10. Article

1. (399)) Demografiskās situācijas dēļ nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus.
2. (400)) Lai veicinātu studiju vienota attīstības procesa realizāciju un stratēģisko plānošanu, t.sk. novērstu studiju programmu pārklāšanos, veicinātu AII mērķtiecīgu savstarpējo sadarbību un sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru, pieejamo akadēmisko un materiālo resursu koplietošanu un starptautiskās sadarbības veicināšanu, plānots stiprināt augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, attīstot tematiskus AII konsorcijus un veicinot funkcionālu un ģeogrāfisku resursu konsolidāciju un koplietošanu, AII stratēģisko partnerību.
3. (401)) AII konsorciji plānoti kā stratēģiskās partnerības starp vairākām AII, t.sk. koledžām, to darbībā iesaistot arī zinātniskās institūcijas un darba devējus. Attīstot augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, tiks ņemtas vērā Viedās specializācijas stratēģijas noteiktās izaugsmes prioritātes un specializācijas jomas, kā arī nodrošināta sinerģija ar valsts nozīmes pētniecības centru (VNPC) zinātnes jomām, kā arī jāparedz šo centru zinātniskās infrastruktūras izmantošana mācību procesā.
4. (402)) Jāveicina augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrāde, to pilnveidošana atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem.
5. (403)) Augstākās izglītības kvalitātes un atbilstības darba tirgus un tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām stiprināšanai nepieciešams uzlabot studiju programmu saturu sadarbībā ar darba devējiem, veicināt studiju programmu atpazīstamību ES valstīs, tādējādi veicinot ārvalstu studējošo piesaisti. Vienlaikus nepieciešams atbalsts arī AII īstenoto studiju programmu konsolidēšanai un zinātniskās darbības kvalitātes pilnveidei, īpaši STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos, studiju programmu satura pilnveidei un ES valodās izstrādei un aprobācijai.
6. (404)) Savukārt, lai veicinātu konkurētspējīgu studiju programmu nodrošināšanu un pasniegšanu, nepieciešams atbalsts pasniedzēju, t.sk. ārvalsts, piesaistei darbam augstākajā izglītībā, kā arī esošā AII personāla kvalifikācijas paaugstināšanai.
7. (405)) Lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes kultūras attīstību atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, kā arī veicinātu Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību, vienlaikus palielinot uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai, ESF finansējumu plānots novirzīt nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR. Lai veicinātu augstākās izglītības studiju programmu starptautisko konkurētspēju, ESF atbalsts plānots AII kopīgo studiju programmu un studiju programmu ES valodās izstrādei un aprobācijai, un šo studiju programmu starptautiskajai akreditācijai.
8. (406)) Lai nodrošinātu kvalitatīvu augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas veidošanu, ieviešanu un izvirzīto mērķu sasniegšanu, augstākās izglītības institūcijās nepieciešams attīstīt politikas analīzes un monitoringa kompetenci.
9. (407)) Mūsdienīgu studiju un pētniecības apstākļu nodrošināšanai nepieciešams turpināt modernizēt augstskolu studiju un pētniecības bāzi, lai veicinātu AII tīkla resursu koncentrāciju un izglītības pieejamību, t.sk. radot vairāk STEM, t.sk. medicīnas un radošajās industrijas, jomās studiju vietas. Atbalstu STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, jomu studiju programmu infrastruktūras modernizācijai plānots piešķirt, nodrošinot studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos.
10. (408)) Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, ir meklējami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ.
11. (409)) 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks uzlabota profesionālās izglītības pieejamība, kas rada nodarbinātības iespējas un ir būtiska tautsaimniecības struktūras pilnveidošanai. Atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk., lai nodrošinātu jaunu profesionālo izglītības programmu izveidi un īstenošanu. Plānots nodrošināt visu profesionālās izglītības programmu prioritārajās izglītības tematiskās jomās un programmu grupās mācību infrastruktūras modernizēšanu, kā arī profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācija tiks celta atbilstoši jaunajam profesionālās izglītības saturam un uzlabotajai mācību infrastruktūrai. Ņemot vērā, ka profesionālās izglītības iestādes atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam plānots izvietot reģionālas nozīmes centros, kā arī plānoto izglītojamo skaitu sadalījumā 50:50 profesionālās izglītības programmās un vispārējās izglītības programmās, to izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešama arī dienesta viesnīcu modernizācija, kas daudzos projektos 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros tika atlikta.
12. (410)) Lai optimizētu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, īstermiņa darba tirgus pieprasījumu, pārmaiņām strauji mainīgajās tehnoloģijās, kā arī, lai nodrošinātu to pieejamību dažādām mērķa grupām, profesionālās izglītības programma tiks pārstrukturēta elastīgajos mācību moduļos – profesionālās izglītības programmu sastāvdaļās ar noteiktu mācīšanās mērķi, uzdevumiem un mācību rezultātiem. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem nepieciešams turpināt profesionālās izglītības sistēmas reformas, ieviešot jaunas vai uzlabojot esošās praktiskās apmācības shēmas. Tiks nodrošināta darba pieredzē un praksē balstīta mācību attīstība profesionālajā izglītībā, attīstot sadarbību ar uzņēmumiem un pilnveidojot personāla prasmes un mācību saturu. Nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti darbam ar pieaugušajiem un sadarbību ar darba devējiem, t.sk. izstrādājot pieaugušo izglītības programmas, lai nodrošinātu darba tirgu ar attiecīgām prasībām atbilstošu darbaspēku.
13. (411)) Ņemot vērā mainīgās darba tirgus prasības un tehnoloģiju attīstību, profesionālās izglītības pedagogiem un prakšu vadītājiem ir nepieciešams pilnveidot arī profesionālās iemaņas profesionālā mācību priekšmeta mācīšanai darba tirgus tendencēm un darba devēju prasībām atbilstošas izglītības nodrošināšanai PII audzēkņiem.
14. (412)) Plānoti atbalsta pasākumi iekļaujošas un individuālo spēju attīstošas izglītības attīstībai, t.sk. jauniešu ar speciālām un īpašām vajadzībām iekļaušanas pasākumiem un pasākumiem izglītojamo mācību grūtību un mācīšanās traucējumu diagnosticēšanā, nepieciešamā pedagoģiskā personāla un atbalsta personāla nodrošināšanā. Atbalsts tiks sniegts profesionālās izglītības satura pilnveidei, kas nodrošinās EQAVET kvalitātes prasību un Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras ieviešanu Latvijā.
15. (413)) Lai paaugstinātu profesionālās izglītības programmu kvalitāti, jāturpina uz sasniedzamajiem rezultātiem balstīta modulāro profesionālās izglītības programmu izstrāde (līdz 2020.gadam tiks izstrādātas atlikušās 184 no 240 programmām), līdz 2020.gadam tiks izstrādātas 16 nozaru kvalifikācijas struktūras (2007.–2013.gada periodā veikta 14 nozaru izpēte) 162.
16. (414)) Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, sevišķi specifiskām izglītojamo grupām, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem, migrantiem, personām ar invaliditāti, nepieciešami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Nozīmīga loma būs atbalstam karjeras izglītības pasākumiem profesionālās izglītības iestādēs sadarbībā ar darba devējiem.
17. (415)) Lai mazinātu vispārējās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotību un vienlaikus nodrošinātu vispārējās izglītības piedāvājumu atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides modernizēšanai.
18. (416)) Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam:
19. (417)) Lai mainītu mācību procesu, tas tiks pielāgots bērnu vajadzībām, kas ietvers individuālo plānu īstenošanu, metodisko atbalstu pedagogiem, pedagogu kompetenču pilnveidi (t.sk., pedagoģiski diagnosticēt problēmu), atbalsta speciālistu iesaistīšanu, sadarbību ar vecākiem un bērnu iesaisti ārpusklašu aktivitātēs. Tiks pievērsta pastiprināta uzmanība mācību rezultātu monitoringam un cēloņsakarību starp mācību rezultātu ietekmējošajiem faktoriem un izglītojamo mācību sasniegumiem noteikšanai, lai uz kompetencēm balstītajā izglītības saturā paredzētu pasākumus mācību sasniegumu uzlabošanai.
20. (418)) Līdz 2020.gadam plānots nodrošināt kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamību, kā arī plašākas un daudzveidīgas iespējas tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un attīstīt individuālās spējas. Atbalsts tiks sniegts kompetenču pieejā pilnveidota vispārējās izglītības satura izstrādei un aprobācijai, tai skaitā sniedzot atbalstu metodisko un mācību materiālu izstrādei un pasākumu veikšanai iekļaujošas izglītības īstenošanai vispārējā izglītības sistēmā un izglītojamo spēju attīstībai, kā arī visaptveroša izglītības kvalitātes monitoringa izstrādei un īstenošanai mācību kvalitātes uzlabošanai, karjeras izglītības attīstībai, pedagogu, kā arī atbalsta personāla, profesionālās kompetences pilnveidei izglītojamo iekļaujošas un individuālo spēju veicinošas izglītības attīstībai, īstenojot izglītojamo individuālo spēju veicinošas izglītības attīstību un izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu izglītības sistēmā.
21. (419)) Ievērojot to, ka uz 2013.gadu Latvijā identificēts 30 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, kas no jauniešu kopskaita attiecīgajā vecumā veido aptuveni 12.1%, ir būtiski sniegt atbalstu preventīviem un kompensējošiem pasākumiem, kas novērš priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu. Plānots atbalsts jauniešu, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu apzināšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem to atgriešanai izglītības sistēmā vai iesaistīšanai darba tirgū, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, trūcīgajiem un maznodrošinātajiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai, tādējādi mazinot šo bērnu un jauniešu sociālo atstumtību un priekšlaicīgu skolas pamešanu.
22. (420)) Ņemot vērā bērnu un jauniešu zemu līdzdalību neformalajās aktivtātēs, ir būtiski paplašināt atbalsta veidus un jauniešu neformālās izglītības programmu nozīmi jaunu prasmju un pieredzes apgūšanā, veicinot jauniešu uzņēmīgumu un iniciatīvas.
23. (421)) ESI fondu plānošanas periodā 2014.–2020.gadam plānots atbalsts karjeras atbalsta pasākumiem visos izglītības līmeņos, t.sk. integrējot tos izglītības sistēmā, nodrošinot sadarbību ar darba devējiem, kā arī sadarbībā ar augstskolām īstenojot pasākumus skolēnu motivācijas un intereses par dabaszinātnēm palielināšanai, lai kāpinātu nākotnes STEM, t.sk.medicīnas un radošās industrijas, jomu studentu plūsmu.
24. (422)) Karjeras atbalsta pasākumu ietvaros tiks nodrošināta informatīvās un metodiskās bāzes attīstība, lai nodrošinātu atbalstu karjeras izglītības īstenošanas jautājumos, nodrošinātas karjeras konsultācijas izglītojamajiem izglītības iestādēs, kā arī tiks īstenoti citi karjeras atbalsta pasākumi. Karjeras attīstības pasākumu īstenošanā īpaši tiks veicināta sadarbība ar nozares uzņēmumiem, tehniskas un intelektuālas jaunrades pasākumu īstenošana saistībā ar dabaszinātnēm, matemātiku un informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm un tehnoloģijām, ražošanu un būvniecību, veselības aprūpi un vides aizsardzību, kā arī profesiju stereotipu mazināšana un jauniešu motivācijas paaugstināšana apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums.
25. (423)) Lai veicinātu mūžizglītības pieejamību un izmantošanu, plānots paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi, t.sk. izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Lai sekmētu pilnvērtīgu personības attīstību un ļautu cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām, kā arī savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu nodarbināto personu konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu, tiks nodrošināta iespēja nodarbinātām personām pilnveidot kompetences, t.sk. apgūstot neformālās izglītības programmas, paaugstināt profesionālo kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām, kā arī tiks sniegts atbalsts karjeras konsultēšanas pakalpojumiem.
26. (424)) Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, problēmas jārisina kompleksi. Pieaugušo izglītības ietvaros prasmju neatbilstības mazināšanai nepieciešams nodrošināt kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju nodarbinātajiem, ievērojot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes un mainīgās darba tirgus vajadzības.
27. (425)) Plānojot pieaugušo izglītības atbalstu, tiks nodrošināta papildinātība un mērķa grupas demarkācija ar atbalstu nodarbinātajiem specifiskās nozarēs, t.sk. pedagogiem, veselības personālam, sociālajiem darbiniekiem, atbalstu gados vecākiem cilvēkiem kvalifikācijas pilnveidei, kā arī plānoto atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, t.sk. jauniešiem profesionālās kvalifikācijas ieguvei viena līdz pusotra gada laikā. Ievērojot minēto, atbalsts profesionālās kvalifikācijas un kompetences pilnveidei tematiskā mērķa "Ieguldīt izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā" ietvaros plānots nodarbinātiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 50 gadiem, apmācību ieviešanā paredzot atbalsta mehānismu arī sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas tiek aktualizētas katru gadu, parāda darba tirgus tendences tautsaimniecības nozaru, profesiju grupu un izglītības griezumā (tajā skaitā definējot specialitātes, kurās vērojams darbaspēka trūkums, un profesijas, kurās sagaidāms darbaspēka pārpalikums) un tiks ņemtas vērā, izstrādājot nodarbināto apmācību un pārkvalifikāciju plānu tematiskā mērķa "Ieguldīt izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā" ietvaros, tādējādi mērķtiecīgi plānojot atbalstu darba tirgus disproporciju mazināšanai.
28. (426)) Vienotai mūžizglītības sistēmas attīstībai Latvijā tiek ievērots dalītas atbildības un nozaru politikas mijiedarbības princips, kas izpaužas arī atbalsta pieaugušajiem neformālās izglītības nodrošināšanā, t.sk. izmantojot ESF finansējumu. Papildus tam, nodrošinot visu līmeņu izglītības starpresoru koordināciju mūžizglītības attīstībā, tiek iesaistīta konsultatīvā padome "Izglītība visiem" , kuras mērķis ir veicināt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, sabiedrisko un starptautisko organizāciju sadarbību, lai sekmētu mūžizglītības attīstību Latvijā un izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, dzimuma, etniskās piederības un ienākumu līmeņa, sekmējot viņu iekļaušanos sabiedrībā un konkurētspēju darba tirgū.
29. (427)) Balstoties uz pieredzi, plānošanas periodā 2014.–2020.gadam apmācībām un konsultācijas pasākumiem lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā ir atvēlēts ievērojami lielāks finansējuma īpatsvars. Turklāt LAP atbalstam jābūt saistītam ar apmācībām un konsultāciju pakalpojumu pieejamību, īpaši komersantiem, kuri tos apgūst pirmoreiz, paredzot elastīgu pieeju uzņēmumam risināt savas konkrētās vajadzības, izmantojot konsultanta pakalpojumus.
30. (428)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Ieguldīt izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā" ietvaros, ar ERAF, ESF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
31. (429)) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, ESF un ELFLA finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.
32. (431)) Lai veicinātu ātrāku lietu izskatīšanu un lietu atlikuma (neizskatīto lietu) skaita samazināšanos, nepieciešams nodrošinot darbiniekiem profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumus un ieviest alternatīvos strīdu risināšanas veidus, kā rezultātā ne tikai samazinātos " iesaldēto" līdzekļu apjoms, kuri atgrieztos tautsaimniecībā, bet arī tiktu veicināta administratīvā sloga mazināšana publisko pakalpoju saņēmējiem, iedzīvotājiem.
33. (432)) Piedāvātie risinājumi tiesu sistēmas efektivizēšanai veicinās gan tiesvedības procedūru efektīvāku attīstību, gan lēmumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi veidojot tautsaimniecības attīstību atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un nodrošinot ES finanšu līdzekļu likumīgu izmantošanu. Lai mazinātu pēdējo gadu finanšu krīzes negatīvo ietekmi, uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, t.sk. korupcijas noteiktšanas un novēršanas jomā, un panāktu, ka tā darbojas kā vienots darba devējs un nodrošina uz rezultātu orientētu darbību, pakalpojumu sniegšanu un normatīvā regulējuma izstrādi, sniedzot ieguldījumu saimnieciskās darbības vides sakārtošanā, administratīvā sloga un korupcijas risku mazināšanā ir jāattīsta stratēģiska cilvēkresursu vadība ar mērķtiecīgu profesionālo kompetenču attīstīšanas programmu izstrādes un ieviešanas palīdzību, kas veicinātu valsts pārvaldes profesionālo pilnveidi ar profesionāliem, motivētiem un godīgiem nodarbinātajiem. Programmas ietvaros tiks nodrošināta mācībspēku piesaiste no valsts pārvaldes, akadēmiskās vides, privātā sektora un ārvalstīm, lai spētu iespējami aptverošākā veidā reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem valsts pārvaldes kapacitātes saglabāšanā un nodarbināto profesionālajā pilnveidē.
34. (433)) Paralēli jau uzsāktajām reformām valsts pārvaldes efektivitātes celšanas jomā, ir plānots īstenot nodarbināto profesionālās pilnveides pasākumus, kas nepieciešami, lai kvalitatīvi realizētu deleģētās funkcijas un sniegtu valsts pārvaldes pakalpojumus sabiedrībai. 2014.–2020.gadā ir plānota mērķtiecīga un sistematizēta zināšanu un profesionālo prasmju pilnveide, kas balstīta uz mācību stratēģijas bāzes izstrādātiem mācību moduļiem un programmām, ceļot valsts pārvaldē nodarbināto kapacitāti saimnieciskās darbības vides sakārtošanā, administratīvā sloga un korupcijas risku mazināšanā.
35. (434)) Tematiskā mērķa ietvaros, veicinot tautsaimniecības attīstībai atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un attīstot uzņēmējdarbībai draudzīgas pārvaldes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes līmeni, risinot ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, ar ESF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus: