidoja nacionālo izglītības iespēju datubāzi "NIID.LV", kuras izveidošanas mērķis − sniegt informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē "NIID.LV" ir pieejama informācija par studiju programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības un arī pieaugušo izglītības iestādēs. Aktīvi strādāts izglītības politikas īstenošanas ietvaros, lai nodrošinātu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvēju skaita pieaugumu. Laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam karjeras konsultanta kvalifikāciju ieguva 110 cilvēku (rezultatīvais rādītājs pārsniegts par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu pozitīvi ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts studentiem, kas bija izvēlējušies iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju. Ir sasniegts mērķis karjeras izglītības īstenošanai paredzēto informatīvo vai metodisko materiālu (arī elektroniskā formātā) izstrādē: 2011.gadā izstrādāti četri informatīvie, viens mācību un viens metodiskais palīglīdzeklis skolotājiem darbam ar vecākiem "Mans bērns izvēlas karjeru", 2012.gadā izveidota multimediju vietne "Profesiju pasaule" - gan kā informatīvs atbalsts skolotājiem, lai iepazīstinātu bērnus ar daudzveidīgo darba pasauli, gan kā materiāls jauniešiem patstāvīgai lietošanai; izstrādāts metodiskais palīglīdzeklis "Darbs ar riska grupas bērniem izglītības procesā". Šo minēto materiālu izveide ir palīdzējusi uzlabot jau esošo informācijas un konsultācijas centru sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nodrošināta pedagogu - karjeras konsultantu - darbība vispārējās izglītības iestādēs (2012.gadā Latvijā strādāja 54 pedagogi - karjeras konsultanti). Lai gan pārskata periodā 3800 skolotāju apguva profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs nav izveidoti. Nav bijis iespējams iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu karjeras izglītības pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokola Nr.25 37.§ 1.8. un 1.9.punktam tika atlikta 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF 1.2.2.2.1.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" un 1.2.2.2.2.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība" īstenošana (abas minētās apakšaktivitātes tika izņemtas ārā no attiecīgās aktivitātes finansējuma). 2012.gadā IZM uzsāka izstrādāt koncepciju "Karjeras attīstības atbalsta sistēmas paplašināšana", kuras centrā ir jautājumi, kā apgūt prasmes un attīstīt pašvērtējuma spējas dažādos dzīves posmos, izzināt savas iespējas un nosacījumus, plānot savas izglītības un karjeras virzienu, pieņemt lēmumu plāna īstenošanai. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ir nepieciešams finansiālais nodrošinājums, lai visos Latvijas novados savu profesionālo darbību veiktu karjeras konsultanti. Jāturpina pilnveidot karjeras izglītības satura un atbalsta sistēmu. Nepieciešams, ņemot vērā darba tirgus vidējā termiņa un ilgtermiņa prognozes, veikt attiecīgas pārmaiņas izglītības sistēmā (tajā skaitā studējošo skaita proporcijā). Ekonomikas ministrija prognozē46, ka 2020.gadā humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu, bet pieprasījums pēc inženierzinātņu un IKT speciālistiem ievērojami pārsniegs piedāvājumu. Tiek uzskatīts, ka uzlabojumi, kas veicami vidējā izglītībā, ir saistīti ar vājajām zināšanām eksaktajos un dabaszinību mācību priekšmetos, kā arī ar vājo izpratni par karjeras iespējām. Vienlaikus jānodrošina jauniešiem arī ārpus formālās izglītības iespējas, tas palīdzēs sekmēt viņu sagatavošanos darba tirgus izaicinājumiem.