4. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Likumdevējs, ieviešot noguldījumu garantiju shēmu, jau sākotnēji likumā esot noteicis, ka kredītiestādes valdes locekļu izdarītie noguldījumi netiek garantēti. Arī Direktīva 94/19/EK paredzot dalībvalstij rīcības brīvību to personu noteikšanā, uz kurām neattiecas noguldījumu garantija. Apstrīdētā norma liekot kredītiestādes vadošajām amatpersonām būt piesardzīgākām kredītiestādes pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī atturot no tādu lēmumu pieņemšanas, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes darbību. Komerclikums paredzot sabiedrības valdes locekļa pienākumu veikt sabiedrības pārvaldes funkcijas. Ja attiecīgajai personai vienalga kādu iemeslu dēļ veikt minētās funkcijas nav iespējams, tad tai esot pienākums atkāpties no amata. Valdes loceklis savu rīcību nevarot attaisnot ar argumentu, ka viņš valdē ievēlēts vienīgi "skata pēc" un vadības funkciju pēc būtības nav veicis. Komerclikums nosakot, ka valdes locekļi sabiedrību vada kopīgi. Komisija norāda, ka kredītiestādē pieļaujama kompetenču sadalīšana starp tās valdes locekļiem. Tomēr dalītā kompetence tos neatbrīvojot no pārraudzības pienākuma - valdes loceklim jebkurā gadījumā, ja tas nav pietiekami pārraudzījis citu valdes locekļu darbību, jābūt gatavam par to atbildēt. Līdz ar to neesot pamatots Pieteikuma iesniedzējas apgalvojums, ka kredītiestādes valdes loceklis ne visos gadījumos ir atbildīgs par kredītiestādes maksātnespējas iestāšanos. Papildus vispārējiem kredītiestādes kā komercsabiedrības pārvaldīšanas pienākumiem Kredītiestāžu likums uzliekot tās valdei pienākumu veikt normatīvajos aktos paredzēto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. Šis pienākums aptverot vairākas darbības, piemēram, lēmumu pieņemšanu par tādu personu kreditēšanu, kuras ir saistītas ar konkrēto kredītiestādi, paziņošanu par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu kredītiestādes turpmāko vadību. Komisija vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikuma iesniedzējas kā Krājbankas valdes locekles kompetencē bijusi tieši bankas grāmatvedības uzskaite. Savukārt viens no iemesliem tam, ka Komisija pieņēma lēmumu par Krājbankas valdes darbības apturēšanu, bijusi apzināti maldinošu finanšu pārskatu iesniegšana Komisijai. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas apgalvojums, ka viņa ar savu darbību nevarējusi sekmēt noguldījumu nepieejamības iestāšanos, neesot ticams. Minēto apgalvojumu liekot apšaubīt arī tas fakts, ka kriminālprocesa ietvaros Pieteikuma iesniedzējai ticis piemērots aizdomās turētās statuss un viņas noguldījumiem Krājbankā uzlikts arests.