9. Article

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā: "10.pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības (1) Fiziskā persona, ievērojot makšķerēšanu un vēžošanu regulējošos noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās makšķerēšanas vai vēžošanas tiesības izmantot visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos kāds no minētajiem zivju vai vēžu ieguves veidiem nav aizliegts, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. (2) Fiziskā persona, ievērojot zemūdens medības regulējošos noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās zemūdens medību tiesības izmantot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, privātajos ezeros, kur tas tiek atļauts atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem, kā arī tādos ūdeņos, kuros saskaņā ar šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto ir ieviestas licencētās zemūdens medības. Ministru kabinets, izdodot šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētos noteikumus, ir tiesīgs noteikt arī citus, šajā panta daļā neminētus ūdeņus, kuros ir atļautas zemūdens medības. (3) Īpašnieks, kam pieder privāts ezers, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, izvieto pie ezera attiecīgu privātīpašuma norādi, un makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības tajā atbilstoši makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem vai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā atbilstoši licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem var notikt tikai ar īpašnieka atļauju. (4) Ja makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām konkrētos ūdeņos vai to daļā attiecībā uz vērtīgu zivju un vēžu sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts ieguves apjoma vai ieguves rīku limits vai zivju un vēžu ieguves kārtība, kas atšķiras no makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos paredzētās kārtības, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības tajos var izmantot tikai ar īpašām atļaujām (licencēm), ievērojot konkrētajai ūdenstilpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu un licencētajām zemūdens medībām izstrādāto licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību nolikuma noteikumus. (5) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu vai licencētajām zemūdens medībām tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu un licencētajām zemūdens medībām šajos ūdeņos paredzēta makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm). (6) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij." 10. 11.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu: 1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 0,04 procentiem; 2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 0,6 procentiem; 3) lašu zvejai - ne mazāk par 6 procentiem; 4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā - ne mazāk par 3 procentiem; 5) reņģu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 4 procentiem; 6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 15 procentiem."; izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā: "(41) Kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."; izteikt 4.3 un 4.4 daļu šādā redakcijā: "(43) Institūts nodrošina zinātniskā pamatojuma sniegšanu kopējā nozvejas apjoma limita, nozvejas apjoma limita atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku limita noteikšanai šā panta 4.1 daļā paredzēto normatīvo aktu projektu izstrādāšanā un zinātniskā pamatojuma sniegšanu kopējā nozvejas apjoma limita un zvejas rīku limita noteikšanai šā panta 4.2 daļā paredzēto normatīvo aktu projektu izstrādāšanā."; papildināt pantu ar 4.4 daļu šādā redakcijā: "(44) Institūts atbilstoši savai kompetencei ik gadu sagatavo un līdz 15.oktobrim iesniedz Zemkopības ministrijai novērtējuma ziņojumu par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktā nozvejas apjoma izmantošanas iespējām. Ja ziņojumā norādīts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktais nozvejas apjoms līdz kārtējā gada beigām netiks pilnībā izmantots, Zemkopības ministrija attiecīgajā gadā neizmantoto nozvejas apjomu iedala zvejai aiz piekrastes ūdeņiem."; izteikt 5.2 daļu šādā redakcijā: "(52) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejas rīku skaita limitu, kā arī nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos."; izteikt devīto daļu šādā redakcijā: "(9) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij."
  1. (1)) Fiziskā persona, ievērojot makšķerēšanu un vēžošanu
  2. (2)) Fiziskā persona, ievērojot zemūdens medības regulējošos
  3. (3)) Īpašnieks, kam pieder privāts ezers, kurā zvejas tiesības
  4. (4)) Ja makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām konkrētos
  5. (5)) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencēto
  6. (6)) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei
  7. 1)) brētliņu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 0,04
  8. 2)) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 0,6
  9. 3)) lašu zvejai - ne mazāk par 6 procentiem;
  10. 4)) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā - ne mazāk par
  11. 5)) reņģu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 4 procentiem;
  12. 6)) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 15
In plain words
10. pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības (1) Fiziskai personai ir tiesības makšķerēt vai vēžot visos Latvijas ūdeņos, kur šie ieguves veidi nav aizliegti. Izņēmums: privāti ezeri, kuros zvejas tiesības nepieder valstij — tajos vajadzīga īpašnieka atļauja. (2) Zemūdens medības atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, kā arī privātajos ezeros, kur to atļauj īpašnieks (sk. 3. daļu), un ūdeņos, kur ieviestas licencētās zemūdens medības (sk. 4. un 5. daļu). Ministru kabinets var noteikt arī citus ūdeņus, kuros atļautas zemūdens medības. (3) Privāta ezera īpašnieks, kura ezerā zvejas tiesības nepieder valstij, izvieto pie ezera privātīpašuma norādi. Makšķerēt, vēžot un nirt ar šaujamierocēm tajā drīkst tikai ar īpašnieka atļauju. (4) Ja konkrētiem ūdeņiem vērtīgu zivju vai vēžu sugu dēļ ir noteikts īpašs ieguves limits vai atšķirīga kārtība, makšķerēt, vēžot vai nirt ar šaujamierocēm drīkst tikai ar īpašu atļauju (licenci) atbilstoši konkrētās ūdenstilpes licencētās ieguves nolikumam. (5) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu vai zemūdens medībām tās teritorijā esošajos ūdeņos, ja normatīvie akti tajos paredz licencētu ieguvi. (6) Šis pants neattiecas uz zivju un vēžu ieguvi ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tostarp tam pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij. 11. panta grozījumi: (4) Latvijas kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu nosaka ES tiesību akti. Šo apjomu Latvijas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala piekrastes zvejai un zvejai aiz piekrastes. No kopējā Latvijas apjoma piekrastes zvejai iedala vismaz: 1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — 0,04%; 2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — 0,6%; 3) lašu zvejai — 6%; 4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — 3%; 5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — 4%; 6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — 15%. (41) Kopējos nozvejas un zvejas rīku limitus iekšējos ūdeņos pa ūdenstilpēm un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (43) Zinātnisko pamatojumu limitu noteikšanai sniedz institūts (gan 4.1, gan 4.2 daļā paredzēto normatīvo aktu izstrādei). (44) Institūts katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Zemkopības ministrijai ziņojumu par piekrastes ūdeņu nozvejas apjoma izmantošanas iespējām. Ja apjoms gada beigās paliks neizmantots, ministrija to iedala zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. (52) Pašvaldība iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku skaita vai nozvejas apjoma limitus piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos. (9) Šā panta noteikumi neattiecas uz zivju un vēžu ieguvi ūdeņos, kas izmantoti tikai zivkopībai un mākslīgai pavairošanai, ieskaitot tam pielāgotos privātos ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.
asgovernmentjoint-stockmk