5. Article

1. (313)) Lai gan ESI fondu finansējumam būs nozīmīgs ieguldījums, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.
2. (435)) FM Latvijā saskaņā ar valdības lēmumu ir atbildīga par PL sagatavošanu, iesaistot visas nozaru ministrijas un galvenos sociālos un sadarbības partnerus.
3. (373)) ES Padome 2013.gada 29.maijā izvirzījusi rekomendāciju Latvijai "Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un mācību nozarē un uzlabot mācekļa prakses kvalitāti un pieejamību". Garantijas jauniešiem mērķis ir nodrošināt, ka visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, saņem kvalitatīvu darba, izglītības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir JNI 2014.–2015.gadam "atbilstīgais reģions" 147 un ir izstrādājusi plānu jauniešu garantijas īstenošanai.
4. (374)) Lai samazinātu augsta bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes iestāšanās riskus (t.sk. jauniešiem) nākotnē, kā arī strukturālā bezdarba riskus saistībā ar bezdarbnieku zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, ar ESI fondu atbalstu nepieciešams turpināt īstenot bezdarbnieku, īpaši jauniešu un personu ar zemu vai neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni, aktivizēšanas un prasmju un kvalifikācijas pilnveides pasākumus, nodrošināt šo pasākumu mērķtiecību un efektivitāti, novēršot risku personām kļūt ekonomiski neaktīvām. ESI fondu atbalstu plānots sniegt arī darba drošības uzlabošanai un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanai, tādējādi atbalstot darbaspēka piedāvājuma un pielāgošanās procesu. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES uzsāktās reformas ietvaros ESF finansējums plānots arī EURES aktivitātēm ar darbaspēka mobilitāti saistītās informācijas un konsultāciju nodrošināšanai.
5. (436)) FM konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem noritējušas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības iesaistes organizēšanu un nodrošināšanu, veidojot plānošanas dokumentus. Konsultāciju norise, veidojot PL, notikusi, ņemot vērā šādus kritērijus:
6. (314)) MVK konkurētspēja cieši saistīta ar P&A un inovāciju tematiskā mērķa sasniegumiem. Inovāciju vides veidošana sniegs ieguldījumu dažādu nozaru attīstībai, īpaši konkurētspējīgajām nozarēm, kas noteiktas Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros.
7. (437)) Partnerības princips abpusēji īstenots atbildīgi, sniedzot, aktualizējot un analizējot informāciju, kas iekļauta PL. Informācijas sniegšana ir nodrošināta gan pēc FM, gan pēc partneru iniciatīvas dažādām sabiedrības grupām visā valsts teritorijā.
8. (315)) Ieguldījumi publiskajā uzņēmējdarbības infrastruktūrā tiks sasaistīti ar komersantu vajadzībām. Publiskās infrastruktūras projekti, kas tiks īstenoti, papildinot komersantu veiktos ieguldījumus, tiks ieviesti integrētā veidā, iekļaujot tos pašvaldību attīstības programmās, kas sniegs atbilstošo vajadzību analīzi. Papildinātība tiks nodrošināta ar projektiem, kur saņēmēji ir komersanti no ERAF (1.tematiskais mērķis – 4.tematiskais mērķis) un no ELFLA. Privātais līdzfinansējums tiks nodrošināts atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem.
9. (375)) Lai atbilstoši ES Padomes rekomendācijām sekmētu stratēģijas "Eiropa 2020", NRP un NAP 2020 mērķu sasniegšanu, ar ESI fondu atbalstu nepieciešams turpināt īstenot bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, kā arī nodrošināt šo pasākumu mērķtiecību un efektivitāti.
10. (316)) Tematiskā mērķa īstenošana veicinās tādu ESSBJR mērķu un prioritāšu sasniegšanu, kā piemēram, sadarbības veicināšana, komercdarbības atbalsta veicināšana (t.sk. ekoinovāciju veicināšana), kā arī identificēto problēmu risināšanu, piemēram, finansējuma pieejamības nodrošināšana MVK, un ESSBJR noteikto rādītāju – izaugsme, darbaspēka produktivitāte, starpvalstu tirdzniecība un sadarbība – sasniegšanu. Īpaši tas attiecināms uz pasākumiem saimnieciskās darbības veicēju eksportspējas un sadarbības veicināšanai (piemēram, pakalpojumu eksporta un Latvijas kā starptautiska tūrisma ieguldījumu galamērķa veicināšanai).
11. (376)) Lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni un nodarbinātību, ELFLA ietvaros ieguldījumi tiks novirzīti jaunu uzņēmumu radīšanai lauku teritorijās un mazo lauksaimniecību pārstukturēšanai.
12. (438)) EK ESI fondu regulās noteiktās partnerības principa ieviešanas pamatprasības nacionālā līmenī primāri tiek nodrošinātas LR normatīvo aktu regulējuma ietvarā, kur attīstības plānošanas un normatīvo aktu dokumentu saskaņošanas process noteikts 2007.gada 7.aprīļa MK noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" un MK 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", kas paredz iespējas gan publiskās pārvaldes institūcijām, gan arī sociālajiem partneriem un biedrībām un nodibinājumiem izteikt iebildumus un priekšlikumus par plānošanas dokumentu projektiem to saskaņošanas procesā. Izrietoši no minētajiem MK noteikumiem pašlaik sabiedrības iesaiste esošajā plānošanas stadijā tiek organizēta šādās formās: piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs; piedaloties sabiedriskajā apspriedē; iesaistoties publiskajā apspriešanā; rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.
13. (439)) 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros notikušas vairāk nekā 600 apmācības par līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, izstrādāti vairāk nekā 7 300 dažādi materiāli, pētījumi, vadlīnijas, bukleti, atzinumi, rokasgrāmatas, kā rezultātā līdz 2012.gada 31.decembrim pabeigto projektu aktivitātēs piedalījušies vairāk nekā 4 400 biedrību un nodibinājumu biedri un darbinieki un līdz 2013.gada 30.jūnijam – 449 biedrības un nodibinājumi, kuri īstenoja vai turpina īstenot KP fondu finansētus projektus. Ievērojami pieaudzis biedrību un nodibinājumu skaits, kas parakstījušas MK sadarbības memorandu (salīdzinoši 2007.gada sākumā bija 90 biedrību un nodibinājumu, 2013.gada 30.jūnijā – 352), kas nozīmē, ka biedrības un nodibinājumi ieņem arvien būtiskāku lomu, sniedzot kvalitatīvu pienesumu likumdošanas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos.
14. (377)) Rezultātā ar ESI fondu, līdztekus ar valsts investīciju palīdzību tiks sekmēts nodarbinātības līmeņa pieaugums, veicinot bezdarbnieku, īpaši, ilgstošo bezdarbnieku un jauniešu, integrēšanu darba tirgū un samazinot darbaspēka zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām.
15. (318)) NIP identificētais rīcības virziens – energoresursu patēriņa izmaksu mazināšana apstrādes rūpniecībā – veicinās arī Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" mērķu sasniegšanu, radot papildinātību ar komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, kā arī veicinās Viedās specializācijas stratēģijā noteiktā virziena – energoefektivitāte – sasniegšanu, un veicinās tautsaimniecības transformāciju ar ilgtermiņa efektu.
16. (378)) Nodarbinātība, t.sk. darbību dažādošana, un ar tās sekmēšanu saistītā teritorijas attīstība veicināma Baltijas jūras piekrastē, kas vienlaikus ir arī zivsaimniecībai nozīmīga teritorija (tajā atrodas vairāk nekā 78% zivsaimniecībā nodarbināto), lai nodrošinātu iespējas, t.sk. zivsaimniecībā iesaistītajiem, ES virzoties uz maksimālā zvejas ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) mērķu sasniegšanu.
17. (440)) KP fondu plānošanā iesaistītie sadarbības partneri tika noteikti, izveidojot 2014.–2020.gada plānošanas perioda PUK, tās sastāvu pamatā balstot uz 2007.–2013.gada plānošanas perioda UK sastāvu un papildinot ar tiem sadarbības partneriem, kas bija ieinteresēti iesaistīties KP fondu plānošanas dokumentu izstrādē. PUK nolikumā tika noteikts, ka tā sastāvu iespējams papildināt, balstoties uz partneru izteikto vēlmi iesaistīties tās darbībā. Savukārt nosacījumi turpmākai partneru iesaistei, to atlases kritēriji tiks iestrādāti MK noteikumos vai reglamentā par UK darbību. Ministriju sniegtajiem priekšlikumiem par plānotajām investīcijām iesniegšanai FM jābūt sagatavotiem sadarbībā ar sadarbības partneriem. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.pantu ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējums prioritāri jāpiešķir atbilstoši NAP 2020 ietvaros definētajām valsts stratēģiskajām prioritātēm.
18. (319)) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tāpēc tā ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs republikas pilsētās — Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās republikas pilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu attīstībai, jāveicina AER izmantošana sabiedriskajā transportā.
19. (379)) ELFLA ietvaros atbalsts tiek plānots jaunu uzņēmumu radīšanai un nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumu attīstībai lauku teritorijās (sk. pielikumā "LAP 2014–2020 pasākumu īstenošanas karte").
20. (441)) NAP 2020 izstrādes ietvaros norisinājās diskusija par Latvijas attīstību, tās prioritātēm, mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem. NAP 2020 tika izstrādāts, PKC sadarbojoties ar publisko pārvaldes institūciju, plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī aktīvi līdzdarbojoties pilsoniskajai sabiedrībai – sociālajiem un sadarbības partneriem un sabiedrībai. No 32 NAP 2020 vadības grupas locekļiem puse dalībnieku pārstāvēja publisko sektoru un puse bija pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
21. (320)) Tematiskā mērķa īstenošana sekmēs arī patērētāju attieksmes maiņu un izpratni par resursu efektivitāti un resursu, īpaši enerģijas, taupīšanu un palielinās to ekonomisko ieguvumu no uzlabotas energoefektivitātes. Jāveicina pārdomāta un mērķtiecīga meža apsaimniekošana, t.sk. ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana un jaunaudžu kopšana, kas palielina mežaudžu ražību un tādējādi arī CO 2 piesaistes apjoma palielināšanos par 20–30%.
22. (380)) Ņemot vērā iepriekšminētos izaicinājumus, tematiskā mērķa ietvaros ar ESF, ELFLA un EJZF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
23. (442)) Attiecīgi PL sagatavošana tika uzsākta pēc diskusijas par NAP 2020 projektu ar sabiedrību un tā apstiprināšanas Saeimā 2012.gada 20.decembrī, uz kā pamata tika balstīta ESI fondu plānošana Latvijā.
24. (321)) Kopumā, ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī 1.1.sadaļā minētās investīcijas CEF ietvaros, iespējams identificēt nepieciešamos investīciju virzienus tematiskā mērķa ietvaros šādu mērķu sasniegšanai:
25. (382)) ESI fondu atbalsts pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi plānots, ievērojot Eiropas Kopējās vadlīnijas un Rokasgrāmatu par ES fondu izmantošanu, lai īstenotu pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi. 150 Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda 2014.–2020.gada plānošanas periodā ERAF ieguldījumi plānoti tikai sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, atsakoties no investīcijām ilgstošās aprūpes institūcijās, un deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupas būs pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Deinstitucionalizācijas īstenošanai tiks izstrādāts rīcības plāns (2014.gadā) un reģionālie deinstitucionalizācijas plāni (līdz 2016.gadam), nodrošinot ESF un ERAF ieguldījumu sinerģiju, iespējami vienmērīgu sabiedrībā balstītu pakalpojumu pārklājumu visas valsts teritorijā, ievērojot publisko pakalpojumu klāstu jeb "grozu", kā to nosaka Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam.
26. (322)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" ietvaros, ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
27. (443)) Partnerības princips PL un DP izstrādē nacionāli praksē tiek realizēts arī caur dažādiem atsevišķiem forumiem, piemēram, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (nacionālā līmeņa trīspusējais sociālā dialoga forums), Reformu vadības darba grupa (krīzes rezultātā izveidota grupa valstij nozīmīgu reformu lēmumu pieņemšanai), Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome (pilsoniskās sabiedrības iesaiste valsts pārvaldes darbībā), t.sk. apspriežot arī PL.
28. (383)) Pētījums "ES fondu ieguldījumu un ietekmes uz plānošanas dokumentos noteiktās horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanu izvērtējums" 151 iesaka veicināt nodarbinātības infrastruktūras attīstību, kas ir pamatnosacījums personu ar invaliditāti neatkarībai un vienlīdzībai ar citiem. Nodrošinot personu ar invaliditāti tiesības uz darbu un sniedzot iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, tiks sekmēta personu ar invaliditāti kā nepietiekami izmantotā darbaspēka resursa iekļaušana darba tirgū. 152 Nabadzības līmeņa mazināšanas un diskriminācijas novēršanas ietvaros būtiski nodrošināt arī ekonomiski neaktīvo (darbspējīgas personas, kas nav reģistrētas nodarbinātības dienestos kā darba meklētāji) un dažāda veida diskriminācijai pakļauto sabiedrības grupu – invalīdu, pirmspensijas vecuma cilvēku, etnisko minoritāšu, cilvēku ar vājām valsts valodas zināšanām u.c. integrāciju sabiedrībā un to pienesumu tautsaimniecībā, tos integrējot darba tirgū.
29. (323)) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF un ELFLA fonda finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu kopējos politikas rezultātus.
30. (444)) Pamatojoties uz ESI fondu 2014.–2020.gadam institucionālo ietvaru Latvijā:
31. (384)) Lai risinātu notiesāto efektīvu iekļaušanos darba tirgū, būtiski pilnveidot ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācijas sistēmu ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienestā (pilnveidojot esošos un radot jaunus resocializācijas instrumentus visu noziedzīgas uzvedības risku novēršanai soda izpildes laikā), kā arī veidot jaunu bijušo ieslodzīto atbalsta sistēmu sabiedrībā, kas vienlaikus būtu arī ieslodzījuma laikā uzsāktās resocializācijas turpinājums un iespēja sniegt atbalstu bijušā notiesātā integrācijai darba tirgū. Vienlaikus nepieciešama arī ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta darbinieku un citu resocializācijā iesaistīto darbinieku apmācības sistēmas pilnveidošana, lai nodrošinātu kvalificētu personālu darbam ar ieslodzīto, atsevišķu riska novērtējuma instrumentu attīstība, kā arī pašvaldību, nevalstisko un reliģisko organizāciju personāla spēju attīstīšana bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā un darba tirgū pēc atbrīvošanas.
32. (324)) Investīcijas tematiskā mērķa ietvaros ir savstarpēji papildinošas ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, jo P&A&I virziena ietvaros plānots sniegt atbalstu arī pētniecības un inovācijas darbībām "zaļajās" industrijās un jomās, t.sk. videi draudzīgāku un resursu efektīvu produktu, t.sk. materiālu, un tehnoloģiju izstrādi un attīstību. Ieguldījumi komersantu energoefektivitātes uzlabošanā papildinās prioritāro virzienu "MVK konkurētspējas veicināšana".
33. (385)) Veselību veicinoši pasākumi, veselības pakalpojumu pieejamības un to kvalitātes uzlabošana, kā arī atbilstošu sociālo pakalpojumu pieejamība (sociālā rehabilitācija) ir viens no galvenajiem faktoriem nabadzības novēršanai un sniedz lielu ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. OECD aprēķini liecina, ka ar katru sagaidāmā mūža gada kāpumu IKP pieaug par līdz pat 4%. 153 Tādējādi ekonomisko izaugsmi iespējams nodrošināt, mērķtiecīgi uzlabojot sabiedrības veselību un nodrošinot iedzīvotājiem iespēju palikt aktīviem un saglabāt labu veselību pēc iespējas ilgāk.
34. (325)) Neraugoties uz to, ka Latvija ir starp tām ES valstīm, kam ir samērā neliela negatīva ietekme uz klimata pārmaiņām, tomēr ir būtiski veikt vairākus pasākumus ar klimata pārmaiņām saistītu risku pārvaldības kontekstā. Viens no īstenojamiem virzieniem ir pasākumi plūdu un krastu erozijas risku mazināšanai. Lai gan Latvijā vēl notiek plūdu riska karšu izstrāde, uz kuru pamata tiks izstrādāti rīcības plāni, jau pašlaik ir spēkā Nacionālo plūdu riska novēršanas un samazināšanas programma 2008.–2015.gadam, ko Latvija izmanto kā plūdu riska sākotnējo novērtējumu Plūdu direktīvas 2007/60/EK izpratnē un kas satur informāciju par plūdu apdraudētajām teritorijām un pasākumiem plūdu riska samazināšanai, un uz kura pamata veiktas investīcijas pretplūdu pasākumu ieviešanai 2007.–2013.gada plānošanas periodā. Plūdu riska pārvaldības plāni tiks izstrādāti un integrēti upju baseinu apsaimniekošans plānos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai laika periodam 2016.–2021.gadam. Pretplūdu aizsardzības pasākumi, arī hidrotehnisko būvju būvniecība un rekonstrukcija, tiks aprakstīti upju baseinu apsaimniekošanas plānos. Turpinot līdzšinējo pieredzi, pretplūdu pasākumu īstenošanas ietvaros paredzamajām darbībām atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" tiks piemērots SIVN, neatkarīgi no projektu lieluma un ietekmētās teritorijas. Ietekmes samazināšanas pasākumu īstenošana būs viens no priekšnosacījumiem projektu izvēlei. Klimata adaptācijas galvenie virzieni ir ietverti arī VPP 2014–2020 137.
35. (386)) Svarīgi ir ne tikai tas, cik liels finansējums tiek ieguldīts veselībā, bet arī, kā tiek veikti ieguldījumi, nodrošinot veikto ieguldījumu efektivitāti 154 un pieejamību kvalitatīvai veselības aprūpei un izmantojot publisko finansējumu efektīvi. 155 Reformu pēctecība tiks īstenota, izstrādājot un ieviešot veselības tīklu attīstības vadlīnijas, lai samazinātu diagnostiskā darba pieejamības un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanas problēmas valstī un lai būtiski samazinātu vidējo laiku līdz diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpe un garīgā veselība) veselības jomu ietvaros, būtiski pilnveidot primāro veselības aprūpi agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai un uzlabot šo pakalpojumu pieejamību. Tādējādi samazinot iedzīvotāju saslimstības pieauguma tempu ilgtermiņā, invaliditāti un priekšlaicīgu mirstību, īpaši atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Lai ekonomētu resursus sekundārā un terciārajā veselības aprūpē un atslogotu šo aprūpes līmeņu pakalpojumu sniedzēju darbu, primārajā veselības aprūpes līmenī jānodrošina, lai konsultācijas slimību profilaksei ir pieejamas pie ģimenes ārsta, īpašu uzsvaru liekot uz ģimenes ārstu darbu ar sociālās un teritoriālās atstumtības, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Izstrādājot un ieviešot veselības tīklu attīstības vadlīnijas, tiks arī pievērsta liela uzmanība reģionālās nevienlīdzības mazināšanai kontekstā ar veselības aprūpes pieejamību, tai skaitā izvērtējot un nosakot optimālus risinājumus cilvēkresursu pieejamības uzlabošanai un mobilo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai veselības aprūps jomā. Risinājumu ietvaros nepieciešams noteikt prasības gan cilvēkresursu (kompetences un pieejamības), gan infrastruktūras (t.sk. IT infrastruktūras) attīstībai.
36. (326)) Galvenās prioritātes klimata jomā, kas identificētas VPP 2014–2020, ir:
37. (327)) Vienlaikus, VPP 2014–2020 paredz arī klimata pārmaiņu pielāgošanas politikas integrāciju citu nozaru politikā un stratēģijās, SEG emisiju samazinājumu visās nozarēs, efektīvu klimata pārmaiņu adaptācijas rādītāju ieviešanu un iedzīvotāju izglītošanas pasākumu klimata pārmaiņu kontekstā nodrošināšanu.
38. (387)) Latvijā daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu un teritoriālās nevienlīdzības dēļ nevar piekļūt veselības aprūpei, kad tā nepieciešama. 156 Lai uzlabotu esošo situāciju, nepieciešami mērķēti pasākumi īpaši tiem iedzīvotājiem, kas pakļauti sociālās vai teritoriālās atstumtības riskam, lai uzlabotu šo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes un veselības veicināšanas pasākumiem. Papildus ļoti svarīgi ir mērķtiecīgi uzlabot sadarbību starp sociālo un veselības jomu pakalpojumu sniedzējiem, īpaši, ņemot vērā pieaugošo sabiedrības novecošanu, kas ir būtisks vidēja un ilgtermiņa izaicinājums sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jomā visā ES. Iedzīvotāju vidējā mūža ilguma palielināšanās pati par sevi nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu pieprasījumu ietekmējošu faktoru, tomēr hronisko saslimšanu pieaugums, vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, zemais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu līmenis Latvijā (salīdzinoši ar ES vidējo rādītāju) 157 rada risku, ka nākotnē ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieprasījums palielināsies, tādējādi nepieciešams nodrošināt mērķtiecīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumus, īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, veicinot veselīgu dzīvesveidu un nodrošinot aktīvu novecošanu.
39. (328)) 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīcijas paredzētas šādiem mērķiem:
40. (388)) Viens no svarīgākajiem instrumentiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā ir investīcijas iedzīvotāju, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Veiktie pētījumi liecina, ka investīcijas veselības veicināšanas un profilakses pasākumos ir nozīmīgas no izmaksu efektivitātes viedokļa un ilgtermiņā nodrošina valstī finansiālu ietaupījumu gan ekonomikas jomā, gan vērtējot no sociālā aspekta. 158
41. (389)) Lai risinātu situāciju Latvijā, kur vērojama ārstniecības personāla novecošanās tendence un nevienmērīgs personāla, īpaši ārstu, reģionālais izvietojums (ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā), tiks īstenoti pasākumi personāla piesaistei darbam reģionos, 159 kā arī tiks uzlabots nodrošinājums ar māsām veselības aprūpes iestādēs Latvijā,t.sk. sagatavojot augstas specializācijas ārstus, medmāsas, atbilstošas kvalifikācijas ārstniecības atbalsta personālu, sociālos darbiniekus un farmācijas speciālistus un paaugstinot ģimenes ārsta pieejamību reģionos, kur to pieejamība ir zema. Tāpat nepieciešams uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla koordinētu darbību visos veselības aprūpes līmeņos, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību un kvalitāti.
42. (329)) Ievērojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu lomu plūdu un erozijas riska mazināšanā, zaļās infrastruktūras izveide būs primārais risinājums iepriekš minēto vides risku mazināšanai vietās, kur to pielietošana ir tehniski un ekonomiski iespējama un efektīva. Zaļās infrastruktūras risinājumi tiks piemēroti atbilstoši teritoriālajā plānojumā plānotajiem pasākumiem.
43. (330)) Tematiskā mērķa ietvaros tiks risinātas arī bioloģiskās daudzveidības un tādu dabas resursu kā ūdens un augsne aizsardzības problēmas. Pretplūdu pasākumi aplūstošajās teritorijās samazinās piesārņojuma izplatību augsnē (piemēram, no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām), kas preventīvi samazinās arī apdraudējumu iespējas biotopiem un sugām, kā arī aizsargājamām teritorijām.
44. (390)) Vienlaikus ir plānots veikt veselības veicināšanas un profilakses pasākumus (skrīnings, agrīnā diagnostika), kā arī informēšanas pasākumus par slimību profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, veselības veicināšanas koordinatoru un atbildīgo amatpersonu apmācības. 160
45. (391)) Tiks uzlabota veselības aprūpes personāla sniegto pakalpojumu teritoriālā pieejamība lauku iedzīvotājiem, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuri zemu ienākumu vai fiziskā stāvokļa dēļ nav spējīgi saņemt savlaicīgu veselības aprūpi, kā arī mobilo brigāžu pakalpojumu pieejamību un nepieciešamo mājas aprūpi šādiem pacientiem reģionos. Lai pārorientētu veselības aprūpes sistēmu no ārstēšanas slimnīcā uz primāro un ambulatoro līmeni, veselības tīklu attīstības vadlīniju prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās veselība) veselības jomu ietvaros jādefinē stacionāro un ambulatoro pakalpojumu plānošanas principi, izstrādājot veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu veselības tīklu attīstības vadlīniju ietvaros, teritoriālā izvietojuma un sniedzamā pakalpojuma apjoma plānošanas kritēriji, kā arī kritēriji sniegto pakalpojumu kvalitātei, t.sk. jādefinē ārstniecības procesā iesaistīto mediķu kompetences visos aprūpes līmeņos, attiecīgi nodrošinot veselības aprūpes un veselības veicināšanas pakalpojumu pieejamību, cilvēkresursu attīstību veselības jomā un infrastruktūras uzlabošanu efektīvas veselības aprūpes sistēmas kontekstā.
46. (331)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību" ietvaros, ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
47. (332)) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Rīcības plūdu risku apdraudējuma gadījumā Latvijā ir noteiktas Valsts civilās aizsardzības plānā, kuru apstiprina MK un kurš tiek regulāri precizēts. Plānā aprakstīti valstī iespējamie apdraudējumi, civilās aizsardzības mērķi un uzdevumi, kā arī noteiktas atbildības un rīcības konkrētu apdraudējumu gadījumā. Cita starpā plānā analizēti tādi apdraudējumu veidi kā ārkārtēji laika apstākļi un plūdi, un ir noteiktas rīcības, kas jāveic valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī glābšanas dienestiem. Plānā ietvertas arī iedzīvotāju apziņošanas shēmas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldībām izstrādā pašvaldību civilās aizsardzības plānus, kas ietver preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus. Valsts iestādes plānos noteikto civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē no tām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, pašvaldības – no saviem budžetiem, komersanti – no saviem līdzekļiem.
48. (392)) Lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā reģionālās politikas un sabiedrības veselības plānošanas principus, ESF atbalsta ietvaros tiks detalizēti izvērtēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (tai skaitā no cilvēkresursu nodrošinājuma, no infrastruktūras pieejamības, gan no izmaksu efektivitātes viedokļa) un izstrādāts detalizēts kartējums nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai veselības sistēmas pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kas noteiks ESF un ERAF investīciju ieguldījumus veselības jomā.
49. (333)) Ieguldījumi tiks veikt sinerģijā ar EEZ finanšu instrumenta 2009.–2014.gada programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" ietvaros īstenoto klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas izveidi un ar klimata pārmaiņām saistīto datu apstrādi Latvijas pārvaldes iestādēs. Vienlaikus plānotie pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un novēršanu, sniegs ieguldījumu ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība" sasniegšanā. Vienlaikus plānotie pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un novēršanu, sniegs ieguldījumu ESSBJR mērķa "Palielināt labklājību" sasniegšanā, it īpaši, attiecībā uz adaptāciju klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību.
50. (393)) Lai nodrošinātu vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību valstī kopumā, nepieciešams uzlabot primārās veselības aprūpes komandas(ģimenes ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte) un citu veselības aprūpes pakalpojumu un speciālistu teritoriālo pieejamību, īstenojot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem reģionos, sevišķu uzmanību pievēršot teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, nepietiekamu veselības aprūpes speciālistu pieejamību 161 un lielāku sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru.
51. (394)) Tiks īstenoti veselības veicināšanas un slimības profilakses pasākumi, liekot uzsvaru uz vietējās sabiedrības (community based) mērķētiem pasākumiem, attīstot slimību profilakses pakalpojumu sniegšanas iespējas, kur svarīga ir ģimenes ārsta loma agrīnajā posmā, informējot par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā.
52. (334)) Neraugoties uz to, ka Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES valstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paaugstināšanas ziņā joprojām pastāv virkne izaicinājumu. 1.1.sadaļā aprakstīto problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai investīcijas jāplāno vairākos virzienos.
53. (395)) ESF un ERAF ieguldījumi līdztekus valsts un pašvaldību investīcijām, ko paredz NAP 2020, palīdzēs paplašināt institūcijām alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību, attīstot infrastruktūru un cilvēkresursus, lai stiprinātu indivīdus un ģimenes, un nodrošinātu uz personu vērstus pakalpojumus, tādējādi sekmējot iepriekšminētās ES Padomes rekomendācijas īstenošanu.
54. (335)) Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemti ES normatīvajos aktos noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei. Ir arī noteikti atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība. Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiskie instrumenti, piemēram, dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju, kā arī ražotāja atbildība par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri),
55. (336)) Tomēr laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītas savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām 138. Tāpēc atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam noteiktajam un ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi – palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, Latvijā ir nepieciešams tālāk attīstīt dalītās atkritumu savākšanas sistēmu, kā arī nodrošināt iespējas un jaudas dalīti savākto atkritumu turpmākai sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, kā arī attiecīgo atkritumu pārstrādei un reģenerācijai Latvijā, palielinot esošo atkritumu pārstrādes iekārtu jaudas vai veidojot jaunas iekārtas, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.
56. (396)) Lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ELFLA un EJZF ietvaros plānots izmantot LEADER vai SVVA pieeju, kā arī ELFLA ietvaros plānoti atbalsta pasākumi mazo saimniecību attīstībai un pamatpakalpojumu pieejamības uzlabošanai lauku teritorijās.
57. (397)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un diskrimināciju" ietvaros, ar ERAF, ESF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
58. (337)) Lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes apjomu no kopējā savāktā atkritumu daudzuma, sadzīves atkritumu pārstrādes apjomu, iepakojuma pārstrādes apjomu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā, kā arī izvērtētas iespējas noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Vienlaikus ir jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas un jānovērtē bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciāls, t.sk. to izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāks sistēmas darbības sniegums var tikt nodrošināts, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus.
59. (338)) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, īpaši, palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomu un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, kā arī, lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros plānots atbalstīt prioritārā secībā:
60. 1)) mājsaimniecības un tiem līdzīgiem atkritumiem, t.sk., tajos esošais papīrs, metāls, stikls un plastmasa;
61. 2)) bioloģiski noārdāmie atkritumi;
62. 3)) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;
63. 4)) izlietotais iepakojums;
64. 5)) nolietoti transportlīdzekļi;
65. 6)) būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi.
66. (339)) Jānorāda, ka atkritumu sektorā tiek plānots īstenot vairākas nacionālās iniciatīvas, lai tuvotos noteiktajiem atkritumu saimniecības mērķiem un ievērotu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. 141
67. (340)) Lai nodrošinātu atkritumu saimniecības jomas infrastruktūras trūkumu un vajadzību analīzi un detāli izvērtētu 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmās darbības un to apjomu, VARAM ir iepirkusi pakalpojumu "2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums". Šī līguma ietvaros paredzēts:
68. (341)) Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām 142, jāiegulda investīcijas kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Šā apakšmērķa sasniegšanai, cita starpā, nepieciešams izpildīt Ūdens struktūrdirektīvas un Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības, samazinot biogēno vielu nonākšanu jūrā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, paredzot veikt uzlabojumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībā.
69. (342)) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo vides slodzi, plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nesasniedz 100%, un aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu no 2 000 līdz 10 000, katrā no šīm aglomerāciju grupām panākot, ka notekūdeņu savākšanas tīklu pieejamība nodrošināta vidēji 97% iedzīvotāju (sk. 8.pielikumu). Uzsvars 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu, kā arī uz ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas iespēju uzlabošanu tieši tajās aglomerācijās, kurās ir zemākā atbilstība ES direktīvu prasībām. Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu un sistēmas elementu rekonstrukcijai, vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai un atbilstošas jaudas nodrošināšanai. Tāpat vietās, kur konstatētas dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības direktīvai EC 98/83/EC, tiks veikti nelieli ieguldījumi dzeramā ūdens infrastruktūrā tiktāl, cik tas nepieciešams kvalitātes uzlabošanai.
70. (343)) Izvērtējot situāciju ūdenssaimniecības sektorā, atbalsts ūdenssaimniecības jomā tiks sniegts šādiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības pasākumiem šāda prioritarajā secībā:
71. (344)) Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, Latvijā tiek strādāts pie normatīvo regulējumu pārmaiņām. Izstrādātajā likumprojektā "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums") ir noteikts, ka iedzīvotāju pieslēgumu pie centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām – pieslēgumu izveidi pakalpojumu lietotājs varēs apmaksāt pa daļām, vienojoties par to ar pakalpojumu sniedzēju, un vietējā pašvaldība varēs lemt par līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēgumu izveidei. Likumprojekts nosaka prasības pakalpojumu lietotājam nodrošināt ESI fondu, valsts budžeta, pašvaldības vai citu publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Likumprojektā ir dots deleģējums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt arī prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu. Tas dod iespēju noteikt, ka noteiktos gadījumos nekustamais īpašums ir jāpieslēdz, piemēram, pie jauniem vai renovētiem kanalizācijas tīkliem, kas ievērojami samazinātu neattīrītu notekūdeņu nonākšanu apkārtējā vidē. Lai veicinātu pieslēgumu izbūvi, likumprojekts paredz, ka pašvaldības dome, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešamo būvju būvniecībai. Tādā gadījumā pašvaldības dome izdos noteikumus, kuros noteiks līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus to saņemšanai. Papildus pieslēgumu izveide ne tikai ļaus pašvaldību iedzīvotājiem saņemt kvalitātes normatīviem atbilstošo dzeramo ūdeni un samazināt pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu, bet arī palielinās pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus par šo pakalpojumu sniegšanu, kas samazinātu iespējamo izmaksu segšanas slogu esošajiem attiecīgo pakalpojumu izmantotājiem. Savukārt, lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi, kas veicinās pakalpojumu pieprasījumu.
72. (345)) Ievērojot paredzētos sekmīgus sagatavotā dzeramā ūdens kvalitātes rādītājus pēc ūdenssaimniecības projektu realizēšanas 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros, ievērojams finansējums no ESI fondiem 2014.–2020.gada plānošanas periodā netiek plānots, tomēr, nepieciešamības gadījumā ir paredzēts ieguldīt investīcijas dzeramā ūdens infrastruktūrā tiktāl, cik tas nepieciešams kvalitātes uzlabošanai. Kā arī nepieciešamības gadījumā investīcijas tiek paredzētas arī no ūdens piegādātāja privātiem finanšu līdzekļiem vai citiem finanšu avotiem.
73. (346)) Lai nodrošinātu sugu un ekosistēmu labvēlīgu aizsardzības statusu un to ilgtspēju, būtiski veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu aktualizēšanu un atbilstošas investīcijas tādām tūristiem pievilcīgām aizsargājamām teritorijām kā nacionālie parki un dabas parki, kuros antropogēnās ietekmes radītās negatīvās sekas ir ievērojamas. Lai uzlabotu aizsardzības stāvokli īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tiks veikta ES biotopu (t.sk. zālāju, mitrāju, purvu biotopu) atjaunošana atbilstoši izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem.
74. (347)) Latvijā tiek noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu aizsardzībai, sabiedrības atpūtai, izglītošanai, kurās noteikti dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem jānodrošina neiegūto ienākumu kompensācijas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai Natura 2000 teritorijās un bioloģiski vērtīgos zālājos.
75. (348)) DP "Izaugsme un nodarbinātība" plānotie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās, kā arī kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu ( Priority action framework – PAF).
76. (349)) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un novērstu augsnes un ūdens piesārņojuma risku, kā arī eroziju, nepieciešams lietot tādas vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes kā integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošana, starpkultūru un uztvērējaugu audzēšana, optimāla augsnes mitruma režīma nodrošināšana, kā arī nodrošināt atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu, u.c. Izmantojot integrētus augu aizsardzības līdzekļus, iespējams panākt efektīvāku minerālmēslu lietošanu, tādējādi plānots samazināt piesārņojumu virszemes un pazemes ūdeņos, augsnē un galaprodukcijā.
77. (350)) Vides aizsardzību un efektīvu resursu izmantošanu plānots veicināt ar dabas resursu kapitāla, piemēram, mežu, ūdens un zemes, ilgtspējīgu izmantošanu, palielinot ar ekosistēmu saistīto pakalpojumu piedāvājumu, diversificējot produkciju un kāpinot produktivitāti, vienlaikus attīstot gan intensīvo un zaļo ražošanu, gan arī zaļo patēriņu, t.sk. saglabājot Latvijas kā "zaļās valsts" tēlu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides ilgtspēju zivsaimniecībā plānots veicināt ar ūdens vides pasākumiem akvakultūrā un ilgtspējīgu resursu izmantošanu sekmējošiem pasākumiem zvejniecībā, tostarp veicot zvejas rīku selektivitātes pasākumus, kā arī zvejas flotes sabalansēšanas pasākumus saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes ikgadējā ziņojuma rīcības plānu, kurā norādīti konkrētie flotes segmenti, kas nav sabalansēti ar zvejas iespējām. Zvejas kontroles un zivsaimniecības datu vākšanas pilnveide sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu.
78. (351)) Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, nepieciešams pilnveidot gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošanu, kā arī jāizpilda prasības, kas noteiktas direktīvās vides kontroles jomā. Monitoringa programmas aptver šādas četras jomas – 1) ūdens, 2) gaisa un klimata pārmaiņu, 3) bioloģiskās daudzveidības, 4)zemes.
79. (352)) Lai uzlabotu situāciju vides monitoringa un kontroles nodrošināšanā, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros nepieciešams:
80. (353)) Veicot investīcijas saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, stratēģijas "Latvija 2030" telpiskās attīstības perspektīvu Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam un pašvaldību integrētās attīstības programmām, tiks veicināta starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma līdzsvarota attīstība un to izmantošana kā resurss uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai, radot jaunas darba vietas atbalstāmajās teritorijās. Veicot investīcijas uz pašvaldību integrētām attīstības programmām balstīta nacionāli un starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma objektu attīstībā un infrastruktūras attīstīšanā, kā arī ar kultūras mantojuma izmantošanu saistīto pakalpojumu attīstībā, tiks rastas jaunas funkcijas pašlaik nepietiekami izmantotiem kultūras un dabas objektiem, attīstot ilgtspējīgus tūrisma produktus un pakalpojumus. Kultūras un dabas mantojuma objektu attīstība veicinās arī tūrisma pakalpojumu piedāvājumu ārpus aktīvākās sezonas, palielinot to ceļotāju skaitu, kas Latvijā uzturas vairākas diennaktis, tādējādi mazinot sezonalitātes efektu, t.sk. Baltijas jūras piekrastē.
81. (354)) Lai veicinātu Rīgas un citu pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību, sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētu degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmāka vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī tiktu rekonstruēta un attīstīta maza mēroga sabiedriskā infrastruktūra.
82. (355)) Investīcijas plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu, ieskaitot degradēto teritoriju komunikāciju pieslēgumus kopējam pilsētu komunikāciju tīklam) saskaņā ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas. 143 Sekmējot pilsētu attīstību, svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.
83. (356)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros, ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
84. (357)) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF, ELFLA un EJZF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Lai integrēti risinātu aprakstītos izaicinājumus, vides jomā finansējums pieejams arī no vairākiem citiem ES un ārvalstu finanšu instrumentiem, t.sk. LIFE programmas, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī Pārrobežu programmu ietvaros.
85. (358)) ELFLA ietvaros lauku saimniecībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem tiks sniegts investīciju atbalsts modernu, standartiem atbilstošu un energoresursus taupošu, siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju samazinošu tehnoloģiju ieviešanai lauku saimniecībās un pārtikas ražošanas uzņēmumos, ar ieguldījumiem mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā paredzēts paaugstināt meža potenciālu CO 2 piesaistei un uzlabot mežaudžu noturību sagaidāmajām klimata pārmaiņām, kā arī racionāli izmantot zemes resursus un palielināt CO 2 piesaistes apjomus. Atbalstot bioloģisko lauksaimniecības vai videi draudzīgu lauksaimniecības metožu izmantošanu, tiks veicināta lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanās virszemes un pazemes ūdeņos un gaisā, augu barību vielu saglabāšanās augsnē, augsnes virskārtas aizsardzība pret augsnes degradācijas procesiem.
86. (359)) Tematiskā mērķa ietvaros plānotie pasākumi tiešā veidā sekmēs ESSBJR rīcības plāna stratēģisko mērķi "Glābt jūru" un tā apakšmērķus attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu – "Tīrs jūras ūdens", kā arī "Saglabāt dabīgās zonas un bioloģisko daudzveidību, t.sk. zivsaimniecību", "Nostiprināt reaģēšanas spēju jūras negadījumu laikā, lai pasargātu no lielām avārijām", "Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi", "Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā".
87. (360)) Būtiski atzīmēt, ka šī tematiskā mērķa virzieni skar arī ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģijā ( Blue Growth) izvirzītos mērķus, proti, darbības tiks vērstas uz labu jūras vides stāvokļa saglabāšanu, kā arī jūras un tās dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Ieguldījumi Natura 2000 teritoriju saglabāšanai un apmeklētāju plūsmu novirzīšanai uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot nepieciešamo infrastruktūru, perspektīvā veicinās eko-tūrisma attīstību. Savukārt, dabas mantojuma objektu attīstība veicinās arī tūrisma pakalpojumu piedāvājumu ārpus aktīvākās sezonas, tādējādi mazinot sezonalitātes efektu, t.sk. Baltijas jūras piekrastē, un nodrošinās ilgtspējīgu piekrastes zonas attīstību.
88. (361)) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomiskajai attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja, kas atspoguļota sadaļā – horizontālā prioritāte Ilgtspējīga attīstība.
89. (363)) Nepieciešamas būtiskas investīcijas TEN-T autoceļu tīklā, ņemot vērā, ka daudzi valsts galveno autoceļu posmi atrodas kritiskā stāvoklī. 144
90. (364)) Ievērojot stratēģijā "Latvija 2030" un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas investīcijas ceļu tīklā, kas nodrošina nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21) sasniedzamību un efektīvu sasaisti ar TEN-T tīklu. Plānojot investīcijas reģionālā autoceļu tīkla attīstībā, tiks veikts prioritizācijas process, kurā ņemts vērā ne tikai autoceļu posmu kvalitātes stāvoklis, bet arī šo ceļa posmu nozīmīgums līdzsvarotā teritoriālajā attīstībā, darbaspēka mobilitātē un pakalpojumu pieejamībā, investīciju ekonomiskā atdeve un potenciālais efekts, ceļa izmantošanas intensitāte un pastāvošie sezonālie kravu ierobežojumi.
91. (365)) Ņemot vērā lielo pilsētu noslogojumu ar tranzīta plūsmām un to teritorijā esošo vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvju skaitu ar augstu automašīnu un vilcienu satiksmes intensitāti, nepieciešams atbalstīt arī pilsētu savienojumus ar TEN-T tīkliem, ar mērķi novērst infrastruktūras pārrāvumus un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un dzīvojamo zonu šķērsošanas, kā rezultātā samazināsies piesārņojumu un trokšņu līmenis pilsētās, īpaši Rīgas pilsētas un Pierīgas infrastruktūras sistēmā.
92. (366)) Lai nodrošinātu ES transporta politikai atbilstīgu un ar kaimiņvalstīm vienotu tehnoloģiju ieviešanu, tiks izstrādāta vienota vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēma, pārskatot satiksmes organizāciju, kā arī uzlabotas vai modernizētas kontroles – vadības un signalizācijas iekārtas, ieviešot atbilstošu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) līmeni un saskaņā ar noteikumiem ES tiesību aktos 145. Investīcijas TEN-T dzelzceļa tīkla attīstībā sniegs ieguldījumu CO 2 emisiju samazināšanā, veicinot vides aizsardzību un efektīvu resursu izmantošanu, un palielinot transporta sistēmas ilgtspēju.
93. (367)) Elektrificējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazināta slodze videi, nodrošinot dzelzceļa koridora ilgtspēju, samazinot tā kopējās izmaksas, nodrošināta atbilstība ES transporta politikas ilgtermiņa mērķiem, dodot ieguldījumu viena no ESSBJR mērķiem "Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus" sasniegšanā, attīstot zaļāku transporta koridoru Austrumu-Rietumu virzienā.
94. (368)) Savukārt dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija nodrošinās visu kategoriju, t.sk. pasažieru ar īpašām vajadzībām drošu un ērtu apkalpošanu uz pasažieru platformām un stacijas ēkās, kā arī piekļuvi pasažieru infrastruktūras objektiem, iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.
95. (369)) Investīcijas nepieciešamas arī lielo ostu efektīvai integrācijai transporta tīklā, nodrošinot pievadceļus un efektīvi nodalot kravu transporta plūsmu no dzīvojamo zonu šķērsošanas un vietējās satiksmes plūsmas, kā arī veicot investīcijas jūras ceļu pieejamībā. Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un veikti ieguldījumi, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, un mazinās ostu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, atļaujot kuģu kustību arī nelabvēlīgos laika apstākļos, ko šobrīd nav iespējams nodrošināt. Tādā veidā mazināsies kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, kas samazinās kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas un nelabvēlīgo ietekmi Baltijas jūrā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu viena no ESSBJR mērķiem "Glābt jūru" sasniegšanā, veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritārās joma "Kuģošana" ietvaros. No ESI fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai, un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.
96. (370)) Ņemot vērā Rīgas pilsētas pieaugošo lomu reģionā un starptautiskās lidostas "Rīga" līdzšinējo straujo attīstību un tālākos attīstības plānus, un paredzamās privātās investīcijas, nepieciešams publiskais atbalsts investīcijām, kas saistītas ar vides prasību ievērošanu lidostā. No ESI fondiem plānots atbalstīt investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" vides un drošības jomā, kas vērstas uz gaisa un trokšņu piesārņojuma samazināšanu, drošības uzlabošanu un lietus ūdens novadīšanu, izvairoties no applūšanas spēcīgu lietusgāžu laikā, gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.
97. (371)) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā" ietvaros, ar ERAF un KF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus: