4. Article

1. (306)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti" ietvaros, ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
2. b)) Ir pieņemts satvars, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi pētniecībai un inovācijai.IzpildītsKritērija b) izpildi nodrošina Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam"; attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem.1.2. Pētniecības un inovācijas infrastruktūra: pastāv daudzgadu plāns investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti.Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijasDaļēji izpildītsIr pieņemts indikatīvs daudzgadu plāns ar Savienības prioritātēm saistīto investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti, un attiecīgā gadījumā ir pieņemts Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums (ESFRI).Izpildīts1. Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam";
3. a)) visās ministrijās tika veiktas padziļinātas intervijas ar visu ministriju pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot līdzšinējo aktivitāšu un ieguldījumu pienesumu, īpaši pievēršot uzmanību aspektiem, kas nākošajā periodā būtu pilnveidojami, lai ieguldījumi procesos un sistēmās dotu atdevi un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi; t.sk. identificējot publiskā sektora vājās vietas, kas rada šķēršļus IKT kā veicinošai infrastruktūrai un attiecīgi arī tautsaimniecības izaugsmei;
4. b)) Ir pieņemts upju baseinu apsaimniekošanas plāns upju baseinu apgabalam, kas atbilst 13. pantam Direktīvā 2000/60/EK.Nav izpildīts6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteDaļēji izpildītsa) Komisijai ir iesniegts Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 5. punktā prasītais īstenošanas ziņojums par panākumiem Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķu sasniegšanā.IzpildītsAtkritumu apsaimniekošanas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=221378)
5. i)) darbību iekļaušana budžetā un noteikšana par prioritāti, izmantojot SWOT vai līdzīgu analīzi, kas veikta atbilstīgi Eiropas digitalizācijas programmas rezultātu pārskatam;
6. b)) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:
7. (706)) 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā KP fondu finansētu projektu uzskaite un uzraudzība tika īstenota, izmantojot decentralizētu IT sistēmu modeli. Detalizēta informācija par projektiem, maksājumiem, pārbaudēm tika uzkrāta 5 aģentūru IT sistēmās un apkopota centrālajā KP fondu vadības informācijas sistēmā. Izvērtējot esošā perioda pieredzi, tika secināts, ka KP fondu projektu datu uzkrāšana vairākās IT sistēmās, ņemot vērā KP fondu vadībā iesaistīto iestāžu skaitu un to specifiskās vajadzības, kopumā ir nodrošinājusi efektīvu KP fondu finansētu projektu uzskaiti un uzraudzību. Decentralizēts IT sistēmu modelis KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm ir nodrošinājis iespēju ātrāk realizēt specifiskus IT sistēmu uzlabojumus, kas bija nepieciešami KP fondu pārvaldības stiprināšanai. Izvērtējot esošās IT sistēmas tika identificēts dažāds e-pakalpojumu daudzums un to pieejamība finansējuma saņēmējiem. Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem decentralizētajā IT sistēmu modelī ir detalizētas informācijas pieejamības trūkums vienkopus visām ESI fondu vadībā iesaistītajām iestādēm.
8. (1)) ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem – ERAF, lai ar ieguldījumiem P&A, IKT, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un tautsaimniecības strukturālu transformāciju; KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi; ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību, un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu; ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, t.sk. radot un saglabājot nodarbinātību; un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.
9. b)) padziļinātas darba sesijas tika veiktas ar pašvaldību pārstāvjiem ar mērķi noskaidrot līdzšinējo aktivitāšu un ieguldījumu pienesumu, īpaši pievēršot uzmanību aspektiem, kas nākamajā periodā būtu pilnveidojami, lai ieguldījumi procesos un sistēmās dotu atdevi un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi; īpaši analizējot pašvaldību un valsts informācijas sistēmu sadarbspējas problemātiku, un negatīvās konsekvences, kas dēļ sadarbspējas problēmām rodas uzņēmējiem;
10. a)) ii) vajadzētu būt veiktai analīzei par IKT pieprasījumam un piedāvājumam sniegtā atbalsta līdzsvarošanu;IzpildītsMK apstiprinātās pamatnostādnes pieejamas šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/
11. (707)) Ņemot vērā "2007.–2013.gada plānošanas perioda KP fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējums" ietvaros izteiktās rekomendācijas, kas norādītas PL sadaļā Nr.2.6. Administratīvā sloga mazināšanas aktivitātes ieskaitot laika grafiku, 2014.–2020.gada KP fondu plānošanas periodā KP fondu finansētu projektu uzskaitei un uzraudzībai tiks izmantota viena centrāla IT sistēma, kas būs pieejama visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Izvērtējot CFLA projektu vadības informācijas sistēmas esošo funkcionalitāti un pieejamos e-pakalpojumus, kā arī izmaiņas vadības un kontroles sistēmā, FM Informācijas tehnoloģiju padome nolēma, ka centrālā IT sistēma tiks veidota uz esošās CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes. Sistēma tiks papildināta ar EK regulās noteikto un dalībvalsts identificēto papildus nepieciešamo funkcionalitāti.
12. (2)) ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku.
13. b)) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:
14. (307)) Lai gan ERAF finansējums būs nozīmīgs ieguldījums šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Minētā prioritārā virziena ietvaros veiktie pasākumi tiks veikti savstarpējā sinerģijā ar Viedās specializācijas stratēģijā, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajām prioritātēm, piesaistot arī nacionālā finansējuma ieguldījumus, EEZ finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam programmas līdzekļus.
15. b)) Ir izstrādāts viens vai vairāki atkritumu apsaimniekošanas plāni, kā to paredz Direktīvas 2008/98/EK 28. pants.IzpildītsPrasības atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādei ir noteiktas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.pantā, un Pārejas noteikumu 6.un 7.punktā, kā arī MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu". MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§). Plāns ir izstrādāts atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK prasībāmc) Ir izstrādātas atkritumu rašanās novēršanas programmas, kā to paredz minētās Direktīvas 2008/98/EK 29. pants.IzpildītsPrasības atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas izstrādei ir noteiktas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 11.pantā, kā arī MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu". MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§), kurā iekļauta atkritumu rašanās novēršanas programma un praktiski veicamie pasākumi direktīvas 2008/98/EK 11.panta 2.punktā noteikto mērķu sasniegšanaid) Ir pieņemti vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2020. gadam saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktu.Nav izpildītsEiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK (19.11.2008.) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasības ir transponētas "Atkritumu apsaimniekošanas likumā" 20.panta, 4., 5.un 7.daļā, kā arī MK 02.08.2011. noteikumos Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" un MK 22.12.2008. noteikumos Nr.1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām"
16. (3)) Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo pārmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā sniegtu redzamu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju 1 ieviešanā.
17. c)) ar IKT piegādātājiem, nozares asociācijām (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas) iesaisti pamatnostādņu izstrādē, tika iegūts IKT nozares profesionāļu skatījums uz vajadzību analīzi;
18. (308)) Prioritārā virziena ietvaros veiktie ieguldījumi veicinās arī ESSBJR noteiktos uzdevumus: likvidēt šķēršļus iekšzemes tirgum Baltijas jūras reģionā, t.sk. uzlabot sadarbību muitas un nodokļu jomā; samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu.
19. (708)) Iepirkums par CFLA sistēmas papildināšanas darbiem tiks izsludināts 2013.gada pēdējā ceturksnī un paredzams, ka līgums ar sistēmas izstrādātāju tiks noslēgts līdz 2014.gada vidum. Līdz 2014.gada beigām centrālajā KP fondu vadības informācijas sistēmā plānots izstrādāt elektroniskās datu apmaiņas platformu, kas sniegs iespēju projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam tiešsaistē iesniegt projekta iesniegumu, iegūt aktuālāko informāciju par iesniegto projektu, iesniegt un ar elektronisko parakstu parakstīt maksājuma prognozes, maksājuma pieprasījumus, progresa pārskatus, pamatojošos dokumentus, elektroniski sazināties ar sadarbības iestādi, piekļūt projekta dokumentu arhīvam u.c. e-pakalpojumiem. Lai nodrošinātu plašāku e-pakalpojumu pieejamību un mazinātu papīra dokumentu apriti KP fondu finansējuma saņēmēju un fondu administrējošo iestāžu starpā, centrālā IT sistēma tika sasaistīta ar citām valsts nozīmes informācijas sistēmām. Sistēmā plānots iekļaut detalizētu informāciju par projektiem, kas finansēti finanšu instrumentu aktivitātēs, informāciju par veiktajiem auditiem, EK maksājuma pieteikumiem. Sistēmā plānots nodrošināt uzkrāšanu daļai no KP fondu ietekmes un efektivitātes novērtēšanai nepieciešamajiem datiem, kas nav pieejami citu institūciju rīcībā. Sistēmā plānots uzkrāt datus par projekta līmeņa rādītājiem un specifiskajiem atbalsta mērķiem, ar iespēju skaidri identificēt rādītāju nosaukumus, to mērvienības un definīcijas, sākotnējās un mērķa vērtības, kā arī to apkopošanas biežumu.
20. b)) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:
21. 1)) Digitālo prasmju jomā – "Iedzīvotāju IKT vidējā līmeņa prasmju attīstība";
22. 2)) E-iekļaušanas jomā – "Iedzīvotāju īpatsvars, kuri nekad nav lietojuši internetu";
23. (4)) ESI fondu ieguldījumu stratēģija balstīta uz stratēģijā "Latvija 2030", NRP un NAP 2020 minētajiem attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, t.sk. ņemot vērā ESSBJR noteikto.
24. (709)) Attiecībā uz ELFLA un EJZF, 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada plānošanas periodā jau veikta virkne nozīmīgu pasākumu, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu elektroniski starp atbalsta saņēmējiem un atbildīgajām iestādēm – skatīt sadaļu Nr.2.6. 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots uzlabot informācijas sistēmu darbību, lai pēc iespējas plašākam atbalsta pretendentu/saņēmēju lokam nodrošinātu šos pakalpojumus. Papildus tam, šo IT sistēmu darbību plānots paplašināt ne tikai ELFLA un EJZF īstenošanas nolūkā, bet arī attiecībā uz citiem pieejamiem finanšu instrumentiem.
25. (310)) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverto vajadzību un attīstības potenciāla analīzi, 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzētas ESI investīcijas šādu mērķu sasniegšanai:
26. e)) konsultācijas ar UNESCO, iegūstot plašāku skatījumu uz pasaules informācijas sabiedrības attīstības vajadzībām, īpaši akcentējot izglītības un prasmju lomu;
27. 1)) koncepcijas minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeņa noteikšanai izstrāde un iesniegšana MK līdz 2014.gada 1.augustam, norādot minimālā ienākuma noteikšanas nozīmi nabadzības mazināšanas mērķa sasniegšanai;
28. 2)) Informatīvais ziņojums par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.–2020.gadam izstrāde un iesniegšana MK līdz 2014.gada 1.augustam, kā arī grozījumu izstrāde koncepcijā "Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija" līdz 2015.gada 1.jūnijam.
29. (5)) NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā:
30. f)) sabiedrība – veicot publisko apspriešanu un integrējot sabiedrību izstrādes procesā, kā arī veicot situācijas analīzes un novērtējuma jomas pētījumus, iegūstot gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju par esošo IKT jomas pieprasījumu un piedāvājumu gan attiecībā uz tīkliem, gan pakalpojumiem.
31. 3)) E-pieejamības jomā – "Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets";
32. (710)) Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1290/2005 Par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 7.pantā noteiktās un publiskā iepirkuma kārtībā izvēlētās Sertificējošās institūcijas KPMG sagatavotajiem ikgadējiem Sertifikācijas ziņojumiem, maksājumu aģentūras darbībā konstatētie vidējas nozīmes un lielākā daļa maznozīmīgo trūkumu ir saistīti ar IT sistēmu darbību un to drošību. Ziņojumā norādītie maznozīmīgie trūkumi tiek novērsti jau 2007.–2013.gada plānošanas perioda laikā, līdz ar to attiecībā uz nākamo periodu būtiski uzlabojumi sistēmu darbībā attiecībā uz to darbību un drošību nav nepieciešami.
33. b)) Pēc pieprasījuma un pamatotā gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām var sniegt atbalstu projektu pieteikumu iesniegšanā un izvēlēto projektu īstenošanā un vadībā.2013.gada 17.decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu par KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014.–2020.gada plānošanas periodā. Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta informācija par sistēmu, kā projekta pieteicējam būs iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību un informāciju par pieteikuma iesniegšanu, projekta īstenošanu un pārvaldību. Minētā informācija tiks atspoguļota Vadības un kontroles sistēmas aprakstā, ko plānots izstrādāt līdz 2014.g. beigām.2014.gada 31.decembrisFM
34. 4)) E-veselības jomā – "Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pieteikušies pie ārsta ārstniecības iestādes mājaslapā".
35. (6)) No augstākminētajiem stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem P&A, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem. 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi, galvenokārt, uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos. Papaildus minētajam, nacionālajos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%, ņemot vērā aktuālo mērķa vērtību.
36. (711)) Kopš 2011.gada 1.jūnija ELFLA un EJZF maksājumu iestādei – Lauku atbalsta dienestam – ir piešķirts kvalitātes sertifikāts ISO 9001:2008, kurš apliecina, ka dienesta darbības sfēras – ES un valsts atbalsta pasākumu administrēšana lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku attīstībā – tiek veikta atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam.
37. i)) koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem;
38. (7)) ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES Padomes 2013.gada rekomendācijām Latvijai, kas saistītas ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu (2.rekomendācija), nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu ar sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem (3.rekomendācija), augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu (4.rekomendācija), energoefektivitāti un enerģētiku (5.rekomendācija) un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu (6.rekomendācija). ES Padomes 3.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī uz valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.
39. a)) iv) IKT spēju veidošanas vajadzību novērtējums.IzpildītsMK apstiprinātās pamatnostādnes pieejamas šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/
40. 1)) personīgās prasmes – paškontrole un stresa noturība, pašapziņa, elastība, radošums, mūžizglītība;
41. a)) ii) pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru;Kritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam"2014.gada 31.decembrisa) iii) uzraudzības un pārskatīšanas sistēmuKritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam"2014.gada 31.decembris10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus.a) Ir ieviesta sistēma ar PMP saistītu datu un informācijas vākšanai un analizēšanai attiecīgajos līmeņos, kas:
42. i)) plānu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, pamatojoties uz ekonomikas analīzi, kurā ņem vērā esošās privāto un publisko infrastruktūru un plānotās investīcijas;
43. (8)) Konkrēta ieguldījumu sasaiste ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu un ES Padomes rekomendāciju īstenošanu norādīta DP specifisko atbalsta mērķu aprakstos.
44. 2)) attiecību un pakalpojuma prasmes – starppersonu sapratne, komunikācija, sadarbība, tai skaitā prasme strādāt komandā, prasme būt klientu orientētam;
45. 3)) ietekmēšanas prasmes – prasme ietekmēt, organizēt, līderība, citu virzība uz attīstību;
46. a)) ii) ilgtspējīgus investīciju modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus;IzpildītsPunkts par ilgtspējīgu ieguldījumu modeļiem izpildīts ar jau uzsākto optiskā tīkla valsts atbalsta programmu (EK 2011.gada 9.novembra lēmums Nr. C(2011)7699; EK valsts atbalsta lietas numurs - SA.33324(2011/N)), kas paredz optisko šķiedru kabeļu elektronisko sakaru tīkla izbūvi un optisko piekļuves punktu izveidi pašvaldībās, kurās nav optiskā tīkla pieslēguma un kur neviens komersants neplāno tādu izveidot tuvākajā nākotnē.a) iii) pasākumus privāto investīciju veicināšanai.IzpildītsPunkts par privāto ieguldījumu veicināšanu pamatā tiek izpildīts ar apņemšanos īstenot valsts atbalsta pasākumus tikai teritorijās ar zemu ekonomisko interesi, veicinot privātās intvestīcijas ekonomiski izdevīgās teritorijās un pēc valsts atbalsta programmas realizācijas arī zemas ekonomiskās intereses teritorijās. Piemēram, pēc optisko piekļuves punktu izveides pašvaldībās (zemas ekonomiskās intereses teritorijās) elektronisko sakaru komersantiem būs iespēja veidot pieslēgumus šajos punktos un piedāvāt klientiem kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus. Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" noteikumos iekļauts 39.1 punkts, kas nosaka pašvaldības būvvaldei pienākumu publicēt pašvaldības interneta vietnē informāciju par plānoto kabeļu kanalizācijas būvniecības vai rekonstrukcijas (papildināšanas) projektu, lai citi elektronisko sakaru komersanti varētu pieteikties līdzdalībai projekta izstrādē un īstenošanā, tādējādi īstenojot kritērija par privāto ieguldījumu veicināšanu izpildi. Vienlaikus Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā 2013. – 2020. gadam paredzēts izstrādāt informatīvo ziņojumu par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstībai, izvērtējot iespējas normatīvajos aktos noteikt komersantu tiesības nākamās paaudzes tīkla būvniecībai bez maksas izmantot valsts un pašvaldību autoceļu nodalījuma joslas, noteikt saprātīgus un prognozējamus tīkla servitūta nodibināšanas nosacījumus, atbrīvojumu no pašvaldību nodevām, kuras saistītas ar būvatļaujām. Šie pasākumi veicinās punkta par privāto ieguldījumu veicināšanu izpildi.3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA).Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējaIzpildītsi) Konkrētās darbības ir šādas: ir ieviesti pasākumi, lai samazinātu laiku un izmaksas, kas vajadzīgas uzņēmuma izveidei, ņemot vērā MUA mērķus;Izpildīts2012. gada 29. novembrī Latvijā ir ieviesta uzņēmumu elektroniskā dibināšana portālā www.latvija.lv
47. (9)) Ņemot vērā iepriekšminēto avotu analīzi, galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības izaicinājumi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi:
48. i)) nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei un uzrauga norises.
49. 4)) sasniegumu prasmes – prasme virzīties uz sasniegumiem, nodrošināt kvalitāti un precizitāti, aktivitātes un iniciatīvas prasme, prasme risināt problēmas, plānot un organizēt, izpētīt jaunu informāciju, būt autonomam;
50. 1)) zems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē;
51. a)) ii) ir ieviesti pasākumi, lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību, ņemot vērā MUA mērķus;IzpildītsAdministratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=55560)
52. b)) Ir ieviests ar PMP saistīts stratēģisks politikas satvars:
53. a)) iii)ir izveidots mehānisms, lai uzraudzītu ieviesto MUA pasākumu īstenošanu un novērtētu tiesību aktu ietekmi uz MVU.Izpildīts 2013.gada 30.aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta instrukcija Nr.3 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"", kuros ir ietverts MVU testa princips. Tiesību aktu anotācijās norādāma informācija, tai skaitā aprakstot ietekmi uz MVK, administratīvā sloga palielināšanu vai samazināšanu, izmaksas, kas saistītas ar šo prasību ieviešanu, un tamlīdzīgi.4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.
54. 5)) kognitīvās prasmes – analītiskā domāšana, konceptuālā domāšana.
55. i)) kurš ir pamatots ar pierādījumiem;
56. 2)) ekonomisko attīstību ierobežojoša transporta infrastruktūras kvalitāte;
57. b)) ii) kurš ietver attiecīgos izglītības sektorus, tostarp attīstību agrīnā pirmsskolas vecumā, un jo īpaši pievēršas mazaizsargātām grupām, kuras visvairāk apdraud PMP, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām, un kurā ir ņemti vērā preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi;
58. i)) kuras pamatā ir SVID vai līdzīga analīze, lai koncentrētu resursus uz ierobežotu pētniecības un inovācijas prioritāšu kopumu;
59. a)) i) sniegts riska novērtējumam izmantotā procesa, metodoloģijas, metožu un neslepeno datu apraksts, kā arī uz risku pamatotu kritēriju apraksts investīciju noteikšanai par prioritāti;
60. 3)) neefektīva resursu izmantošana;
61. b)) iii) Kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses, kas var risināt problēmas.
62. 4)) augsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis;
63. 1)) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 28.06.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file34401.doc;
64. a)) ii) sniegts viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts;Nav izpildītsKritērijs tiks izpildīts risku novērtēšanas procesā, kas sastāv no risku identificēšanas, risku analīzes un risku izvērtēšanas, savukārt viens no risku identificēšanas posmiem ir risku scenāriju izstrāde. Ņemot vērā minēto, tiks sagatavots Informatīvais ziņojums ar viena riska un vairāku risku scenāriju aprakstiem.
65. 5)) nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums;
66. a)) iii) attiecīgā gadījumā ņemtas vērā valsts stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.IzpildītsVides politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam (turpmāk - VPP), kurās ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa un kuras ir harmonizētas ar ES fondu prioritātēm, pieņemtas 2014.gada 26.martā, savukārt, spēkā ir ar 2014.gada 28.martu.6.1. Ūdensapgādes nozare: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz ieguldījumiem, ko atbalsta programmas.
67. 2)) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 14.10.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5586.doc;
68. 6)) teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība 3.
69. 3)) Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (apstiprinātas MK 29.10.2013. sēdē) pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5640.doc.
70. 1)) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 07.01.2014. sēdē, norit to saskaņošana Saeimā) pieejamas šeit: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/
71. (10)) Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes:
72. 2)) Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK līdz 30.06.2014)
73. 1)) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības , inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;
74. 3)) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī)
75. 2)) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;
76. 3)) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;
77. 4)) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī).
78. 1)) tajā skaitā ievērojot EK vadlīnijas un praktiskos ieteikumus Viedās specializācijas stratēģijas izstrādei.
79. 4)) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;
80. 5)) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;
81. 2)) ņemot vērā JASPERS ekspertīzi un rekomendācijas;
82. 6)) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.
83. 3)) nodrošinot informācijas apmaiņu ar Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija un Lietuvas IZM atbilstoši noslēgtajam Saprašanās memorandam;
84. (11)) Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju, savukārt valsts inovāciju sistēmas attīstību kavē vājais zinātnes sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7.Ietvara programmā bija 22% (ES vidējais rādītājs – 21%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums (40,60 milj. EUR) vērtējams kā zems pret Latvijas iemaksām (aptuveni 80 milj. EUR).
85. 4)) ievērojot normatīvo regulējumu politikas plānošanas dokumentu izstrādei, tajā skaitā iekļaujot pieejamos un nepieciešamos papildu resursus pamatnostādnēs iekļauto pasākumu īstenošanai, ņemot vērā NRP īstenošanai un NAP2020 noteiktā R&D mērķa sasniegšanu;
86. (12)) Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0,19% no IKP 2011.gadā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 1,26% no IKP). Iekšzemes uzņēmumu un lielo ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A ir nenozīmīgi, lai veicinātu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju attīstību vērstās nozarēs.
87. 5)) balstoties uz Latvijas zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām;
88. (13)) Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-28 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, var secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ierindojas pieticīgā vietā ES-28 valstu vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu).
89. 6)) ņemot vērā veikto 2013. gada pētījumu "Esošās situācijas izvērtējums pētniecībā un attīstībā", kā arī pētījumu "Industrijas izvērtējums Latvijas viedās specializācijas stratēģijas izstrādei, lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās periodā 2014. - 2020. gadam", kas iekļauj tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla un zināšanu kapacitātes novērtējumu.
90. (14)) Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus veicinot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu. NRP ir iekļauta ieguldījumu P&A palielināšanas trajektorija (sk.1.tabulu).
91. a)) ii) kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai;Nav izpildītsKritērija a) ii) (pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai) izpildi nodrošinās IZM līdz 2015.gada 1.jūlijam izstrādātais Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas rīcības plāns, kas ietver Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu plānu, ieviešanas uzraudzības mehānismu, t.sk. partnerības mehānismu un rādītājus.
92. (15)) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 milj. EUR apjomā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai. Atbalsts sniegts pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram, piemēram, kompetenču centros, sadarbojoties zinātniskajām institūcijām un komersantiem, tika īstenoti kopīgi pētījumi un izstrādāti jauni produkti un tehnoloģijas. Kopš 2011.gada tika uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un nodrošināta pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros zinātnes virzienus un nodrošina sinerģiju ar kompetenču centru pētniecības virzieniem un prioritārajām tautsaimniecības nozarēm.
93. a)) iii) kura paredz uzraudzības mehānismu.Nav izpildītsKritērija a) iii) (uzraudzības mehānisms) izpildi nodrošinās IZM līdz 2015.gada 1.jūlijam izstrādātais Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas rīcības plāns, kas ietver Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu plānu, ieviešanas uzraudzības mehānismu, t.sk. partnerības mehānismu un rādītājus.
94. (16)) Gūtā pieredze KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam pētniecības atbalsta jomā liecina, ka ir vairāki būtiski izaicinājumi, kas ierobežo P&A ieguldījumu pieaugumu, piemēram, zinātnisko institūciju finansiālā kapacitāte un no projekta uz projektu balstīta pētniecības finansējuma struktūra, kas saistīta ar pārlieku zemo valsts budžeta finansējuma piešķīrumu institucionālajām (bāzes) izmaksām un pētniecības īstenošanai, kā arī ierobežoto pētniecības finansējuma pieejamību un pārrāvumiem konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma pieejamībā, kas rada pēctecības un ilgtspējas riskus. Tāpat izaicinājums ir bijis valsts atbalsta normu piemērošana P&A infrastruktūras attīstībā, kas radījusi neproporcionālu finansiālo slogu zinātniskajām institūcijām komerciāliem mērķiem izmantojamas pētniecības infrastruktūras līdzfinansēšanai. Kā nepietiekama vērtējama zinātnes sadarbība ar augstākās izglītības un privāto sektoru pētniecības projektu īstenošanā. Nākamajā KP fondu plānošanas periodā tiks izstrādāti tādi atbalsta pasākumi, kas veicina zinātnes, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomas sadarbību. Ņemot vērā to, ka liela daļa cilvēkresursu attīstības, praktiskās pētniecības un pētniecības infrastruktūras projektu KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam tiks īstenoti līdz 2015.gada beigām, šo ieguldījumu izvērtējums tiks veikts 2016.gadā un attiecīgi ņemts vērā, plānojot investīcijas nākamajā KP fondu plānošanas periodā.
95. (17)) KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam inovāciju veicināšanas jomā ir notikusi P&A un inovāciju atbalsta koncentrācija noteiktos virzienos, piemēram, augstas pievienotās vērtības investīciju aktivitātē ir atbalstīti ilgtermiņa ieguldījumi komersantos, kuri darbojas augsto un vidēji-augsto tehnoloģiju nozarēs, līdz ar to atbalstīto nozaru struktūra aktivitātes ietvaros ir veidojusies līdzīgi Skandināvijas valstu tautsaimniecības struktūrai, vienlaicīgi sekmējot nozaru ar augstāku pievienoto vērtību attīstību. Tāpat tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu izveide vairākās augstskolās ir veicinājusi izglītības iestāžu sadarbību ar komersantiem. Ar aktivitātes ietvaros sniegto atbalstu līdz 2013.gada beigām iesniegti 18 starptautiski patentu pieteikumi. Vienlaikus, analizējot aktivitātes ietvaros sasniegtos rezultātus, secināts, ka šāda veida atbalstu ir nepieciešams koncentrēt nelielā skaitā centru, paplašinot piedāvāto pakalpojumu loku, attīstot kapacitāti, kas profesionāli spēj veikt komercializējamu projektu atlasi, patentēšanu, licencēšanu, un nodrošināt finansējumu pētniecības rezultātu komercializācijai.
96. (18)) Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanā, taču ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību un tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras uzlabošanu, veicinot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, atbilstoši tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju 4, ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes. 1.tematiskā mērķa ietvaros atbalsts tiks sniegts atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.
97. (19)) Saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, Latvijas izaugsmes prioritātes ietver modernu izglītību, attīstītu zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, tajā skaitā – 1) zināšanu-ietilpīga bioekonomika, 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija, 3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, 4) viedā enerģētika un 5) IKT joma, atbilstoši šo jomu attīstības vajadzībām, un EK identificētajās atslēgtehnoloģijās.
98. (20)) 2013.gadā tika veikts Latvijas zinātnes starptautiskais izvērtējums, analizējot Latvijas zinātnes situāciju ES Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā. Tā rezultāti un ieteikumi tiek izmantoti nozares politikas un ieguldījumu plānošanā, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas mērķu sasniegšanā un nozares strukturālo reformu īstenošanā, t.sk. īstenojot zinātnisko institūciju konsolidāciju un uzlabojot konkurētspējīgāko zinātnisko institūciju rīcībspēju.
99. (21)) Lai veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi, nepieciešams izvērtēt publiskā sektora virzīta pasūtījuma potenciālu un finansēšanas iespējas šajā jomā dažādos sektoros, t.sk. ieviešot inovatīvus energoefektivitātes risinājumus, tādējādi papildinot ieguldījumus, kas tiks veikti 4.tematiskā mērķa ietvaros.
100. (22)) Pašreizējais zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā vērojamas būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan ar to savstarpējo mijiedarbību.
101. (23)) Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktā analīze identificē šādas inovāciju sistēmas nepilnības un galvenos izaicinājumus: