7. Article

Profesionālās izglītības sistēmas modernizācija un prestiža paaugstināšana Eiropas Parlamenta 2011.gada 8.jūnija rezolūcijā par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā teikts, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas vērstas uz audzēkņu individuālajām vajadzībām, ir īpaša nozīme, lai paplašinātu personu iespējas reaģēt uz pieaugošo konkurenci, lai paaugstinātu dzīves līmeni, veicinātu sociālekonomisko kohēziju un labāku integrāciju, it sevišķi specifisku personu, piemēram, migrantu, personu ar invaliditāti, priekšlaikus skolu pārtraukušo skolēnu, mazāk aizsargātu sieviešu grupu integrāciju. Sasniegtais 2010.gadā apstiprinātas "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam"47, kuru mērķis ir: 1) turpināt profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot profesionālās izglītības iestāžu diferenciāciju; 2) izveidot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu; 3) sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. Veicot profesionālās izglītības iestāžu diferenciēšanu, precizēts, kura veida profesionālās izglītības iestādes funkcijas tās turpmāk īstenos. Atkarībā no tā profesionālās izglītības iestādes var būt: profesionālās izglītības kompetences centrs, profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju, profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu apgūšanai un profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno integrētas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas. Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, izveidoti seši profesionālās izglītības kompetences centri. Vērtētas iespējas nodot profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības iestāžu veidu precizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likuma 16.pantā48 ir noteikti profesionālās izglītības iestāžu veidi: profesionālā pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums, koledža. IZM padotībā patlaban ir 38 profesionālās izglītības iestādes. Paredzēts, ka līdz 2015.gada 31.decembrim IZM padotībā būs 30 profesionālās izglītības iestādes. Pilnveides noteicošie faktori ir demogrāfiskā situācija, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu tagadējais un iespējamais skaits perspektīvā, skolu kapacitāte un paredzamais to piepildījums, skolu ēku tehniskais stāvoklis, pašvaldību vēlme pārņemt profesionālās izglītības iestādes savā padotībā, veidojot izglītības iestādes, kur vienuviet īsteno vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas. Pārskata periodā definēts mērķis - panākt audzēkņu skaita īpatsvara pieaugumu 6% apmērā profesionālajās izglītības programmās un nodrošināt, ka profesionālo izglītības iestāžu absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā nepārsniedz 4%. Ir vērojams, ka profesionālajās izglītības programmās audzēkņu īpatsvars ir pieaudzis par 5,7%, un tas nozīmē, ka rezultatīvais rādītājs ir gandrīz sasniegts. 2013.gada 1.ceturksnī 32,3% bezdarbnieku no visiem bezdarbniekiem bija arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība. Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa personu no minētās grupas ir 25 gadus vecas un vecākas. Nav izdevies sasniegt rezultatīvo rādītāju, kas paredzēja, ka no profesionālās izglītības iestāžu 1.kursa audzēkņiem atskaitīto skaits nepārsniedz 10%. 2011./2012.mācību gadā no 1.kursa atskaitīti 2265 audzēkņi jeb 19,5% no visiem 1.kursa audzēkņiem. Sekmējot profesionālās izglītības programmu pilnveidi, ir nodrošināta to licencēšana. Izveidotas 12 NEP, izstrādātas jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas: 2011.gadā - 137 programmas, 2012.gadā - 194 programmas. Līdz ar to rezultatīvie rādītāji par profesionālās izglītības programmu sagatavošanu ir izpildīti. Līdz 2013.gada 1.jūnijam ir izstrādāti 48 profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas pamatprasības. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību, nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada plānošanas periodā ESF 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes "Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" ietvaros 9949 audzēkņi bija mācību praksē ārpus izglītības iestādes. Izstrādāti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785 "Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas kārtība"49, kas aktualizē mācību prakses organizācijas jautājumus un nosaka profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Sekmējot jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādātas jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas (viena gada vai pusotra gada programmas). 2012.gada decembrī noslēgts "Memorands par sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā starp Vācijas Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Spānijas Karalistes Izglītības, kultūras un sporta ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Grieķijas Republikas Izglītības, reliģisko lietu, kultūras un sporta ministriju, Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas Izglītības ministriju". Vērtējot izglītojamo īpatsvaru vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā, secināms, ka aizvien vairāk pamatskolas absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālajās izglītības iestādēs: 2007./2008.mācību gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā bija attiecīgi 70,47% un 29,53%; 2012./2013.gadā attiecīgi 60,86% un 39,14%. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību, tostarp arī sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās. Nepieciešams samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ atskaitīto audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tajā skaitā prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību ar darba devējiem. Šie pasākumi palīdzēs sasniegt NAP 2020 noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu profesionālās izglītības programmās proporcija ir 50/50.