29. Article — Šā panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad

ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var izbeigt tiesvedību lietā. Tomēr šī norma paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet ne pienākumu to darīt. Ja pastāv kāds no Satversmes tiesas likumā minētajiem apstākļiem, kas pieļauj tiesvedības izbeigšanu, tas vēl nenozīmē, ka tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama vai nepieciešama. Tādējādi visupirms jāpārbauda, vai ir pamats tiesvedības izbeigšanai un, ja šāds pamats ir, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt. Satversmes tiesas 1. kolēģijas 2013. gada 6. novembra lēmumā par lietas ierosināšanu ir norādīts: no pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem konstatējams, ka nepastāv vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai, jo iespējamais pamattiesību ierobežojums izriet tieši no apstrīdētās normas. Taču Pieteikuma iesniedzējs ir izvēlējies vērsties tiesā savu pamattiesību aizsardzībai. Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai M. Ēča pieteikumu, taču nolēmusi tiesvedību izbeigt. Līdz ar to uzskatāms, ka Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis visas iespējas ar tiesību aizsardzības līdzekļiem aizstāvēt savas pamattiesības un ir ievērojis termiņu pieteikuma iesniegšanai (sk. Satversmes tiesas 1. kolēģijas 2013. gada 6. novembra lēmuma par lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 195/2013 6. punktu). Minētā kolēģijas atziņa balstās uz prezumpciju, ka situācijā, kad tiesību norma paredz skaidru un nepārprotamu aizliegumu kādu lēmumu pārsūdzēt tiesā, personai vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu nav. Tomēr Administratīvā rajona tiesa pieņēma lietu izskatīšanai, tātad Pieteikuma iesniedzējs varēja paļauties uz to, ka tiesa rīkojas tiesiski. Tādējādi, vērtējot pieteikuma iesniegšanas termiņa ievērošanu Satversmes tiesā, tas skaitāms no brīža, kad Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir ievērojis Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā paredzēto sešu mēnešu termiņu. Satversmes tiesa nevar piekrist arī Pārvaldes norādītajam, ka tiesvedība būtu izbeidzama, jo Pieteikuma iesniedzējs neesot izmantojis iespēju pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu Augstākajā tiesā. Satversmes tiesa jau iepriekš atzina, ka Pieteikuma iesniedzējam nemaz nebija jāvēršas administratīvajā tiesā, jo vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi šajā gadījumā nepastāv. Līdz ar to šādu līdzekļu izmantošana nevar būt priekšnoteikums konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Tādējādi izskatāmajā lietā nav Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktā tiesvedības izbeigšanas pamata un tiesvedība ir turpināma. 10. Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. pants nenozīmē, ka personai tiek garantētas tiesības uz jebkura tai svarīga jautājuma izlemšanu tiesā (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2004-14-01 8. punktu). Satversmes