8. Article

Augstākās izglītības konkurētspējas uzlabošana Pēdējos gados gan Eiropas līmenī, gan arī dalībvalstu līmenī uzsvērta nepieciešamība iegūt augstāko izglītību, lai palielinātu to darbaspēka daļu, kam ir augstas prasmes. Augsti kvalificēts darbaspēks ir daļa no "Eiropas 2020" stratēģijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Sasniegtais Lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes sektora stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, 2010.gadā tika izstrādāts un apstiprināts MK "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam"50. Plānā noteikti pasākumi, kas veicina studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanu, atbildības, resursu izmantošanas efektivitātes un atdeves paaugstināšanu, eksportspējas un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī sasaistes ar tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšanu. 2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums "Grozījumi Augstskolu likumā"51, kurā ietverti nosacījumi augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, studiju virzienu akreditēšanas normas, stingrākas prasības augstskolu dibināšanai, kā arī tiesības augstskolām veidot un īstenot kopā ar citu valstu augstskolām kopīgas studiju programmas ES valodās, kā arī izsniegt kopīgus diplomus. 2012.gadā veikti pasākumi, lai, ieviešot studiju virzienu akreditāciju, pārietu uz jaunu augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Sagatavota normatīvā bāze studiju virzienu akreditācijas modelim, t.i., 1) apstiprināti augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi52, kas paredz, ka 2013.gadā augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai tās pilnvarota institūcija, 2) apstiprināti studiju programmu licencēšanas noteikumi, paredzot, ka pilnvarotās akreditācijas institūcijas funkcijas var veikt IZM, 3) precizēts akreditācijas un licencēšanas pakalpojumu cenrādis un 4) apstiprināts Studiju akreditācijas komisijas sastāvs. Paredzams, ka, sākot ar 2014.gadu, akreditācijas veikšanai augstskolas pašas varēs izvēlēties kādu no EQAR reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Paralēli tiek izvērtēta iespēja veidot nacionālu akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR ieteiktajiem kritērijiem. Lai izvērtētu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti, resursu pietiekamību un ilgtspēju, nodrošināta ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenošana. Starptautiskie eksperti izvērtēja 29 studiju virzienos ietilpstošās 857 programmas un iesniedza ieteikumus augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstākās izglītības iestāžu vadībai un studiju programmu direktoriem, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti. Ievērojot studiju programmu izvērtēšanas rezultātus, sagatavoti ekspertu ieteikumi turpmākai studiju programmu pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai, slēgšanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Paredzēts sagatavot ieteikumus studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesa un normatīvo aktu sistēmas pilnveidei. Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir uzsākts augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas darbs, kura mērķis ir mainīt studējošo skaita proporciju, lai atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm palielinātu studējošo skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģiju jomā. Pakāpeniski tiks mainīts no valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījums, ņemot vērā speciālistu trūkumu valstij prioritārajās nozarēs. Veidojot zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru studiju programmas un attīstot sadarbību ar tautsaimniecības struktūrām, licencētas ekonomikai nozīmīgas studiju programmas: "Ražošanas inženierzinības un vadība", "Vides inženierzinātne", "Finanšu inženierija", "Inovācijas un produktu attīstība uzņēmējdarbībā" u.c. 2013.gadā veikti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu principiāli jaunu finansēšanas modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM sadarbībā ar Pasaules Banku plāno veikt pētījumu par Latvijas apstākļiem optimālu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu, juridisko, ekonomisko, finanšu, sociālo un citu risku izvērtēšanu, kā arī ieviešanas plāna izstrādi. Palielināta darba devēju līdzdalība studiju programmu akreditācijas procesā un prakses organizēšanā. Akreditācijas procesā ir iesaistīti profesionālo organizāciju pārstāvji, darba devēju pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji. Darba devēju pārstāvis piedalās katras profesionālās studiju programmas novērtēšanas komisijā. Darba devēju pārstāvis ir iekļauts arī Augstākās izglītības padomes sastāvā un piedalās augstskolu akreditācijas procesā. Lai palielinātu darba devēju lomu profesionālo augstākās izglītības studiju programmu izstrādē, studiju rezultātu formulēšanā un programmu atbilstības novērtēšanā, kā arī iesaistīšanu studiju rezultātu pārbaudē u.c., 2012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja sadarbības memorandu par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā. Lai nodrošinātu nepieciešamo reformu turpināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, 2013.gadā IZM izstrādāja Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāna projektu laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Pasākumu plāna projekts ir virzīts uz galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem. Tajā ir paredzēti konkrēti pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: (1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana; (2) augstākās izglītības sektora resursu efektīva izmantošana un integrācija ar zinātni; (3) augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturīga iezīme ir akadēmiskā personāla novecošanās. Latvijā ir viens no zemākajiem doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā. Pēdējos gados doktorantūras absolventu kopskaits pakāpeniski palielinās, tomēr kāpuma temps joprojām nav pietiekami straujš, lai panāktu, piemēram, Igauniju un Lietuvu. Nelielais cilvēku skaits, kas apgūst augstākā līmeņa studijas, ir pārāk mazs, un tas apdraud augstākās izglītības sistēmas turpmāku attīstību, jo akadēmiskais personāls Latvijā pastāvīgi noveco. Zemais doktorantūras aktivitātes līmenis liecina arī par to, ka ir maz oriģinālu pētījumu, kas tiek veikti Latvijā.53 Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas - maģistrantūra un doktorantūra - ir nepietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, programmas - fragmentētas. Nepietiekami efektīva ir gan no valsts, gan augstskolu puses veiktā augstākās izglītības pārvaldība (augstskolas ir dažādu ministriju pakļautībā), augstskolu stratēģiskajā vadībā nav iesaistītas ārējās ieinteresētās grupas (piemēram, darba devēji, valsts attīstībai svarīgu lēmumu pieņēmēji, sabiedrības kultūras elites pārstāvji u.c.), racionālu darbu un informācijas pieejamību apgrūtina tas, ka augstākās izglītības reģistri ir vairākās vietās, daži vispār nav izveidoti. Ekonomiskās krīzes sekas būtiski samazināja iespēju sasniegt definētos finansiālos mērķus augstākās izglītības konkurētspējas pilnveidei. Nav bijis iespējams sasniegt valsts finansējumu augstākajai izglītībai 1,5% apmērā no IKP un nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem vismaz 4000 LVL lielu finansējumu "uz vienu studējošo". Sekmīgi ir izpildīti citi plānotie uzdevumi, tajā skaitā laika posmā no 2007. līdz 2012.gadam palielināts valsts budžeta finansēto vietu skaits prioritārajās jomās. Ir izveidotas zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru studiju programmas. ESF stipendijas tiek nodrošinātas maģistrantūras un doktorantūras studentiem. Turpmākās rīcības pamatjautājumi Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību absolventiem (bakalaura un maģistra grādu ieguvējiem), kuri 18 mēnešus pēc absolvēšanas nav atraduši darbu. Jānodrošina atbalsts prioritārajiem virzieniem augstākajā izglītībā, sekmējot tās atbilstību darba tirgus prasībām un attiecīgi palielinot studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita, kā arī jāpalielina to studentu skaits, kuri studē starptautiskajās programmās. Stratēģijas "Eiropa 2020" viens no mērķiem augstākajā izglītībā ir panākt, ka 40% no cilvēkiem vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību (Latvijas NRP šis rādītājs ir no 34% līdz 36%). Minētais mērķis ir iekļauts arī NAP2020, kā arī attīstības stratēģijā "Latvija 2030". 2012.gadā 37% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību. Lai sasniegtu attīstības stratēģijā "Latvija 2030" noteikto mērķi - ārvalstu studentu īpatsvars augstskolās pārsniedz 10% - , jāīsteno augstākās izglītības internacionalizācijas pasākumi.