1. Article — Likumā lietotie termini

1. 1)) mediācija — brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību;
2. 2)) puses — personas, kuras vēlas savas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju;
3. 3)) mediācijas dalībnieki — puses un personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās;
4. 4)) mediators — pušu brīvi izraudzīta fiziskā persona, kura ir piekritusi vadīt mediāciju;
5. 5)) sertificēts mediators — mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediāciju un saņēmis sertifikātu, kas dod tiesības tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā;
6. 6)) mediācijas līgums — pušu savstarpēji noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko var noformēt kā atsevišķu rakstveida dokumentu;
7. 7)) līgums ar mediatoru — pušu un mediatora savstarpēji noslēgts rakstveida līgums par mediācijas izmantošanu;
8. 8)) apliecinājums par mediācijas rezultātu — mediatora izsniegts rakstveida dokuments, kurā norāda puses, strīda priekšmetu, mediācijas izbeigšanas datumu un kurš šajā likumā noteiktajos gadījumos apliecina mediācijas izbeigšanu ar vienošanos vai bez tās;
9. 9)) vienošanās — mediācijas rezultāts, ar kuru puses atrisina savas domstarpības un kuru var noformēt kā atsevišķu rakstveida dokumentu.