22. Article

1. (264)) Iedzīvotāju skaita sarukums daudzās pašvaldības un tādējādi nodokļu ieņēmumu samazināšanās un pašvaldību ierobežotie finanšu resursi apgrūtina pašvaldību iespējas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos, kultūras, izglītības, u.c. pakalpojumus un rada nepieciešamību samazināt pašvaldību izdevumus pakalpojumu sniegšanai. Šajā kontekstā būtiski uzlabot pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināti pakalpojumi, energoefektivitāti, vienlaikus samazinot arī to negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumam – pēc piederības statusa Valsts kadastra IS reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m2 platībā, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamās platības (3%) veido 280 tūkst. m2. Daudzām ēkām, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm, ir zema energoefektivitāte, ņemot vērā, ka to būvniecības laikā energoefektivitātes aspektiem tika pievērsta maza uzmanība un izpratne par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi bija niecīga. Pašvaldību nepietiekamie budžeta līdzekļi ierobežo to iespējas uzlabot publisko ēku energoefektivitāti, tāpēc vērojams liels enerģijas patēriņš un tādējādi – arī lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Energoefektivitātes pasākumu finansēšana bez finanšu atbalsta varētu izraisīt tarifu paaugstināšanos.
2. (265)) Iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrācija attīstības centros un plānotā saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana nozīmē, ka, plānojot attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš arī vides kvalitātes aspektam. Pašvaldību sniegtā informācija119 liecina, ka specifiska problēma ir Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas, kas pašlaik ir pamestas, kurās atrodas ēku drupas, kuras var būt bīstamas iedzīvotājiem un kurās izveidojies vides piesārņojums, dažādām ķīmiskām vielām nonākot augsnē. Šīs teritorijas degradē pilsētvidi un netiek produktīvi izmantotas. VARAM 2013.gadā veiktajā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzē aptaujā konstatēti 5 826 ha degradētas jeb perspektīvas platības. No 5 826 ha degradētajām platībām plānots revitalizēt 500–700 ha jeb vidēji 12% degradēto teritoriju, šīs teritorijas labiekārtojot. Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav uzsākama bez mērķtiecīgas intervences un ieguldījumiem tās revitalizācijā. Veicot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiks pievērsta vides kvalitātes veidošanai un uzturēšanai, kā arī kultūras vērtību iedzīvināšanai (plašākā nozīmē). Teritorijas reģenerācijas procesā tiks nodrošināts līdzsvars starp sociālajiem, vides un ekonomiskajiem attīstības faktoriem ņemot vērā ilgtermiņa un īstermiņa vajadzības.
3. (266)) Ņemot vērā, ka jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā sākta veiksmīga sadarbība ar privātā sektora komersantiem, kuras ietvaros "pēdējās jūdzes" pakalpojumi tiek nodrošināti izveidoto platjoslu tīkla ietvaros, prognozējams, ka arī 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un mazināta nošķirtība (digitālā plaisa) starp zemas ekonomiskās intereses un augstas ekonomiskās intereses teritorijām. Latvijā ilgstoši pastāv ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības, un tautsaimniecības un tehnoloģiju attīstības radītās pārmaiņas ļoti krasi skārušas tieši lauku teritorijas. IKT jomā valstī pastāv nošķirtība jeb digitālā plaisa starp pilsētām un lauku teritorijām, jo pilsētās tiek piedāvāti konkurētspējīgi platjoslas interneta piekļuves pakalpojumi par pieņemamu cenu, savukārt lielākajā daļā lauku teritoriju šādi pakalpojumi nav pieejami, jo elektronisko sakaru komersantiem to nodrošināšana nav ekonomiski izdevīga. Situācijā, kad komersanti neattīsta maģistrālos tīklus vietās, kur nākotnē nesaskata infrastruktūras konkurences rašanās iespējamību, kā arī komersantiem nav plānu vidējas un zemas ekonomiskās intereses teritorijās attīstīt optiskās abonentlīnijas (saskaņā ar pētījuma120 datiem) (sīkāka esošās situācijas analīze un novērtējums iekļauta "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam121"), ja tiks konstatēts, ka no komersantu puses netiek nodrošināti "pēdējās jūdzes" pakalpojumi pietiekamā apmērā122 stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķu123 sasniegšanai, ieguldījumi "pēdējās jūdzes" nodrošināšanā tiks veikti no valsts budžeta finansējuma124 vai citiem resursiem.
4. (267)) Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem vide kļūst nekonkurētspējīga, tiek kavēta reģionu attīstība un veicināta to noslēgtība. Lai to risinātu, integrētajās pašvaldību attīstības programmās nepieciešams veikt vajadzību analīzi un integrētu starpnozaru skatījumu, vienlaikus nepieciešams veidot mehānismu integrētu projektu īstenošanai, kas ļautu dažādu specifisko atbalsta mērķu ietvaros kompleksi īstenot savstarpēji saistītus projektus.
5. (268)) Transporta infrastruktūras sliktais stāvoklis ierobežo iedzīvotāju mobilitāti pakalpojumu sasniedzamībai, kā arī vērš tālāk no Rīgas atrodošās teritorijas nepievilcīgākas dzīvesvietas izvēlei un saimnieciskās darbības veikšanai. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām un ārvalstīm ir būtiska problēma un vienlaikus laukos dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju (Latvijas pilsētās 2010.gadā dzīvoja 49%, laukos – 38% un pilsētlaukos – 13% iedzīvotāju), ir būtiski nodrošināt publiskā sektora spēju sniegt kvalitatīvu atbalstu attīstībai un investīcijām lauku teritorijās, nodrošinot pēc iespējas vairāk pakalpojumu saņemšanu attālināti jebkurā Latvijas vietā. Kvalitatīvi un pieejami saimnieciskās darbības veikšanas, izglītības, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, izmantojot mūsdienīgas e-iespējas, ir svarīgs priekšnosacījums cilvēku piesaistei un saimnieciskās darbības attīstībai lauku teritorijās.
6. (269)) Kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam (projekts), Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (projekts) secināts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums pašlaik ir saimnieciskās darbības un reģionu attīstībai nepietiekami izmantots resurss, jo nav nodrošināta kultūras un dabas mantojuma pieejamība atbilstoši pieprasījumam. Latvija ir valsts ar bagātu kultūras un dabas mantojumu, kas nodrošina pamatu gudras un radošas sabiedrības veidošanai un sniedz izšķirošu lomu noturīgai ekonomiskajai izaugsmei.
7. (270)) Latvijas kultūras mantojumam ir izcils, bet samērā maz izmantots potenciāls, kas līdz šim lielā mērā ticis ignorēts. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem 2012. gadā kultūras pieminekļu objektu skaits Latvijā bija 8 651 objekts, t.sk. valsts nozīmes ir 5 228 un vietējas nozīmes – 3423. Labā stāvoklī atrodas 27% un apmierinošā stāvoklī – 61% kultūras pieminekļu.
8. (271)) 2007.–2013.gada plānošanas periodā 3.4.3.pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" ietvaros atbalstīti 17 projekti, veicot ieguldījumus kultūrvides sakārtošanā un kultūras mantojuma objektu atjaunošanā, attīstot teritoriju ekonomisko rosību, tai skaitā, nodrošinot uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus, palielinot iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīvē un palielinot kultūras pakalpojumu klāstu. 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikti ieguldījumi pilsētu un novadu mērogā, gan arhitektūras, gan sociālajā aspektā īstenojot projektus 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība" ietvaros. Konkursā "Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi" (European Destinations of Excellency- EDEN) 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība" projekta Nr.3DP/3.4.2.1.1/09/APIA/LIAA/003 "Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide" īstenošanas noslēguma fāzē Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, t.sk. projekta ietvaros izveidotās tūrisma takas, 2011.gadā tika atzīts par Latvijas uzvarētāju.125
9. (272)) Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam un Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam noteiktajam, Baltijas jūras piekrastes teritorija sastāv no pašvaldībām, kas robežojas ar jūru, jo NUTS 3 piekrastes reģioni nav pietiekoši reprezentatīvi, lai parādītu piekrastes sociālos un ekoloģiskos procesus. Piekrastes pašvaldību126 izaicinājumi ir zemais iedzīvotāju blīvums, iedzīvotāju un darba vietu skaita samazināšanās, kā arī ierobežojumi saimnieciskajai aktivitātei, kas saistīti ar novietojumu pie jūras. Iedzīvotāju skaits 7 no 13 piekrastes novadiem pēdējos piecos gados samazinājās straujāk nekā vidēji Latvijas pašvaldībās (CSP, 2013). Līdz ar savvaļas zivju resursu samazināšanos, samazinās arī darba vietu skaits zivsaimniecībā. Nodarbinātība piekrastes komerczvejas sektorā no 1300 nodarbinātajiem 2005.gadā ir samazinājusies līdz 108 nodarbinātajiem 2012.gadā (CSP, 2013). Lauksaimniecības attīstību piekrastē ierobežo zemas kvalitātes augsnes, turklāt ekonomiskā darbība, t.sk. mežsaimniecība un būvniecība, piekrastē jāsaskaņo ar stingrām dabas un vides aizsardzības prasībām. Klimata pārmaiņu sekas piekrastes pašvaldībās ir izteiktākas nekā iekšzemē. Pēc KALME127 pētījumu datiem krasta erozija Latvijas teritorijā nākamajos 15 gados ietekmēs 258 km (jeb 51,5%) no krasta līnijas. Turklāt aptuveni 60% piekrastes teritoriju no 1945.gada līdz 1991.gadam bija Padomju Savienības pierobežas zona ar ierobežotu civilpersonu mobilitāti un saimniecisko aktivitāti, tāpēc infrastruktūra piekrastē ir nepietiekami attīstīta128. Mērķteritoriju izaicinājumu risināšanai, īpaši piekrastē un Latgales reģionā, nepieciešami koordinēti risinājumi, investīcijas no ESI fondiem, kas savstarpēji papildinot viena otru veicinās stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR un Integrētās jūrlietu politikas (ieskaitot Zilās izaugsmes stratēģiju un integrēto piekrastes pārvaldību) mērķu sasniegšanu, kā arī sekmēs integrētu piekrastes attīstību.
10. (273)) Pēc ETS programmas ESPON projekta ESaTDOR datiem jūras sektora nozīmīgums Latvijas ekonomikā ir augsts, tāpēc īpaši jāfokusējas uz piekrastes – jūras funkcionālo sasaisti, īstenojot Zilās izaugsmes stratēģijā un Eiropas stratēģijā lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē (COM (2014) 86 final) projektā noteiktos mērķus.
11. (274)) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam129 ir identificētas teritorijas ar augstu tūrisma eksporta potenciālu, iekļaujot visu Baltijas jūras piekrasti. Nakšņojumu skaits piekrastes pašvaldībās (neskaitot Rīgu) ir ievērojami pieaudzis – vidējais pieaugums gadā no 2010. līdz 2012.gadam bija 15068 nakšņojumi130. Pēc aprēķiniem aptuveni 60 000 apmeklētāju Slīteres Nacionālajā parkā pienesums vietējā ekonomikā 2011. gadā ir 996 000 – 1 138 300 EUR gadā131. Piekrastes apmeklētību veicina dabas un kultūras mantojums, kas ietver tādas vērtības kā 42 ES nozīmes biotopi un Natura 2000 teritorijas132, kas aizņem 49% no 498 km krasta līnijas kopgaruma, 330 km garās smilšainās pludmales un 1303 kultūras pieminekļi133. Tas ir vērtīgs ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas resurss. Viens no risinājumiem ir dabas un kultūras mantojuma un ar to saistītās infrastruktūras134 attīstība, kas veicinās uzņēmējdarbības diversifikāciju, uzlabos piekļuvi šīm vietām, samazinās apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz biotopiem un Natura 2000 teritorijām, kā arī mazinās klimata pārmaiņu ietekmi. Ņemot vērā minēto plānoti uz integrētajām attīstības programmām balstīti ieguldījumi, starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma objektu un saistītās infrastruktūras renovācijai, rekonstrukcijai un izbūvei, kā arī kultūras un dabas mantojuma objektā nodrošināto pakalpojumu pilnveidošanai, jaunu pakalpojumu izveidei, veicinot reģionālo attīstību un pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un radot jaunas darbavietas atbalstāmajās teritorijās.
12. (275)) Indikatīvi šos izaicinājumus plānots risināt ar ieguldījumiem 2., 3., 4., 6., 8. , 9. un 10. tematiskā mērķa ietvaros.
13. (276)) Ex-ante novērtējumi tiek organizēti visām trim DP. DP "Izaugsme un nodarbinātība" (ERAF, KF, ESF) ex-ante novērtējumu veic "KPMG Baltics", bet LAP 2014–2020 (ELFLA) un "Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014–2020" (EJZF) novērtēšanu nodrošina "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts".
14. (277)) DP "Izaugsme un nodarbinātība" ir sagatavots ex-ante novērtējuma ziņojums par tās gala versiju. Kopumā novērtētāji secina, ka:
15. (278)) Vienlaikus no DP "Izaugsme un nodarbinātība" ex-ante novērtējuma secinājumiem programmas izstrādes procesā ir iestrādātas vairākas būtiskas rekomendācijas. Izrietoši no novērtētāju analīzes pilnveidoti apraksti un precizētas atbalstāmās darbības lielākajai daļai prioritāro virzienu specifisko atbalsta mērķu. Balstoties uz ekspertu ieteikumiem, nozīmīgi pilnveidota DP "Izaugsme un nodarbinātība" rādītāju sadaļa un kopējo rādītāju lietojums atbilstoši fondu regulās un vadlīniju dokumentos noteiktajām prasībām (piemēram, 1., 3. un 7. prioritārajam virzienam).
16. (279)) Attiecībā uz finansējuma sadalījumu ex-ante novērtētāji secina, ka piedāvātais finansējuma izlietojums 2014.–2020. gadam liecina par konsekventu pieeju DP "Izaugsme un nodarbinātība" noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto nacionālo un reģionālo vajadzību un problēmu risināšanu. Atbilstoši ex-ante novērtējuma starpversijas rekomendācijām ir papildināts pamatojums DP "Izaugsme un nodarbinātība" multi-fondu prioritāro virzienu nepieciešamībai (3., 4., 6., 7. un 8. prioritārajam virzienam), kā arī atvēlētā finansējuma sadalījumam starp visiem prioritārajiem virzieniem. Saskaņā ar rekomendācijām, kas izriet no vajadzību analīzes, nozīmīgi palielināts finanšu piešķīrums P&A, pārdalot 127 milj. Euro (38,7% pieaugums) prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas". Ņemot vērā novērtētāju secinājumus par 9. prioritārā virziena specifisko atbalsta mērķu pārklāšanos ar citiem prioritārajiem virzieniem, no plānošanas dokumentiem dzēsts 9. prioritārais virziens, tā specifiskos atbalsta mērķus un darbības integrējot 3., 4.un 7. prioritārajā virzienā.
17. (280)) Attiecībā uz vides pārskatu novērtētāji secina, ka DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvertie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes ir atbilstošas hierarhiski augstākos plānošanas dokumentos izceltajam un norādītajam. Neviens no minētajiem tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm nav uzskatāms par Latvijai apgrūtinošu un vides apstākļus būtiski ietekmējošu, un to īstenošana ir neitrāla attiecībā pret pašreizējo vides kvalitāti Latvijā. Vienlaicīgi tās ir iespējas, jo vairāki tematiskie mērķi ir paredzēti tieši vides kvalitātes uzlabošanai un veicinās ilgtspējīgu attīstību (piemēram, tādi tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes kā pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs, vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte, daļēji arī ilgtspējīga transporta sistēma).
18. (281)) Novērtētāji arī norāda, ka plānošanas procesā nepieciešams pievērst uzmanību atsevišķiem aspektiem, kas, iespējams, ir nepietiekoši skaidri izklāstīti DP "Izaugsme un nodarbinātība", kā arī tiem specifiskiem atbalsta mērķiem, kuru īstenošana var radīt negatīvu ietekmi uz vidi – lokālā vai nacionālā mērogā.
19. (282)) Vides pārskata sākotnējās redakcijas paredzēja vairākus ieteikumus DP "Izaugsme un nodarbinātība" pilnveidei negatīvās ietekmes novēršanai un samazināšanai. DP "Izaugsme un nodarbinātība" ir ņemti vērā ieteikumi un attiecībā uz specifisko atbalsta mērķi 5.1.2. pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus lauku teritorijās, ir skaidri noteikti ierobežojumi un nosacījumi (piemēram, plānotās darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību). Ņemta vērā arī rekomendācija pozitīvās ietekmes uz vidi pastiprināšanai paplašināt "Horizontālā principa: Ilgtspējīga attīstība" aprakstu par tā piemērošanas veidiem, kā arī šo horizontālo principu iestrādājot KP fondu vadības un kontroles sistēmas koncepcijā (un attiecīgi MK noteikumos) 2014. –2020.gada periodam. Līdzīgi, horizontālā principa praktiskas pielietošanas veicināšanai DP "Izaugsme un nodarbinātība"gala redakcijā ir iekļauta norāde, ka atsevišķos specifiskajos atbalsta mērķos iekļauto darbību realizēšanai var tik paredzēta zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošana. Līdzīgi atbalstāmajās darbībās 4.1.1., 4.2.1. un 4.2.2. specifiskajiem atbalsta mērķiem ir iekļautas norādes par minimālo sasniedzamo enerģijas resursu ietaupījumu attiecībā pret publisko investīciju atbalstu, kā arī ir norādīta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.
20. (283)) Noslēgumā novērtētāji atzīmē, ka DP "Izaugsme un nodarbinātība" paredzētas darbības pašreizējā detalizācijas līmenī (t.sk. neietverot plānoto darbību teritoriālo piesaisti) nav tieši vērtējamas pēc to ietekmes uz vides kvalitāti, tas jāveic nākošajā posmā, vērtējot iecerēto saimniecisko darbību ietekmi pēc valstī noteiktās ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras.
21. (284)) LAP 2014–2020 (ELFLA) ex-ante neatkarīgie novērtētāji (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts) ir iesnieguši gala ziņojuma projektu, kurā sniegtie secinājumi un rekomendācijas tiek izvērtētas ZM ekspertu līmenī.
22. (285)) Kopējā novērtējuma sadaļā eksperti norāda, ka LAP 2014–2020 ir veiksmīgi līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības aspektu komponentes un programmu var izmantot izvirzīto mērķu sasniegšanai. Veicot ex-ante novērtējuma atskaitē ieteiktos pilnveidojumus, LAP 2014­–2020 varētu tikt pilnveidots un iesniegts EK.
23. (286)) Ex-ante novērtētāji secina, ka situācijas raksturojuma un vajadzību sadaļa sagatavota profesionāli, gandrīz visas nozīmīgākās risināmās problēmas apskatītas pietiekami vispusīgi un aptver ES lauku attīstības prioritāšu virzienus. Kopējo konteksta rādītāju lietojums vairākās jomās ir korekts, jo situācijas aprakstā izmantoti nepieciešamie konteksta rādītāji un norādītas to vērtības. SVID analīzē pielietota atbilstoša metodika, iekšējie un ārējie faktori ir ranžēti pēc nozīmīguma. LAP 2014–2020 SVID analīze ir savstarpēji papildinoša ar citām PL aptvertajām VSS programmām, stratēģijas "Eiropa 2020" horizontālajām prioritātēm un SIVN. Novērtētāji secina, ka izvirzītās risināmās vajadzības galvenokārt atbilst SVID analīzes rezultātiem un situācijas aprakstā izklāstītajam pamatojumam.
24. (287)) Sadaļā par ELFLA DP atbilstību, iekšējo un ārējo saskaņotību konstatēts, ka LAP 2014–2020 ietvertā intervences loģika nodrošina stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, ņemot vērā programmas teritorijā identificētās vajadzības. Ex-ante eksperti pozitīvi novērtē plaša, samērā līdzsvarota ieinteresēto pušu loka iesaistīšanu programmas projekta izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā. Visiem piedāvātajiem LAP 2014–2020 pasākumiem piedāvātās atbalsta formas ir piemērotas, taču eksperti konstatējuši un atskaitē izklāstījuši virkni pilnveidojumu iespēju, nosakot atbalsta likmes dažādos pasākumos. LAP 2014–2020 budžeta dalījumā pa prioritātēm ex-ante eksperti ierosina izvērtēt iespēju palielināt līdzekļu apjomu 1. prioritātes īstenošanai. Šo rekomendāciju ZM ņēmusi vērā, un 1.prioritātes īstenošanas finansējums ir ievērojami palielināts.
25. (288)) Programmas progress un rezultātu noteikšanas sadaļā atbilstoši ekspertu secinājumiem ietverti visi nepieciešamie LAP 2014–2020 kopējie rādītāji. Novērtētais ES kopējo un Latvijai specifisko programmas rādītāju kopums, kas, galvenokārt, ietver ieguldījuma, iznākuma un rezultāta rādītājus, veido daļu no nepieciešamā apjoma. Ex-ante eksperti pārskatā ietvēruši priekšlikumus esošo rādītāju aizstāšanai, precizēšanai, kā arī jaunu rādītāju ieviešanai. Šie priekšlikumi attiecas gandrīz uz visiem pasākumiem. Novērtētāji ierosina politikas veidotājiem formulēt ne vien rādītāja nosaukumu, mērvienību un prognozēto vērtību, bet arī izvērstu definīciju vai aprēķinu formulu, datu ieguves avotu.
26. (289)) LAP 2014–2020 Programmas ieviešanas sadaļā ietverts pietiekami detalizēts vadības un kontroles sistēmas apraksts. Ex-ante novērtētāji, izmantojot LAP 2014–2020 tekstu, kā arī papildinošo informāciju no dažādiem citiem avotiem, secina, ka programmas vadībā iesaistītie cilvēkresursi un administratīvā kapacitāte ir pietiekami LAP 2014–2020 ieviešanai. Ex-ante eksperti rosina pievērst uzmanību ZM kapacitātes pilnveidošanai programmas specifisko rādītāju noteikšanā un sasniedzamo vērtību aprēķināšanā. Lai gan apmierinātība ar LAD darbu ir augsta, arī turpmāk dienesta darbinieku apmācībai ir jāpievērš liela uzmanība un paredzami atbilstoši resursi.
27. (290)) Ex-ante ziņojuma izstrādes ietvaros tika veikts arī LAP 2014–2020 SIVN. SIVN procesā secināts, ka LAP 2014–2020 atbilst ES un nacionālajiem vides politikas plānošanas dokumentiem. Noteiktie pasākumi kopumā nav pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, principiem un nacionālo vides politiku, kā arī veicina Latvijas starptautisko saistību izpildi vides jomā.
28. (291)) Gandrīz visi LAP 2014–2020 ietvertie pasākumi var tieši vai netieši sekmēt vides aizsardzības problēmu risināšanu (ūdeņu piesārņojums, SEG emisijas, gaisa piesārņojums). Ietekmes mērogu noteiks projektu atlases kritēriji, t.i. cik striktas prasības noteiks, piemēram, SEG emisiju samazinājumam jaunas tehnikas iegādei (vai tas būs normatīvos noteiktajās robežās dzinēju energoefektivitātes klasei vai tiks atbalstītas iniciatīvas tehnikas parka optimizācijai, lai samazinātu kopējo degvielas patēriņu).
29. (292)) SIVN konstatēts, ka LAP 2014–2020 ieviešanas rezultātā nozīmīgākās ietekmes uz vidi saistītas ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tomēr programmas īstenošana vairumā pozīciju atstās pozitīvu ietekmi uz vidi un mazinās līdzšinējās nozares attīstībā vērojamos vides risku pieaugumus. Pozitīvās ietekmes attiecināmas uz pasākumiem un rīcībām, kuru tieši vērsti uz vides problēmu risināšanu gan kompensāciju veidā, gan kā tiešais atbalsts.
30. (293)) Pasākumi ir vērtēti pozitīvi un konstatētas dažādas lietas, kas tiks uzlabotas ieviešot pasākumus gan raugoties no bioloģiskās daudzveidības, gan ainavas, gan gaisa un ūdens kvalitātes, augsnes erozijas, klimata pārmaiņām un kultūrvēsturisko mantojumu.
31. (294)) ZRP Ex-ante novērtēšanas aktivitātes ir pabeigtas un neatkarīgie novērtētāji iesnieguši gala ziņojuma projektu. ZM ir sagatavojusi izziņu par Ex-ante novērtētāju komentāriem un atbilstoši tiem veikusi ZRP precizējumus vai sniegusi informāciju par alternatīviem risinājumiem.
32. (296)) Jārada inovāciju kapacitāte, kuras pamatā ir plaša un dziļa zināšanu bāze, starptautiska sadarbība, sadarbība ar industriju, cilvēkresursi, atbilstoša infrastruktūra P&A un inovatīvu projektu īstenošanai, t.sk. publiskā infrastruktūra, un pieejams finanšu kapitāls.
33. (297)) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverto vajadzību un attīstības potenciāla analīzi, 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzētas ERAF investīcijas šādu mērķu sasniegšanai:
34. (298)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju" ietvaros, ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
35. (299)) Lai gan ESI fondu finansējums sniegs nozīmīgu ieguldījumu, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma, bet arī no citiem pasākumiem un veiktajiem ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.
36. (300)) ELFLA ietvaros tiek plānots atbalsts sadarbības veicināšanas pasākumiem, tai skaitā, caur Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības ražībai un ilgtspējai, sekmējot konkurētspējas palielināšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, attīstot un praksē pielietojot jaunas, inovatīvas metodes un tehnoloģijas, un radot iespēju jaunu zināšanu apmaiņai iepriekš minētajās nozarēs.
37. (301)) Lai sasniegtu līdz 2020.gadam izvirzīto mērķi, ir nepieciešams izveidot sabalansētu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju finansējuma struktūru, kuru veido gan nacionālais, gan konkursa kārtībā piesaistītais ārvalstu finansējums, t.sk. palielinot valsts budžeta līdzfinansējumu. Nozīmīgs stratēģiskais mērķis ir privātā sektora ieguldījumu īpatsvara būtisks palielinājums kopējā finansējuma struktūrā, ko plānots sasniegt, gan īstenojot dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina privātā sektora un ārvalstu, t.sk. ES ietvarprogrammas "Horizonts2020" finansējuma piesaisti (specifisko atbalsta mērķu ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais privātais līdzfinansējums veidos līdz pat 65%), gan ieviešot atbalstu nodokļa atvieglojuma veidā, ļaujot noteiktas uzņēmumu P&A izmaksas norakstīt tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu – 3. Tāpat svarīgi ir regulāri veikt instrumentu efektivitātes novērtējumu.
38. (302)) Plānotie ieguldījumi 2014.–2020.gadam sniegs ieguldījumu arī ESSBJR īstenošanā, uzlabojot Latvijas kā Baltijas jūras reģiona valsts globālo konkurētspēju un inovatīvo kapacitāti un sniegumu, kā arī sadarbību pētniecības aktivitātēs reģiona ietvaros. Ieguldījumi P&A un inovācijas kapacitātes stiprināšanā nodrošina sinerģiju un papildinātību ar ES programmu pētniecības atbalstam – "Horizonts 2020", ELFLA, EJZF līdzfinansētajām aktivitātēm un ETS mērķa programmām, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas aktivitātēm pētniecības atbalstam, kā arī "Erasmus +" programmas atbalstu, vērstu uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu pārrobežu mobilitātes ietvaros.
39. (304)) Informācijas sabiedrības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam136 paredz investīcijas platjoslas elektronisko sakaru transporta tīkla ("vidējās jūdzes") attīstībai, e-pakalpojumu attīstībā, pārvaldes procesu optimizācijā un elektronizācijā un digitālā satura veidošanā ar mērķi pilnvērtīgi izmantot IKT potenciālu publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā, pakalpojumu pieejamības veicināšanā, inovatīvas un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā, valsts konkurētspējas paaugstināšanā un darba vietu radīšanā.
40. (305)) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverto vajadzību un attīstības potenciāla analīzi, 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzētas ERAF investīcijas šādu mērķu sasniegšanā: