6. Article

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts M.iur. (Oxon) Rūdolfs Eņģelis - norāda, ka kredītiestādes valdes locekļi pietiekami efektīvi spējot sevi pasargāt no noguldījumu nepieejamības riska un sevišķa tiesiskā aizsardzība noguldījumu nepieejamības gadījumā tiem neesot nepieciešama. Apstrīdētajā normā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķi nevarot viennozīmīgi uzskatīt par tādu, kas vērsts uz kredītiestādes valdes locekļa sodīšanu. Par to liecinot tas apstāklis, ka likumdevējs kredītiestādes valdes loceklim ļauj noguldīt savus finanšu līdzekļus jebkurā kredītiestādē. Būtu pamatoti uzskatīt, ka ar apstrīdētās normas palīdzību likumdevējs izšķīries par aizsardzības nesniegšanu tādiem noguldītājiem, kuri, ņemot vērā savas spējas un kompetenci finanšu jomā, paši var sevi pasargāt. Kredītiestādes valdes locekļu pienākumus un atbildību pamatā regulējot Komerclikums. Minētā likuma 169. panta pirmajā daļā noteiktais "krietna un rūpīga saimnieka" pienākums esot pilnā mērā attiecināms arī uz kredītiestādes valdes locekli, un šā pienākuma neievērošana varot izraisīt civiltiesisko atbildību. Savukārt to, kā minētais jēdziens tiek piepildīts ar konkrētu saturu, nosakot kredītiestāžu darbības īpatnības. Kredītiestāde rīkojas ar tai uzticētajiem finanšu līdzekļiem, ko tā piesaistījusi no saviem klientiem. Līdz ar to kredītiestādes valdes locekļiem izvirzāmās "krietna un rūpīga saimnieka" pienākuma prasības esot augstākas nekā, piemēram, finanšu tirgus uzraudzībai nepakļautas komercsabiedrības valdes locekļiem izvirzāmās prasības. Kredītiestādes darbības pamatā esot sabiedrības uzticēšanās tās finanšu drošībai un spējai pildīt savas saistības. Tādēļ katram kredītiestādes valdes loceklim šīs kredītiestādes maksātspēja ir pats svarīgākais darbības uzdevums un mērķis. Lielās komercsabiedrībās, tostarp lielākajā daļā banku, katrs valdes loceklis nevarot būt pilnībā iesaistīts visu ikdienišķo jautājumu risināšanā. Lai šādas komercsabiedrības darbība un vadība būtu efektīva, valdes locekļi varot savā starpā sadalīt pārzināmos vadības jautājumus. Tomēr arī šādā gadījumā valdes locekļa tiesības neiesaistīties cita valdes locekļa "kompetences sfērā" un nebūt informētam par citām sabiedrības vadības lietām esot ļoti ierobežotas. Jebkura šāda situācija varot novest pie tā, ka valdes loceklis individuāli nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Neesot iespējams izslēgt situāciju, kad noguldījumu nepieejamība rodas tādu apstākļu dēļ, kurus neviens kredītiestādes valdes loceklis nevar saprātīgi paredzēt un kuru negatīvās sekas pat ar visiem saprātīgajiem drošības un piesardzības pasākumiem nav novēršamas. Taču šādu apstākļu iestāšanās varbūtība esot ļoti maza un šādi apstākļi būtībā esot pielīdzināmi nepārvaramai varai.