3. Article

1. (690)) Šajās jomās plānotās ESI fondu investīcijas Latvijā sniegs tiešu ieguldījumu ESSBJR izvirzīto mērķu sasniegšanā. 9.pielikumā sniegts indikatīvs prioritāro virzienu un specifisko atbalsta mērķu uzskaitījums atbilstošo fondu DP, kas sniegs ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanā.
2. (634)) Līdzsvarotas attīstības nepieciešamība ir viens no aspektiem, ko uzsver stratēģija "Eiropa 2020". Kā viena no trīs prioritātēm izvirzīta iekļaujoša izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Stratēģijā "Eiropa 2020" norādīts, ka Eiropa var gūt panākumus, efektīvi izmantojot tās teritoriju daudzveidību, vienlaikus svarīgi, lai ieguvumi no ekonomiskās izaugsmes būtu pieejami visās ES teritorijās.
3. (102)) Latvija ir apņēmusies pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu ar 2015.gada 1.janvāri un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu mājsaimniecībām. Kopš 2013.gada 3.jūnija, kad Latvijā darbību uzsāka Nord Pool Spot, tika atvērts jauns Elspot tirdzniecības apgabals Latvijā, sasniedzot ilgtermiņa mērķi veidot pārskatāmu un atvērtu Baltijas elektroenerģijas tirgu, kas ir savienots ar Ziemeļvalstu reģiona elektroenerģijas tirgu, nodrošinot elektroenerģijas cenu publisku pieejamību un ticamību. Brīvo tirgu raksturos pārskatāmas un nediskriminējošas cenas, elektroenerģijas piegādātāju brīva izvēle, kā arī fokusēts sociālā atbalsta instruments. Latvija pakāpeniski virzās uz gāzes tirgus liberalizāciju; Saeima ir pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka pakāpenisku tirgus atvēršanu ar 2014.gadu un plāno to pilnībā atvērt 2017.gadā. Latvijas pienākums ir pārņemt nacionālajā tiesiskajā regulējumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības, no kurām būtiskākās ir trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai; sadales sistēmu operatoru nodalīšana.
4. (648)) Plānojot investīcijas pakalpojumu infrastruktūras attīstībai pašvaldībās citu prioritāro virzienu ietvaros, tās jāparedz, ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādēs 2013.–2019.gadam ietverto publisko fizisko pakalpojumu "groza" principu un saturu."
5. (25)) Taču, lai Latvijas tautsaimniecības izaugsme būtu sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās pārmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm.
6. (635)) ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģija (COM/2012/0494) ir īpašs izaicinājums jūras un piejūras teritoriju integrētai un ilgtspējīgai izmantošanai. Būtiska lomu stratēģijas īstenošanā ir stratēģijā "Latvija 2030" definētajai nacionālo interešu telpai – Baltijas jūras piekraste, kas ietver piekrastes pašvaldības175. ESSBJR horizontālā aktivitāte "Telpiskā plānošana" uzsver nepieciešamību pēc savstarpēji saskaņotas jūras un piekrastes plānošanas, tādejādi tuvinot horizontālās aktivitātes galvenā mērķa sasniegšanu – panākt teritoriālo vienlīdzību Baltijas jūras reģionā līdz 2030.gadam. Latvija ir sākusi nacionāla līmeņa piekrastes infrastruktūras plānojuma un jūras telpiskā plāna izstrādi, abus dokumentus izstrādājot vienlaicīgi, kas nodrošinās, ka abos dokumentos ir ņemti vērā visi piekrastes un jūras funkcionālās sasaistes aspekti. Tas veicinās Zilās izaugsmes un ESSBJR koordinētu mērķu īstenošanu, veidojot priekšnoteikumus ilgtspējīgai jūras telpas izmantošanai un tās sasaistei ar aktivitātēm piekrastē.
7. (26)) Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, Viedās specializācijas stratēģijas un NIP ietvaros noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:
8. (103)) Latvijā ir vairāk nekā 300 tūkst. ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.
9. (691)) ESSBJR kontekstā lielākais izaicinājums ir panākt plašāku paraugprojektu skaitu ar Latvijas līdzdalību. Šobrīd atjaunotajā ESSBJR Rīcības plānā ir atrodamas tikai dažas atsauces uz Latviju – pārsvarā tie ir projekti transporta (Rail Baltic, Via Baltica), enerģētikas (NORDEL) un vides aizsardzības (stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" īstenošanai) ("BalticDeal", vadošais partneris: Latvijas Lauku atbalsta un konsultāciju centrs, PRESTO, CLEANSHIP, INNOSHIP), ilgtspējīgas zivsaimniecības (Aquabest) un izglītības jomā. Laika periodā no 2009.–2012.gadam Rīcības plānā bija iekļauti vairāki paraugprojekti vides aizsardzības jomā, kuros piedalījās Latvija (piemēram, BRISK, COHIBA). Latvija piedalās visos projektos, kur vadošais partneris ir HELCOM. Latvija piedalās horizontālo prioritāšu par telpisko plānošanu (Spatial) paraugprojektos "Daudzlīmeņu pārvaldība jūras telpiskajā plānošanā Baltijas jūras reģionā" (PartiSEApate) un klimata pārmaiņām (Climate) "Adaptācija klimata pārmaiņām Baltijas jūras reģionā" (BALTADAPT).
10. (649)) Aktivitāšu ietvaros atbalstu plānots sniegt saimniecisko darbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībai, ēku energoefektivitātes pasākumiem, kā arī degradēto teritoriju revitalizācijai177.
11. 1)) mainīt ražošanas un eksporta struktūru tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;
12. (104)) Lai gan Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES valstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paaugstināšanas ziņā vēl joprojām pastāv virkne izaicinājumu. EK priekšlikumā par vispārējo Savienības vides rīcības programmu "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem" norādīts, ka dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai šajās jomās nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem.
13. (650)) Atbalsta aktivitātes tiks ieviestas, balstoties uz bottom-up pieeju investīciju plānošanā, sniedzot atbalstu pašvaldību integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, kas ir ekonomiski pamatoti un nozīmīgi teritorijas attīstības veicināšanai.
14. (692)) Lai nodrošinātu kopējo ESSBJR mērķu sasniegšanu un integrēšanu dalībvalstu DP, Latvija kopā ar citām reģiona valstīm piedalās regulārās kopējās tikšanās un veicina kopēju sadarbības projektu izstrādāšanu.
15. (636)) Latvijā integrēta teritoriju attīstība ir vērsta uz ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās, Latgales reģionā un Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, īstenojot mērķtiecīgus ieguldījumus. Plašāka analīze pieejama 1.1.sadaļas "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze" apakšsadaļā "Teritoriālā attīstība".
16. (693)) Dažādas organizācijas un sadarbības partneri Latvijā ir piedalījušies un turpina izrādīt interesi par iespēju paraugprojektu (flagship) realizācijai un finansējuma saņemšanai. 2013. gadā Rīgas radošais kvatāls "Tabakas fabrika" saņēma EUR 50 000 sēklas finansējumu sadarbības veidošanai ar Somiju, Zviedriju, Igauniju, Lietuvu, Norvēģiju, Dāniju, Vāciju, Krieviju un Poliju. Jaunizveidotā radošā platforma veicinās starpreģionu pieredzes apmaiņu par inovatīviem izglītības veidiem un labo praksti uzņēmējdarbībā un veicinās MVU un izglītības iestāžu sadarbību kultūras un radošo industriju jomā.
17. 2)) attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību;
18. (651)) Šīs aktivitātes veidos savstarpēju papildinātību ar Lauku attīstības programmā plānotajiem ieguldījumiem lauku attīstības telpā ietilpstošo pašvaldību infrastruktūrā saimnieciskās darbības sekmēšanai, pasākumiem komersantu atbalstam (pārējie pasākumi, kas attiecas uz tematisko mērķi "Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja"), investīcijām transporta infrastruktūrā, kas attiecas uz tematisko mērķi "Ilgtspējīga transporta sistēma" un citiem ieguldījumiem ESI fondu līdzekļu, valsts budžeta, kā arī cita finansējuma ietvaros.
19. (637)) Ņemot vērā starptautiskā un nacionālā līmeņa dokumentus, kas attiecas uz reģionālo attīstību, līdzšinējo Latvijas pieredzi, kā arī iepriekš aprakstītās problēmas reģionālajā attīstībā, Latvijas reģionālā politika ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz vietējās teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam ir noteiktas jaunas mērķteritorijas, atbilstoši Latvija 2030 definētajām nacionālo interešu telpām, un investīciju plānošanā atbalsts paredzēts Baltijas jūras piekrastei komplekso sociālo un vides izaicinājumu un sasaistes ar jūru dēļ, paredzēta plašāka teritoriālās pieejas izmantošana atbalsta sniegšanā teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu, tai skaitā nodarbinātību, teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu ieinteresēto pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros plānots nodrošināt attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, balstoties uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām un redzējumu par kompleksiem problēmjautājumu risinājumiem uz vietām. Latvijas reģionālā politika sniegs ieguldījumu arī globālā izaicinājuma – demogrāfiskās izmaiņas un to sekas – risināšanā.
20. (105)) Saskaņā ar EK pētījumu "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"37 Latvija saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, t.sk. par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. Tā, piemēram, 2010.gadā Latvijā:
21. (638)) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri jeb pilsētas ir teritorijas, kurās jau šobrīd koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, t.sk. augstākās izglītības iestādes. Vienlaikus iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrācija nozīmē, ka plānojot attīstību, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst vides kvalitātes aspektam. Specifiska problēma ir daudzas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas, kas ir pamestas, kurās atrodas ēku drupas un ir izveidojies vides piesārņojums, dažādām ķīmiskām vielām nonākot augsnē. Šīs teritorijas degradē pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas.
22. (656)) Latvija plāno īstenot SVVA, piesaistot vairāku fondu finansējumu, t.i., ELFLA un EJZF, kur ELFLA ir izvēlēts par vadošo fondu.
23. (694)) ESSBJR ietvaros Latvijas biedrības un nodibinājumi ir izrādījuši interesi dalībai paraugprojektā "No skolas uz darbu" (School to work), kas vērsts uz sadarbības veicināšanu starp Baltijas jūras reģiona valstīm cīņā ar priekšlaicīgo izglītības sistēmas pamešanu un jauniešu bezdarbu Baltijas jūras reģionā, kā arī Latvijas organizācijas un sadarbības partneri plāno iesaistīties paraugprojektā "Mācīšanās dzīvei un darbam skolā" (Learning for Life and Work in School – LLWS Baltic), kura mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību, atbalstot preventīvus pasākumus sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem skolās. Tādējādi tiks veicināta ESSBJR mērķa "Palielināt labklājību" un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšana, papildinot DP "Izaugsme un nodarbinātība" prioritāro virzienu "Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana" un "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros plānoto atbalstu jauniešu garantijas īstenošanai un priekšlaicīgas izglītības sistēmas pamešanas novēršanai.Zema oglekļa emisijas līmeņa tematiskā mērķa īstenošana ir tieši saistīta ar ESSBJR ieviešanu, atbalstot tās ar resursu efektivitātes veicināšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu saistītos mērķus, kā arī papildinot apakšmērķa "Uzticami enerģijas tirgi" un prioritātes "Uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību" īstenošanu, tai skaitā īstenojot pasākumus Energoefektivitātes direktīvas ieviešanai. Lai arī prioritārā virziena ietvaros netiek plānots atbalsts starptautiskai sadarbībai un energoinfrastruktūras tīklu attīstībai, plānotais atbalsts energoefektivitātei un vietējās atjaunojamās enerģijas izmantošanai sniegs tiešu ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanai.
24. 3)) attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (jāattīsta jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai – energoefektivitātes paaugstināšana, IKT plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, P&A un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, t.sk. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos un teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšana.
25. (106)) Tomēr jānorāda, ka Latvijā novērojama arī tendence, ka samazinās radīto mājsaimniecības un tiem līdzīgo atkritumu daudzums (no 861 tūkst. t 2007.gadā līdz 613 tūkst. t 2012.gadā), samazinās poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (no 820 tūkst. t 2007.gadā līdz 543 tūkst. t 2012.gadā) un vienlaikus pieaug pārstrādāto sadzīves (visi nebīstamie) atkritumu daudzums – no 475 tūkst. t līdz 1 166 tūkst. t. Radīto sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo atkritumu apjoma kritumu izraisījusi ekonomiskā krīze un ar to saistītās patēriņa izmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī atkritumu rašanās ierobežošanas pasākumu īstenošana, tomēr nevar rēķināties, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, ja uzlabosies ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits stabilizēsies. Savukārt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanās un pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugums saistāms ar mērķtiecīgu atkritumu apsaimniekošanas valsts politikas īstenošanu.
26. (27)) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam ietvaros īstenoti Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanas pasākumi ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi veicinot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. Tāpat veicināta tūrisma attīstība, organizējot reklāmas kampaņas ārvalstīs un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs. Īstenoti arī finanšu pieejamības nodrošināšanas pasākumi, attīstot riska kapitāla sektoru, sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektus savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai.
27. (695)) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.
28. (107)) No 2000.gada, piesaistot KF un ERAF finansējumu, ieguldīti 137,3 milj. EUR, lai Latvijā radītu bāzes infrastruktūru, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, vienlaikus slēdzot un rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves (no kopējā finansējuma 124,2 milj. EUR ieguldīti atkritumu poligonu infrastruktūras attīstībā, 11,8 milj. EUR – nomatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā un 6,7 milj. EUR – dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras attīstībā, ierīkojot vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktus, 29 atkritumu šķirošanas laukumus, 11 kompostēšanas laukumus un 15 šķirošanas pārkraušanas centrus). Jāņem vērā, ka 2007.–2013.gada plānošanas perioda atkritumu aktivitātēs projektu īstenošana vēl turpinās, tāpēc sagaidāms, ka minētās rādītāju vērtības līdz perioda beigām vēl pieaugs.
29. (657)) SVVA ir īpaša pieeja vietējā līmenī. SVVA iesaista un apvieno vietējās kopienas un organizācijas, lai veicinātu īstenot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei caur KSI (CSF) uzdevumiem, kas ir nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte, kā arī sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana, tādējādi nodrošinot teritoriālo attīstību. SVVA izaicinājumi ir aktivizēt lauku kopienas vietējo teritoriju attīstībā, veicinot ekonomisko attīstību un uzlabojot vietējās telpas kvalitāti, tādejādi mazinot vietējo iedzīvotāju aizplūšanu.
30. (639)) Attiecīgi degradēto teritoriju reģenerācija ir priekšnosacījums efektīvai pašvaldību teritoriju resursu izmantošanai, gan risinot piesārņojuma problēmas, gan arī iegūstot papildu teritorijas pilsētas attīstības vajadzībām. Sekmējot pilsētu attīstību, ir svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi. Atbalsts tiks sniegts vides kvalitātes uzlabošanai, veicot ieguldījumus bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, tādējādi novēršot piesārņojuma riskus vai likvidējot esošu vides piesārņojumu, visaptveroši plānojot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un Latgales reģiona pašvaldību attiecīgo teritoriju daļu attīstību.
31. (658)) SVVA pieejas galvenie mērķi un uzdevumi ir sniegt atbalstu lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai. Ar SVVA tiks veicināta lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA), zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēja.
32. (108)) Ja 2007.gadā atbilstošos poligonos apglabāja aptuveni 70% visu apglabājamo nešķiroto sadzīves atkritumu, tad 2012.gadā šie atkritumi 100% apjomā tika apglabāti poligonos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (piesaistot KF un ERAF līdzfinansējumu līdz 2012.gadam izveidoti 11 atkritumu apglabāšanas poligoni, t.sk. viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons, rekultivētas 316 normatīviem neatbilstošas atkritumu izgāztuves). Uzsākta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas īstenošana, kas turpmākajā periodā būtiski jāattīsta, lai sekmīgi nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā un veicinātu atkritumu hierarhiju38. Jāatzīmē, ka jaunu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecības un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšanas rezultātā uzlabojusies arī atkritumu statistika.
33. (640)) Saskaņā ar ES Padomes 2013.gada rekomendācijām Latvijai ir jāturpina energoefektivitātes uzlabošana. Būtisks aspekts, ko nepieciešams risināt, ir pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināti publiskie pakalpojumi, nepietiekama energoefektivitāte. Attiecīgi atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes vecināšanai plānojams atbilstoši integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot pašvaldību izdevumus par siltumapgādi un mazinot demogrāfijai nelabvēlīgos efektus (galvenokārt emigrāciju), kas būs rezultāts siltumtarifu samazinājumam vai siltumtarifu pieauguma apturēšanai. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus iespējams novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.
34. (696)) Statistikas dati par nabadzības riska indeksu178 Latvijā ir pieejami statistisko reģionu (NUTS3) līmenī, un 2011.gadā rādītājs variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā (Pierīgā – 15,5%, Kurzemē – 19,8%, Zemgalē – 22,2%, Vidzemē – 27,8%). Tādējādi Latvijas vidējais rādītājs – 19,4% nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, neatspoguļo teritoriālās atšķirības, kas vērojamas starp reģioniem. Tāpat lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam nekā pilsētu iedzīvotāji. Partnerības līguma izstrādes laikā Latvijā nav pieejami statistikas dati par nabadzības riska indeksu vietējo administratīvo teritoriju – novadu un pilsētu griezumā. Tomēr par neviendabīgo situāciju statistisko reģionu ietvaros liecina, piemēram, Labklājības ministrijas operatīvie dati par personu skaitu, kurām spēkā ir trūcīgas personas statuss (skatīt pielikumā "Iedzīvotāju skaits, kam 2013.gada janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss") Aprēķinot iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir spēkā trūcīgas personas statuss, no visiem attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājiem, secināms, ka 2013.gada janvārī trūcīgu personu īpatsvars variēja no 0,88% iedzīvotāju Mārupes novadā līdz 25,27% Ciblas novadā, kamēr vidēji Latvijā minētajā periodā trūcīgas personas statuss bija spēkā 5,37% iedzīvotāju. Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Latvijas rīcības nabadzības līmeņa samazināšanai balstītas uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu; ESF atbalsts tiek plānots veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. Nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirības atbilstoši konkrētā pasākuma saturam (t.sk. plānojot vairāk resursu ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanas programmām un mobilitātes atbalstam reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni un mazāku skaitu brīvo darbavietu).
35. (28)) NIP ietvaros un Viedās specializācijas stratēģijā eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzē identificētas šādas galvenās Latvijas priekšrocības – zemas darbaspēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskajos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, ieguldījumu drošība.
36. (641)) Jāuzsver, ka Latvijas reģionālajā politikā līdz 2020.gadam teritoriju attīstības rādītāju izlīdzināšana ir nevis plānotā rīcība (mākslīgi pārdalot resursus vai bremzējot attīstītāko teritoriju izaugsmi u.tml.), bet rezultāts, ko plānots sasniegt, īstenojot mērķtiecīgus reģionālās politikas pasākumus. Tas sasniedzams, teritorijām kāpinot savu izaugsmi, gan efektīvāk izmantojot to rīcībā esošos resursus, gan saņemot atbalstu no attiecīgajām teritorijām pielāgotiem valsts reģionālās politikas atbalsta instrumentiem.
37. (659)) SVVA pieejas mērķa grupa ir indikatīvi VRG, lauku un zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju iedzīvotāji, uzņēmēji, biedrības un nodibinājumi.
38. (109)) Vismaz minimālas iespējas iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā ir nodrošinātas ~80% valsts iedzīvotāju, savukārt dalītā atkritumu savākšanas sistēma ir pieejama ~37% valsts iedzīvotāju. Attiecībā uz speciālo atkritumu grupu – videi kaitīgas preces, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, nolietoti transportlīdzekļi, apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību, var secināt, ka dalītās savākšanas pakalpojums ir nodrošināts, jo uz šīm atkritumu grupām tiek attiecināts ražotāja atbildības princips, kas ir veicinājis šo atkritumu nodošanas iespēju garantēšanu tirdzniecības vietās, kā arī savākšanas punktu tīkla izveidi visā Latvijas teritorijā. Uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide tomēr nenodrošina nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu, piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītās vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām. Tas apdraud vides acquis izpildi atkritumu jomā attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi papīram, metālam, plastmasai un stiklam, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi.
39. (697)) Mērķa grupas, kuras visvairāk pakļautas nabadzības riskam, ir nepilnas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, mājsaimniecības, kurā ir tikai viens loceklis. Šo grupu situāciju paredzēts uzlabot nodokļu un pabalstu sistēmu izmaiņu rezultātā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un stiprinot sociālo darbu pašvaldībās. Personām ar invaliditāti atbalsts plānots vairākos virzienos – iekļaujošas izglītības attīstībai, nodarbinātības atbalstam un pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā, lai veicinātu personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi sabiedrībā. Īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu ES fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti.
40. (29)) NIP ietvaros veiktā anlīze identificē šādus galvenos izaicinājumus MVK konkurētspējas palielināšanā un komersantu iedrošināšanā uz inovācijām un radošumu:
41. 1)) zema produktivitāte , īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35% no ES vidējā rādītāja 9, un zems zinātņietilpīgu produktu īpatsvars gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (Latvijā – 6,3%, ES vidējais rādītājs – 15,6% 2012.gadā) 10;
42. (698)) Detalizētāka informācija tiek sniegta DP "Izaugsme un nodarbinātība" 5.sadaļā "Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas".
43. (642)) Ņemot vērā augstākminēto, līdzsvarotas attīstības sekmēšanu primāri plānots veicināt, koncentrējot publisko investīciju atbalstu telpiskās plānošanas procesā noteikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros visā Latvijas teritorijā. Investīciju apjoms starp attīstības centriem tiks diferencēts pēc to sociālekonomiskajiem rādītājiem.
44. (660)) SVVA pieeja no ELFLA ir īstenojama visā Latvijas lauku teritorijā, ieskaitot pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 15 000. Indikatīvi tiktu izveidotas 32 VRG. Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgas attīstības pasākumi tiks īstenoti zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās.
45. (110)) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apjomā eksportēts papīra un kartona iepakojums un papīrs un kartons, aptuveni 90% apjomā – plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir metāla atkritumu eksports – 75% no savāktā,39 jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas, vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārvalstīm.
46. (643)) Lauku teritorijās reģionālās politikas ietvaros visbūtiskākais ir efektīvi reaģēt uz demogrāfisko izmaiņu radītajām sekām (nepieciešami inovatīvi risinājumi nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, atbalsts nelauksaimnieciskajai saimnieciskajai darbībai utt.).
47. (661)) Plānotais finansējums SVVA pieejas pasākumu īstenošanai:
48. 2)) zems inovāciju sniegums – inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā sasniedz tikai 29,9%, (salīdzinājumam – Lietuvā – 34,5%, Igaunijā – 56,8% un ES vidējais rādītājs – 52,9%) 11 un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, t.sk. apstrādes rūpniecībā (sk. 4.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību 1213;
49. (699)) Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī ES mērogā. Saskaņā ar Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas179 NUTS 3 statistisko reģionu grupā Latvija 2009. gadā uzrādīja ceturto sliktāko rezultātu starp ES dalībvalstīm (43,3%). Līdzīgas tendences ir arī citos teritoriju sociālekonomiskās attīstības rādītājos. Iedzīvotāju skaits laikā no 2000.–2011.gadam ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies; atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25–30% (Tautas skaitīšanas dati). Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā180.
50. (111)) Saskaņā ar iepriekšminēto Latvija daudzos aspektos neizpilda atkritumu apsaimniekošanas direktīvu (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK, 2000/53/EK):
51. 3)) vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai , pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems uzņēmumu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados. Piemēram, 2011.gadā uz 1 000 darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13,55 jauni komersanti 14, bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) skaits (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) ir neliels – 921 šāda veida komersants 2007.gadā un attiecīgi 258 un 98 komersanti 2008.gadā un 2009.gadā 15;
52. (112)) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:
53. (662)) LAP, Rīcības programmas ietvaros īstenojamajai SVVA pieejai tiks izveidota viena kopēja vietējās attīstības stratēģiju atlases komiteja, ko veidos par SVVA pieejas ieviešanu atbildīgās iestādes. Komiteja pirmajā posmā atlasīs VRG, otrajā posmā atlasītās VRG iesniedz nosacījumiem atbilstošu vietējās attīstības stratēģiju.
54. (644)) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, nepieciešams investīcijas teritorijās balstīt uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos (pašvaldību attīstības programmas kā investīciju pieprasījums nacionālajam līmenim). Šāda veida pieeja tiks īstenota visu pašvaldību teritorijās, ar ESI fondu investīciju palīdzību veicinot stratēģijas "Eiropa 2020", NRP un NAP 2020 izvirzīto mērķu sasniegšanu, veicot integrētu investīciju plānošanu un projektu ieviešanu , nodrošinot pasākumu īstenošanu pēc iespējas tuvu dzīvesvietai, tādējādi mazinot teritoriālo nevienlīdzību.
55. (700)) Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Latvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem nemainīgi ir salīdzinoši zems. ES NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2009.gadā svārstās no 136 500 EUR (Inner London – West reģions Lielbritānijā) līdz 2 300 EUR (Silistra reģions Bulgārijā), savukārt Latvijas statistisko jeb NUTS 3 reģionu – no 13 800 EUR Rīgas statistiskajā reģionā līdz 4 500 EUR uz vienu iedzīvotāju Latgales statistiskajā reģionā.
56. (645)) Plānotā pieeja dos iespēju samazināt pastāvošās pārāk lielās disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, samazinot nepieciešamību iedzīvotājiem pārcelties (it īpaši no Latgales176) uz citām pašvaldībām vai reģioniem (vai citām valstīm) augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, kā arī mazinot turpmāku nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanos Rīgā un tās apkārtējās teritorijās. Būtiksi, lai Rīgas un tai piegulošo teritoriju attīstība nenotiktu uz pārējo reģionu depopulācijas un zemas ekonomiskās aktivitātes rēķina, bet izmantojot tās rīcībā esošos resursus, kā arī vairāk piesaistot papildus resursus ārpus Latvijas, tai skaitā veicinot strādājošo skaita palielināšanos reģionos.
57. (663)) Abos posmos tiks piemēroti atbilstoši atlases kritēriji (piemēram, izstrādātā stratēģija balstīta uz vietējās teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīzi, izvirzītas mērķiem atbilstošas rīcības, noteikti izmērāmi sasniedzamie rezultāti, noteikta skaidra, caurspīdīga un nediskriminējoša projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procedūra).
58. 4)) ierobežota pieeja finansējumam , īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās;
59. (701)) Latgales plānošanas reģionu raksturo īpaši zems iedzīvotāju blīvums, ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. Austrumu pierobežas novadi aizņem 20,6% Latvijas teritorijas, taču tajos dzīvo tikai 7,4% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā, turklāt tajos ir augsts iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars un zems iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars. Arī Lietuvas un Igaunijas pierobežā raksturīgi nozīmīgi izaicinājumi teritoriju attīstībā, taču tie ir līdzīgi citās attālākajās lauku teritorijās esošajiem. Detalizētāku informāciju skatīt sadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība".
60. (664)) Koordinācija un administratīvie pasākumi starp fondiem tiks nodrošināti fondu vadošo iestāžu līmenī, detalizētāks koordinācijas mehānisms tiks atspoguļots fondu DP.
61. 5)) zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte un ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums , t.sk. nepietiekams inženiertehnisko tīklu pārklājums, kas ierobežo jaunu komersantu veidošanos, komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī investīciju piesaisti. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas, gan veicot izejvielu piegādi, gan arī galaproduktu pārvadāšanu;
62. (702)) Lai risinātu demogrāfiskos izaicinājumus attiecībā uz teritoriju apdzīvotību, reģionālo un pilsētu politiku ietvaros nepieciešams revitalizēt attīstības centrus teritorijās, kas strauji iztukšojas, kā arī sekmēt integrētu plānošanu pilsētu un tām pieguļošo teritoriju attīstībai, cieši sasaistot pilsētu un lauku teritorijas (piemēram, sasaistot lauku teritorijas, kas iztukšojas, ar pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pieaug).
63. (646)) Vienlaikus, Rīgas metropoles starptautiskās konkurētspējas stiprināšana ir arī nozīmīgs faktors, lai samazinātu iedzīvotāju, īpaši augsti kvalificētu, aizplūšanu uz citām valstīm.
64. (665)) Sk. sadaļu 3.1.3."Ilgtspējīga pilsētvides attīstība"
65. (647)) 2014.–2020.gada plānošanas periodā ESI fondu ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi teritoriju attīstībai:
66. (703)) Latvijas reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, jauna investīciju plānošanas un atbalsta sniegšanas sistēma teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības un nozaru plānošanas dokumentos.
67. 6)) eksporta iemaņu trūkums MVK , kas neļauj pilnvērtīgi izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas, tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš saistīto nozaru (klasteru) sadarbības attīstības iespējām gan nacionālajā, gan starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs. Tāpat nepietiekami tiek izmantots ienesīgu un eksportspējīgu pakalpojumu nozaru potenciāls, t.sk. radošo industriju potenciāls, kā arī Latvijas kā tūrisma galamērķa veicināšanas rezultātā radītā ietekme uz jaunu uzņēmumu, produktu un darba vietu izveidi;
68. 7)) darbaspēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām;
69. (704)) Reģionālās politikas ilgtermiņa rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kas sasniedzami līdz 2030.gadam: kāpināts attīstībā atpalikušo reģionu attīstības temps, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos – dispersija pēc IKP uz 1 iedzīvotāju mazāka par 30 (bāzes vērtība 2006.gadā ir 46,8); veicināta policentriska apdzīvojuma struktūra, saglabājot pilsētu/lauku iedzīvotāju attiecību 70/30 (t.i. ierobežot lauku iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, ko pilnībā apturēt nav iespējams) (bāzes vērtība 2009.gadā ir 67,8/32,2).
70. (666)) ES un valsts līmenī arvien plašāk tiek atzīta pilsētu kā teritoriju attīstības virzītājspēka nozīmīgā loma reģionu konkurētspējas stiprināšanā. Pilsētu attīstības potenciālu nosaka reģiona telpiskās plānošanas procesā un izmanto, lai stiprinātu ap tām esošās funkcionālās (lauku) teritorijas, tādā veidā veicinot policentrisku (daudzcentru) un līdzsvarotu valsts attīstību. Papildus tam gan Eiropā, gan Latvijā ir atzīts, ka pilsētu un arī pārējo teritoriju attīstība ir jāveicina, ievērojot integrētas pieejas principu un tematiskās koncentrācijas principu. Attiecīgi būtiska nozīme ir integrētu pašvaldību attīstības programmu izstrādei un ieviešanai.
71. (705)) Lai risinātu minētās problēmas, ESI fondu investīcijas tiks izmantotas reģionu potenciāla attīstībai, saimnieciskās darbības vides sakārtošanai un nodarbinātības veicināšanas pasākumiem un izglītībai, jo īpaši konkrētas investīcijas plānojot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un Latgales pašvaldībām. Vienlaikus tiks nodrošināts, ka reģionālajā un vietējā līmenī īstenotie pasākumi sniedz ieguldījumu nozaru politiku īstenošanā uz vietām. Tādējādi jaunās investīciju plānošanas pieejas darbības ietvaros tiks salāgots nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa skatījums par katrā teritorijā veicamajiem ieguldījumiem.
72. 8)) nepietiekama starpnozaru sadarbība nacionālā un starptautiskā līmenī, kas vērsta uz radošuma un inovāciju komercializāciju, attīstot jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību. Veicinot tehnoloģisko un netehnoloģisko, kā arī sociālo un eko inovāciju procesu sasaisti ar uzņēmējdarbību, tiks stiprināta inovāciju kapacitāte, kā arī radošuma pārnesē balstīta mērķtiecīgāka jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde.
73. (667)) Stratēģija "Latvija 2030" definē deviņus nacionālas nozīmes centru tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu, ko nepieciešams stiprināt, lai samazinātu pašreizējo pārmērīgo resursu koncentrāciju ap galvaspilsētu.
74. (30)) 2009. un 2010.gadā produktivitātes pieaugums bija straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, palielinot Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Taču, atjaunojoties tautsaimniecības izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieauga straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados produktivitātes un algu dinamikas plaisa, visticamāk, saglabāsies. No otras puses – darba samaksas kāpums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti. 16
75. (668)) Statistikas dati liecina, ka vairākumam nacionālas nozīmes attīstības centru pietrūkst kritiskās resursu masas un to pozitīvā ietekme uz apkārtējo teritoriju attīstību pašlaik ir ierobežota. Nacionālas nozīmes attīstības centru starpā pastāv ievērojamas atšķirības vairākos attīstības rādītājos, piemēram, pēc individuālo komersantu un komercsabiedrību skaita uz 1000 iedzīvotājiem labākais un vājākais rādītājs atšķiras 2,6 reizes, savukārt pēc bezdarba – 2,3 reizes. Līdz ar to nepieciešams plānot atbalsta pasākumus, kas dos iespēju nacionālas nozīmes attīstības centriem palielināt savu ekonomisko nozīmi un paaugstināt pozitīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju attīstību.
76. (31)) Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo ieguldījumi saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjoms joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tāpēc šai grupai nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.
77. (669)) Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, par ko liecina statistikas dati par nefinanšu investīcijām, darbavietām, ekonomisko aktivitāti tirgus sektorā, bezdarba līmeni, pašnodarbināto un individuālo komersantu īpatsvaru. Tāpat pastāv pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu investoriem trūkums, t.sk. nepilnīga pašvaldību infrastruktūra.
78. (32)) Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo teritoriju un telpu, tai skaitā vidēji un augsti tehnoloģisku nozaru un darbības veidu prasībām atbilstošu telpu, piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums – pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums īpaši attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu. Statistikas dati liecina, ka investīcijas industriālo telpu būvniecībā 2011.gadā veidoja 53,4 milj. EUR, savukārt industriālo telpu rekonstrukcijā – 44,1 milj. EUR. Šīs investīcijas lielākoties tika veiktas, lai pielāgotu telpas konkrētu komersantu vajadzībām, un investīciju daļa, kas tiek veikta industriālās telpās, kas paredzētas iznomāšanai, ir ļoti neliela, izņemot Rīgu un Jelgavu. Latvijā ir būtisks ēku skaits, kas nav rekonstruētas vai netiek pilnībā izmantotas, bet kuras potenciāli varētu tikt iznomātas apstrādes rūpniecības komersantiem. Vairāk nekā 40% no ēkām, kas ir reģistrētas kā ražošanas ēkas, ir neizmantotas, kas apliecina nepietiekamas investīcijas šajā jomā reģionos. Tirgus tendences liecina, ka vidējais pieprasījums attiecībā uz platību nelielām noliktavas vai palīgtelpām ir 150300 m 2, ražošanas telpām nelieliem vai jaundibinātiem komersantiem – 500–1000 m 2, bet darbības paplašināšanai vai ražošanas pārcelšanai uz jaunām telpām – 1200–1500 m 2. Reģionos ārpus Rīgas, kur tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm (ar pieprasījumu pēc noliktavas telpām) ir mazāks īpatsvars, dominē pieprasījums pēc apstrādes rūpniecībai piemērotām telpām. Statistikas dati par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām ražošanas telpu rekonstrukcijai vai būvniecībai liecina, ka jaunu telpu būvniecība bieži ir efektīvāks risinājums nekā esošo telpu rekonstrukcija, jo:
79. (670)) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī lai teritorijām dotu iespēju īstenot savas pašvaldību integrētās attīstības programmu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas nozīmes attīstības centros tiks sniegts, pielietojot bottom-up pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko, izglītības un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām. Līdz ar to Latvijas reģionālās politikas ietvaros investīcijas tiks mērķtiecīgi vērstas uz disproporciju mazināšanu teritoriju starpā, radot līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus, kā arī vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu saņemšanai līdzvērtīgas nozīmes teritorijās Latvijā.
80. (671)) Uz pašvaldību integrētām attīstības programmām balstītu ERAF atbalstu plānots sniegt ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko, izglītības un sociālo problēmu risināšanai deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR apmērā ilgtspējīgai pilsētu attīstības veicināšanai.
81. (33)) Tāpat būtiska problēma ir industriālo pieslēgumu izveide, jaudu palielināšana, kā arī augstās teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas, kas kavē inovatīvu un jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un darbības paplašināšanos. Ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecības un inovatīviem komersantiem nepieciešams integrēts atbalsts, t.sk. neliela izmēra specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei primāri atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem un pašvaldību attīstības stratēģijā paredzētajiem plāniem. Īstenojot minētos pasākumus, tiks atviegloti apstākļi komersantu darbības paplašināšanai un produktivitātes celšanai, inovācijas un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā un radīta iespēja piesaistīt ieguldījumus, t.sk. ārvalstu, un jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks veicināta nodarbinātība, uzņēmējdarbības attīstība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos. Ņemot vērā nepieciešamo kapitāla ieguldījumu apjomu apstrādes rūpniecībā strādājošo komersantu darbības attīstībā, ir nepieciešams būtisks atbalsts atbilstošas infrastruktūras veidā. Industriālās infrastruktūras nodrošināšana ļauj apstrādes rūpniecības komersantiem samazināt neproduktīvo ieguldījumu apjomu un koncentrēties uz savas darbības attīstību, nevis uz pamatinfrastruktūras jautājumu risināšanu, zaudējot produktivitāti. Tādējādi apstrādes rūpniecībai un inovatīvai ražošanai atbilstošas maza apjoma industriālās infrastruktūras (telpas, pieslēgumi, aprīkojums) nodrošināšana ir tieši saistīta ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A un inovācijās, kā arī NIP noteikto politikas mērķu – apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšana Latvijas IKP – sasniegšanu. Šāda veida investīcijas ir atbalstāmas tikai ar nosacījumu, ka komersanti nodrošina līdzfinansējumu atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem.
82. (34)) Jaunu tirgu apgūšanas izmaksu analīzē secināts, ka eksporta tirgos, īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, palielinot izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgākas kļūst kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas.
83. (672)) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas investīcijas no dažādiem tematiskajiem mērķiem, prioritārajiem virzieniem, ieguldījumu prioritātēm un specifiskajiem atbalsta mērķiem, paredzot investīcijas deviņās nacionālas nozīmes pilsētās un funkcionālajās teritorijās integrētiem iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes risinājumiem atbilstoši stratēģijai uzņēmējdarbības vides attīstībai, pilsētvides uzlabošanai, nodarbinātības, energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, sociālās infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.
84. (673)) Lai nodrošinātu ITI ietvaros atbalstāmo darbību atlasi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1301/2013 7.panta 4. un 5.punkta prasībām, vadošā iestāde slēgs deleģēšanas līgumu ar deviņām republikas pilsētu pašvaldībām un sadarbības iestādi.
85. (35)) Latvijas eksporta tirgi un struktūra kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 valstīm un Baltijas valstīm.
86. (36)) Tāpēc būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kam raksturīga t.s. vērtības ķēžu veidošanās, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā. Komersantu sadarbība var tikt veicināta klasteru iniciatīvu ietvaros, attīstot horizontālo un vertikālo sadarbību starp Latvijas komersantiem un sekmējot efektīvāku piegādes vērtības ķēžu veidošanos. Vienlaikus ar ražojošo nozaru eksporta snieguma uzlabošanu, būtiski ir veicināt ienesīgu pakalpojuma nozaru eksporta potenciāla pilnveidošanu un mazināt šo nozaru atkarību no ierobežota skaita mērķa tirgiem. Kā viena no pakalpojumu sektora nozarēm ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību minama tūrisma nozare, kas Latvijā 2012.gadā veidoja 580,5 milj. EUR jeb 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, savukārt 2010.gadā – 5,3% no ieguldījumiem Latvijā radītajā kopējā pievienotajā vērtībā.
87. (674)) Reģionālās attīstības koordinācijas padome darbosies kā konsultatīva institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas – ESI fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas – pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas 7.panta 3.punktam), kā arī ESI fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt sekojošus posmus:
88. (37)) Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un palielina nodarbinātību. Vienlaikus notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās augt arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātība palielināsies lēnāk nekā izaugsme, jo apstrādes rūpniecības izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme, galvenokārt, būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības kāpums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020.gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā pakāpeniski palielināsies darbaspēka pieprasījums, un jau patlaban atsevišķās jomās jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru.
89. (675)) Pirmā posma ietvaros deviņas pilsētas, kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri, izstrādā vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētie pasākumi pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku teritorijām. Reģionālās attīstības koordinācijas padome saskaņo pilsētu attīstības startēģijas un sniedz atzinumu par projektu nepārklāšanos ar nacionāla līmeņa iniciatīvu projektiem.
90. (38)) NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darbaspēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko pārmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, jāveicina profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstība, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību.
91. (676)) Otrajā posmā vadošā iestāde noslēdz ar pilsētas pašvaldību un sadarbības iestādi deleģēšanas līgumu par ITI ieviešanu.
92. (39)) Apstrādes rūpniecībā strādājošie speciālisti (īpaši inženierzinātnēs) strauji noveco un aiziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras dalījums.
93. (677)) Trešajā posmā pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI ietvaros atbalstāmas darbības, kas atbilst iepriekš apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo darbību atlases ieviešanu.
94. (678)) Ceturtajā posmā pilsētas pašvaldības atlasīto darbību iesniedzēji ar sadarbības iestādi noslēdz vienošanos par ITI darbību īstenošanu un uzraudzību, t.sk., nosakot sasniedzamos rezultātus un projektam pieejamo finansējuma apmēru.
95. (40)) Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte – zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā – 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka nekā vidēji ES.
96. (41)) Latvijā salīdzinājumā ar ES valstīm ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas kavē iespējamu attīstības tempu. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20–40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šīs produkcijas pieprasījuma līmeni.
97. (679)) Iepriekš minētais atbalsts veidos savstarpēju papildinātību ar Lauku attīstības programmā plānotajiem ieguldījumiem lauku attīstības telpā ietilpstošo pašvaldību infrastruktūrā saimnieciskās darbības sekmēšanai, pasākumiem komersantu atbalstam (pārējie pasākumi, kas attiecas uz tematisko mērķi "Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju") un citiem ieguldījumiem ESI fondu līdzekļu, valsts budžeta, kā arī cita finansējuma ietvaros.
98. (680)) Latvija ir izvirzījusi prioritāros tematiskos mērķus ETS instrumenta ietvaros, kas ir balstīti uz vajadzību analīzi un stratēģisko redzējumu par valsts tālāku attīstību atbilstoši NAP 2020. Vienlaikus, ņemot vērā ETS instrumenta specifiku un starptautisko dimensiju, pastāv nepieciešamība pielāgot Latvijas noteiktās prioritātes konkrētās ETS programmas sadarbības formātam un mērķiem. Līdz ar to, nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz diskusijas ar citām dalībvalstīm rezultātu, atbalstīt arī citu tematisko mērķu iespējamo sinerģiju / to investīciju prioritāšu apvienošanu iepriekš minētajiem tematiskajiem mērķiem.
99. (42)) Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama aptuveni 80 tūkst. darba vietu samazināšanās, tāpēc nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu komersantu attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts P&A un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, tādējādi veicinot augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaikus paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju iekšzemes un ārējos tirgos.
100. (681)) Latvijas prioritārie tematiskie mērķi ETS instrumenta ietvaros, uzsākot sarunas par programmu saturu ar partnervalstīm, ir šādi:
101. (43)) Latvijā ir vairāk nekā 300 tūkst. ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, veicinot katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.
102. (682)) Tematiskie mērķi un investīciju prioritātes, kuras tiks atbalstītas programmu ietvaros, tiks identificētas sarunu gaitā par ETS programmām. Sarunās kā viens no principiem ir izvirzīts koordinētu un papildinošu investīciju nodrošināšana ar citām "Eiropas teritoriālās sadarbības" un "Investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē" mērķa programmām. Tāpat divpusējām un trīspusējām programmām kā sarunu princips ir izvirzīts DP saturiska nodrošināšana, kas ļauj atbalstīt gan dažāda veida investīcijas, tai skaitā infrastruktūras attīstībā, gan sadarbības tīklu un kontaktu veidošanu, projektu izstrādi, ko turpmāk varētu finansēt no citiem nacionālajiem vai starptautiskajiem finanšu avotiem.
103. (44)) Lai arī pēdējos septiņos gados Latvijā ir veikti salīdzinoši nozīmīgi kapitālieguldījumi lauksaimniecības nozarē, ko, galvenokārt, veicinājis pieejamais atbalsts, tomēr, salīdzinot ar ES dalībvalstu rādītājiem, Latvijai nodrošinājums ar kapitālu ir viens no zemākajiem ES. Tikai 26% saimniecību vadītāju ir augstākā vai profesionālā lauksaimnieciskā izglītība. ESI fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam, risinot strukturālas problēmas, pārāk maz uzmanības tika pievērsta lauksaimniecībā strādājošo izglītošanai un inovāciju veicināšanai, tomēr lauksaimniecībā sniegtās apmācības palīdzējušas uzlabot ekonomisko rezultātus 77,4% uzņēmumiem, it īpaši noderīgas bijušas iegūtās zināšanas par saimnieciskās darbības analīzi, restrukturizāciju un par produktu ražošanas iespējām mājas apstākļos.
104. (45)) IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, ko var raksturot kā informācijas sabiedrību, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama, tikai pamatojoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un īpaši MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir arvien izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums.
105. (683)) ETS programmu izstrādes un ieviešanas laikā tiks nodrošinātas koordinētas un papildinošas investīcijas ar citām "Eiropas teritoriālās sadarbības" un "Investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē" mērķa programmām. Tika izveidota konsultatīvā darba grupa, ar mērķi nodrošināt ETS instrumenta 2014.–2020.gadam DP izstrādes kvalitātes uzraudzību. Turpmāk tiks izveidota nacionālā apakškomiteja, kuras uzdevums būs nodrošināt padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai iestādei ETS programmu ieviešanā un projektu aktivitāšu nepārklāšanas koordinēšanā ar citiem finanšu instrumentiem.
106. (46)) Ņemot vērā esošās situācijas analīzi informācijas sabiedrības jomā, kā arī Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013.gadam 17 un uz to pamata izstrādāto attīstības plānu gala ietekmes novērtējumu, kā arī ES attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās prioritātes informācijas sabiedrības jomā, plānošanas periodam 2014.–2020.gadam darba grupa 18 ir izvirzījusi prioritāros virzienus 19, kuros nepieciešams veikt ieguldījumus IKT jomā (pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgums, IKT izglītība, e-prasmes, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība e-vidē). Vienlaikus tiek paredzēts pēc snieguma ietvara izvērtējuma pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus, gadījumā, ja IKT jomas rezultātu sasniegšanai būs nepieciešams papildus resurss un būs izvērtēta papildu ieguldījumu efektivitāte. Līdz šim Latvijas e-pārvalde izmantota par atbalstu un veicinātāju, galvenokārt, nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos arī datiem jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot arī ESSBJR izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā pašlaik trūkst atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskajā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz pieprasījumā bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā gandrīz netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu veicinoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darba vietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu.
107. (684)) Latvija plāno dalību šādās ETS programmās:
108. (47)) Latvijai, tāpat kā visām pārējām EK valstīm, jāsniedz savs ieguldījums veiksmīgai INSPIRE direktīvas īstenošanai. Šis jautājums īpaši svarīgs – pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no trūkumiem – pilnībā nav nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem.
109. (685)) ETS programmu tematiskais fokuss 2014.–2020. gada plānošanas periodā balstīts uz ESSBJR identificētajām sadarbības jomām tā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu ETS programmās sagatavoto projektu reģionālo ietekmi un nodrošinātu izstrādāto projektu pēctecību, piesaistot papildus ESI fondu investīcijas projektu turpmākās ieviešanas gaitā.
110. (48)) Plānošanas periodā līdz 2013.gadam gūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.–2013.gada plānošanas periodā izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem – piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi u.c. Izmantojot portāla www.latvija.lv koplietošanas platformu, vienuviet pieejami vairāk nekā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk nekā 1 miljonu reižu. Izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā – 26 milj. EUR – par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ieviestas elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.–2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.
111. (686)) ESI fondu ieguldījumu kontekstā ESSBJR, kas ir nozīmīgs sadarbības instruments, aptverot astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā, kuras ir apvienojušas spēkus, lai risinātu kopējas reģiona problēmas, tiek skatīta kā Latvijas izaugsmei būtisks instruments, kas ļauj koordinēt nacionālās vajadzības un izaicinājumus reģiona līmenī, veicinot kopēju projektu realizāciju, lai tā nodrošinātu kopēju, ESSBJR definēto, mērķu sasniegšanu.
112. (49)) Latvijā publisko datu infrastruktūra balstīta uz informācijas sistēmām, kuras izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk nekā 10 gadiem, un to izveide notikusi decentralizēti, nelietojot vienotus IT standartus un metodes. Tādējādi valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas.
113. (687)) Trīs vispārīgie ESSBJR mērķi – "Glābt jūru", "Nodrošināt reģiona pieejamību" un "Palielināt labklājību" ­– saskan ar Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem, proti, gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Stratēģija arī atbalsta sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju un Norvēģiju, un ir vērsta uz jauna veida sadarbību, kuras pamatā ir izpratne, ka kopīgas problēmas vides, ekonomikas vai drošības u.c. jomās, ar ko saskaras konkrēti reģioni, jārisina kopējiem spēkiem. Tāpēc ir lietderīga kopīga plānošana, kas ļauj efektīvāk izlietot pieejamos līdzekļus.
114. (50)) Līdz šim nepietiekami izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas lietošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šīs pieejas neizmantošana saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, ievērojot papīra dokumentu plūsmas darbības procesus. Joprojām ir plašs neīstenots e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta 20 ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu no 2 135 pakalpojumiem aptuveni 600 pakalpojumu pieejamību būtu lietderīgi nodrošināt elektroniskā veidā. Līdz 2007.–2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs aptuveni 240 no šiem 600 pakalpojumiem.
115. (688)) ESSBJR dod iespēju definēt, kā arī ņemt vērā reģiona vidējā termiņa attīstības tendences, vienlaikus paturot prātā vietējās sociālekonomiskās īpatnības. ESSBJR ietvertie mērķi ir cieši saistīti ar Stratēģijas "Latvija 2030" un NAP 2020 prioritāšu ziņojumā ietvertajām prioritātēm. NAP 2020 kontekstā var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību mazināšanās u.c. .
116. (689)) Īpašas Latvijas Republikas intereses ESSBJR kontekstā ir :
117. (51)) Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis, attiecīgi tehnoloģiju attīstība jāsasaista ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādējādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neraugoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi – 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e-prasmju apgūšanas nepieciešamību.
118. (52)) Ņemot vērā, ka IKT joma ir viena no Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros izvirzītajām galvenajām prioritātēm, kā arī specializācijas joma, ieguldījumi produktos un pakalpojumos, kas veicinās IKT piedāvāto priekšrocību izmantošanu būs aktuāli arī tematisko mērķu "Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju", "Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju", "Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā" ietvaros.
119. (53)) Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas vērsts uz NAP 2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās specializācijas stratēģijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātos nozaru politikas plānošanas dokumentos, t.i., NIP, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam. Savukārt, saistītajiem plānošanas dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc Viedās specializācijas stratēģijas apstiprināšanas, t.i., Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam, jānodrošina stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu papildinātība un sinerģija ar Viedās specializācijas stratēģiju. ESI fondu ieguldījumu plānošana tiks attiecīgi balstīta uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām specializācijas jomām (plānošanas dokumentu sasaisti sk. 8. attēlā).
120. (54)) Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa 21 Latvijas problemātiskākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā 22 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79. vietā starp 148 pasaules valstīm. 23 Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā" viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ievērojot, ka pasaulē pieaug investīciju konkurence, šā vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makrostrukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā "Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija", kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes 2013.gada rekomendācijas izpildei – tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei nepieciešama kompleksa pieeja – tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana.
121. (55)) Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu 24 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras.
122. (56)) Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, veicinot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā 2012.gadā pirmo reizi pēdējo triju gadu laikā tiesās izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts un sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina – vienotas tiesu prakses nodrošinājums, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c.
123. (57)) Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma (" iesaldēto līdzekļu" apjoms) ir 304,3 milj. EUR, t.sk. lietās par parāda un zaudējumu piedziņu – 287,55 milj. EUR. 25 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir " izņemti" ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Arī izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas un elektronizēšanas nepieciešamība. 26
124. (58)) EM uzņēmēju aptaujas "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.–2011.gads" rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veikšanas kavēkļiem minējuši likumu un noteikumu pārmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka 27 secinājusi, ka korupcija ir nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Saskaņā ar speciālo korupcijas izplatības mērījumiem veltīto Eirobarometru 28 83% aptaujāto respondentu uzskata, ka korupcija ir izplatīta parādība Latvijā (vidēji ES līmenī – 76%). Korupcijas novēršanā iesaistīto institūciju veiktās pārbaudes un krimināllietu izmeklēšanas liecina, ka, izskaužot situatīvo korupciju neplānotos ikdienas kontaktos starp valsts amatpersonu un institūcijas klientu, tomēr nemazinās atsevišķu negodīgu personu vēlme gūt labumu sev vai nodrošināt citām personām, izmantojot dienesta stāvokli ļaunprātīgi. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. Šādas parādības galvenokārt notiek sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it īpaši publiskajos iepirkumos tādos sektoros kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, publiskās kapitālsabiedrības, kā arī jomās, kur valsts veic oligopolu uzņēmumu darbības likumības uzraudzību un ēnu ekonomikas apkarošanu. Korupcijas formas un izpausmes veidi kļūst komplicētāki un grūtāk identificējami un to noteikšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, cieša sadarbība pieredzes apmaiņā ar ārvalstu institūcijām. Pašlaik kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.
125. (59)) Globālās finanšu krīzes ietekmē laikā no 2008.gada īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē lielā mērā ir bijuši vērsti uz mehānisku iestāžu, darbinieku skaita un finansējuma samazināšanu, būtiski ierobežojot gan darbinieku motivācijas, gan profesionālās pilnveides pasākumus 29. Par turpmāku pasākumu nepieciešamību valsts pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai liecina arī Pasaules Bankas starptautiskā salīdzinošā indikatora GRICS 30 novērtējums parametrā "publiskās pārvaldes efektivitāte", kas pēc sasniegtā progresa, kas bija vērojams laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam attiecīgi vērtībai pieaugot no 0,49 līdz 0,70 punktiem, 2011.gadā kritās līdz 0,68 punktiem. Līdzīgas negatīvas iezīmes Latvijas valsts pārvaldes efektivitātes novērtējumā atspoguļojas arī Pasaules ekonomikas foruma Globālajā konkurētspējas novērtējumā 31, kur neefektīva un birokrātiska valsts pārvalde minēta kā galvenais šķērslis saimnieciskās darbības un biznesa attīstībai.
126. (60)) Budžeta konsolidācijas rezultātā pēdējo gadu laikā tika būtiski samazināta Valsts administrācijas skolas loma un tai pieejamais budžets, kā rezultātā valsts pārvaldes iestāžu, kuras nodrošina normatīvā regulējuma izstrādi, kas tieši ietekmē saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, administratīvā sloga mazināšanu un korupcijas novēršanu, nodarbināto apmācības ir bijušas neregulāras un lielā mērā atkarīgas no ESI fondu pieejamā finansējuma apjoma, kas mazinājis nodarbināto spēju veikt rīcībpolitikas nozīmīgumam atbilstošus politikas ietekmes un administratīvā sloga novērtējumus attiecībā uz saimnieciskās darbības vidi normatīvo aktu izstrādes procesā un to ieviešanā, kā arī efektīvi identificēt korupcijas riskam pakļautās jomas un personas un nodrošināt savlaicīgu operatīvās izmeklēšanas procesu ar aktuālākajām metodēm. Apmācību iespēju nevienlīdzību un nepietiekamību valsts pārvaldes iestāžu vidū pamato arī Valsts kancelejas 2012.gadā veiktajā aptaujā 32 iegūtie dati, kur vairāk nekā 1/3 daļa jeb 45% respondentu valsts pārvaldes darbinieku iespējas regulāri pilnveidot profesionālās zināšanas novērtē negatīvi (18 % nebija viedokļa šajā jautājumā), savukārt tikai 6% respondentu pilnībā piekrita, ka valsts pārvaldes darbiniekiem piedāvātie profesionālās izaugsmes pasākumi nodrošina to profesionālo izaugsmi.
127. (61)) 2007.–2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei, kā arī veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā. Valsts pārvaldes efektivitātes celšanas jomā ir ieviesta uz rezultātu orientēta darba izpildes plānošanas un novērtēšanas sistēma, uzsākta valsts civildienesta reforma, veikti pasākumi mēnešalgu izlīdzināšanai līdzīga darba veicējiem dažādās valsts budžeta iestādēs un uzsākta darba laika analīzes sistēmas ieviešana.
128. (62)) Iepriekšminēto identificēto problēmu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšanai, ko plānots veicināt ar ieguldījumu palīdzību 1., 2., 3. un 11. tematiskā mērķa ietvaros.
129. (63)) NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomiskajai izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai.
130. (64)) EK Transporta politikas "Baltajā grāmatā"33 atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas transporta infrastruktūras atšķirības, tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas transporta infrastruktūras tīklu, šīs atšķirības jānovērš, t.i., jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, jāuzlabo dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ.
131. (65)) ESF finansētajā pētījumā "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011", ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatoru, sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu – pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij maksimāla efekta panākšanai jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. Īpaši norādīta Latvijas atpalicība ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un, daudz svarīgāk, preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā.
132. (66)) Transporta infrastruktūras kvalitātes atšķirības vērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes, un periodā no 2005. līdz 2010. gadam šīs atšķirības augušas. Vienlaikus Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte pielīdzināma divām pārējām Baltijas valstīm.
133. (67)) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis ierobežo tautsaimniecības tālāko attīstību.
134. (68)) Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par minētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa – konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ESI fondus.
135. (69)) VAS "Latvijas Valsts ceļi", pamatojoties uz SM deleģējumu, izstrādājusi "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam", kas ļaus, izmantojot valsts budžeta atbalstu, sasniegt NAP 2020 identificētos valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus.
136. (70)) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tiek kavēta arī iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociālajiem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.
137. (71)) 53.7% valsts reģionālo34 autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, arī 46.3% valsts galveno autoceļu (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošs faktors. Bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljonu iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1,3 reizes augstāks nekā ES vidēji. Intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā arī identificēti posmi, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi. Latvijas lielo pilsētu centrus noslogo tranzītkravu pārvadājumi, piesārņojot vidi. Īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars visu valsts iedzīvotāju vidū 2003.–2012.gadā pieaudzis par 2,7 procentu punktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits audzis vairāk nekā par 60%, savukārt pēdējos 10 gados divas reizes pieaudzis Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, būtiski palielinot gaisa piesārņojumu.
138. (72)) Lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos mērķus un nozares politikas rezultātus saistībā ar drošību uz ceļiem, izstrādāts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.–2016. gadam . Plāns izstrādāts, izvirzot mērķi – saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu (salīdzinot ar 2010. gadu), kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu. ESI fondu investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, t.sk. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības.
139. (73)) Latvijas dzelzceļa tīklam raksturīgs zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.
140. (74)) Esošās analogās vilcienu un staciju radiosakaru sistēmas samazina Latvijas dzelzceļa transporta koridoru starptautisko konkurētspēju, jo nenodrošina atbilstību ES savstarpējās izmantojamības prasībām un savietojamību ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, kur savietojamības ieviešana jau notiek vai tiek plānota.
141. (75)) Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai Eiropas Transporta tīkla daudzgadu programmas 2007.–2013.gadam ietvaros EK jau apstiprinājusi SM iesniegtos izpētes projektus par tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes izstrādi jaunas Eiropas standartiem atbilstošas Rail Baltic līnijas izbūvi Latvijas teritorijā un projektu par skiču projekta izstrādi un nepieciešamo darbību izpēti Rail Baltic dzelzceļa līnijas Latvijas posmam. Detalizēto tehnisko izpēti plānots pabeigt līdz 2015.gada beigām un tās mērķis ir noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica 2 novietojumu, tai skaitā arī visu iespējamo trases variantu izpēti – dzelzceļa līnijas savienojumam ar Rīgas pilsētas centru, starptautisko lidostu "Rīga" un Rīgas brīvostas teritorijām Daugavas labajā un kreisajā krastā un veikt nepieciešamos priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvniecības uzsākšanai.
142. (76)) Savukārt esošā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras (platformu) augstuma starpība ar ritošo sastāvu būtiski ierobežo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pieejamību visām pasažieru kategorijām, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.
143. (77)) Pieaugot starptautiskajā lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru un gaisa kuģu skaitam, pieaug gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst, uzlabojot lidostas infrastruktūru. Tādējādi, ņemot vērā starptautiskās lidotas "Rīga" attīstību, nepieciešamas investīcijas, kas uzlabotu situāciju vides un drošības jomā, paātrinot gaisa kuģu nobraukšanu no skrejceļa, samazinot laiku starp operācijām uz skrejceļa un paaugstinot gaisa kuģu apkalpošanas iespējas specifiskos laika apstākļos. Tāpat, spēcīgu lietusgāžu laikā starptautiskajā lidostā "Rīga" var uz laiku tikt apturēta transporta un gājēju kustība, ņemot vērā, ka esošā sistēma ir nolietojusies, kā rezultātā virszemes notece, ieskaitot naftas produktu noplūdes no transportlīdzekļiem nonāk lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.
144. (78)) Nepietiekami attīstīta ir publiski pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu, dzelzceļa) kvalitāti, tādējādi radot izaicinājumus gan saistībā ar drošību, gan vides riskiem. Ostu izaugsmi nepieciešams sabalansēt ar pilsētas iedzīvotāju interesēm, un tam nepieciešama transporta plūsmas novirzīšana ārpus pilsētas centra, veidojot ērtus un drošus savienojumus ar valsts galveno autoceļu ievadiem pilsētu teritorijās. Ostu efektīvai integrācijai TEN-T tīklā nepieciešams uzlabot savienojumus tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai, tostarp infrastruktūras savienojumus, kas nepieciešams transporta operācijām ostas teritorijā, un savienojums ar pārējiem transporta veidiem TEN-T tīklā.
145. (79)) ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstībā veikts nozīmīgs ieguldījums transporta nozares uzlabošanai. Būtiski uzlabota valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāte, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, domājot par gājēju, velosipēdistu, mototransporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, kā arī cietušo skaita samazināšanu ceļu satiksmes negadījumos. Latvija 2001.–2010. gadā veikusi nozīmīgu darbu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, panākot bojāgājušo skaita sarukumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi – līdz 2010.gadam par 50% samazināt bojāgājušo skaitu.
146. (80)) ESI fondu 2007.–2013.gada īstenošanas periodā turpināta dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā pieaudzis par 10%, un kopumā pārvadāts 60.6 milj. t kravu. Lai gan 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķa – kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālas transporta sistēmas pilnveidošanu.
147. (81)) Lidostā "Rīga" ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija un divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidostā "Rīga" veiktās investīcijas nodrošinājuši augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu infrastruktūru, attiecīgi nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu.
148. (82)) 2007.–2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumiem tika atbalstīti pasākumi, lai palielinātu Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu caurlaides spējas, proti, multifunkcionālu beramkravu piestātņu, sauskravu termināļa un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība, kā arī kuģu ceļu un akvatorijas padziļināšana un jaunu pievadceļu izbūve esošajiem termināļiem un industriālajām zonām. Tomēr, joprojām nepietiekami attīstīta ir visiem lietotājiem pieejamā ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm, proti, Liepājas ostas viļņlauži, Rīgas ostas un Ventspils ostas moli būvēti 19.gs. sākumā un ir būtiski nolietojušies, nenodrošinot ostas akvatorijas aizsardzību no vēja un viļņu iedarbības, kā rezultātā samazinās kuģošanas drošība un paaugstinās vides riski ostu akvatorijā un Baltijas jūrā kopumā. Līdztekus, lai atvieglotu kravu caurlaidspēju ostu zonās, jāturpina uzlabot sauszemes pievedceļu kvalitāte.
149. (83)) Investīcijas transporta nozarē gan tieši (dzelzceļš, pilsētu sabiedriskais transports), gan netieši (ceļu kvalitāte) uzlabos arī situāciju sabiedriskā transporta jomā. Nepārtraukti tiek pārskatīti reģionālie starppilsētu un reģionālie vietējās nozīmes maršruti, lai reaģētu uz iedzīvotāju pieprasījuma izmaiņām un iekļautos valsts piešķirtajā finansējumā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums35 nosaka, ka, plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem. Pasažieru pārvadātāju ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā vidējā viena kilometra pašizmaksa 2011.gadā bija vidēji 0,98 EUR par vienu kilometru, bet pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu 9,32 EUR par vienu vilcienu kilometru (ievērojot, ka 45% no kopējām izmaksām, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, sastāda maksājumi par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu). Tādējādi dzelzceļa transports ir efektīvs vietās, kur pasažieru skaits reisā vidēji pārsniedz 160 pasažierus, kamēr autobusu satiksmi ir izdevīgi izmantot vietās, kur pasažieru skaits vienā reisā svārstās no 16 līdz 60 pasažieriem. Līdz ar to dzelzceļa pasažieru pārvadājumi reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā noteikti par prioritāriem, ņemot vērā iespēju pārvadāt lielas pasažieru plūsmas.
150. (84)) Sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek ņemta vērā iedzīvotāju zemā pirktspēja, kā arī nepieciešamība pildīt likumā noteikto sociālo funkciju, tādēļ pasūtītāja noteiktā braukšanas maksa sabiedriskajā transportā ir zemāka par pakalpojuma pašizmaksu. Lai nodrošinātu pakalpojumu, regulārie sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek dotēti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.36
151. (85)) Papildus, Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam pie turpmākās rīcības plānojuma paredzēts veikt visaptveroša sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami mazāku publisko finansējumu, tostarp, nosakot ilgtermiņā ekonomiski un finansiāli pamatotu un pasažieru plūsmām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu un autopārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu. Vienlaikus jāņem vērā, ka transporta nozarei Latvijā raksturīga augsta energoatkarība. Investīcijas videi draudzīgā pilsētu sabiedriskajā transportā spēj sniegt būtisku ieguldījumu kā mobilitātes veicināšanā, tā piesārņojuma mazināšanā. Šāda mērķa sasniegšanai piemērota ir tramvaja infrastruktūras attīstība, tomēr, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī tajās pilsētās, kur nav esošas tramvaja infrastruktūras, ir jāizvērtē potenciāls arī AER izmantošana pilsētu sabiedriskajā transportā.
152. (86)) Iepriekšminēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra, ko plānots veicināt ar ieguldījumiem 4. un 7. tematiskā mērķa ietvaros.
153. (87)) Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai ņem vērā izaicinājumus, ko paredz Stratēģija "Eiropa 2020" un NRP, un izvirza Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Ilgtermiņa enerģētikas politika tiek plānota, pamatojoties uz aktualizētām valsts tautsaimniecības attīstības prognozēm, t.sk. demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm periodā līdz 2030.gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru energoefektivitātes, SEG emisiju, kā arī AER kontekstā.
154. (88)) Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zema energoefektivitāte siltumenerģijas gala patēriņa sektorā, tajā skaitā mājsaimniecībās un rūpniecībā. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums, nepieciešamo investīciju lielais apjoms un ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods ir galvenais cēlonis siltumapgādes sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Savukārt zema energoefektivitāte rada enerģētiskās drošības, ilgtspējas un konkurētspējas riskus.
155. (89)) NRP energoefektivitātes jomā identificēti šādi izaicinājumi:
156. (90)) Latvijas enerģijas intensitātes indekss (enerģijas patēriņa un IKP attiecība salīdzinājumā ar 2000.gadu) pastāvīgi samazinās (sk. 9. attēlu.), tomēr kopējais primāro energoresursu patēriņš pēdējos gados saglabājies diezgan nemainīgs. Salīdzinājumā ar ES-27 valstu vidējo radītāju, kur 2011.gadā enerģijas intensitāte bija 144 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 EUR IKP, Latvijā šis rādītājs bija vairāk nekā divas reizes augstāks – 323 kg (Eurostat dati).
157. (91)) Latvijas enerģijas galapatēriņa struktūras pārmaiņas raksturo 10.attēls. Lielākie enerģijas gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transporta nozare, kā arī rūpniecība un būvniecība. Ieguvumi enerģijas patēriņa samazināšanā iegūstami, investējot galapatēriņa sektoros – mājsaimniecībās, transportā un rūpniecības ēkās – tādējādi gan samazinot enerģijas patēriņu, gan uzlabojot sociāli ekonomiskos apstākļus mājsaimniecībām un samazinot resursu patēriņu un uzlabojot resursu produktivitāti rūpniecības sektorā. Energoefektivitātes pasākumu veikšana apstrādes rūpniecības nozarē kā būtisks investīciju virziens paredzēts NIP.
158. (92)) Neskatoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt vairākas ekonomikā būtiskas nozares: koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tādējādi mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātē rūpniecības nozarē samazinās energoresursu izmaksas, veicinot nozares ilgtspēju un konkurētspēju, un draudzīgumu videi. Jāņem vērā, ka, lai arī dažādām tautsaimniecības nozarēm ir dažāda energoietilpība, komersanti Latvijā veic saimniecisko darbību ražošanas ēkās ar ļoti atšķirīgiem energoefektivitātes rādītājiem, tādējādi investīciju vajadzības ražojošo komersantu energoefektivitātes paaugstināšanā ir jāvērtē komersantu, nevis nozaru līmenī, lai maksimizētu ekonomisko ieguvumu no energoefektivitātes investīcijām.
159. (93)) Savukārt Stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktie sasniedzamie energoefektivitātes mērķi rāda vēlamos investīciju virzienus, proti, investīcijām jābūt vērstām uz enerģijas ietaupījuma sasniegšanu gan galapatēriņā, gan pārveidošanas sektorā, kā arī jābūt SEG emisiju ierobežošanai un AER izmantošanai.
160. (94)) Lai sasniegtu Stratēģijas "Eiropa 2020" 20% energoefektivitātes mērķi, Latvijas kopējais indikatīvais energoefektivitātes mērķis ir sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe (28 PJ), kas paredz enerģijas ietaupījumu daudzdzīvokļu ēkās, sabiedriskajās ēkās, ražošanas, pakalpojumu un transporta sektorā, kā arī centralizētās siltumapgādes sektorā. Enerģijas ietaupījuma novērtēšanā un mērķu aprēķināšanā tika ņemtas vērā IKP prognozes līdz 2020.gadam, kas nosaka enerģijas pieprasījuma izmaiņas, un spēkā esošā enerģētikas politika, kas definē indikatīvus atjaunojamās enerģijas politikas mērķus 2020.gadam un enerģijas efektivitātes politiku līdz 2016.gadam. Latvija virzās uz noteikto mērķi 2020.gadā panākt enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe apmērā (kopējais enerģijas ietaupījums gan gala patēriņā, gan pārveidošanas sektorā). Kā liecina jaunākie pieejamie statistikas dati, ir panākts bruto iekšzemes enerģijas patēriņa samazinājums no 4,47 Mtoe 2008.gadā līdz 4,41 Mtoe 2012.gadā, un enerģijas patēriņa samazinājumā par 0,06 Mtoe būtiska nozīme ir arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
161. (95)) Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvijas mērķis ir sasniegt 40% AER īpatsvaru no kopējā galapatēriņa. Salīdzinājumam – 2005.gadā bija sasniegti – 32,6%, 2011.gadā – 33,1%, bet 2012.gadā – 35,8%. 2012.gadā no AER saražotā elektroenerģija patēriņā pret prognozēto 2020.gada patēriņa mērķi elektroenerģijai, kas saražota no AER (4600 GWh), veidoja 89,23% (t.i., elektroenerģijas sektorā mērķis sasniegts gandrīz par 90%). Savukārt 2011.gada kopējās enerģijas patēriņā AER siltuma sektora daļa veidoja 58,4%, transporta sektora daļa – 26,1%, savukārt elektroenerģijas sektora daļa – tikai 15,5% kopējās enerģijas patēriņā Latvijā. Ņemot vērā to, ka Latvijas energobilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgādē un transportā. Ņemot vērā minēto, centralizētās siltumapgādes jomā tiks īstenoti projekti, kuros notiks pāreja no fosilā kurināmā uz AER, dodot pienesumu Latvijas AER mērķa sasniegšanā un mazinot atkarību no importētajiem energoresursiem. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo siltumjaudu ap 143 MW, no tiem – 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie – no privātiem resursiem.
162. (96)) Jau 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei: daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. Energoefektivitātes pasākumu rezultātus objektīvi varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem (vairākām apkures sezonām), pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas. Indikatīvie enerģijas ietaupījumi pirmajās 125 renovētajās daudzdzīvokļu ēkās liecina, ka ietaupīti 16,11 GWh enerģijas (katru gadu), un šo projektu attiecināmās izmaksas ir 14,7 milj. EUR. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināts 1,15 milj. EUR enerģijas ietaupījums katru gadu un veiktās investīcijas atmaksāsies nepilnos 13 gados. Gaidāms, ka pēc ERAF līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes ieviešanas renovētajās ēkās tiks ietaupīts vairāk nekā 130 GWh gadā.
163. (97)) Attiecībā uz līdz šim paveikto var norādīt, ka 2007.–2013.gada KP fondu programmu ietvaros tiks renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas). 2004.–2006.gada plānošanas perioda ietvaros rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet 2007.–2013.gada plānošanas periodā – 168 km, kā arī atbalstīta vairāk nekā 350 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšana. Lai nostiprinātu iepriekš veiktās investīcijas, īpaši būtiski nodrošināt, lai līdztekus ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
164. (98)) Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir vēl lielāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97% veido fosilā enerģija, kas simtprocentīgi tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija katru gadu importē fosilo degvielu vairāk kā 0.7 miljardu EUR apjomā. Tādējādi transporta nozare spēj sniegt būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas izmantošanā un piesārņojuma mazināšanā.
165. (99)) Latvija, piedaloties EK viceprezedenta Siim Kallas 2013.gadā iniciētajā tīras degvielas iniciatīvā un saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam paredzēto, ir sagatavojusi un pieņēmusi Latvijas elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016.gadam, kura mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot tās efektivitāti, nodrošinot mobilitāti, un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē. Šis plāns paredz kopumā 38 pasākumus četros darbības virzienos:
166. (100)) Elektromobilitātes plāns ir vērsts arī uz pilsētu mobilitātes ilgspējīgas attīstības nodrošināšanu atbilstoši EK Baltajā grāmatā noteiktajiem mērķiem, paredzot atbalsta pasākumus pilsētu transportam elektrisko autobusu iegādei. Pilsētās ir būtiski izveidot un attīstīt kvalitatīvu, piesaistošu un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu, priekšroku dodot elektriskajiem un dzelzceļa transporta modeļiem. Lai uzlabotu pilsētvidi un nodrošinātu elektrotīklu stabilitāti, viens no prioritāriem virzieniem nākotnē ir samazināt novecojušo virszemes elektrotransporta kontakttīklu apjomu, it sevišķi pilsētu vēsturiskajos centros, un to aizstāt ar bezvadu enerģijas uzlādes sistēmām.
167. (101)) Īpaša loma Baltijas valstu enerģētikas politikas un enerģijas tirgu attīstībā ir reģionālajai sadarbībai. ES līmenī ir vairāki būtiski reģiona sadarbības ietvari – BEMIP un visi pieejamie ES finanšu instrumenti, t.sk. 2014.gadā paredzētais CEF instruments, kura ietvaros tiks atbalstīti tikai pārrobežu enerģētikas projekti, tādējādi sniedzot ieguldījumu enerģētikas tīklu savienojamības attīstībā, kā arī liberāla, efektīva un droša enerģijas tirgus izveidē. Enerģētikas tīklu attīstībai Latvija CEF ietvaros ir pieteikusi šādus projektus: